Category: Godīgi jautājumi

Tas, ko es vēlētos dzirdēt no draudzes pēc aborta izdarīšanas

Tas, ko es vēlētos dzirdēt no draudzes pēc aborta izdarīšanas

Autors: Veronica Sexton
Orģinālraksts: https://newspring.cc/articles/what-i-wish-id-heard-from-the-church-after-having-an-abortion (What I Wish I’d Heard From The Church After Having An Abortion)

“Kā tas ir – justies kā slepkavai?”
Mana draudzene to saka, atstāstot kādu sarunu, kas viņai bija ar sievieti, kura nesen izdarīja abortu.
“Es nebaidos konfrontēt cilvēkus par kļūdām viņu dzīvēs”, piemetināja mana draudzene.

Mans kakls un krūtis savilkās čokurā. Vai šī sieviete, kuru mana draudzene nežēlīgi nosodīja, kādreiz savā dzīvē vispār vēlēsies iepazīt Dieva neaptveramo žēlastību? Dieva žēlastības un mīlestības mērs atkal nokļūst manas uzmanības centrā un esmu piepildīta ar pateicību. Jo arī es esmu veikusi abortu.

Aborts nekad nav Plāns A

Pirms nepilniem 20 gadiem es biju pazudusi. Tādēļ es arī rīkojos kā pazudis cilvēks. Man bija aborts, jo es ticēju, ka man nebija citas izvēles.

Es uzaugu ģimenē, kur mani vecāki bija šķīrušies, un es šajā ģimenē jutos atstāta novārtā. Es meklēju mīlestības uzmanību no zēniem. Kad man bija 15 gadi, mans paziņa mani izvaroja. Es jutos nevērtīga, un, paliekot vecākai, es turpināju meklēt atzinību no vīriešiem.

Kad paliku stāvoklī, mans psihiatrs iedrošināja mani veikt abortu, jo es jau pirms tam sāku cīnīties ar depresiju.

Uzreiz pēc tam, un gadiem ilgi, es – kā kauna mēteli – nesu šī lēmuma (un citu lēmumu) radīto drausmīgi smago nastu. Lai arī kādi bija apstākļi, kas mani noveda līdz aborta veikšanai, es pati izdarīju šo izvēli. Kā gan jelkad es vārētu zināt par piedošanu?

Piedošana ir iespējama

Savā visdrūmākajā brīdī es lūdzos Dievam, lai Viņš izglābj mani, lai piedod man. Un, kā klišeja tas arī izklausās – Viņš manu dvēseli izveda no tumsības, no gluma kapa un ieveda Savā gaismā (Psalms 30:3-4, Psalms 118:5). Tikai un vienīgi caur Dieva žēlastību es nācu pie atziņas par pilnīgu piedošanu. Viņš mani atbrīvoja – no kauna mēteļa un no upura mentalitātes, kuru es vazātu pa visu savu dzīvi.

Ja Viņš to var izdarīt man, tad piedošana, atpestīšana un dziedināšana ir paredzēta visiem un par visu.

Ko vajag sievietei

Tad nu, lūk – neizejot no Dieva žēlastības, man tā vien šķiet, ka – ja pirms 15 gadiem Kristus vēstnieks būtu mani “sveicinājis” tā, kā to izdarīja mana draudzene, es bēgtu tālu prom no draudzes un Jēzus Kristus glābjošās vēsts.

Cik traģiski, ka cilvēks var daudz vieglāk atrast mīlestību un žēlsirdību no pasaules, kas nepazīst Dievu, nevis no tiem, kas saka, ka zina un mīl Viņu.

Rakstvieta no Romiešiem 8:1 mums  saka: “Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas.” Taču – tā vietā, lai mēs strādātu kā Jēzus rokas un kājas sēžot pie grēciniekiem un izplatot Dieva žēlastību, mīlestību un līdzjūtību, mēs pārāk bieži dzirdam kristiešus bļaujam: “Slepkava, slepkava!”

Daudzi kristieši kliedz pie abortu klīniku galvenajām ieejas durvīm, taču – kur ir mūsu sētas ieejas kalpošana, kas ved grēciniekus pie mīlošā Tēva žēlastības, atpestīšanas un dziedināšanas?

