Autors: Sye Ten Bruggencate

Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Originally published in English: Other Worldviews, by Sye Ten Bruggencate

http://proofthatgodexists.org/other-worldviews.php 

 

Angļu rakstnieks G.K. Chesterton reiz teica: „Kad mēs pārtraucam pielūgt Dievu, mēs nevis vairs nepielūdzam neko, bet mēs pielūdzam visu.”

Ikvienam ir vairākas pamata pārliecības, kuras veido savu skatu uz pasauli un nosaka, ko galu galā katrs pielūdz. Daži pielūdz nepareizus dievus, statujas, īpašumu vai intelektuālās ideoloģijas, kamēr citi pielūdz vienu patieso kristietības Dievu. Izvairīšanās no atbildības Dieva priekšā ir acīmredzama motivācija un iemesls šķietami bezgalīgam daudzumam konkurējošo „pasaules uzskatu”. Mēs šajā sadaļā apskatīsim tikai šo uzskatu loģiku.

Uzstāt (kā to dara reliģiskie relatīvisti), ka, ņemot vērā pasaules uzskatu daudzumu, neviens nevar zināt, vai kāds no uzskatiem ir patiess, būtu tas pats, ja matemātikas skolotājs uzstātu, ka viņš uz dotās matemātikas problēmu nezina atbildi, jo viņa studentiem ir ļoti atšķirīgas atbildes. Līdzīgi, uzstādījums, ka neviena patiesība (kas saistīta ar reliģiju) nevar būt zināma, pats par sevi ir patiesības uzstādījums par reliģiju un tādēļ pats sevi atspēko. Pateicoties kontrastējošo pasaules uzskatu neticamajam daudzumam, būtu neiespējami pārbaudīt katru individuāli. Tādēļ šajā sadaļā mēs apskatīsim četras kontrastējošo pasaules uzskatu pamata kategorijas un iedziļināsimies populārākajās.

Četras pasaules uzskatu (pretējas kristietības uzskatam) pamata kategorijas: 1. Ateistiskie pasaules uzskati, kuri uzstāj, ka nav Dieva (piemēra, empīrisms, morālais relatīvisms). 2. „Transcendentā misticisma” pasaule uzskati, kuri uzstāj, ka atrodas pāri cilvēka pieredzei vai racionalitātei, un var būt saprasta „mistiskos” veidos (piemēram, hinduisms). 3. „Imanentās morāles” pasaules uzskati, kuriem ir morāles raksturs un uzstāj, ka atrodas cilvēka pieredzē (piemēram, budisms, konfūcisms). 4. Kristietības viltojumi, kuri ņem kristietības pamatu un sagroza to ar savām izdomātajām beigām (piemēram, mormonisms, islāms, Jehovas liecinieki).

Tā kā tikai pateicoties Dieva žēlastībai kāds var saskatīt neloģiskumu savos konkurējošajos pasaules uzskatos, labāk tiks izmantota atspoguļojoša (nevis argumentēta) pieeja, lai atspēkotu šos uzskatus. Konkurējošs pasaules uzskats tiks īsi aprakstīts un tad būs izlikti jautājumi, lai parādītu to patvaļību, IEKŠĒJĀS neatbilstības, neloģiskās sekas vai pamatojuma trūkumu racionalitātei. Lai gan intereses pēc pie dažiem konkurējošajiem pasaules uzskatiem varētu būt izlikti vairāki jautājumi, diezgan bieži ir nepieciešams tikai viens, lai sagrautu to.

Šis specifisko pasaules uzskatu saraksts ir vēl „bērna autiņos” un nav izsmeļošs. Cerams, ka tiks pievienoti šai lapai vēl vairāk konkurējošo pasaules uzskatu, bet līdz tam, ja kāds īpašs uzskats nav aplūkots, lūdzu, veic patstāvīgi pārbaudi par šī uzskata patvaļību, neatbilstību, sekām un spēju pamatot racionalitāti. Dari, to kas mums ir pavēlēts darīt 1. Tesaloniķiešiem 5:21 „pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!”

ATEISTISKIE PASAULES UZSKATI

Tā kā pierādīt vispārējo noliegumu, ka Dieva nav, nevienam nebūtu iespējams (izņemot, ja viņi būtu Dievs), tādēļ ateisti distancējas no viņu pasaules uzskata definīcijas. Turpretim „ticības Dievam neesamība”, kas neatbilst vēsturiskajai ateisma definīcijai, ir pietiekami, lai parādītu visas ateistisko ticību kļūdas. Detalizētāki jautājumi būs izlikti pie detalizētākiem ateistu pasaules uzskatiem.

Jautājums (J): Ja Dieva nav, no kurienes radās Visums?

J: Kā tu attaisno vispārējos, nemateriālos un nemainīgos likumus savā Visuma versijā?

