Category: Daži Bībeles aspekti

Plūdi, laika josla

PLŪDI, LAIKA JOSLA

 

Kad tieši bija Plūdi?

Es ļoti iesaku šādas grāmatas (angļu valodā), ja vēlaties precīzu hronoloģiju Bībelē aprakstītajiem notikumiem, tai skaitā Plūdu notikumiem:

  1. The Annals of the World (Pasaules hronika) autors James Ussher,
  2. Adam’s Chart of HistoryNewton’s Revised History of Ancient Kingdoms (Ādama vēstures diagramma, Ņūtona pārskatītā seno karaļvalstu vēsture) un
  3. Chronology of the Old Testament (Vecās Derības hronoloģija) abu grāmatu autors Floyd Nolen Jones.

Ir divi veidi, kā var izskaitļot datumu. Pirmais veids ir – sākt no radīšanas, otrs – no šodienas. Es vairāk iedziļināšos aprēķinā sākot no radīšanas, jo otrais būs daudz sarežģītāks.

1.tabula: biblisko notikumu datumi sākot no radīšanas

Notikums/Persona Rakstvieta Kopējais laiks no radīšanas (gadi)
Dievs radīja visu. 1.Mozus 1.-2. nodaļa 0
Ādams kļūst par Seta tēvu 130 gadu vecumā 1.Mozus 5:3 0 + 130 = 130
Sets kļūst par Ēnoša tēvu 105 gadu vecumā 1.Mozus 5:6 130 + 105 = 235
Ēnošs kļūst par Kānaāna tēvu 90 gadu vecumā 1.Mozus 5:9 235 + 90 = 325
Kānaāns kļūst par Mahalaleēla tēvu 70 gadu vecumā 1.Mozus 5:12 325 + 70 = 395
Mahalaleēls kļūst par Jareda tēvu 65 gadu vecumā 1.Mozus 5:15 395 + 65 = 460
Jareds kļust par Ēnoha tēvu 162 gadu vecumā 1.Mozus 5:18 460 + 162 = 622
Ēnohs kļūst par Metuzāla tēvu 65 gadu vecumā 1.Mozus 5:21 622 + 65 = 687
Metuzāls kļūst par Lameha tēvu 187 gadu vecumā 1.Mozus 5:21 687 + 187 = 874
Lamehs kļūst par Noa tēvu 182 gadu vecumā 1.Mozus 5:28 874 + 182 = 1056
Kad Noa bija 600 gadu, sākās Plūdi 1.Mozus 7:6 1056 + 600 = 1656

Kā jau redzat 1.tabulā, plūdi sākās 1656.gadā AM1 (Anno Mundi – pasaules gads). No pārējiem Vecās Derības un citiem labi dokumentētiem vēsturiskajiem notikumiem, mēs saprotam, ka radīšana (kā to izskaitļoja James Ussher  TimelineOfTheBible) notika apmēram 4004 gadā pirms Kristus. Un tā, ar mazliet sarežģītāku matemātiku, mēs varam izskaitļot otro datumu.

Izskaitļotais (pirms Kristus) datums radīšanai: 4004
Izskaitļotais AM datums Plūdiem: – 1656
________
Izskaitļotais (pirms Kristus) datums Plūdiem: 2348
Esošais gads (mīnus viens2): + 2011
________
Gadu skaits pēc Plūdu sākuma: 4359

Lietojot Bībeli, labi dokumentētus vēsturiskus notikumus un mazliet matemātikas, mēs atklājam, ka Plūdi sākās apmēram pirms 4359 gadiem, t.i. 1656.gadā AM vai 2348.gadā pirms Kristus. Daži varētu meklēt precīzu datumu (t.i., mēnesi un dienu), bet mums no Rakstiem nav dota iespēja veikt tik precīzu aprēķinu.

Zemsvītras piezīmes:

  1. Tā kā Bībele nepiedāvā mēnešu skaitu katra patriarha (kas uzskaitīti no Ādama līdz Noa) vecumam, mēs varētu pievienot šim skaitlim apmēram 5 gadus. Piemēram, Ādams varēja būt 130 gadus un desmit mēnešus vecs, kad piedzima Sets, un Sets varēja būt 105 gadus un 4 mēnešus vecs. Vidēji rēķinot, varētu pieņemt, ka katrai paaudzei vajadzētu pielikt klāt vēl 6 mēnešus.  Tāpat tas varētu būt arī ģenealoģijai, kas aprakstīta 1.Mozus grāmatas 10.nodaļā.
  2. Mums ir jāatņem viens gads no šī aprēķina, jo nebija tāda „nulles gada”. Kalendārs, ko mēs lietojam, pārlec no 1.gads pirms Kristus līdz 1.gads pēc Kristus.

 

Autors: David Wright, Answers in Genesis, ASV (09.03.2012)

Raksta oriģināls (in English): http://www.answersingenesis.org/articles/2012/03/09/feedback-timeline-for-the-flood

Grieķu versijas un Bībeles tulkojumi

Grieķu versijas un Bībeles tulkojumi

 

In English: Greek Versions & Bible Translations http://www.creationism.org/BibleUKJV/GreekVersions.htm

UKJV priekšvārds angļu valodā (http://www.creationism.org/BibleUKJV/00Preface2UKJV.htm)

 

Vai ir tādi cilvēki, kas vēlas pārtraukt evaņģēlija izplatīšanu?

