Alberts Einšteins: Dievs pret Zinātni

Alberts Einšteins: Dievs pret Zinātni

Avots: http://yes-23.com/other/albert-einstein-god-vs-science/

Tulkotāja piezīme: tas, vai students bija Alberts Einšteins (kā to uzskata šī raksta publicētāji), nav skaidri zināms, taču saruna kā tāda ir ļoti interesanta pati par sevi.

 

Profesors: Ļaujiet man izskaidrot, kāda zinātnei ir problēma ar reliģiju.

(Filozofijas profesors, ateists, uz brīdi pārtrauc uzsākto runu, paskatās uz auditoriju un liek vienam no jaunajiem studentiem piecelties.)

Profesors: Vai tik tu, dēls, neesi kristietis?
Students: Jā, kungs!
Profesors: Tātad tu tici DIEVAM?
Students: Protams, jā!
Profesors: Vai DIEVS ir labs?
Students: Protams.
Profesors: Vai DIEVS ir visuvarens? Vai DIEVS var izdarīt visu?
Students: Jā.
Profesors: Vai tu esi labs vai ļauns?
Students: Bībele saka, ka esmu ļauns.

(Profesors uzskatāmi paņirdz.)

Profesors: Aha! Bībele! Lūk, viens uzdevums tev. Pieņemsim, ka šeit ir kāds slims cilvēks un tu viņu varētu izārstēt. Tu to vari izdarīt. Vai tu viņam palīdzēsi? Vai tu mēģināsi palīdzēt?
Students: Jā, kungs, es palīdzētu.
Profesors: Tātad tu esi labs…!
Students: Es tā neteiktu.
Profesors: Bet kādēļ, lai tā neteiktu? Tu palīdzētu slimam cilvēkam, ja varētu. Vairums no mums to darītu, ja varētu. Taču Dievs to nedara.

(Students neatbild.)

Profesors: Mans brālis bija kristietis un viņam bija vēzis. Viņš nomira, lai gan lūdza JĒZU, lai Viņš dziedina viņu. Kā tad JĒZUS var būt labs? Nu, vai vari atbildēt?

(Students turpina klusēt.)

Profesors: Tu nevari atbildēt, vai ne? Sāksim no jauna, jaunais cilvēk! Vai DIEVS ir labs?
Students: Jā.
Profesors: Vai sātans ir labs?
Students: Nē.
Profesors: No kurienes ir sātans?
Students: No… DIEVA …
Profesors: Tieši tā! Saki man, dēls – vai šajā pasaulē ir ļaunums?
Students: Jā.
Profesors: Ļaunums ir visur, vai ne? Un DIEVS taču radīja visu. Pareizi?
Students: Jā.
Profesors: Tātad, kurš radīja ļaunumu? Ja DIEVS radīja visu, tad DIEVS radīja ļaunumu, jo ļaunums pastāv un saskaņā ar principu, kas pēc mūsu darbiem nosaka, kas mēs esam, sanāk, ka Dievs ir ļauns.

(Students atkal neatbildēja.)

Profesors: Vai ir slimības? Netikumība? Naids? Neglītums? Visas šīs šausmīgās lietas pastāv šajā pasaulē, vai ne?
Students: Jā, kungs.
Profesors: Tātad, kurš tās radīja?

(Studentam nebija ko atbildēt.)

Profesors: Saki man, kurš tās radīja?

(Auditorija bija kā hipnotizēta. Profesors pievēršas citam studentam.)

Profesors: Saki man, dēls, vai tu tici Jēzum Kristum?
Students: Jā, kungs!

(Profesors apstājas.)