Vai tad tāpēc ir kāds brīnums, ka cilvēki slēpj savu grēku un kaunu slapstoties ēnās, nekā nes to visu uz draudzi, kurai būtu jābūt cerības un dziedināšanas mājai? (Kolosiešiem 1:13-14)

Izplatīt Dieva žēlastību ar mīlestību un žēlsirdību nenozīmē, ka mēs akceptējam grēku; tas nozīmē, ka mēs citiem cilvēkiem norādām uz Glābēju, kurš mums izmisīgi ir nepieciešams katram (Efeziešiem 4:32). Tas nozīmē, ka vispirms mēs izrādām līdzjūtību pret katru cilvēku, tāpat kā to darīja Jēzus. Tas nozīmē, ka mēs nesākam sarunu nosodot sievieti sūtot viņu uz elli. Jēzus parādīja vislabāko piemēru par to, kā to darīt – sākot sarunas ar laulības pārkāpēju un izlaidīgu pagāna sievieti, dodot viņām žēlsirdību un cieņu, ko, savukārt, citi nedeva (Jāņa 4, Jāņa 8:1-30).

Pie tam, mēs nevaram stāstīt Evaņģēliju tiem, kuri no mums bēg prom un tiem, kuri mūs jau ir bloķējuši no savām sociālā tikla laika joslu plūsmām.

Jo patiešām, vai tad mēs visi nejūtam grēku un noslēpumu smagumu, ko mēs nesam? Es jutu.

Tādēļ, tā vietā, lai norādītu ar nosodošu pirkstu, varbūt mums vajadzētu norādīt citiem uz to pusi, kur ir krusta brīvība.

Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Aborts. Interesanta viktorīna. Ko par abortu saka Dieva Vārds

Interesanta viktorīna

Avots: http://www.evidencebible.com/witnessingtool/aninterestingquiz.shtml

 

Kā tu reaģētu šajās situācijās?

1. Mācītājs un viņa sieva ir ļoti, ļoti nabadzīgi. Viņiem jau ir 14 bērni. Tikko viņa ir atklājusi, ka gaida piecpadsmito. Viņi dzīvo ļoti, ļoti nabadzīgi. Ņemot vērā nabadzību un pārmērīgo pasaules populāciju, vai tu apsvērsi ieteikt viņai veikt abortu?
2. Tēvs slimo ar sifilisu un mātei ir tuberkuloze. No viņu četriem bērniem, pirmais ir akls, otrais nomira, trešais ir kurls un ceturtajam ir tuberkuloze. Viņa atklāj, ka atkal gaida mazuli. Ņemot vērā šo ārkārtējo situāciju, vai tu apsvērsi domu par aborta ieteikšanu?
3. Baltais vīrietis izvaroja 13 gadus jaunu melnādaino meitenīti un tagad viņa ir stāvoklī. Ja tu būtu viņas tēvs vai māte, vai tu apsvērtu ieteikt aborta veikšanu?
4. Pusaudze meitene ir stāvoklī. Viņa nav precējusies. Viņas līgavainis nav mazuļa tēvs un viņš par to ir apbēdināts. Vai tu ieteiktu veikt abortu?

 

Pirmajā gadījumā tu nogalinātu John Wesley, kurš bija viens no visizcilākajiem evaņģēlistiem 19. gadsimtā. Otrajā gadījumā tu nogalinātu Bēthovenu. Trešajā gadījumā tu nogalinātu Ethel Waters, kurš bija melnādains lielisku gospeļu dziesmu dziedātājs. Ja tu teiktu jā ceturtajā gadījumā, tu būtu pasludinājis nāvi Jēzum Kristum!

Dievs ir dzīvības autors un katrai vienai individuāli Viņš ir piešķīris vislielāko vērtību. Tādēļ katru dzīvību – neatkarīgi no tā, kurā pusē mātes miesās tā atrodas – mums būtu jānovērtē. Dievs zina plānus, kurus Viņš ir paredzējis priekš katra indivīda, un Savā grāmatā ir ierakstījis visas dienas, kas mums piešķirtas, pirms tās vēl ir sākušās. Ja mēs iedomājamies, ka zinām labāk par Dievu, kurš Pats dod dzīvību, mēs sevi novietojam Dieva vietā un esam vainīgi elkdievībā.

