Category: Radīšanisms… kreacionisms (nesenais, protams)

Kā apspriest radīšanu ar Jehovas lieciniekiem

Kā apspriest radīšanu ar Jehovas lieciniekiem

Autors: Robert Doolan

Original in English: http://creation.com/how-to-talk-creation-with-a-jehovahs-witness (How to talk creation with a Jehovah’s witness)

 

Konservatīvo baznīcu locekļu pētījums 10 štatos visā Amerikā atklāja, ka gandrīz 90 % aptaujāto ir satikušies ar Jehovas lieciniekiem. Tomēr gandrīz neviens no šiem cilvēkiem nezināja, kam Jehovas liecinieki tic vai kā ar viņiem pareizi runāt. Bet vislabākā vieta, ar kuru sākt, ir sākums – radīšana.

Tev ir jāsaprot par Jehovas lieciniekiem viena lieta. Viņu centība un neatlaidība, iespējams, ir nesalīdzināma starp reliģiskām grupām. Un, pat ja viņi vienmēr, šķiet, klauvē pie jūsu durvīm, kad jūs vai nu jau guļat, sēžaties pie Svētdienas pusdienām vai mēģiniet pabarot bērnu, ja jūs parunāsiet ar viņiem pietiekami ilgi, jūs atklāsiet, ka viņi ir tikpat anti-evolucionistiski kā jūs. Viņu galvenā mītne Bruklinā, Ņujorkā, izdod miljoniem grāmatu kopijas, kuras atklāj kļūdas evolūcijā un sniedz radīšanas pierādījumus.[1]

Problēma ir tā, ka Sargtorņa biedrība, Jehovas liecinieku organizācija, ir bēdīgi slavena ar virspusējām detaļām, kas pierāda viņu idejas kā aplamas. Kā daudzas citas sektas, viņu dedzība „nav saskaņā ar zināšanām”, kā Pāvils žēlojās par Izraēlu (Romieši 10:2). Diemžēl viņu idejas par radīšanu arī cieš no šī ļaunuma. Līdz ar to kreacionistiem, kuri runā ar viņiem pie durvīm, vajadzētu zināt, kur „Sargtorņa radīšana” atšķiras no Dieva radīšanas, kā tas ir atklāts 1. Mozus grāmatā un citur Bībelē.

Šī raksta mērķis nav provocēt tevi pārliecināt Jehovas lieciniekus. Tavs strīds nav ar Liecinieku uz tava durvju sliekšņa, bet ar viņa vai viņas organizācijas vadītājiem. Viņi ir pārliecinājuši jehoviešus domāt, ka izkropļotās doktrīnas, kuras ir mācītas viņam vai viņai, faktiski ir patiesība par Dievu. Tavs mērķis, diskutējot par radīšanu ar Jehovas liecinieku (un tu atklāsi, ka jums ir kopīgas intereses šajā lietā) ir – mudināt viņus redzēt, ka viņu vadītāji nenodrošina viņus ar ticamu informāciju. Viņi paļaujas uz cilvēku mācībām, kurās Bībele ir pielāgota viņu idejām. Ja Jehovas liecinieks to var ieraudzīt, viņš vai viņa var būt vairāk atvērts Evaņģēlija patiesībai.

Sāc savu diskusiju, atzīstot, ka jums ir spēcīga interese par radīšanu. Sakiet, ka jūs esat dzirdējis, ka Sargtorņa biedrība izdod daudzus materiālus, atmaskojot evolūcijas kļūdas, par ko viņiem pienākas atzinība. Tad vēl piebilsti, ka tu arī esi dzirdējis spēcīgu kritiku par viņu doktrīnām. Pajautā, vai varat ar viņu pārrunāt dažus fragmentus no Bībeles par radīšanu. Viņi nedrīkst atteikt. Ja jums ir grūti atcerēties visus turpmāk uzskaitītos punktus, palūdz, lai viņi paņem līdzi šo rakstu un izlasa to, un pēc tam, lai dara tev zināmu viņu atbildes uz katru no punktiem.

 

Cik gara ir Radīšanas diena?

Sāciet diskutēt par dienas garumu 1. Mozus grāmatā pirmajā nodaļā.

Sargtorņa izdevums „Dzīve – kā es nokļuvu šeit?” pareizi norāda, ka ebreju vārds yom, tulkojumā „diena”, var nozīmēt dažādus laika ilgumus. [2] Tā kā yom dažreiz pieļauj periodu, kas ir daudz garāks par 24 stundām, Sargtorņa organizācija ir nolēmusi, ka šādi „diena” jāsaprot visā 1. Mozus grāmatas pirmajā nodaļā.

Tomēr laba ekseģēze paredz, ka sekundāru nozīmi jebkuram Bībeles tekstam vajag meklēt, ja burtiskai lasīšanai nav jēgas. Bet burtiski 24 stundu dienai, ar katrai dienai pievienotu vakaru un rītu, 1. Mozus grāmatas sākuma pantos ir ļoti labs pamatojums. Lielākajā vairumā šajā gadījumā vārds yom nozīmē parastu, burtisku dienu – vai nu diennakti, vai gaišo diennakts daļu.  Ikreiz, kad kāds vārds Svētajos Rakstos ir lietots ar īpašiem sākuma un beigu punktiem (‘vakars’ un ‘rīts’) vai ir paskaidrots kā ‘pirmā diena’, ‘sestā diena’ utt., tas vienmēr attiecas uz burtisku diennakti.[3] Tas būtu jānorāda Jehovas lieciniekam.

Plaši pazīstamais Grieķu Jaunās Derības zinātnieks Dr. Roberts H. Countess (Dr. Robert H. Countess) ir kritiski analizējis Jehovas Liecinieku Jauno Derību. Viņš atklāja, ka Jehovas Liecinieku Jaunā Pasaules Tulkojuma tulki ir pārņēmuši, kā arī ieviesuši noteiktus principus, pēc kuriem viņi ir izvēlējušies lasīt, kas nav atrodami pamata Grieķu tekstā vai jebkurā citā Grieķu tekstā.[4] Šī tendence, šķiet, ir laikā, lai kavētu Sargtorņa burtisko Vecās Derības teksta pieņemšanu kā labu.