J: Kas piešķir cilvēkiem būt vairāk cienīgiem par jebkuru citu attīstīto pirmatnējo gļotu? Kādēļ tu apmeklē cilvēka bēres, bet nav bēres mušai, vīrusam vai vēža šūnai?

Empīrisms

Empīrisms uzskata, ka visas zināšanas tiek sasniegtas un pārbaudītas ar maņām jeb visas zināšanas aprobežojas ar novērošanu. Pašā pamatā empīrisms uzstāj, ka „redzēt nozīmē ticēt”.

J: Ar kuru no maņām tu uzzināji, ka visas zināšanas ir pārbaudītas ar maņām?

Morālais relatīvisms

Morālā relatīvisma piekritēji tic, ka morāle nav vispārēja, bet relatīva kultūras ietvaros. Citiem vārdiem sakot „Kad esi Romā, dari kā romieši dara.”

J: Tā kā tu neuzstāj uz objektīvu patiesību, kādēļ gan lai kāds tev ticētu?

J: Vai tā ir objektīva patiesība, ka morāle ir relatīva?

Pragmatisms

Pragmatisti tic, ka viss, kas viņiem ir nepieciešams, ir panākumi viņu mērķu sasniegšanā, lai noteiktu, kas ir pareizi. Lai arī kādi ir bijuši panākumi savas vides kontrolēšanā, tā ir pragmatiķu galvenā gādība.

J: Kādi ir pienācīgākie mērķi dzīvē?

MISTISKIE PASAULES UZSKATI

Tie, kuri sludina mistiskos pasaules uzskatus, liek uzsvaru uz to, kas ir pāri cilvēka pieredzei un ko var zināt tikai mistiski, nevis racionāli.

J: Ja tavs pasaules uzskats ir pāri racionalitātei un cilvēka pieredzei, kā tu par to zini?

J: Vai tad jebkas, ko tu man centies pateikt par savu pasaules uzskatu, nav balstīts uz racionalitāti un savu cilvēcisko pieredzi?

J: Kā tu zini, ka tavas pasaules uzskats ir patiess?

J: No kurienes radās Visums?

Hinduisms

Hinduisti tic, ka „viss ir viens” un ka Brāhmans (Dievs) ir viss. Tā kā tas tādā veidā neparādās mums, viņi saka, ka Brāhmans ir pāri mūsu pieredzei un racionalitātei un viss, ko mēs piedzīvojam, ir ilūzija (maya).

Hinduisti uzskata, ka vienīgais veids kā kļūt taisnam ar „visu”, ir – ar mistisku pārdomu (kā joga un meditācija) palīdzību, kurās mēs varētu būt apgaismoti ar patiesību, ka mēs esam vienoti ar debesīm, kokiem, ezeru u.t.t. Hinduisti uzskata, ka problēmas ar šo pasauli rodas drīzāk no mūsu ticības atšķirīgām lietām, nevis ticības esības tāpatībai, un tiklīdz esam apgaismoti, mēs izbēgsim no reinkarnācijas cikla un ieiesim „Nirvānā” kā ūdens lāse bezgalīgā okeānā.

J: Ja (kā tu apgalvo) Dievs nav personisks, vai tava svētā grāmata bhagavad gita ir personiska atklāsme no Dieva, un ja nav, kādēļ lai kāds tai ticētu?

J: Ja starp tevi un smago automašīnu pastāv tikai iluzoriskas atšķirības, kādēļ tu skaties uz abām pusēm šķērsojot ielu?

J: Ja viss ir viens, un nav atšķirību, vai es jau neatrodos Nirvānā?

MORĀLISKIE PASAULES UZSKATI

Morāliskajiem pasaules uzskatiem nav transcendentālas (tulkotāja piezīme: ārpus materiālās pasaules, pārpasaulīgas) autoritātes, uz kuru atsaukties. Morāliskajos pasaules uzskatos „Dievs” un „Debess” parasti ir apvienotas kopā un tiek skaidrotas sākot no abstrakta tukšuma līdz bezpersoniskam principam (Nirvāna budismā un T’ien konfūcismā). Vairums morālisko pasaules uzskatu uzstāj, ka problēma ar cilvēci ir tajā, ka mēs nespējam dzīvot saskaņā ar sevišķu morāles kodeksu un ka mums ir nepieciešams mēģināt nopietnāk dzīvot ar šo kodeksu, lai sasniegtu kādu „apgaismības” formu.

J: No kurienes radās Visums?

J: Ja pagātnē ir bijis neiespējami dzīvot pēc šī kodeksa, kā gan tagad to var „mēģināt nopietnāk”?

J: Ja pagātnē esmu pārkāpis šo morāles kodeksu, kas notiek ar manas pagātnes vainu?

Budisms

J: Kas piešķir autoritāti Budai vai tavām svētajām grāmatām?

J: Kā tu zini, ka Buda ir apgaismotais, nevis Konfūcijs?

J: Ja ikviens var tik uz „debesīm” vienkārši esot labs, kurš nosaka, kas ir „būt labam”?