 

==

Ko par abortu saka Dieva Vārds

Autors: Lynn Copeland

Avots: http://www.evidencebible.com/witnessingtool/whatGodswordsaysaboutabortion.shtml

 

Dievs Bībelē ļoti skaidri runā par nedzimuša bērna vērtību. Dieva Vārds saka, ka Viņš personiski veidoja ikvienu no mums un ka Viņam ir plāns ikviena dzīvē:

“Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.” (Jeremijas 1:5).

„Bet, kad Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un Savā žēlastībā aicinājis, labpatika” (Galatiešiem 1:15).

„Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. [..]Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” (Psalmi 139:13,16)

Tavas rokas ir mani veidojušas un ar apdomu radījušas, [..] Ar ādu un miesu Tu mani esi apģērbis, un ar kauliem un dzīslām Tu mani viscaur esi izstiegrojis. Dzīvību un žēlastību Tu man esi devis, [..].” (Ījaba 10:8-12)

„Tā saka Tas Kungs, kas tevi radījis un tevi veidojis no mātes miesām [..]” (Jesajas 44:2)

„Vai Viņš, kas mani mātes miesās radījis, nav darinājis arī viņus? Un vai Viņš nav mūs mātes klēpī veidojis par vienu un to pašu?” (Ījaba 31:15)

 

Tādēļ, ka Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla (1. Mozus 1:27), Dieva „acīs” katrai dzīvībai ir milzīga vērtība: „bērni ir Tā Kunga dāvana” (Psalmi 127:4). Viņš pat sauc mūsu bērnus kā Savus paša: „Tu ņēmi arī savus dēlus un meitas, ko tu Man dzemdēji, un upurēji tos [..] tu nokāvi Manus bērnus [..]” (Ecēhiēla 16:20,21). Bībele par mūsu Radītāju saka: „Viņa rokās ir visu dzīvo dvēseles un visu cilvēku miesu gars!” (Ījaba 12:10). Dievs, dzīvības devējs, pavēl mums neatņemt dzīvību nevainīgai personai: „[..] neizliesit nenoziedzīgas asinis [..]” (Jeremijas 7:6); „Nolādēts, kas ņem uzpirkšanas dāvanas, lai izlietu nenoziedzīgas asinis!” (5. Mozus 27:25). „Tev nebūs nokaut.” (2. Mozus 20:13). Dzīvības atņemšana nedzimušajam bērnam nepārprotami ir slepkavība – „Kāpēc Tu tomēr nenogalināji mani jau mātes miesās! [..]” (Jeremijas 20:17) – un Dievs apsolīja sodīt tos, kuri „[..] ir saplosījuši grūtas sievas [..]” (Āmosa 1:13).

 

Nedzimuša bērnam ar likumu bija nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības uz aizsardzību; ja viņš zaudēja savu dzīvību, tad tam, kurš izraisīja viņa nāvi, bijā jāzaudē savējā: „Bet, ja vīri kaujas un sagrūž grūtu sievu, ka viņas auglis noiet, bet pašai nenotiek nelaime, tad lai tiek uzlikts naudas sods tam, kas to sagrūdis, [..] Bet, ja notiek nelaime, tad būs likt dzīvību pret dzīvību.” (2. Mozus 21:22,23). Dzīvība ir dāvana, ko radījis Dievs, un to nevar atņemt veicot abortu. Dievs ir „par izvēli”, bet Viņš mums skaidri saka par vienīgo iespējamo izvēli: „[..] lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji,” (5. Mozus 30:19).

Kādēļ ir ciešanas? Tas pierāda, ka nav tāda „mīloša” Dieva.

Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.
(Romiešiem 5:12)

 

Kādēļ ir ciešanas? Tas pierāda, ka nav tāda „mīloša” Dieva.

Avots (originally published in English): http://http://www.evidencebible.com/witnessingtool/whyistheresuffering.shtml (“Why is there suffering? That proves there is no ‘loving’ God.”)

Aplūkojiet uz brīdi augsni. Tā gluži dabiski ražo nezāles. Neviens tās nestāda, neviens tās nelaista. Tās pat stūrgalvīgi izspiežas cauri sausam asfaltam. Miljoniem nevajadzīgu nezāļu dzen asnus it kā nebūtu rītdienas, nožņaudzot mūsu kultūraugus un izpostot mūsu zālāju. Izrauj tās ārā ar visām saknēm, bet rīt būs vēl vairāk. Viens vienīgs posts un negals!