Vai ir kādi mācītāji, priesteri vai rabīni, kas vēl nav glābti? Un vai šeit ir kādi garīgā semināra profesori, kas sagroza Bībeles vēstījumu?

Daži no viņiem ir ielavījušies Bībeles tulkošanas komandās, lietojot sagrozītu grieķu valodu un pat izdomā jaunas vai sagroza esošās Bībeles doktrīnas, lai pieskaņotu tās savām ticībām, kurās nav pestīšanas. Tie ir Bībeles rediģētāji, nevis tulkotāji!

Daudzos mūsdienu tulkojumos trūkst svarīgākie Svēto Rakstu panti.

Atveriet savu Bībeli un pārbaudiet Apustuļa darbos 8:37 KJV (tulkotāja piezīme: King James Version (Karaļa Džeimsa versija))  Bībelē rakstīts: ”Bet Filips sacīja: ”Ja tu no visas sirds tici, tad var.” Un viņš atbildēja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.””

(Atjaunotajā KJV turpmāk – UKJV) Apustuļu darbi 8:37  „Bet Filips sacīja: ”Ja tu no visas sirds tici, tad var.” Un viņš atbildēja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.” ) Tulkotāja piezīme: Izmaiņas šajā versijā ir vērojams tikai angļu valodā, un kopumā teksta jēgu nemaina, ir veiktas izmaiņas darbības vārdos (kā mayest-may), jo KJV versijā tiek lietota vecāka angļu valoda.

Taču dažos mūsdienu angļu tulkojumos, kas balstīti uz sagrozītā Aleksandrijas teksta (ko 19. gadsimtā iztulkoja Veskots un Horts [Westcott and Hort], divi ne-kristieši un grieķu valodas zinātnieki), ir izlaists šis pants.

KJV versijā, [kā arī UKJV – tulkotāja piezīme] Lūkas ev. 11:2-3 rakstīts: „Tad Viņš tiem sacīja: “Kad lūdzat Dievu, tad sakait: Mūsu Tēvs Debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds, lai nāk Tava valstība, kā debesīs, tā arī uz zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu”

Ja otrais pants jūsu Bībeles tulkojumā ir „saīsināts”, tad kāds Dieva Vārds ir izņemts no jūsu Bībeles. Kāpēc un kādi cilvēki darītu tādas lietas? Kurš gribētu novājināt Bībeli?

Daudzi mūsdienu tulkojumi cenšas IZŅEMT Marka evaņģēlija pēdējās nodaļas otro pusi. Apskatiet šo rakstu (angļu valodā): http://www.khouse.org/articles/2000/201/. Dažos mūsdienu tulkojumos (balstītiem uz Westcott &: Hort Greek) tulkojumiem ir ievietota atsauce: „Šie panti iztrūkst dažosuzticamos manuskriptos” vai tamlīdzīgi. Tieši otrādi – tie ir daži sagrozīti senie manuskripti (rakstījuši „valodas zinātnieki” nevis svētie), un šie manuskripti apšauba un vājina Dieva Vārdu.

Termini: „pēc būtības burtisks” vai „dinamiska līdzvērtība” dažreiz tiešām nozīmē „meli sajaukti ar to, kas bija patiesība”. Kā būtu ar šo pantu? Vai tas ir jūsu Bībelē?

Mateja evaņģēlijs 17:21 (KJV un UKJV) „Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.” Vai dēmoniskiem spēkiem patīk būt izdzītiem? Vai jūsu Bībeles tulkojumā ir šāds pants?

 

Kam būtu vajadzība viltīgi aizvākt no jūsu Bībeles tādus pantus kā šo?

1. Mozus 3:1 „Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem…”

 

Sagrozītās Bībeles versijas (kas balstītas uz Westcott & Hort GREEK) neiekļāva savos tulkojumos gavēni un tā nozīmīgumu! Tika arī mīkstināts pretdabiska dzimumakta grēks. Jēzus asins spēks ir mazināts. Viņi cenšas izveidot sabojātu „vājā Dieva” kristietību.

Šeit (KJV un UKJV) ir Jesajas 14:12 „Kā tu esi kritis no debesīm, O Lucifer, rīta dēls! Kā tu esi nogāzts pie zemes, tu, kas tautas novājināji!”

Taču sagrozītajās Bībeles versijās Jesajas 14:12 rakstvietai tika pievienots vārds „zvaigzne”. Kādēļ? Vārds „zvaigzne” nav minēts Jesajas grāmatā ne ebreju Masoretu tekstos, ne grieķu septuaginta versijā. Tas ir mūsdienu papildinājums nevis no tekstu tulkošanas, bet drīzāk no nebībeliskajiem uzskatiem kādās tulkotāju komandās.

Redziet, Jēzus ir „spožā Rīta Zvaigzne” nevis Sātans!