Vairumā tulkojumu Jāņa 1:1 parāda, ka Jēzus Radītājs (‘Vārds’) ‘bija Dievs’. Bet Jaunās Pasaules tulkojumā Rakstiem ir piemetināts sakot, ka „Vārds bija dievs”, padarot Jēzu par neīstu dievu kā Baāls vai sātans.

Pajautā Jehovas Lieciniekam šo: „Ja 1. Mozus grāmatas autors gribējis paskaidrot radīšanu sešās dienās, parastās 24 stundu dienās, kā tad viņam to vajadzēja darīt?” Katrai dienai 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā ir vakars un rīts, un tā ir paskaidrota kā ‘pirmā diena’, ‘otrā diena’ utt. Pajautā Jehovas Lieciniekam, kā tas varētu izklausīties vēl skaidrāk.

Sargtorņa organizācija māca, ka 1. Mozus 1:3-31 nav minēta debesu ķermeņu radīšana. Tā apraksta jau eksistējošas zemes sagatavošanu cilvēku apdzīvošanai. Tāpēc Sargtorņa organizācija pieļauj miljons gadu iespējamību pirms 3. panta.[6] Bet viņi, šķiet, ignorē galveno pantu, kas atspēko to. 2. Mozus 20:11 Dievs rakstīja uz akmens galda „sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi” (1. Moz 1:1), „jūru un visu, kas tur atrodams (1. Moz 1:2)”. Nevienā no šiem pantiem nav vietas miljons gadiem vai pat dažiem gadiem.

Dieva sešas darba dienas un viena brīvdiena mums ir dotas kā iemesls, kāpēc mums vajadzētu atpūtas dienu pēc sešām darba dienām. Mēs nestrādājam tūkstošiem gadu, lai pēc tam tūkstošiem gadu atpūstos. Radīšanā nav pārtraukums starp 1., 2. un 3. pantu, kā to skaidro Sargtorņa biedrība. Jebkurā gadījumā, kā valodnieks Čārlzs Teilors (Dr. Charles Taylor) norādīja, atbildot uz Jehovas Liecinieku apgalvojumu, ka katra diena ir tūkstošiem gadus gara: „Nav jēgas tūkstošs gadus gaidīt starp augu izveidi un kukaiņu radīšanu, lai apaugļotu tos”. [7]

Vai Svētais Gars ir Dieva „Aktīvais spēks”?

Ikvienā diskusijā ar Jehovas liecinieku par radīšanas tēmu, tu noteikti nonāksi līdz viņu izpratnei par Svēto Garu.

Vairums Bībeles tulkotāju 1. Moz. 1:2 pēdējo daļu tulko līdzīgi kā King James versijā: „… Un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.” Bet Sargtorņa organizācija netic Svētā Gara personībai, tāpēc viņi šo tekstu savā Bībelē ir pārveidojuši „… Dieva aktīvais spēks kustējās uz priekšu un atpakaļ virs ūdens virsmas”. [8]

Sargtorņa organizācija noliedz Trīsvienību, tāpēc tā saviem sekotājiem māca, ka Svētais Gars ir vienkārši Jehovas Dieva neredzamais „aktīvais spēks” (kā iepriekš minēts viņu Bībelē 1. Moz.1:2). Viņu Jaunās Pasaules Tulkojums parasti padara šo šķietami bezpersonisko „aktīvo spēku” kā „svēto garu”, bez lielajiem burtiem un ne kā konkrētu personu.

Vai Sargtorņa tulkojums 1.Moz. 1:2 varētu būt pareizs? Vai Svētais Gars tiešām drīzāk ir „aktīvais spēks”, nekā reāla personas daļa no trīsvienīgā Dieva, kā tam tic kristieši? Nepavisam nē. Bībele attiecas pret Svēto Garu kā personu. Viņš runā (Ap.d. 13:2, skatiet turpinājumu 13:4), dod liecību (Jņ. 15:26), jūtas ievainots (Jes. 63:10), zina (1.Kor. 2:10-11), vēlas (1.Kor. 12:11), Viņu var aizvainot (Ebrejiem 10:29) utt. Jēzus runā par Svēto Garu kā „Viņš” nevis „tas”. Piemēram, Jņ. 16:13 Jēzus saka: „Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” Pajautā Lieciniekam, kāpēc pats Jēzus būtu Svēto Garu uzrunājis uz „Viņš”, ja Svētais Gars ir tikai „tas” kā māca Sargtorņa biedrība. Un kā gan Gars var runāt, dzirdēt, dot liecību, justies ievainots, vadīt, parādīt, ja Viņš ir tikai „tas”?

Teksta fragments, ar kuru Jehovas Liecinieki reti saskaras viņu vadītās Bībeles studijās ir Rom. 8:26-27. Šie panti vienkārši neiederas viņu koncepcijā par Svēto Garu. Šajos pantos mēs sakām, ka Gars „veic aizlūgšanu” par mums. Vai „spēks” to var darīt? Mēs sakām, ka Garam ir prāts. Vai „spēkam” ir prāts? Mēs sakām, ka Gars iestājas par mums? Vai „spēks” var iestāties par mums? Protams, ka nē. Svētais Gars dod personiskas liecības par Jēzu un citiem Bībeles autoriem, jo Viņš ir Dievišķā persona – personiska izpausme un viena patiesa Dieva forma.

Sargtorņa buklets „Pamatojums no Svētajiem Rakstiem”, kurš galvenokārt ir izstrādāts, lai palīdzētu Lieciniekiem atspēkot argumentus pret kristiešiem, iesaka Lieciniekiem atbildēt uz iepriekšējiem argumentiem sakot, ka tas nav nekas neparasts – kaut ko personificēt Rakstos (gudrību, piemēram).9 Bet pajautā Lieciniekam: „Ja Svētais Gars tiešām bija persona, kā tad Bībeles sarakstītājiem tas būtu jāskaidro?” Atgādini viņiem, ka Jēzus nosauca Svēto Garu par „Viņu” nevis „to” (Jņ. 16:13).

