7 atslēgas ceļā līdz laimīgai sievai

Publicēts:
18.01.2014, autors Frank Lodato
Oriģinālais raksts angļu valodā: http://eighthrising.com/2014/01/18/7-keys-to-a-happy-wife/
Raksts publicēts blogā: astotā piecelšanās (Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, (..). Salamana pam. 24:16)

Karena un es, mēs nu jau ilgāku laiku esam runājuši par šo ierakstu. Viņas ieraksts “10 padomi laulībai, kuri ir jādzird katrai sievai” trīs mēnešu laikā ir skatīts jau 5 miljonus reižu! Daudzi ir jautājuši: “Kur ir Frenka versija?”  Sākumā es uzskatīju, ka Karenas ieraksts ir adresēts šķirteņa bloga ierakstam par “gūtajām mācībām” un ka man nebija iemesla rakstīt manu versiju. Pēc mūsu lasītāju saņemto komentāru izvērtēšanas, man radās sajūta, ka daži padomi no Karenas otrās pusītes būtu lietderīgi, tādējādi parādot, kā mūsu ieteikumi spēj līdzpastāvēt mūsu pašu laulībā. Šie ieteikumi ir radušies no manis pieļautajām kļūdām:

1. Nošķiries no Mammas. Vīri, jūs esat precējušies ar savu sievu, nevis ar savu mammu! Kad laulībā ienāk jautājumi, kas saistīti ar tavu ģimeni, tavai sievai ir jānotic, ka jūs – tu un tava sieva – esat viena fronte. Viņa nedrīkst baidīties no tā, ka tu, viņai nezinot, runāsi sliktas lietas par viņu, it īpaši ja tu runāsi ar savu mammu. Kad jūs – tu un tava sieva – runājat ar tavu mammu, jums tas jādara kā vienai miesai, nevis kā divām konkurējošām komandām. Parasti tava mamma nostāsies tavā pusē, neatkarīgi no tā, vai tev ir taisnība vai nav. Tas jūsu laulībā radīs nopietnas problēmas. Es mīlu savu mammu un viņa man ir dārga, bet tas, ka TU vadi savu ģimeni, ir vislabākais veids kā godināt viņu, nevis otrādi.
2. Ārpusmājas aktivitātes ar mēru. Dzīve var kļūt ļoti aizņemta, ja to izdzīvo ar aktīvo atpūtu. Ciktāl tas attiecas uz aktīvo atpūtu, tad Luiziānā (klubā “Sportsman’s Paradise”) ir viss, ko vien vīrietis jebkad var vēlēties. Bija pat tādi brīži, kad es ar savu laivu bijām tuvāki, nekā es ar savu bijušo sievu. Es biju pilnībā laimīgs atstājot viņu mājās ar bērniem, lai dotos copēt plašajos Pontchartrain ezera ūdeņos. Tā problēma ar aktīvo atpūtu sākas tad, kad tas jau sāk palikt par traku. Tev tiešām ir jāizvērtē, kādēļ tu makšķerē, ej medībās, spēlē video spēles, ej uz sporta bāriem utt. Vai tu to dari, jo gūsti prieku, vai arī tu to dari, lai tiktu prom no sievas? Ir viegli iekrist šajās lamatās, jo ir viegli attaisnot “nekaitīgas” aktivitātes. Galu galā, tu taču neesi bijis prom no mājām visu nakti dzerot kopā ar citu sievieti, nav jau TIK traki. Problēma ir tajā, ka tavu prombūtni izjūt sieva un bērni. Izrunājies ar sievu par savām ārpusmājas aktivitātēm. Pārāk daudz spēlējot vienatnē tu atvieglo pretinieka pūles mainīt spēles gaitu attiecībā pret tavu laulību. Ir vajadzīgs līdzsvars!
3. Vispirms noskūpsti viņu. Kad tu pēc darba dienas pirmo reizi ieraugi savu sievu, vispirms noskūpsti viņu. Ja tu atnāc no darba, vai esi bijis ilgāku laiku ārpus mājas – noliec atslēgas, nomet somu uz grīdas un apskauj viņu! Nav nekā cita, kas liktu sievai justies labāk, kā apziņa, ka tu domā par viņu. Durvju aizvēršana tiecoties uzreiz satuvināties ar viņu, veido jūsos pozitīvu enerģiju visam vakaram, kā arī – tas parāda bērniem, ka viņu vecāku attiecības ir drošībā.