Atklāsmes grāmata 22:16 (KJV, UKJV) „Es, Jēzus, esmu sūtījis Savu eņģeli, lai jums šo liecību dotu draudzēs. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spožā Rīta Zvaigzne.”

Kādēļ gan daži tulki (…drīzāk gan – vai tie nav Bībeles redaktori? … un tie, kas mērķtiecīgi sagroza Dieva Vārdu?…) pievieno tādu vārdu Jesajas grāmatā, kura ietekmē Jēzus tiek jaukts ar Sātanu? Tās ir viltīgas izmaiņas, gluži kā čūskas darbība un vārdi Ēdenes dārzā. Dieva Vārdam ir jābūt saglabātam, lasāmam un lietojamam tādam, kāds tas ir, bet ne tādam, kādu daži vēlētos – izmainītu un ar sagrozītu patiesību.

Sagrozītie Bībeles tulkojumi noved pie neskaidrības un kļūdām. Vairāk par šo tēmu skatiet Dr. Kenta Hovinda semināru Nr. 7 ( http://www.drdino.com). Par šo tēmu ir vairākas labas grāmatas, divas no tām –  autora Riplinger darbs “In Awe of thy Word” (http://www.avpublications.com/), un autora Samuel C. Gipp darbs “Gipp’s Understandable History of the Bible”.

Ir izdotas divas „atjaunotas” KJV versijas. Vienu varat meklēt  http://www.livingwaters.com “Easy Reader KJV” (arī saukta par KJVER; ©2007) un otra, saukta “UKJV”, ko izdevis „Anonymous” (Updated KJV; Public Doman; publicēta 2005. gadā) un pieejama angļu valodā drukātā versijā pie „Lulu” izdevējiem.

Daži Bībeles tulkojumi ir precīzāki nekā citi. 1611. gada KJV versija ir izturējusi laika pārbaudi! Tā ir balstīta uz Textus Receptus (no latīņu valodas „iegūtie teksti”, kurus svētie saglabāja 2000 gadu garumā; vairāk nekā 5000 manuskriptu daļas). Taču pasaulē pastāv arī ļaunums. Un ir otrā versija „Grieķu Jaunajai Derībai” (New Testament Greek), ko apkopoja divi pirmšķirīgi grieķu valodas zinātnieki Vestkots un Horts 19. gadsimta beigās. Taču neviens no abiem vīriem nebija kristietis! Veskots un Horts varēja zināt bībelisko grieķu valodu, taču neviens no viņiem nepazina Kungu. Viņi mērķtiecīgi izvēlējās paaugstināt dažus sagrozītos grieķu manuskriptus (no „valodas zinātniekiem”) augstāk par Iegūtajiem Tekstiem (vairāk nekā 5000 fragmentu), kurus saglabāja un lietoja ticīgie kopš Apustuļu laikiem.

Autorizētā 1611. gada versija tagad ir nodota mums kā KJV (un UKJV), un tā ir balstīta uz manuskriptiem grieķu valodā, kurus ir saglabājuši svētie. Visi panti ir saglabāti un precīzi pārtulkoti.Zemāk ir stingrs brīdinājums:

 

Atklāsmes grāmata 22:18-19 (UKJV) „Es apliecinu katram, kas dzird šās grāmatas pravietojuma vārdus: ja kas tiem ko pieliek, tam Dievs uzliks tās sērgas, par kurām rakstīts šinī grāmatā. Ja kas ko atņem no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības grāmatas un pie svētās pilsētas, par ko rakstīts šinī grāmatā.”

Lai veiksmīgi studētu KJV Bībeles versiju, iesakām Henrija Morrisa (Henry Morris) “Defender’s Study Bible”, kā arī “The Evidence Bible” un Tompsona Čeina (Thompson Chain) „Reference Bible.”

 

 

 

Visizplatītākās Bībeles versijas angļu valodā:  (ASV) American Standard Version; (AB) The Amplified Bible; (ALT) Analytical-Literal Translation; (CEV) Contemporary English Version; (ERV) Easy-to-Read Version; (ESV) English Standard Version; (GNB) Good News Bible; (GNT) Good News Translation; (JPS) Jerusalem Publication Society; (KJV) King James Version; (KJ21) King James for the 21st Century; (KJVER) King James Version Easy Reader; (MKJV) Modern King James Version; (NKJV) New King James Version; (LB) Living Bible; (MLB) Modern Language Bible; (NAB) New American Bible; (NASB) New American Standard Bible; (NCV) New Century Version; (NEB) New English Bible; (NIV) New International Version; Nearly Inspired Version; (NJB) New Jerusalem Bible; (NLT) New Living Translation; (NRSV) New Revised Standard Bible; (NWT) New World Translation (Jehovah’s Witnesses); (RSV) Revised Standard Version; (TM) The Message; (TMB) The Third Millennium Bible; (UKJV) Updated King James Version; (WEB) World English Bible; (YLT) Young’s Literal Translation of the Bible; ASV, NASB, ESV, GNT, NKJV, KJV, NRSV, NLT, RSV, TMB, TM, GW, CJB, Douay-Rheims, BBE, HNV, Darby, YLT, Vulgate, and WEB Bibles

