Man ir teikuši, ka manis teiktais par attiecībām ar Dievu un ziedojumiem, ir bijis labs pārdomu laiks, tādēļ arī lieku to šeit – ja nu vēl kādam tas palīdz pārdomāt kādas svarīgas lietas. Šis teksts ir jāskata kontekstā ar to, ka draudzei finansiāli ir grūtības un ziedojumi draudzes darbam strauji samazinās. Rakstot šo tekstu, es centos atļaut Dievam “runāt”, tādēļ es šo tekstu nesauktu gluži par savu, ja nu vienīgi tur ir kļūdas, tad tās ir manas, viss patiesais – no Dieva.

 

==

Marka evaņģēlijs 12:29-34

29 Jēzus atbildēja: “Augstākais ir: klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs.
30 Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka.
31 Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav.”
32 Un rakstu mācītājs Viņam sacīja: “Gan labi, Mācītāj, tas ir tiesa, ko Tu sacījis: viens vienīgs Dievs ir, un cita nav kā Viņš vien,
33 un: To mīlēt no visas sirds un no visa prāta, un no visas dvēseles, un no visa spēka, un tuvāko mīlēt kā sevi pašu – tas ir vairāk nekā visi dedzināmie un citi upuri.”
34 Un Jēzus, redzēdams, ka tas gudri bija atbildējis, uz to sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.”

 

Es ticu, ka vissvarīgākais, ko es kā kristietis varu apzināties – nav nekā svarīgāka par patiesām, atklātām, sevis upurējošām un personiskām attiecībām ar Dievu un līdzcilvēkiem. Es izlasīju jums šo rakstvietu, jo domājot par kādiem jautājumiem, ir svarīgi paturēt prātā tieši šo divu baušļu principu – attiecības ar Dievu pamodina un aizdedzina manu sirdi, un tad es daru Dieva prātu – labos darbus. Nevis otrādi, ja iedomājos, ka mani darbi un garīgā piespiešanās atmodinās manu sirdi un attiecības ar Dievu.

Kā draudzes priekšnieks lūdzu jūsu uzmanību apmēram uz 10 minūtēm, jo jums kā draudzei ir jābūt informētiem par kādām svarīgām lietām. Esmu domājis un lūdzis Dievam, ko un kā šodien teikt.

Pirmā lieta – mēs joprojām strādājam pie draudzes kalpošanas izvērtējuma, šis darbs nav apstājies. Varbūt neiet tik ātri, cik es vēlētos, bet sasteigt arī nav vajadzības. Jau esam sapratuši kādas lietas, kas nākotnē būtu jāpamaina, bet par to visu sīkāk stāstīsim, kad tas viss būs pienācīgi sagatavots. Bet noteikti vēlēsimies likt lielāku akcentu uz aicinājumu būt attiecībās ar Dievu un to cilvēku atbalstīšanu, kas ir atsaukušies Dieva aicinājumam un darbojas pilna laika evaņģelizācijas darbā.

Otrā lieta – finanšu līdzekļiem ir tāda īpatnība, ka tie ir ierobežoti savos apjomos un bieži vien mazāki nekā mūsu plāni, pat labi un cēli plāni. Bet es ticu, ka – ja Dievs piešķir, tad tik daudz, cik vajadzīgs. Tas nozīmē, ka saņēmējam ir jāmēģina saprast, kāds ir Dieva prāts šo līdzekļu izlietošanā. Personīgi un arī draudzes kontekstā.

Daudzi no jums ir dzirdējuši, ka draudzei pašlaik ir finansiālas grūtības. Tā ir patiesība. Pēdējo gada laikā būtiski samazinās jūsu ziedojumi draudzes darbam un nu jau var teikt, ka esam nonākuši pie tā, ka ir radikāli jāpārskata draudzes ikmēneša izdevumu pozīcijas. Fakts ir tāds, ka draudzei no ziedojumiem draudzes darbam nu jau vairs nepietiek, lai samaksātu algas un komunālos pakalpojumus. Es nemaz nerunāju par saimnieciskiem izdevumiem un izdevumiem kalpošanas nozarēm. Protams, ir speciālie ziedojumi un ienākumi no telpu iznomāšanas, ar tiem mēs palīdzam nosegt iztrūkumu, un atbalstām pilna laika kalpotājus un grūtības nonākušos. To, ko esam apsolījuši, mēs arī izpildīsim un tie, kas saņem regulāru atbalstu, to arī šogad noteikti saņems.

Bet atbalsts pilna laika kalpotājiem ir tik mazs, ka esmu ļoti neapmierināts ar to. Turklāt jau piekto mēnesi neviena no kalpošanas nozarēm nav saņēmusi naudu savai kalpošanai un izskatās, ka nesaņems arī. Un vienalga mums ir iztrūkums 1500Ls un tūlīt sāksies apkures sezona, lai gan pagājušajā gadā apkures sezonu mēs sākām ar uzkrājumu 5500Ls. Starp citu, esmu jau dzirdējis piezīmes par jauno pulti – draudze to nav pirkusi, tas ir ziedojums draudzei. Pats esmu domājis un dzirdējis par torņa projektu šajos apstākļos – nekas nav mainījies, torņa projekts ir ekstra un ja jums ir iespēja un vēlme, tad es aicinu, ka ziedojums tornim ir papildus ziedojums desmitajai tiesai. Pats esmu apņēmies, ka 10% mūsu ģimene ziedo draudzes darbam un citi ziedojumi ir papildus. Tas ir ļoti svarīgi, jo sadalot ziedojumu, mēs nonākam pie situācijas, ka ziedojumi draudzes darbam samazinās un tas nav pareizi. Bet es nevēlos pavēlēt vai piespiest ziedot vairāk vai iedvest vainas apziņu.