4. “Čaļu nakts uzdzīve” (t.s. vecpuišu ballītes). Nu, bet tiešām, vecīt, tu to nopietni!? Nekas tā nenogalina labo tavā sievā, kā “čaļu nakts uzdzīve”. Bija laiks, kad es biju ballīšu guru, ar kuru varēja rēķināties, ja runa bija par labu izklaidi. “Čaļu nakts uzdzīve” parasti ietvēra sevī alkoholu, taksometrus, striptīzu klubus un vemšanu. Ja tas ir kā tu tusējies ar čaļiem, tad es tev ieteiktu izvērtēt savas prioritātes. Tu varbūt nemaz nezini, bet tava sieva, iespējams, visu tavu tusēšanas laiku ir nenormāli noraizējusies. Ja tu ar saviem draugiem vēlies iet izklaidēties, neiekļauj izklaidē pārmērīgu dzeršanu naktsklubos. Uzņemies atbildību kā vīrs un pārliecinies, ka sieva tam piekrīt. Labs jautājums, ko sev uzdot, būtu: “Ja mana sieva būtu tur, vai viņa nejustos aizvainota?” (Šis padoms ir domāts arī dāmām.)
5. Noraidi pasivitāti. Ja kaut kas notiek un tu zini, ka tas nav pareizi, iejaucies. Pasivitāte iznīcinās tavas ģimenes ticību un uzticību tev brīžos, kad apstākļi tiešām prasīs tavu iejaukšanos. Manā pirmajā laulībā bija tik daudz brīžu, kad mana pasivitāte beidzās ar to, ka aizstāvēju savu lomu ģimenes dzīvē. Tā nedrīkst notikt. Tajā pašā laikā pasivitātes noraidīšana nenozīmē, ka tev savās mājās ir jābūt diktatoram. Mums ir jāmīl savas sievas kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, nevis kā Ike mīlēja Tīnu (tulkotāja piezīme: Ike un Tīna Terneri, dziedātāju duets, vīrs un sieva).
6. Tava sieva neuzauga tavā mājā. Sešus mēnešus pēc apprecēšanās (pirmās laulības) mēs jau apmeklējām laulību konsultanti. Es biju 100% pārliecināts, ka pie visa ir vainīga sieva. Konsultante klausījās, kā mēs katrs aizstāvam sevi un pēc tam, kad viņa noklausījās to, kas man bija sakāms, viņa savā atbildē kļuva ļoti barga. Mana lielākā žēlošanās bija: “Kad es augu, manās mājās tā nebija. Tas nav tā, kā es mēdzu darīt kaut ko.” Mana konsultante ātri norādīja, ka mana sieva neuzauga kopā ar mani mūsu ģimenē. Viņa dzīvoja tūkstošiem jūdžu attālumā, dzīvoja pavisam citu dzīvi un pat nenojauta, ka es eksistēju. Viņa teica: “Kā gan tu vari gaidīt no viņas izpratni par to, “kā lietas tika darītas tavās mājās”, ja tu viņu satiki tikai pirms gada, 27 gadu vecumā? Un kādēļ tu gaidi, ka viņa rīkosies kā tavi radinieki?” Viņai bija taisnība. Pārāk daudz un pārāk bieži mēs uzskatām, ka viss “saāķēsies” uzreiz un, ka komunikācijas problēma uz mums neattiecas. Tev jāsaprot, ka tu un tava sieva, jūs abi kopā būvējat jaunu dzīvi un tas vienmēr būs process.
7. Pārņem atbildību par viņas lēmumiem. Es atzīstu, ka dzīvot laulībā ar manu sievu ir kā garīgs karuselis. Viņai ir ļoti tuvas attiecības ar Jēzu! Viņas milzīgais garīgums dažreiz “aizved viņu uz vietām”, kas man nav pazīstamas. Viņa respektē manu – ģimenes galvas – lomu un kad rodas būtiski jautājumi, tas ir mans pienākums – pieņemt galējo lēmumu. (Dāmas – pirms jūs grasāties ko teikt par “spēka līdzsvaru”, mana sieva būs pirmā, kura jums pateiks, ka viņa pati tā vēlas. Atbildības nasta ir noņemta no viņas pleciem, atļaujot man nest atbildību par smagiem ģimenes jautājumiem). Pat, lai gan daudzas idejas nav manas, esmu sava nama vadītājs un tādēļ lēmumi, ar kuriem tiek pieņemti kādi mēri, ir “uz mani”. Ja šādi lēmumi izgāžas, tev nekad nevajadzētu vainot savu sievu. Tev ir jāuzņemas par šiem lēmumiem atbildība un jāmācās no šīm kļūdām.

 

Tulkoja: Mārcis Rožkalns