Dažreiz Jehovas liecinieki var norādīt uz Ap.d. 2:4, kur ir sacīts, ka visi mācekļi bija „piepildīti” ar Svēto Garu. Viņi jautā: „Kā gars var būt persona, kad tas vienlaicīgi piepilda 120 mācekļus?” [10] Bet Jēzus Pats, kā redzams, persona, piepilda visas lietas (Ef. 1:23). Vai šis apgāž Jēzus personību?

Piedāvā Lieciniekam izlasīt Ap.d. 5:3-4. Šajos pantos Ananija tiek apsūdzēts par melošanu Svētajam Garam. Kā un kāpēc kādam būtu jābaidās melot „spēkam”? Katrā nākamajā pantā Svētais Gars tiek identificēts kā Dievs („Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam” Ap.d.5:4). Tad piedāvā Lieciniekam izlasīt 2.Kor. 3:17 viņa vai viņas pašu Jaunajā Pasaules Tulkojumā, lai parādītu, ka Dievs ir Gars – ne tikai viens, kurš sūta tālāk „aktīvo spēku”. Šajā pantā Jaunās Pasaules Tulkojumā ir teikts „Jehova ir Gars”.

Nevar būt šaubu, ka Sargtorņa organizācijas 1.Moz. 1:2 tulkojums ir neprecīzs. Diemžēl, formulējot savas doktrīnas, viņi nav ņēmuši vērā citas svarīgas Rakstu vietas. Tā vietā, lai veidotu savas doktrīnas no Rakstiem, viņi ir izveidojuši savu 1.Moz. 1:2 tulkojumu, pielāgojoties savai doktrīnai.

…un Vārds bija Dievs

Jāņa 1:1, lieliskais fragments, kristiešu lolots visos gadsimtos, vairumā tulkojumu skaidri parāda, ka Jēzus Radītājs („Vārds)” „bija Dievs”. Bet atkal, Jaunajā Pasaules tulkojumā ir papildinājums Rakstiem. Sargtorņu Organizācijas tulkojums nesaka, ka „Vārds bija Dievs” (kā persona – tulk. Piezīme) – tas saka „Vārds bija dievs” (kā lietvārds – tulk. piez.). Tātad Jēzus ir pazemināts līdz tikai kā „dievs”.

Bet pievērsiet uzmanību, kur šī teoloģija ved. Ja Jēzus nav patiess Dievs, Sargtorņa tulkotājiem jāpadara Viņš par nepatiesu dievu – ne labāku kā Baālu vai sātanu. Pēteris brīdina pret šo: „…kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepeni ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat To Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.” (2.Pēt. 2:1)

Patiesība ir tāda, ka Jēzus Bībelē tiek saukts par Dievu, kopā ar Tēvu un Svēto Garu. Piedāvā Lieciniekam apskatīt Jāņa 20:28. Šajos pantos Apustulis Toms saprot, kas ir Jēzus un iesaucas: „Mans Kungs un Mans Dievs!” (lielais burts „D” ir pat Jaunās Pasaules tulkojumā). Jēzus atbilde neatstāj nekādas šaubas, ka Toms bija teicis patiesību. Toms ticēja patiesajam Dievam, un Jēzu viņš sauca par „mans Dievs”. Toms atsaucās uz vienīgo, patieso Dievu – viņa Dievu, saukts Jēzus. Tas, kā Toms varēja godīgi nosaukt Jēzu par „Dievu”, ir ekvivalents Viņa saukšanai par Jehovu.

Agrāk daži Liecinieki atbildēja uz šo fragmentu, sakot, ka Tomam tā vienkārši bija pārsteiguma izpausme, līdzīga kā „Ak, mans Dievs!” Bet daži šodien atzīst, ka šādā veidā Toms zaimoja, īpaši, ja ņem vērā Jēzus atbildi.

Cita vieta, kurā Jēzus tiek saukts par Dievu, ir Jesajas 9:5. Šis pants katros Ziemassvētkos ir dzirdēts baznīcās visā pasaulē. Tas ir Jesajas pravietojums no Jesajas, kurš saka:

„Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.”

Diskusija par šo pantu ar Jehovas Lieciniekiem parasti ir šāda:

„Kas ir šis bērns, kas ir dzimis pie mums?”

„Tas ir Jēzus Kristus.”

„Kā Viņš šajā pantā tiek saukts?”

„Viņš tiek saukts Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs…”

„Varenais..kas?”

„Nu, Viņš tiek saukts par Vareno Dievu, bet Viņš nav Visvarenais Dievs, kas ir Jehova, Tēvs.”

„Kā Viņš tiek saukts pēc Visvarenā Dieva?”

(klusums)

Atkal mums vajadzētu uzsvērt Jehovas Lieciniekiem, kur šāda teoloģija noved. Jehovas Lieciniekiem no šādiem fragmentiem ir jānotic, ka Jēzus ir a) vai nu nepatiesais Dievs; b) vai arī otrais patiesais Dievs. Abos gadījumos nostāja būs mulsinoša Jehovas Lieciniekam, kurš nekad nav domājis par saviem argumentiem.

Ņemot vērā Jesajas 9:5, pajautā Jehovas Lieciniekam atšķirību starp „Vareno Dievu” (par kuru viņš atzīst Jēzu) un „Visvareno Dievu” (kuru viņš sauc par Jehovu – Dievs Tēvs). Iespējams, viņš teiks, ka Visvarenais Dievs balsta visas lietas ar Sava vārda spēku. Bet Ebrejiem 1:3 par Jēzu ir teikts: „Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā”. Iespējams, viņš teiks, ka Visvarenajam Dievam ir visa vara debesīs un virs zemes. Bet Mateja 28:18 par Jēzu ir teikts: „Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” Definējot „visvareno” nozīmē „visspēcīgo” [11] Tādēļ Jēzus Kristus ir visvarens.