Konfūcisms

J: Kas piešķir autoritāti Konfūcijam vai tavām „svētajām” grāmatām?

J: Kā es varu zināt, ka Konfūcijs ir apgaismotais nevis Buda?

J: Ar kā autoritāti tu uzstāj, ka Konfūcijs bija gudrs un kurš nosaka, kas ir gudrība?

VILTUS KRISTIEŠI

Viltus kristiešu (tulkotāja piezīme: tie, kas izskatās, runā un uzvedas kā izglābti, bet nav izglābti) pasaules uzskati visu vai daļu Bībeles ņem vērā kā autoritāti, bet tad ar „papildus atklāsmes” uzstādījumiem noliedz vairums Bībeles pamata mācības. Daži uzskati ir politeiski (ticība daudziem Dieviem – kā to dara mormoņi), unitāri (vairums viltus kristieši, ieskaitot Islāmu, noliedz Trīsvienību) un dažos ir aplamības par neīsto Mesiju.

Mormonisms

J: Vai ir manuskripta pierādījums par tik daudzām atšķirībām starp mormoņu bībeli (kas, piemēram, māca, ka Sātans piedāvāja izpirkt cilvēci, ka Ādams tika kristīts pagremdējot un ka būtu jāparādās pravietim vārdā Džozefs Smits [Joseph Smith]) un kristiešu Bībeli?

J: Kāda ir tava atbilde uz mācību (Atklāsmes grāmatā 22:18), ka ikvienam, kurš pieliek vai atņem no Bībeles, būs jārēķinās ar mocībām un izraidīšanu?

J: Kā mēs varam zināt, ka mormoņu Bībeles versija ir patiesa?

J: Kāds ir pierādījums, ka Mormoņu Grāmatas oriģinālā valoda („reformētā ēģiptiešu”) jebkad ir pastāvējusi?

J: Vai patiess Dieva pravietis būtu bijis uzrunāts ar „stiklā skatīšanos” („maģiska akmeņa” ielikšana cepurē, seju arī ieliek cepurē un ar tādā veidā meklē apslēptos dārgumus), kā tas notika ar Džozefu Smitu 1826. gada 20. martā Beinbridžā Ņujorkā?

Jehovas liecinieki

J: Vai jūsu organizācija uzskata, ka ir Dieva pravietis?

J: 5. Mozus grāmata 18:20-22 apraksta, ka viltus pravietis ir tas, kurš dod pravietojumu, kas nepiepildās. Ko tu atbildēsi saistībā ar Jehovas Liecinieku pravietojumiem par pasaules galu 1914. gadā un Abrahama, Īzaka un Jēkaba atgriešanos miesā 1925. gadā?

J: Kādi ir manuskripta pierādījumi par atšķirībām starp Jehovas Liecinieku „Jaunās Pasaules Tulkojuma” Bībeli un kristietības Bībeli?

Islāms

J: Tā kā Korāns (Qurʼān) apstiprina par autoritatīviem Ābrama, Īzaka, Jēkaba, Mozus, Dāvida, Jēzus un Viņa mācekļu vārdus (Sūra 2:136, 17:55), kā tu izskaidro konfliktus starp Bībeli un Korānu, jo Korāns uzstāj, ka Jēzus netika piesists krustā (Sūra 4:157)?

J: Tā kā Korāns tika sarakstīts apmēram 600 gadus pēc Kristus dzimšanas (laikā, kad esošie kristiešu Bībeles manuskripti bija pieejami), kas ir tavs pierādījums, ka kristiešu Bībele KOPŠ tā laika ir tikusi sagrozīta?

J: Tā kā Korāns uzstāj, ka Allāha vārdus nevar mainīt (Sūra 6:34, 6:115), kā tu pamato savu pozīciju, ka iepriekšējie Allāha vārdi „Grāmatā” (Bībelē) ir bijuši mainīti?

J: Ja islāms uzskata, ka ir miermīlīga reliģija, kā tu skaidro tādus pantus Korānā kā Sūras 9:5 „Tad, kad svētie mēneši ir pagājuši, nogaliniet elkdievu pielūdzējus, lai kur jūs viņus neatrastu, ņemiet tos gūstā, aplenciet, veidojiet viņiem lamatas. Bet ja tie nožēlo, sāk slavēt un maksāt nabaga maksu, tad atstājiet viņus brīvus. Lūk! Allāhs ir Piedodošs, Mierpilns.”?

J: Kā tu izskaidro Korānā esošo uzstādījumu, ka Marija, Jēzus māte, bija Ārona māsa, lai gan viņas dzīvoja dažādos laika posmos ar simtiem gadu starpību (Sūra 19 27-28)?

J: Vai tu tici tam, kas ir rakstīts Sahîh al-Bukhârî Hadīta grāmatas 4. izdevumā, 55. grāmatā, numurs 543, ka Ādams bija 60 olekšu (30 metrus garš)?