Profesors: Zinātne saka, ka tev ir 5 maņas, kuras tu lieto, lai identificētu un novērotu apkārtējo pasauli.  Saki man, dēls – vai jebkad esi redzējis JĒZU?
Students: Nē, kungs.
Profesors: Pastāsti mums, vai esi jebkad dzirdējis savu DIEVU?
Students: Nē, kungs.
Profesors: Vai esi kādreiz sajutis savu DIEVU, pagaršojis savu DIEVU, apostījis savu DIEVU? Vai tev vispār ir bijusi kaut kāda maņu uztveres pieredze attiecībā uz DIEVU?
Students: Nē, kungs. Baidos, ka nebūs bijusi gan.
Profesors: Un tomēr tu vēl tici Viņam?
Students: Jā.
Profesors: Saskaņā ar Empīriskuma, Pārbaudāmības un Demonstrējamības noteikumiem zinātne saka, ka tavs DIEVS neeksistē. Ko tu par to teiksi, dēls?
Students: Neko, man ir tikai man ticība.
Profesors: Jā, ticība. Un tā arī ir zinātnes problēma attiecībā uz DIEVU. Nav nekādu pierādīju, tikai TICĪBA.

(Students klusi pieceļas kājās, mazliet paklusē un tad pats uzdod jautājumu.)

Students: Profesor, vai ir tāda lieta kā siltums?
Profesors: Jā.
Students: Un vai ir tāda lieta kā aukstums?
Profesors: Jā.
Students: Nē, kungs. Nav gan.

(Pēc šī notikumu pavērsiena lekciju telpa kļuva pavisam klusa un arī profesors ieinteresēti paskatījās uz studentu. Students turpināja skaidrot.)

Students: Kungs, Jūs varat iegūt daudz siltuma, pat vēl vairāk siltuma, supersiltumu, megasiltumu, mazliet siltuma vai nekādu siltumu. Bet mums nav nekā tāda, ko sauc par aukstumu. Mēs varam sasniegt 272 (Celsija skala) grādus zem nulles, kas savukārt nozīmē, ka nav siltuma, un mēs nevaram iegūt zemāku temperatūru. Nav tādas lietas kā aukstums, citādi mēs varētu iegūt vēl aukstāku aukstumu nekā mīnus 272 grādi.
Ikvienā ķermenī vai objektā var izpētīt, kad tam ir vai arī kad tas pārvada enerģiju. Un siltums ir tas, kas dod ķermenim vai matērijai enerģiju vai arī pārraida to. Absolūtā nulle (-272 C) ir pilnīga siltuma neesamība. Aukstums vienkārši ir vārds, ko mēs lietojam, lai pateiktu, ka nav siltuma. Mēs nevaram izmērīt aukstumu. Siltumu mēs varam izmērīt ar siltuma mērvienībām, jo siltums ir enerģija. Aukstums nav pretējs siltumam, cienītais, bet tikai tā neesamība.
(Ļoti dziļš klusums lekciju zālē. Krītošas pildspalvas troksnis bija pielīdzināms āmura sitienam.)

Students: Profesor, kā ar tumsu? Vai ir tāda lieta kā tumsa?
Profesors: Jā! Kas tad ir nakts, ja nav tumsas?
Students: Kungs, Jūs atkal kļūdāties. Tumsa nav kaut kas, bet kaut kā neesamība. Jums var būt blāva gaisma, normāla gaisma, spoža gaisma un ļoti spoža gaisma. Taču, ja pastāvīgi nav gaismas, tad nav nekā un to sauc par tumsu. Mēs taču ar šo vārdu to tā arī apzīmējam, vai ne? Realitātē tumsas nav. Ja būtu, tad būtu iespējams padarīt tumsu vēl tumšāku, vai tad nē?

(Profesors studenta priekšā sāka smaidīt, nodomājot, ka šis būs interesants semestris.)

Profesors: Jaunais cilvēk, uz ko Jūs tēmējat?
Students: Kungs, es domāju, ka Jūsu filozofiskā premisa ir kļūdaina no paša sākuma un līdz ar to arī slēdzienam ir jābūt kļūdainam.

(Profesora sejā pārsteiguma moments nebija noslēpjams.)