Pretrunas Bībelē? (03)

Pretrunas Bībelē? (03)

Autors: Dave Woetzel

 

In English: Contradictions in the Bible? (03)

Pēdējā zināmā adrese (Last known address): http://www.drdino.com/read-article.php?id=89

 

Mans draugs Deivs Votzels saņēma e-pastu no kāda skeptiķa, kurš pārstāv portālu talkorigins.org. Šeit ir Deiva atbildes. Es (Kents Hovinds) dažos maznozīmīgos jautājumos viņam nepiekrītu, taču šeit ir ļoti daudz labas informācijas. Es neuzskatu, ka King James Bībelē ir slikti tulkojumi.

Dr. Kents Hovinds

 

 

BĪBELĒ ATBILDĒTĀS PRETRUNAS

 

1. 5. Mozus 18:20-22 Viltus pravieša vārdi nepiepildās. Šim pravietim ir jāmirst.
2. Ecēhiēla 14:9 Ja pravietis ir maldināts, tad viņu ir maldinājis pats Dievs. Arī šajā gadījumā pravietim ir jāmirst.

Tu pārprati Ecēhiēla 14 tāpat, kā tu pārprati 2. Tesaloniķiešiem 2:11. Lai nu kā, šeit nav pretrunu. Lai šeit būtu pretruna, Dievam būtu viņš jāatbrīvo no soda.

 

1. 5. Mozus 23:2 Kastrāts var neiekļūt Dieva draudzē.
2. Jesajas 56:4-5 Daži kastrāti saņems īpašu atalgojumu.

Nu un? Baltajā Namā nedrīkst atrasties vīrs ar automātu. Daži vīri ar automātiem no prezidenta saņem „Purpura sirds” medaļas.

 

1. 5. Mozus 23:2 Kastrāts var neiekļūt Dieva draudzē.
2. Mateja 19:12 Vīri ir iedrošināti apsvērt domu par sevis kastrēšanu Dieva Valstības dēļ.

Tu nepareizi raksturoji Mateja 19. Taču lai nu kā, šeit nav pretrunu.

 

1. 5. Mozus 24:1-5 Vīrs var izšķirties no savas sievas, ja viņa viņu sadusmo; viņš un viņa var precēties atkal.
2. Marka 10:2-12 Šķiršanās ir nepareiza, un atkārtota precēšanās ir laulības pārkāpšana.

Kristus mainīja likumu un Viņš skaidri pateica, ka ievieš izmaiņas. Izmaiņas nav pretruna.

 

1. 5. Mozus 30:11-20 Turēt baušļus ir iespējams.
2. Romiešiem 3:20-23 Turēt baušļus nav iespējams.

5. Mozus grāmata pasaka, ka bauslis ir skaidrs un saprotams tā, lai mēs varētu to saprast un mums nebūtu attaisnojuma to neievērot. Šeit nevienā vietā nav teikts, ka cilvēkam būs iespējams dzīvot dzīvi perfekti nepārkāpjot nevienu bausli. Pāvils uzver, ka neviens cilvēks to nav paveicis. Patiesībā tādēļ upuri ir neatņemama baušļu sastāvdaļa.

 

1. Jozuas 11:20 Dievs dažiem neizrāda žēlastību.
2. Lūkas 6:36; Jēkaba 5:11 Dievs ir žēlsirdīgs.

Tieši pretēji – Dievs daudzus gadus bija žēlsirdīgs pret amoriešiem (1. Mozus 15:16) līdz viņu nekrietnība sasniedza tādu pakāpi, ka Dievs apņēmās tos iznīcināt (Jozuas 11).

 

1. Soģu 4:21 Sisers gulēja, kad Jaēla nogalināja viņu.
2. Soģu 5:25-27 Sisera stāvēja kājās.

Tur nav teikts, ka viņš stāvēja kājās, kad viņa nogalināja viņu. Tur tikai ir teikts, ka: pēc tam, kad viņa viņam iesita pa galvu (25. pants), viņš saliecās, nokrita, centās atkal piecelties un nokrita atkal. Man tas izskatās pēc nāves agonijas.

 

1. Jozuas 10:38-40 Jozuas pats ieņēma Debīru.
2. Soģu 1:11-15 Tas bija Otniēls, kurš tādā veidā ieguva Kāleba sievas (Aksas) roku.

Vai Zathras vispār cenšas saprast rakstvietu? Vai šīs kļūdas ir tīšām pārprastas vai tikai tā ir milzīga nekompetence? Jozua ar visu savu armiju šķērsoja zemi, iznīcinot visus cietokšņus un viņu pilsētas. Lai nu kā, dažas pilsētas iedzīvotāji atjaunoja un tās atkal bija jāiekaro. Novājinātās Debīras otro iekarošanu varēja veikt maza banda, ko vadīja Otniēls. Soģu grāmata sākas sakot, ka šis notikums notika tad PĒC Jozuas nāves. Paralēlā rakstvieta ir Jozuas 15:16, nevis Jozuas 10:38-40. LASI rakstus!