Parādi Jehovas Lieciniekam, ka pat tad, ja Sargtorņa organizācija māca, ka Varenais Dievs un Visvarenais Dievs ir atšķirīgi jēdzieni, Bībele šādu versiju neapstiprina. Liec viņam izlasīt Jesajas 10:20-21 viņu Jaunajā Pasaules tulkojumā. 21. pants saka: „Atlikušie atgriezīsies, kaut arī tikai nedaudzi no Jēkaba pāri palikušie, pie visuvarenā Dieva.” Agrākais Jehovas liecinieku vecākais Deivids Rīds (David Reed), iesaka tev teikt Lieciniekam: „Tā kā Jesaja bija ebrejs un tomēr ticēja tikai vienam Dievam – Jehovam, kuram, kā Jesaja saprata, ir jābūt varenajam Dievam? Protams, ka Jesajam vajadzēja saprast, ka Varenajam Dievam jābūt Jehovam. Tātad, iedvesmojoties no Jesajas rakstītā Vārda, pravietis nosauc Jehovu par „Vareno Dievu”, kaut arī Jehovas Liecinieki atzīst, ka Jesajas 9:5 teiktais Jēzus ir Varenais Dievs” [12].

Apstiprinot galveno, palūdz Lieciniekam izlasīt Jeremijas 32:18 viņa Bībelē. Atgādini viņam, ka Sargtorņa Organizācija māca, ka Varenais Dievs un Visvarenais Dievs ir dažādi. Jeremijas 32:18 dod Varenā Dieva vārdu: „patiesais Dievs, lielais, varenais, Viņa vārds ir Jehova” Tad saki Lieciniekam, ka, tā kā Jēzus ir „Varenais Dievs” un Jehova ir ”Varenais Dievs”, kurš no šiem ir Jēzus? (ļaujiet viņam pašam secināt, ka Jēzus un Jehova ir viens – kā Jāņa 10:30 rakstīts „Es un Tēvs, mēs esam viens.”)

Nobeiguma piezīmes, kopsavilkums un secinājums

Nevar nepamanīt, ka Sargtorņa radīšana atšķiras no bibliskās radīšanas daudzos svarīgos aspektos. Daži no tiem ir:

  1. Viņi uzskata, ka diena ir tūkstošiem gadus gara;
  2. Viņu nepamatoto neskaitāmo gadu ielikšana kaut kur starp 1. un 3. pantu 1. Mozus grāmatas pirmajā nodaļā;
  3. Viņu, 1.Mozus grāmatas 1:2 pārveidošana, aizstājot Dieva Garu (personu) ar Dieva aktīvo spēku (bezpersonisko);
  4. Viņi sauc Svēto Garu par „tas”, kamēr Jēzus Viņu sauc par Svēto Garu kā „Viņš”.
  5.  Viņi pazemina Jēzu līdz Dieva radībai, nevis atzīst, ka Viņš ir Radītājs (Kol. 1:16-17).  (patiesībā viņi tic, ka Jēzus vienkārši ir  radīts eņģelis.);
  6. Viņu iejaukšanās Jāņa 1:1, ka Jēzus ir nepatiess dievs;
  7. Viņu atšķirība starp „dievu” sauktu Jēzus (kuru tie var negribīgi atzīt kā „vareno Dievu”) un „Dievu”, sauktu – Jehova (kuru viņi dēvē par „visvareno Dievu)”. Tas ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem, kuros abi – gan Jēzus, gan Jehova tiek saukti par „vareno Dievu”.

Visus šos faktus vajadzētu uzsvērt un diskutēt ar Jehovas Lieciniekiem tik ilgi, cik tas nepieciešams. Pat, ja Jehovas Liecinieki ir apmācīti, lai novirzītu jūs vai lai mestu jums ar sarkanām siļķēm, kuras ir ar nolūku, lai novērstu jūsu uzmanību uz Armagedonu vai kādām citām lietām, pretojieties kārdinājumam, līdz jūs esat izdiskutējuši visus radīšanas aspektus, kas minēti šajā rakstā.

Tavs mērķis ir parādīt Lieciniekiem, ka viņu organizācija ir slikti viņus apmācījusi par radīšanu. Tam vajadzētu palīdzēt viņiem saprast, ka, iespējams, arī citas Sargtorņa mācības ir nepareizas (kas tā arī ir). Ja Jehovas Liecinieks redzēs šo rakstu, viņš vai viņa var būt pēc tam gatavi pieņemt patieso Evaņģēliju – pestīšanu žēlastībā caur ticību, nevis glābšanu caur Sargtorņu organizācijas kļūdaino mācību. (Efeziešiem 2:8-9 „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.”)

Atsauces

  1. Did Man Get Here by Evolution or by Creation?, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1967; also, Life—How Did it Get Here? By Evolution or Creation?, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1985.
  2. Life—How Did it Get Here? p. 26.
  3. Henry M. Morris and Martin Clark, The Bible Has the Answer (Revised and enlarged), Creation-Life Publishers, San Diego, 1976, p. 94.
  4. Robert H. Countess, The Jehovah’s Witnesses New Testament, Presbyterian and Reformed Publishing Co., Phillipsburg (New Jersey), second edition, 1987, p. 12.
  5. Reasoning from the Scriptures, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1985, p. 88.
  6. Ibid.
  7. Reply to a Letter to the Editor, Creation 10(4), September-November 1988, pp. 46-47.
  8. New World Translation of the Holy Scriptures, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1961 (Revised 1970), Genesis 1:2.
  9. Ref. 5, p. 380.
  10. You Can Live Forever on a Paradise on Earth, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1982, pp. 40-41.
  11. Oxford Reference Dictionary Guild Publishing, London, 1986.
  12. David A. Reed, Jehovah’s Witnesses Answered Verse by Verse, Baker Book House, Grand Rapids, Michigan, 1986, p. 42.


Tulkoja: Sintija Blumberga-Bredika un Gatis Brediks

Vai Zeme kādreiz ir bijusi karsta, kausēta masa?

Vai Zeme kādreiz ir bijusi karsta, kausēta masa?

  • Autors: Creation Today
  • Tulkoja: Gatis Brediks un Sintija Blumberga-Bredika

http://www.drdino.com/was-the-earth-ever-a-hot-molten-mass/  

 

Evolūcijas piekritēji māca, ka zeme bija verdoša, kausēta masa, kura lēnām atdzisa miljoniem gadu garumā. 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā Bībele saka, ka „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi…. un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem”. Tātad zemes virsma bija apklāta ar ūdeni; tā nevarēja būt karsta, izkususi masa.