Aplūkojiet, cik daudz no Zemes nav apdzīvojamas platības. Miljoniem kvadrātjūdžu ar neauglīgiem tuksnešiem Āfrikā un citās pasaules daļās. Lielākā daļa Austrālijas ir nekas vairāk kā jūdzēm un jūdzēm nederīgas un pamestas zemes. Bez tā Zemi konstanti satricina masīvas zemestrīces. Tās krasti tiek šaustīti ar orkāniem; viesuļvētras griežas cauri radībai ar ārkārtīgu niknumu; postoši plūdi izmērcē zemi; un šausmīgs karstums kaltē zemi. Haizivis, tīģeri, lauvas, čūskas, zirnekļi un slimību pārnēsājoši moskīti uzbrūk cilvēcei un izsūc tās dzīvības asinis.

Zemes iedzīvotāji ir nomocīti ar slimībām, sāpēm, ciešanām un nāvi. Padomājiet, cik daudz cilvēku ir nomocījis vēzis, Alcheimera slimība, multiplā skleroze, sirds slimības, emfizēma, Parkinsons un daudzas citas novājinošas slimības. Aplūkojiet visus bērnus, kuriem ir leikēmija, vai cilvēkus, kas piedzimuši ar kropļojošām slimībām vai pat bez garīgām spējām sevi pabarot. Visām šīm lietām būtu jāpārliecina domājoši prāti, ka kaut kas radikāli ir nepareizi. Vai Dievs visu to ielika radot cilvēci? Kādam tirānam gan ir jābūt mūsu Radītājam, ja šis bija Viņa lielais plāns?

Skumji, ka daudzi lieto ciešanu jautājumu kā atrunu, lai noraidītu jebkādu domu par Dievu, lai gan ciešanu esamība ir īstais iemels, kādēļ mums vajadzētu pieņemt Viņu. Ciešanas pastāv kā šausminoša liecība par patiesības izskaidrojumu, ko dod Dieva Vārds. Bet kā mēs varam zināt, ka Bībele ir patiesa? Vienkārši pētot pravietojumus Mateja 24, Lūkas 21 un 2. Timotejam 3. Dažas patiesi atvērtas sirds meklējuma minūtes pārliecinās jebkuru godīgu skeptiķi, ka šī nav parasta grāmata. Tā ir pārdabiska mūsu Radītāja derība par to, kāpēc ir ciešanas… un ko mēs varam darīt lietas labā.

Bībele mums saka, ka Dievs nolādēja zemi dēļ Ādama pārkāpuma. Nezāles ir lāsts. Tāpat kā slimības. Grēku un ciešanas nevar nošķirt. Raksti mūs informē, ka mēs dzīvojam kritušā radībā. Iesākumā Dievs radīja pilnīgu, nevainojamu cilvēku un viņš dzīvoja pilnīgā, nevainojamā pasaulē, kurā nebija ciešanas. Tās bija debesis zemes virsū. Kad pasaulē ienāca grēks, nāve un posts ienāca kopā ar to. Tie, kuri saprot Svēto Rakstu ziņu, ar nepacietību gaida jaunas debesis un jaunu zemi „kur taisnība mājo” (2. Pētera 3:13). Šajā Valstībā, kas tuvojas, vairs nebūs sāpes, ciešanu, slimību vai nāves. Mums ir pateikts, ka „ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl” (1. Korintiešiem 2:9).

Uz mirkli padomā, kā tas būtu, ja ēdiens augtu ar nezāļu dedzību. Apdomā, cik brīnišķīgi tas būtu, ja tuksneši kļūtu neticami auglīgi, ka radība pārstātu iznīcināt cilvēci. Iztēlojies, ja laika apstākļi strādātu mūsu labā, nevis pret mums, ja slimības pilnībā izzustu, ja sāpes būtu pagātne un ja nebūtu vairs nāves.

Dilemma tāda, ka mēs esam kā mazs bērns, kuru negausīgā apetīte uz šokolādi uz sejas ir izraisījusi atbaidošus izsitumus. Viņš skatās spogulī un redz skatu, kurš liek viņam just izmisumu. Bet tā vietā, lai pārtrauktu šokolādes ēšanu, viņš sevi mierina bāžot mutē vēl vairāk šokolādes. Tomēr viņa prieka avots patiesībā ir viņa ciešanu iemesls. Visa zemes seja ir nekas cits, kā vien atbaidoši ciešanu izsitumi. Visur, kur mēs skatāmies, mēs redzam neizsakāmas sāpes. Bet tā vietā, lai ticētu Dieva izskaidrojumam un lūgtu Viņam piedošanu un lai mainītu mūsu apetīti, mēs vēl ciešāk krītam grēka saldajā apskāvienā. Apskāvienā mēs rodam mierinājumu tā īslaicīgajās baudās, tādējādi pastiprinot mūsu sāpes gan šajā dzīvē, gan nākamajā dzīvē.