 

1. 1. Samuēla  8:2-22 Samuēls informē Dievu par to, ko viņš ir dzirdējis no citiem.
2. Salamana pamācības 15:3; Jeremijas 16:17, 23:24-25; Ebrejiem 4:13 Dievs ir visur. Viņš redz un dzird visu.

Nu un? Dievs labprāt klausās mūsos tāpat kā es labprāt klausos savā mazajā zēnā, kurš skrien pie manis un paskaidro ko tādu, ko es jau zinu.

 

1. 1. Samuēla 9:15-17 Tas Kungs saka Samuēlam, ka Sauls ir izvēlēts par Israēla vadoni un pasargās viņus no filistiešiem.
2. 1. Samuēla 15:35 Kungs nožēlo, ka ir izvēlējies Saulu.
3. 1. Samuēla 31:4-7 Sauls izdarīja pašnāvību un Israēlu sakāva filistieši.

Pirmkārt, Dievs nesaka, ka Sauls paglābs viņus no filistiešiem; bet tikai to, ka viņš tika izvēlēts, lai darītu šo darbu. 1. Samuēla 14:47-48 un sekojošās nodaļas norāda, ka diezgan ilgi viņš veiksmīgi pildīja savu lomu. Lai nu kā, galu galā viņš nepaklausa Dievam un piekāpjas filistiešiem . Vai tā būtu Dieva vaina?

 

1. 1. Samuēla 15:7-8, 20 Amalekieši ir iznīcināti pilnībā
2. 1. Samuēla 27:8-9 Viņi ir iznīcināti pilnībā (atkal?)
3. 1. Samuēla 30:1, 17-18 Viņi devās uz Ciklāgu un Dāvids sakāva viņus (atkal?)

Pirmkārt, 1. Samuēla 15:9 norāda, ka viņi izvēlējās pēc noteiktiem kritērijiem, kurus iznīcināt – tādējādi nepaklausot Dieva pavēlei. Otrkārt, kad nācija ir „iznīcināta pilnībā”, tas nenozīmē, ka IKVIENS šīs tautības cilvēks (kāds, kurš varēja šajā teritorijā arī nebūt tajā laikā) tika nogalināts. Protams, bija arī tādi, kuri aizbēga vai ceļoja citur un pēc gadiem atgriezās un atjaunoja viņu cilts dzimteni. Pirmajā kampaņā viņi okupēja milzīgas karaļvalsts pilsētu platības. Otrā gadījumā tās ir individuālas pilsētas, kas ir tik vājas, lai Dāvida ārpus-likuma banda tās spētu iekarot.

 

1. 1. Samuēla 16:10-11, 17:12 Isajam bija septiņi dēli un vēl Dāvids, kopā astoņi.
2. 1. Laiku 2:13-15 Viņam kopā bija septiņi dēli.

Tajā laikā bija karš un Isaja dēli atradās pašā šī kara darbības centrā. Vai tas ir pārsteidzoši, ka Isajs zaudēja vienu dēlu laikā, kad tika reģistrēti radu raksti Laiku grāmatās?

 

1. 1. Samuēla 16:19-23 Sauls ļoti labi pazina Dāvidu pirms pēdējās tikšanās ar Goliātu.
2. 1. Samuēla 17:55-58 Sauls nepazina Dāvidu viņa tikšanās laikā ar Goliātu un jautāja par Dāvida identitāti.

Sauls redzēja Dāvidu pirms cīņas (1. Samuēla 17:38). No 55. līdz 58. pantam nav teikts, ka Sauls nepazina Dāvidu. Tur teikts, ka Sauls jautāja, KĀ DĒLS Dāvids bija. Līdzīgi kā viņš aizmirsa Isajas vārdu (pat tad, kad viņš nosūtīja pāris ziņas Isajam, par ko teikts iepriekšējā rakstu vietā).

 

1. 1. Samuēla 17:50 Dāvids ar lingas palīdzību nogalināja Goliātu.
2. 1. Samuēla 17:51 Dāvids nogalināja Goliātu (atkal?) ar zobenu.

Jebkurš Svētdienas Skolas bērns tev atbildēs par šo jautājumu. Goliāts nokrita ar seju uz zemes un Dāvids pārliecinājās par viņa nāvi nocērtot viņa galvu. To sauc par „viņa piebeigšanu”.

Jonathan Sampson komentārs: Dāvids izdarīja tā, kā rakstīts 17:46. Vienkārši tā kā to bija apsolījis Goliātam. 1. Samuēla 17:46 (KJV) Dāvids teica Goliātam: „Šodien tas KUNGS nodos tevi manā rokā; un es sakaušu tevi un nocirtīšu tavu galvu; un es šodien nodošu filistiešu līķus putniem gaisā un savvaļas zemes zvēriem; lai visa zeme zinātu, ka šeit ir Israēla Dievs.”