Ir zinātniski pierādījumi, kas atbalsta Bībeles viedokli. Roberts Gentrijs (Robert Gentry) no Knoksvillas, Tenesijā veica apbrīnojamu pētījumu par radioaktīvā polonija izstarojuma orioliem granītā. Polonijs ir rets elements, kurš ir radioaktīvs. Tas bojājas vai sadalās kā urāns, bet polonijs saglabājas tikai dažas minūtes. Kolīdz tas sadalās, tas izstaro mazas daļiņas, kuras veic noteiktus attālumus. Līdzīga būtu uguņošanas izrāde, kura izraisa apļveida fragmentus un ilgst tikai daļu no sekundes, pirms tie izbeidzas pavisam. Dažādie elementi ir fragmenti, kuri lido dažādās distancēs, katram radioaktīvajam elementam ir īpašs „paraksts” (cik lielu apli tas spēj izveidot, sadaloties akmenī, salīdzinājumā kā jaudīgāks pirotehnikas lādiņš izveidotu lielāku apli gaisā). Radioaktīvais polonijs, kad tas sadalās cietā iezī, rada perfektas daļiņas tam sadaloties, jo visi tā fragmenti lido vienādā attālumā no centra. Ja tas sadalās cietā iezī, aplis saglabājas. Bet, ja tas sadalās karstā kausētā iezī, aplis izzūd. Radioaktīvā polonija orioli granītā atrodami visā pasaulē,  norādot, ka zeme nekad nav bijusi karsti kausēta masa. 1

Interesanti, ka Gentrija pētījums tika publicēts daudzos vadošajos zinātnes žurnālos, līdz kāds aptvēra, ka tas pierāda lielā sprādziena teoriju kā lielu izgāšanos. Šī vērtīgā materiāla cenzūra plaši pieejamos zinātnes žurnālos ir neticama, bet paredzama. Evolūcija ir ļoti rūpīgi aizsargāta valsts reliģija šinī mūsdienas humānistu pasaulē.

Atsauces:

  1.   Creation’s Tiny Mystery by Robert Gentry or http://www.halos.com

Vai ir bibliski pareizi meklēt pierādījumus radīšanai?

Vai ir bibliski pareizi meklēt pierādījumus radīšanai?

John D. Morris, Ph.D.

Tulkoja: Gatis Brediks un Sintija Blumberga-Bredika

http://www.icr.org/article/it-biblically-proper-seek-evidence-for-creation/

 

 

Radīšanas Izpētes Institūts ir kļuvis pazīstams ar savu rūpīgo attieksmi pret pētījumiem. Ir svarīgi apzināties, ka mēs nemēģinām „pierādīt Bībeli”. Bībelei nav vajadzīga mūsu palīdzība. Ir vai nav pierādījumi, Bībele ir patiesa! Savos pētījumos mēs pieņemam Bībeli, un veicam savus izmeklējumus šajos rāmjos. Mēs interpretējam visus vēsturiskos datus patiesas vēstures, dotas Svētajos Rakstos, robežās.

Piemēram, mēs veicam daudz pētījumus Lielajā Kanjonā, milzīgā klintī, kas izgrebts zemē kustīga ūdens rezultātā. Mēs dodamies tur ar nelokāmu pārliecību, ka Noasa dienu pasaules pārveidošanās plūdi apklāja Arizonu un ka šie procesi un sekas varēja atstāt pēdas. Mēs interpretējam faktus no šāda aspekta.

Šī nav naiva nostāja. Jebkuram ir izredzes. Evolucionārais naturālisms ir kļuvis par tādu kā pasaules uzskatu un to bez ierunām lietojuši tā piekritēji savu faktu interpretēšanā. Mēs uzskatām, ka no diviem plašiem vēstures skatu punktiem, radīšana ir labāka izvēle. Bībele un tās mācības ir pierādītas kā uzticams un stabils pamats mūsu ticībai. Tā aplūko faktus labāk, bez pretrunām vai iebildumiem.

Kopš Bībele ir nemaldīgs Dieva Vārds, nav jābaidās to pārbaudīt (1. Tes. 5:21 pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!). Frensiss Šēfers (Francis Schaefer) ir paradis pieteikt Bībeli kā „patiesu Patiesību”. Tā ir pilnīgi precīza visās lietās, kam tā pieskaras, un pasaules uzskats, ko tā nostāda priekšā, ir piemērojams visās jomās. Pētījumi var aizpildīt caurumus mūsu zināšanās, jo Bībele nedod pilnīgi visas detaļas. Turklāt, Valdīšanas Pilnvarā 1. Mozus grāmatā 1:28 (1. Mozus 1:28 Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”) mums (t.i. visi cilvēces pārstāvjiem) ir pavēlēts pētīt radīšanu, lai to gudri lietotu cilvēka labumam un Dieva slavai. Radītājs instruēja Ādamu pakļaut [zemi] un valdīt [pār to]. Turklāt, Viņš ir priecīgs, kad mēs caur pētījumiem mācāmies vairāk par Viņu, ko Viņš ir darījis un dodam Viņam slavu. Pētījumi var atbildēt uz jautājumiem, kas var rasties kristiešu prātos, lai novāktu glābšanas šķēršļus nekristiešu ceļā un parādītu bibliskā domāšanas veida pārākumu.

Tomēr daži kristieši domā savādāk. Viņi uzskata, ka Bībele ir tāda kā neizpētāma un nav pat vajadzības to atbalstīt ar pierādījumiem. Viņi ir aizskarti, ka mēs mēģinām parādīt viņu pareizību un nosoda mūs par to. Lai gan tas var izklausīties „garīgi”, tomēr šī attieksme atšķiras no Kristus piemēra.

Pēc augšāmcelšanās Viņš kļuva redzams saviem mācekļiem augšistabā, bet Toma tur nebija (Jāņa 20:24 Bet Toms, viens no divpadsmit, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus.). Kad pārējie viņam izstāstīja, ka viņi ir redzējuši augšāmcēlušos Kungu, Toms uzstāja, ka Viņam ir jāredz pierādījumi. „Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu” (25.p.). Pēc dažām dienām Viņš atkal parādījās. Šoreiz Toms bija klāt. Vai Jēzus viņu sarāja par viņa vajadzību pēc pierādījumiem? Nepavisam ne. Viņš laipni aicināja Tomu nākt un apskatīt rētas. Tur bija pierādījums un viņa ticība tika nostiprināta. Viscaur Rakstos mēs atrodam Dieva atklāšanos un patiesības apstiprināšanu ar pierādījumiem. Joprojām Viņš pieprasa ticību, bet šī ticība ir saprātīga ticība, stipri pamatota uz pierādāmiem faktiem.