Mateja 24

1 Un, izgājis no Tempļa, Jēzus aizgāja. Tad Viņa mācekļi piegāja pie Viņa, lai rādītu Viņam Tempļa celtnes.
2 Bet Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Vai jūs visu to neredzat? Patiesi Es jums saku: šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiks nopostīts.”
3 Un, Viņam uz Eļļas kalna sēžot, mācekļi piegāja pie Viņa atsevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?”
4 Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
5 Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus.
6 Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas nav vēl gals.
7 Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce dažās vietās.
8 Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums.
9 Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti Mana Vārda dēļ.
10 Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos, un viens otru nīdīs.
11 Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.
12 Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.
13 Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.
14 Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.
15 Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis – kas to lasa, lai uzmana, –
16 lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.
17 Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama.
18 Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes.
19 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā!
20 Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā.
21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.
22 Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.
23 Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, – tad neticiet.
24 Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.
25 Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.
26 Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, – tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, – tad neticiet.
27 Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
28 Jo, kur maita, tur salasās ērgļi.
29 Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies.
30 Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
31 Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
32 Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt.
33 Tā arīdzan jūs – kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā.
34 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek.
35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.
36 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.
37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,
39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
40 Tad divi būs laukā, vienu pieņems, otru atmetīs.
41 Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs.
42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā.
44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.
45 Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā?
46 Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām.
47 Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.
48 Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, –
49 un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem,
50 tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma,
51 un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

 

Lūkas 21

1 Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā.
2 Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas,
3 un sacīja: “Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi,
4 jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”
5 Kad daži norādīja uz Templi, cik bagāti tas greznots skaistiem akmeņiem un ziedotām dāvanām, Viņš sacīja:
6 “Nāks dienas, kad no tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.”
7 Tad viņi Tam vaicāja: “Mācītāj, kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?”
8 Viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es tas esmu, – un: laiks ir atnācis, – bet nesekojiet viņiem!
9 Un, kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidieties! Jo visam tam vajag papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals.”
10 Tad Viņš sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11 lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm.
12 Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ.
13 Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību.
14 Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities.
15 Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt.
16 Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs.
17 Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ.
18 Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs;
19 ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!
20 Bet, kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.
21 Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā,
22 jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.
23 Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu:
24 no zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekāms viņu laiki būs piepildīti.
25 Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies.
26 Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.
27 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.
28 Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.”
29 Un Viņš tiem teica līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus,
30 kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu.
31 Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.
32 Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis.
33 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs!
34 Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk;
35 jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.
36 Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.”
37 Tā Viņš dienā bija Templī un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz kalna, ko sauc par Eļļas kalnu,
38 bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie Viņa, lai Templī klausītos Viņa mācības.

 

2. Timotejam 3

1 Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki,
2 jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti,
3 cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji,
4 nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu,
5 izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies.
6 Jo tādi ir tie, kas iespiežas namos un gūsta sievas, kas apkrauti grēkiem un ko dažādas kārības vada,
7 kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.
8 Bet, tāpat kā Janne un Jambre uzstājās pret Mozu, tā arī šie uzstājas pret patiesību – ļaudis, kas pavisam samaitāti savā prātā un nav pastāvējuši ticībā.
9 Bet viņi netiks tālāk uz priekšu, jo viņu neprāts būs visiem skaidri redzams, kā tas arī ar pirmajiem notika.
10 Bet tu esi sekojis manai mācībai, manam dzīves veidam, manam nodomam, manai ticībai, manai pacietībai, manai mīlestībai, manai izturībai,
11 manām vajāšanām, manām ciešanām, kas man gadījās Antiohijā, Ikonijā, Listrā; šīs vajāšanas es esmu panesis, un no visām Tas Kungs ir mani izrāvis.
12 Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.
13 Taču ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā maldinādami un maldīdamies.
14 Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši,
15 un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.
16 Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17 lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.