 

1. 1. Samuēla 17:50 Dāvids nogalināja Goliātu.
2. 2. Samuēla 21:19 Ēlhanans nogalināja Goliātu. (Ievērojiet: Daži tulkojumi ievieto vārdu „brālis” pirms Ēlhanana(-am). Tas ir papildinājums sākotnējiem manuskriptiem – acīmredzot, lai mēģinātu labot šo nekonsekvenci.) [Labs iemesls, lai paliktu pie KJV!]

Kopš kura brīža tu esi norūpējies par oriģinālajiem manuskriptiem? Skaidri redzams, ka milzis no 2. Samuēla 21:19 ir cita persona, jo ir pilnīgi atšķirīgs laika posms un otrais tiek saukts par „Gittite” (Gāta). iespējams tie četri bija Goliāta dēli (šķiet, par to teikts 22. pantā) un viens no viņiem tika nosaukts sava tēva vārdā.

 

1. 1. Samuēla 21:1-6 Ahimelehs bija augstais priesteris, kad Dāvids apēda maizi.
2. Marka 2:26 Abjatārs tolaik bija augstais priesteris.

Abjatārs bija augstais priesteris. Viņa tēvs, Ahimalehs, 1. Samuēla 21. nodaļā netiek saukts par augsto priesteri. Tajā laikā viņš tiek saukts tikai par priesteri. (Viņš varēja būt bijušais augstais priesteris pēc vienošanās, gluži kā Anna un Kajafa Kristus laikā.)

 

1. 1. Samuēla 28:6 Sauls jautāja tam Kungam, bet atbildi nesaņēma.
2. 1. Laiku 10:13-14 Sauls nomira, jo nejautāja tam Kungam.

Sauls ir perfekta Salamana pamācību 1:24-26 ilustrācija. Rakstu vieta 1. Laiku grāmatā saka, ka Sauls nomira vairāku iemeslu dēļ, tai skaitā dēļ „nejautāšanas tam Kungam”. Viņš nemainīja savu attieksmi un rīcību līdz bija jau par vēlu un Dieva spriedums bija jau durvju priekšā.

 

1. 1. Samuēla 31:4-6 Sauls sevi nogalināja uzkrītot savam zobenam.
2. 2. Samuēla 2:2-10 Saulu nogalināja Amaleks pēc paša pavēles.
3. 2. Samuēla 21:12 Saulu nogalināja filistieši Gileādā.
4. 1. Laiku 10:13-14 Saulu nogalināja Dievs.

Dievs virzīja Saula nonāvēšanu kā mēs to aplūkojām iepriekš. Dievs lietoja filistiešus, lai īstenota Savu spriedumu. Nav pretrunas sakot: „Saulu nogalināja filistieši”, jo viņš izdarīja pašnāvību īsi pirms tam, kad viņi jau bija tik tuvu tikuši, lai nogalinātu Saulu. Es uzskatu, ka tu kļūdījies vienā no savām atsaucēm. Iespējams, tu domāji 2. Samuēla 1:2-10? Šeit Amaleks meloja sakostiem zobiem cerot uz atlīdzību.

 

1. 2. Samuēla 6:23 Mihalai nebija bērnu
2. 2. Samuēla 21:8 (KJV) Viņai bija pieci dēli

Slikts KJV tulkojums. Tā bija Mihalas māsa.

Jonathan Sampson komentārs: Es nepiekrītu, ka šis ir slikts KJV tulkojums. Šeit nav pretrunu. Mihalai un Merabai (Mihālas vecākā māsa) acīmredzot abām bija ar to kāda saistība. Merabai (Adriēla sieva saskaņā ar 1. Samuēla 18:19) visticamāk bija bērni no Adriēla, un Mihala (kura bija iemīlējusies Dāvidā saskaņā 1. Samuēla 18:20 un vēlāk apprecēja Dāvidu saskaņā ar 1. Samuēla 18:27) „pieņēma audzināšanā” (2. Samuēla 21:8) zēnus gluži kā to saka KJV. Mana tante pieņēma audzināšanā manu jaunāko māsu, lai gan viņa piedzima manai bioloģiskajai mātei.

 

1. 2. Samuēla 24:1 Tas Kungs iedvesmoja Dāvidu veikt tautas skaitīšanu.
2. 1. Laiku 21:1 Sātans iedvesmoja veikt tauta skaitīšanu.

Atkal, slikts KJV tulkojums 2. Samuēla 24:1. Dievs atļāva to, bet Sātans to iedvesmoja.

 

1. 2. Samuēla 24:9 Tautas skaitīšanas rezultāts: Israēls 800 000 un jūdi 500 000
2. 1. Laiku 21:5 Tautas skaitīšanas rezultāts: Israēls 1 100 000 un jūdi 470 000

Varēja būt tā, ka pastāvēja dažādi skaitļi, jo 1. Laiku 21:6 norāda, ka Joābs tīšām paveica pavirši šo darbu, kļūdaini saskaitot visas ciltis, jo uzskatīja karaļa pavēli par pretīgu. Bet šo pretrunu var atrisināt, ja mēs ņemam vērā, kas tika un kas netika ieskaitīts katrā skaitīšanas reizē. Ievērojiet, ka 800 000 israēliešu pulkā iespējams netika ieskaitīts 288 000 pastāvīgo armijas vīru, par kuriem rakstīts 1. Laiku 27:1-15 vai 12 000 vīru, kas speciāli tika novietoti galvaspilsētā (2. Laiku 1:14). Analoģiski 470 000 jūdu netika ieskaitīti 30 000 jūdu pastāvīgās armijas pulkā (2. Samuēla 6:1).