Radīšana nav zinātne

Radīšana nav zinātne

Autors: Jonathan Sampson

In English: Creation Isn’t Science [http://www.drdino.com/read-article.php?id=54&c=22]

 

Daudzi evolūcijas piekritēji un tāpat arī ateisti vēstures gaitā ir izvairījušies no Rakstiem un šo Rakstu mācībām, uzskatot, ka Radīšanas Zinātne nav pārbaudāma, atkārtojama, novērojama un tā tālāk. Attiecībā par noteiktiem Radīšanas Zinātnes aspektiem tā tas patiešām arī ir, taču arī par noteiktiem aspektiem Evolūcijas „Zinātnē” tā ir patiesība. Neviens nevar noliegt milzīgo pieņēmumu apjomu un neattaisnojamu uzticības lielumu, ko demonstrē materiālisti.

Gan Radīšana, gan Evolūcija sākas ar filozofiskiem pieņēmumiem. Evolūcijas piekritēji (tradicionāli) sāk ar pieņēmumu, ka Dievam šajā pasaulē nav nekādas intervences. Šis nav pārbaudāms secinājums; viņi nav nonākuši pie šāda secinājumi ar zinātnes palīdzību. Radīšanas piekritējiem, savukārt, ir filozofiska nostāja, ka Dievs zemes vēstures gaitā ir līdzdarbojies un ka Viņš ir atklājis Patieso zemes vēsturi caur Viņa nekļūdīgo Vārdu.

Kā redzams, gan Radīšana, gan Evolūcija sākas ar filozofiskiem priekšnoteikumiem. Radīšanas Teorijā ir daudzi aspekti, kurus tiešām var pārbaudīt. Piemēram, Bībele nosaka, ka zeme tika radīta apmēram pirms 6000 gadiem, 6 dienu (burtiskā nozīmē) laikā. Evolūcijas piekritēji uzstāj, ka zeme sāka eksistēt pirms 3 līdz 5 miljardiem gadu, ļoti ilgā un garlaicīgā veidošanās procesā. Kaut kādā pakāpē abas šīs mācības var tikt pārbaudītas. Ir ļoti svarīgi uzsvērt zināšanu atšķirību starp kritušo cilvēku (kas ir kritušā radība) un Viszinošo Dievu, visa Radītāju un uzturētāju.

Kad cilvēks izzina zemi, biosfēru un pasauli mums apkārt, mēs formulējam hipotēzi par to, kā viss radās tāds, kāds tas ir šodien. Kad esam savākuši un izanalizējuši datus, tad mēs varam pārbaudīt mūsu hipotēzi un saprast tās dotos rezultātus. Radīšanas piekritējiem jau ir sava Patiesība; zeme tika radīta pirms apmēram 6000 gadiem.  Evolūcijas piekritēji vēlas uzkonstruēt paši savu patiesību; zeme veidojās lēnām – miljardiem gadu laikā. Abi šie apgalvojumi ir vienas un tās pašas zinātniskās metodes subjekts. Kad mēs aplūkojam milzīgo datu klāstu, ko mums sniedz zinātne, mēs redzam, ka pierādījumi ļoti pamatoti atbalsta jaunas zemes (6000 gadi) ideju.

Tātad, mēs redzam, ka gan Radīšanai, gan Evolūcijai ir nepārbaudāmi un arī pārbaudāmi aspekti. Radīšanas Zinātnes Evaņģēlija organizācijai nevēlas ieviest Radīšanu valsts skolās, bet tikai – lai nepareizā informācija tiktu izņemta no nodokļu maksātāju nopirktajām mācību grāmatām. Skolām ir tiesisks, tāpat arī morāls pienākums palikt uzticamām mūsu skolēniem un studentiem. Diemžēl šodien daudzas skolas ir novirzījušās no šī ceļa un ir pieņēmušas burvestības zinātni kā daļu no mācību plāna. Tādi materiāli kā žaunu spraugas, zirga evolūcija, cilvēka evolūcija, žirafes evolūcija un daudzi citi dogmatiskā veidā joprojām mūsu bērniem tiek rādīti kā fakti..

Kad Amerika un visa pārējā pasaule beidzot piecelsies un saodīs šo ideoloģisko apstrādi? Katru dienu miljoniem bērnu tiek rādīta informācija, kas ir pārbaudāma un ir bijusi pārbaudīta, un tā rezultātā ir izsvītrota no zinātniskās literatūras kā nepatiesa. Pat mūsu SAT (Scholastic Aptitude Test) eksāmena pārbaudījumos ir iekļauta kļūdaina informācija mūsu dedzīgajiem studentiem. Gan Radīšana, gan Evolūcija ir pārbaudāmas noteiktās jomās, kā arī ir nepārbaudāmas citās noteiktās jomās. Abas ir pārbaudītas un tikai viena gūst virsroku – Radīšana. Mēs tikām briesmīgi un brīnumaini radīti, un mēs drīz stāvēsim Tā, kurš rada, priekšā un atskaitīsimies par dzīvi, kuru dzīvojām. Vai jūs būsiet tam gatavi?

 


Dinozauri – daļa no Dieva radības

Dinozauri – daļa no Dieva radības

Autors: Creation Today

Tulkoja: Gatis Brediks un Sintija Blumberga-Bredika

Avots: http://www.drdino.com/dinosaurs-in-the-bible/

 

 

Šis ir visu laiku dramatiskākais un nozīmīgākais ievads starp visām grāmatām: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1.Moz.1:1) Tā aizsākās pasaule un viss, kas tajā – viss. Bībele par radītām dzīvajām būtnēm sniedz sīkāku informāciju: „Tad Dievs sacīja: “Lai zeme izdod dzīvus radījumus pēc viņu kārtas, lopus, rāpuļus un zemes zvērus pēc viņu kārtas.” Un tā notika.” (1.Moz.1:24)

Mums ir fiziski pierādījumi par daudzām radībām, kuras šodien vairs nedzīvo, tai skaitā reptiļus, tagad sauktus par dinozauriem. Esošie skeleta pierādījumi rāda, ka dažas sugas bija milzīgi, sauszemes augēdāji dzīvnieki. Un paturi prātā: Dievs radīja visu, pat „sauszemes zvērus.”