Profesors: Kļūdaina? Vai varat paskaidrot, kā tieši kļūdaina?
Students: Kungs, Jūs darbojaties ar duālisma premisu. Jūs apgalvojat, ka ir dzīvība un pēc tam ir nāve, labs DIEVS un ļauns DIEVS. Jūs aplūkojat DIEVA jēdzienu kā kaut ko ierobežotu, kā ko tādu, ko varam izmērīt. Kungs, zinātne pat nevar izskaidrot, kas ir doma. Zinātne lieto elektrību un magnētismu, taču nekad nav to redzējusi, nav pat daudz maz pilnīgas sapratnes ne par vienu no šīm lietām. Aplūkot nāvi kā ko pretēju dzīvībai nozīmē ignorēt faktu, ka nāve kā materiāla lieta nevar pastāvēt.
Nāve nav kaut kas pretējs dzīvībai: tikai tās neesamība. Pasakiet man, profesor, vai Jūs studentiem mācat, ka viņi ir cēlušies no pērtiķa?

Profesors: Ja Jūs norādāt uz dabisko evolūcijas procesu, tad, protams, jā – es to mācu.
Students: Vai esat kādreiz ar savām paša acīm novērojis evolūciju?

(Profesors, nojaušot, uz kurieni virzās saruna, turpināja smaidīt un pakratīja galvu. Patiešām semestris būs ļoti labs.)

Students: Neviens nekad nav novērojis evolūcijas procesu darbībā un pat nevar pierādīt, ka šis process ir joprojām notiekošs. Vai Jūs, kungs, nemācat savu viedokli? Vai tad nesanāk, ka neesat zinātnieks, bet sludinātājs?

(Auditorijā sākās liela kņada. Students klusēja līdz kņada norima.)

Students: Vai šeit auditorijā ir kāds, kurš jebkad ir redzējis profesora smadzenes?

(Auditorijā pēkšņi pāršalca smieklu vētra.)

Students: Vai šeit ir kāds, kurš jebkad ir dzirdējis profesora smadzenes, sajutis tās, pieskāries vai saodis tās? Izskatās, ka neviens to nav izdarījis. Tātad, saskaņā ar nostiprinātajiem Empīrisma, Stabilitātes, Demonstrējamības protokola noteikumiem, zinātne saka, ka Jums, kungs, nav smadzeņu. Ar visu cieņu, kungs, bet kā mēs varam ticēt Jūsu lekcijām?

(Telpā bija klusums. Profesors ar neaprakstāmu sejas izteiksmi blenza uz studentu.)

Profesors: Man liekas, ka Jums nāksies to pieņemt ticībā.
Students: Tagad Jūs atzīstat, ka ir tāda TICĪBA un, patiesībā, TICĪBA pastāv kopā ar dzīvību. Kungs, vai ir tāda lieta kā ļaunums?

(Nu jau nepārliecināti, tomēr profesors atbild.)

Profesors: Protams, ka ir. Mēs to redzam katru dienu, katra diena ir kā piemērs cilvēku necilvēcībai pret citiem cilvēkiem. Noziedzība ļoti augstā līmenī un vardarbība visā pasaulē. Šīs manifestācijas ir nekas cits, kā ļaunums.
Students: Ļaunums nepastāv, kungs, vai vismaz tas nepastāv pats no sevis. Ļaunums vienkārši ir DIEVA trūkums. Tas ir līdzīgi kā ar tumsu un aukstumu – vārdi, ko cilvēks ir izdomājis, lai aprakstītu DIEVA trūkumu. DIEVS neradīja ļaunumu. Ļaunums ir rezultāts tam, kas notiek, kad cilvēka sirdī vairs nav DIEVA mīlestības. Tas ir līdzīgi kā aukstums, kas nāk, kad nav siltuma; vai tumsa, kas nāk, kad vairs nav gaismas.

(Profesors apsēdās.)

Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Advertisements

One comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s