Mazliet par manu pieredzi attiecībā uz ziedošanu draudzei. Kad vēl biju mazs un naivs puika (tagad tikai puika), pie manis pienāca kādi cilvēki un teica, lai paprasu vecākiem naudu, jo šo naudu šie cilvēki sūtīšot uz debesīm pie Dieva. Bērni tic praktiski visam, ko viņiem ar pārliecību saka, un arī es nebiju izņēmums. Vecāki gan pasmaidīja un teica, ka šoreiz šiem cilvēkiem nespīdot viegla nauda. Arī vēlāk, daudz apzinātākā vecumā, man ir bijusi negatīva pieredze, jo tik daudz ir dzirdams, ka tā saucamie kristieši visādos veidos izkropļo ziedošanas būtību.

Un pat daļai kristiešu nav normālas izpratnes par ziedošanu, jo tik maz ir dzirdējuši par būtību, bet tik daudz par negatīvo. To var saprast, jo baznīcā runāt par naudu ir kutelīgi un nereti izraisa negatīvu reakciju. Tāpēc, ka mums tik ļoti patīk nauda, un nevēlamies šo „drošības sajūtu” atlaist, vai ne? Es ziedoju draudzes darbam regulāri, bet vienalga ir reizes, kad grūti ir atdot.

Bija laiks, kad runāšana par ziedošanu man saistījās ar mācītāja alkatību. Kad sāku nākt pie prāta, kaut ko ziedoju. Patiesībā sākumā baznīca man bija iespēja atbrīvoties no sīknaudas, lai gan bija iespēja ziedot arī papīrnaudu. Bet tāpat man nebija sajēgas, kur tas viss paliek, jo es pat neiedziļinājos, ko draudze dara. Es svētdienās nācu uz baznīcu saņemt sprediķa fīlingu un draudzes locekļu smaidus un jautājumus par manu dzīvi. Pārējā laikā pat neinteresējos par to, ko draudze dara un kur nu vēl to, ko es varētu palīdzēt. Un no kurienes man saprast, ka pilna laika kalpotāji nedzīvo no svaiga gaisa un baznīca ir superēka, ko uzturēt nav vajadzības. Kad vairāk iesaistījos, es arvien vairāk sapratu, cik svarīgi ir regulāri atbalstīt draudzes darbu.

Es ticu, ka Jēzus neatnāca, lai pateiktu, ka Vecās Derības 10.tiesas princips, faktiski likums draudzes īpašuma un pilna laika kalpotāju uzturēšanai, bija nepareizs. To ieviesa Dievs, tātad tas bija un ir pareizi. Bet es ticu, ka Jēzus atnāca, lai pateiktu, ka mēs šo likuma izpratni izkropļojam un pat saprotot šo likumu, es ik pa laikam to izkropļoju arī šodien. Kā izkropļo? Šis likums kļuva svarīgāks par Dievu, un cilvēki vēlējās, lai citi viņus mīlētu kā sevi pašu, nevis otrādi – tādēļ bija ļoti liela vēlme, lai citi zina, ka es ziedoju un tieši 10.tiesu. Tad es biju savējais un viss notiek. It kā ar to būtu par maz, dažreiz ir sajūta, ka ar ziedošanu Dievs mani mīl vairāk un varu atpirkties no kāda grēka vai pat paklausības un kalpošanas Dievam. Tā nebija tikai farizeju problēma, tā ir arī mūsu problēma šodien.

Piemērā ar nabaga atraitni Jēzus saka, ka sīknauda ir vērtīgāka par papīru, ja es ziedoju ar priecīgu sirdi jeb Svētais Gars mani ir izmainījis tā, ka pat alkstu ziedot, jo nauda man vairs nav mērķis, bet līdzeklis, lai dzīvotu un palīdzētu atbalstīt tos, kas ir sevi visu ziedojuši evaņģēlijam. Priekš kam Dievam mana nauda, ja Dievs nav manas dzīves centrā? Kāpēc tu iedomājies, ka Dievam vajag tikai 10% no taviem ienākumiem, ja Viņš saka, ka visai mūsu būtībai un dzīvei ir jābūt veltītai tikai Viņam? Kāpēc tu lieki izmet naudu, ja ar to tu nevari nopirkt glābšanu vai mieru sirdī?

Man ik pa laikam ir sajūta, ka nejūtu Dievu. Tev arī tā noteikti ir. Un kad ir, tad atzīsti to un sauc pēc Dieva, lai Viņš atmodina tavu sirdi un vēlmi darīt Viņa prātu. Tev ir bail to lūgt? Man arī ir, lai gan esmu piedzīvojis, ka tas ir tā vērts, jo piedzīvojumi ar Dievu ir vienkārši superīgi. Un ja tu netici man, tici Dieva Vārdam, kurš ir apsolījis, ka mīlestībā uz Dievu tu nesīsi augļus. Tu ne tikai ziedosi ar prieku, bet arī ar prieku pacietīsi neērtības, jo tu zināsi, kāpēc tu to dari.

Bet es jau teicu, ka Dievs dos tik, cik nepieciešams. Tāpēc, ja ziedojumi turpināsies samazināties, lai tā būtu. Ko ziedojiet, to ziedojiet ar priecīgu un aizdedzinātu sirdi, pat ja ziedojumi kopumā kļūs mazāki. Draudzes un draudzes vadības uzdevums tad būs lūgt par Dieva prātu nākotnei. Mēs lūgsim pēc gudrības un drosmes; un domāsim par draudzes stratēģijas un izdevumu pozīciju maiņu, bet nesamierināsimies ar to, ka no ziedojumiem mums neatliek nauda evaņģēlija darba atbalstam.

Paldies par uzmanību, runājiet par to savā starpā, domājiet un lūdziet par to.

==

Mārcis Rožkalns