 

Perfekta pasaule – sākumā

Sākotnēji, Dieva radība bija perfekta, ar visu dzīvnieku un cilvēku dzīvošanu harmonijā, visiem iztiekot no augiem, kokiem un augļiem tajos. Drīz pēc tam cilvēks sagrēkoja un šī perfektā pasaule daudzos veidos tika samaitāta. Viens no pavērsieniem bija, ka radījumi sāka medīt viena otru.

Galu galā Dievs pieņēma lēmumu sodīt ļaunumu, kas bija pārņēmis pasauli. Bet Viņš pasargāja Noa, kurš bija „taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.” (1.Moz.6:9)

 

Noa izglābj situāciju – un radību

Stāsts par Noa, kurš glābj dzīvniekus, dodot patvērumu diviem no katras kārtas šķirstā, ir sagādājis evolucionistiem argumentu pret radīšanas stāstu: šķirstā nebija iespējams ietvert milzīgos sauszemes radījumus, kas tagad pazīstami kā dinozauri. Lai nu kā, loģiski, ka Noa atlasīja jaunākos un mazākos no pārstāvētajiem dzīvniekiem, saprotot, ka telpas bija maz, kā arī, lai palīdzētu uzturēt mieru starp tiem. Kas notika ar dinozauriem pēc plūdiem, kuri pasteidzināja to izmiršanu, mēs nezinām, bet vairums domā, ka tas ir saistīts ar klimata izmaiņām.

 

Dinozaurs ar kādu citu vārdu joprojām ir dinozaurs

Ījaba 40:15-19, ir norāde uz to, kas īsti ir radība, ko mēs saucam par „dinozauru”: „Bet palūko, te ir behemots, ko Es esmu radījis tāpat kā tevi! Tas ēd zāli kā katrs vērsis. Bet palūko, kāds tam ir spēks viņa gurnos un to stiprumu, kāds viņa ķermenī! Tas labprāt izstiepj taisnu un stingru savu asti kā ciedru koku, un viņa lielu dzīslas ir cieši sapītas cita ar citu. Viņa kauli ir kā varā lietas caurules, viņa ģindenis kā izkalti dzelzs stieņi. Viņš ir pirmais Dieva ceļos; viņa Radītājs ir piešķīris viņam arī zobenu.” Dievam raksturojot šo dzīvnieku kā „galveno”, tam, protams, jābūt milzīgam un lieliskam pēc izskata.

„Behemots” tulkojot no ebreju valodas ir  „gigantisks zvērs.” Daži, cenšoties pielīdzināt šo dzīvnieku mūsu pieredzei, apraksta to, atsaucoties uz ziloni vai nīlzirgu, tomēr nevienam no tiem nav „astes kā ciedru kokam”.

 

Bībele = Patiesa

 Arī citur Bībelē ir dzīvnieku apraksti, pielietojot dažādu dinozauru veidu aprakstus, par kuriem mums ir fiziski pierādījumi.

Jesajas 27:1 – „…un nokaus lielo jūras pūķi.”

Jeremijas 51:34 – „…viņš mūs padarījis par tukšiem traukiem! Viņš mūs aprija kā pūķis un ar mums pildīja savu vēderu…”

Psalmi 74:13 – „…sadragājis pūķu galvas virs ūdens.”

Ījaba 41:11-13 – „…No viņa mutes izšaujas liesmas, izsprakšķ veseli dzirksteļu kūļi! Bet no viņa nāsīm paceļas dūmi kā no verdoša katla vai mitru salmu ugunskura. Viņa elpa liek gailēt oglēm, no viņa mutes izverd liesmas un karstums. ”

Jesaja 30:6 – „…lauvas un indīgas spārnainas čūskas

Kā mēs to redzam Bībelē, visbiežāk, šie dzīvnieki tika minēti kā „pūķi”, jo tad vēl nebija vārds „dinozaurs”. Atcerēsimies, ka „dinozaurs” ir uzskatāms par modernu terminu, ko ieviesa 1841. gadā Sers Ričards Ouvens (Sir Richard Owen), angļu anatoms, no grieķu valodas vārda „deinos” (briesmīgs, nedabīgs) un „sauros” (ķirzaka). Iespējams, mēs pat joprojām dzīvojam ar viņiem, Komado pūķa (jeb Komado ķirzakas) formā! Zinātne ir pierādījusi, ka ir kā plūstošās smiltis, taču Bībele ir nelokāma. Kungs Dievs radīja mūs visus. Punkts.

 

 

Kā mēs varam redzēt zvaigžņu gaismu no miljardu gaismas gadu attāluma, ja Visums ir jauns?

Epasts: Kā mēs varam redzēt zvaigžņu gaismu no miljardu gaismas gadu attāluma, ja Visums ir jauns?

Autors: Joshua Joscelyn

In English: Email: How can we see starlight billions of light-years away if the universe is young? (http://www.drdino.com/read-article.php?id=165)

 

“Mani cilvēki Svētdienas skolas nodarbībās studē par radīšanu, izmantojot jūsu video materiālus. Mēs vēl neesam redzējuši visus jūsu video, bet viens jautājums, kas man ienāca prātā, bija „gaismas gadi”. Es ticu, ka zeme ir  jauna, bet es nevaru paskaidrot sev vai citiem, kā astronomi saka, ka zvaigzne un tās gaisma ir tik tālu prom no mums, ka mums vajadzētu miljoniem/miljardiem gadu lai tās gaisma tiktu līdz mums pat ar 186 000 jūdzēm sekundē lielu ātrumu. Mēs visi redzam zvaigznes, tad kā tas ir iespējams, ja kopš Radīšanas ir pagājuši tikai mazliet vairāk kā 6000 gadi?