 

1. 2. Samuēla 24:10-17 Dāvids grēkoja uzņemoties tautas skaitīšanu.
2. 1. Ķēniņu 15:5 Dāvida (visā dzīves laikā) vienīgais grēks bija par ko citu.

1. Ķēniņu 15:5 nesaka, ka Dāvids grēkoja tikai vienreiz. Tur teikts, ka viņš tīši pārkāpa Dieva pavēli (visticamāk saistībā ar 10 baušļiem) tikai vienu reizi.

 

1. 2. Samuēla 24:24 Dāvids maksāja 50 seķeļu sudraba īpašuma iegādei.
2. 1. Laiku 21:22-25 Viņš maksāja 600 seķeļu zelta.

Virspusēji skatoties, tā noteikti ir uzskatāma par pretrunu. Lai nu kā, pieņemsim, ka 50 seķeļu sudraba bija nenozīmīga maksa (atsaucoties uz 2. Mozus 21:32), ko maksāt par platību, kam vēlāk bija jākļūst par tempļa kalnu. Tā varētu būt piemērota maksa par vērša iejūgu. 1. Laiku grāmata šķiet norāda, ka sākotnējā diskusija bija par īpašumu. Omans pēc tam piedāvāja Dāvidam arī iejūgus. 2. Samuēla 24:24 saka, ka viņš nopirka īpašumu un iejūgus par 50 seķeļu sudraba. Iespējams, tas būtu bijis vislabākais pakalpojums: Dāvids nopirka īpašumu; un vēl viņš papildus nopirka par 50 seķeļiem sudraba vēršu iejūgus.

 

1. 1. Ķēniņu 3;12 Dievs Salamanu padarīja par gudrāko vīru, kas jebkad ir dzīvojis (līdz šim…)
2. 1. Ķēniņu 11:1-13 Salamans mīlēja daudzas sievietes no citām valstīm (pretēji Dieva skaidri noteiktajam aizliegumam), kuras pievērsa viņu citiem dieviem (par ko viņš nopelnīja nāvi).

Būt gudram un izlemt par kaut ko (lietojot šo gudrību) ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Tas ir tāpat kā – tev ir nauda un prasme to labi ieguldīt. Viena no mūžīgajām tēmām traģiskajās drāmās ir personāžs, kurš zina kā ir labāk, bet tik un tā pieļauj fatālu kļūdu.

 

1. 1. Ķēniņu 3:12, 4;29, 10:23-24; 2. Laiku 9:22-23 Dievs padarīja Salamanu par gudrāko ķēniņu un gudrāko vīru, kāds jebkad ir dzīvojis. Neviens nav bijis un nebūs kā viņš bija.
2. Mateja 12:42, Lūkas 11:31 Jēzus saka: „…tagad šeit ir varenāks nekā Salamans.”

Pirmkārt, tu nostādi „gudrību” pret „varenību” (āboli un apelsīni). Otrkārt, nekad neviens nav bijis tik gudrs kā Salamans. Kristus bija iemiesojies Dievs un nevar būt uzskatāms par parastu cilvēku.

 

1. 1. Ķēniņu 4:26 Salamanam bija 40 000 zirgu (vai zirgu novietnes)
2. 2. Laiku 9:25 Viņam bija 4000 zirgu (vai zirgu novietnes)

Jau atkal tu kļūdies vienkārši lasot rakstus. Tāpat kā viss cits, šis skaitlis laika gaitā ir mainījies. Notikums Ķēniņu grāmatā norisinās pirms tempļa uzcelšanas, kamēr notikumi Laiku grāmatā norisinās pēc daudziem gadiem. Paralēlā rakstu vieta 2. Laiku 9:25 ir 1. Ķēniņu 10:26.

Dr. Hovinda komentārs: Daudzi izsmējēji ir citējuši 1. Ķēniņu 4;26 [„Un Salamanam bija četrdesmit tūkstoši novietņu kara ratu zirgiem un divpadsmit tūkstoši jātnieku.”] un 2. Laiku 9:25 [„Un Salamanam bija četri tūkstoši novietņu zirgiem un kara ratiem, un divpadsmit tūkstoši jātnieku.”] kā pretrunīgus pantus. Šeit nav pretrunu. Viņam bija 40 000 novietņu zirgiem, kamēr tikai 4000 novietņu kara ratiem. Viņiem bija 10 vīri un 10 zirgi uz vieniem kara ratiem gadījumā, ja nu „riepa mīksta”. Skatiet 2. Samuēla 10:18 [„Un sīrieši bēga Israēla priekšā; un Dāvids sakāva sīriešu vīrus septiņi simts kara ratos,”] un 1. Laiku 19:18 [„Un sīrieši bēga Israēla priekšā, un Dāvids nogalināja no sīriešiem septiņus tūkstošus kara ratu vadītāju,”], lai redzētu to pašu būtību. Vīru skaits 700 kara ratos ir 7000 vīru.