Paldies,

Teilors”

 

Esi sveicināts, Teilor!

 

Iemesli, kāpēc mēs redzam gaismu no zvaigznēm, kuras ir miljardiem gaismas gadu attālumā no mums, ir sekojoši.

Pirmkārt, vajag atzīmēt, ka gaismas ātrums nav konstants. Patiesībā, ir izpētīts, ka gaismas ātrums var būt gan palielināts, gan samazināts. Viena zinātnieku grupa ir spējusi samazināt šo ātrumu līdz pat nullei (Hārvardas Universitātes Avīze, 2001).

Lai nu kā, ja mēs pieņemam, ka gaismas ātrums ir konstants, tad lieta tāda, ka Dievs Ādamam radīja pilnībā izveidotu pasauli, ieskaitot kokus ar augļiem uz tiem, dzīvniekus, kuri ir pilnībā izauguši, un dievišķu Sava krāšņuma apliecinājumu Ādamam. Turklāt, 1. Mozus grāmatā mēs redzam, ka Dievs izveidoja zvaigžņu gaismu pirms Viņš radīja zvaigznes! Gaisma tika radīta Pirmajā Dienā, bet Zvaigznes tika radītas ne ātrāk kā Ceturtajā Dienā (1.Moz. 1:3, 16-19). Tāpēc tā nav problēma, ka zvaigznes atrodas miljoniem gaismu gadu attālumā.

Tomēr pastāv problēmas šajos absurdajos miljardu gaismas gadu mērījumos, ņemot vērā milzīgo kļūdas rezervi pašreizējā mērīšanas tehnoloģijā. Dr. Hovinds izskaidro šo tēmu sīkāk Semināros #1 un #7. Īsumā, zvaigžņu attālumu nosaka mērot trijstūra leņķi – trigonometriskās paralakses metode. Zemes orbītas diametrs apkārt saulei ir pamats šim (vēl joprojām apstrīdētajam) trijstūrim ar zvaigzni radot trešo stūri. Zvaigzne, kura ir viena gaismas gada attālumā, jau ir ļoti šaurs trijstūris, padarot leņķa mērījumu precizitāti daudz grūtāku. Tai pašā laikā, kad kāds sasniedz 1000 gaismas gadus, tad trijstūris vairāk izskatās pēc taisnas līnijas. Kā lai izmēra tik mazus leņķus? Tāpēc, pieņemot, ka zvaigzne ir vairāku miljardu gaismas gadu attālumā, nav iespējams būt pilnīgi pārliecinātam par to. Bet es ticu, ka svarīgākā lieta, kas jāatceras, ir, ka Dievs izveidoja visumu, kurš ir bija izveidots pilnībā un bijis tāds no paša sākuma.

Arī, ja tu tiešām vēlies iedziļināties, tad aplūko Dr. Russell Humphreys „Zvaigžņu gaisma un Laiks” (Starlight and Time by Dr. Russell Humphreys). Šī grāmata skaidro relatīvisma ietekmi uz mūsu izpratni par laiku, saistībā ar tālo zvaigžņu gaismu.

Pierādījumi par jaunu Visumu

PIERĀDĪJUMI PAR JAUNU VISUMU

Autors: CREATION SCIENCE EVANGELISM (www.drdino.com)

In English: Evidence for a Young Universe http://www.drdino.com/evidence-for-a-young-universe/

 

Galaktikas

Ja spirālveida galaktikas būtu miljardiem gadu vecas, tad no centra izrietošie spirālzari būtu pilnībā noslēgti, tādējādi liekot galaktikai pazaudēt tās unikālo spirāles formu.

Sarkanais milzis (angļu val. – red giant)

Evolūcijas piekritēji māca, ka sarkanā milža zvaigznes pārveidojas par baltā pundura (angļu val. – white dwarf) zvaigznēm miljoniem gadu laikā. Sīriuss pēdējo 2000 gadu laikā ir bijis piemērs tam, kā sarkanā zvaigzne kļūst par balto zvaigzni. Senatnes astronomi piefiksēja, ka Sīriusam debesīs bija sarkana blāzma, tagad tas ir iedalīts pie baltajām zvaigznēm. Acīmredzot evolūcijas piekritēju viedokļi par laika ilgumu, kas nepieciešams sarkanā milža zvaigznes pārtapšanai par baltā pundura zvaigzni, ir nepareizs.

 

Jupiters un Saturns

Šis abas planētas izstaro vairāk siltuma nekā tās saņem no saules. Ja tās būtu miljardiem gadus vecas, abas planētas būtu sasniegušas līdzsvara punktu un vairs nespētu zaudēt vairāk siltuma nekā tās saņem no saules.

 

Mēness un plūdmaiņas

Zeme un Mēness ir nesaraujami saistīti ar abu savstarpējo gravitācijas spēku. Mēness primārā ietekme uz Zemes izpaužas plūdmaiņās. Šīs divreiz dienā notiekošās plūdmaiņas rada tikko manāmu iedarbību uz Zemes rotāciju, proti, tās izraisa Zemes dabiskās dienas pagarināšanos un Mēness orbītas atkāpšanos. Tā kā abus – gravitācijas spēku un berzes zudumu – var aprēķināt un paredzēt matemātiski, mēs varam noteikt, cik tuvu atradās Mēness orbīta pirms tās robežas, kad Mēness būtu iznīcinājis dzīvību uz Zemes. Zemes un Mēness attiecības nevarēja būt ilgākas par 1,2 miljardiem gadu turklāt ģeoloģiskie pierādījumi norāda, ka šīs attiecības ir daudz jaunākas.

 

Komētas

Komētas sastāvā ir sasalušas gāzes un mazi akmeņi, un tās zaudē savu materiālu, kad tās pa savu orbītu nokļūst tuvu saulei. Izveidotais tvaiks veido asti un pēc tās bieži vien arī atpazīst komētu. Komētas dzīves ilgums ir relatīvi mazs, tā veic apmēram 100 – 200 orbītas ap sauli. Komētu biežums gadu laikā ir konsekventi samazinājies, norādot uz daudz jaunāku visumu nekā to apraksta mācību grāmatas.