 

1. 1. Ķēniņu 5:30 (KJV 5:16) Salamanam bija 3 300 pārvaldnieku.
2. 2. Laiku 2:1 (KJV 2:22) Viņam bija 3 600 pārvaldnieku.

Rakstu vieta 1. Ķēniņu grāmatā specifiski neiekļauj „virsuzraugus”, kuru skaits varēja būt 300.

 

1. Ķēniņu 7:15-22 Abu stabu augstums bija 18 olektis.
2. 2. Laiku 3:15-17 To augstums bija 35 olektis.

Tā šķiet varētu būt pietiekami uzkrītoša kļūda (nosakot nepareizu mērvienību kļūdoties par divām reizēm). Aplūkosim aprakstu uzmanīgi. Rakstu vieta 1. Ķēniņu saka: „Un viņš taisīja divus vara stabus: KATRS bija astoņpadsmit olektis augsts…” Ķēniņu grāmata tālāk norāda – tempļa iznīcināšanas laikā (2. Ķēniņu 25:16) – ka „VIENA staba augstums bija 18 olektis…” un identisks apraksts ir atrodams Jeremijas 52:20-21. 2. Laiku grāmata lieto mazliet citādu aprakstu: „viņš lika uzcelt svētnīcas nama priekšā divus stabus, trīsdesmit piecas olektis augstus…” Iespējams autors salika tos kopā, lai parādītu kopējo augstumu. Tā kā tas bija kausēts akmens, izveidots no māla veidnēm zemē, iespējams sākotnēji tie tika mērīti no viena gala līdz otram (1. Ķēniņu 7:46).

 

1. 1. Ķēniņu 7:26 Salamana „izlietās jūras” tilpums bija 2000 batu (1 bats = 8 galoni = 30 litri).
2. 2. Laiku 4:5 Tās tilpums bija 3000 bati.

Abi varianti ir pareizi. Tā „saņēma un turēja” līdz pat 3000 batiem (Laiku grāmata). Ķēniņu grāmatā teikts, ka tā „saturēja” 2000 batus. Acīmredzot viņi nepraktizēja tās piepildīšanu līdz augšai, iespējams atstājot to piemērotu mazgāšanai.

 

1. 1. Ķēniņu 8:12; 2. Laiku 6:1; Psalmi 18:11 Dievs mājo biezā tumsībā.
2. 1. Timotejam 6:16 Dievs mājo nepiekļūstamā gaismā.

Es mājoju Ņūhemšīrā UN Amerikas Savienotajās Valstīs UN uz pasaules. Dažas vietas ir vairāk vai mazāk gaišas. Dievs mājo debesīs nepieejamā gaismā. Starp trešajām debesīm un zemi ir abi – pilnīgas tumsības norobežojums, lai neviens cilvēks nekad neredzētu tai cauri, un ārējā visuma tumsa. 2. Mozus 19:21, 20:21 un 24:15-18 ir laba ilustrācija par to, kā Dievs mājo spēcīgā gaismā ar aizsargājošu tumsas sfēru.

 

1. Ķēniņu 8:13; Apustuļu darbi 7:47 Salamans, kuru Dievs padarīja par gudrāko vīru, uzbūvēja viņa templi kā mājokli Dievam.
2. Apustuļu darbi 7:48-49 Dievs nemājo cilvēka uzceltajos tempļos.

Taču Dievs īpašā veidā apmeklēja templi. Beigās templis bija vairāk kā vieta cilvēkam, kur komunicēt ar Dievu, nekā māja, kurā Dievs uz šīs zemes varēja dzīvot. Lai nu kā, ja es zinātu, ka Dievs līdzīgā veidā apciemotu māju, kuru es uzceltu, es ar prieku pavadītu visu savu atlikušo mūžu ceļot šo māju Viņam.

 

1. 1.Ķēniņu 9:28 420 talentu zelta tika atvesti no Ofīras.
2. 2. Laiku 8:18 450 talentu zelta tika atvesti no Ofīras.

DAUDZ tika ceļots uz Ofīru, lai atvestu zeltu. 1. Laiku 29:4 norāda, ka 3000 talentu Ofīras zelta tika noglabāti tempļa celtniecībai!

 

1. 1.Ķēniņu 15:14 Asa nenovāca augstieņu vietas.
2. 2. Laiku 14:2-3 Viņš novāca tās.

Laiku grāmatas rakstu vieta apraksta viņa pilsētu tīrīšanu Jūdā (skatiet 5. pantu). 15. nodaļā viņš uzsāk tīrīt Benjamīnu un daļu Eiframas no tās elku dievinošajām augstajām vietām (15:8). Lai nu kā , nodaļa beidzas tāpat kā rakstu vieta 1. Ķēniņu grāmatā. 17. pants norāda, ka viņš netīrīja zemes atlikušo daļu. Iespējams viņš savas valdīšanas laika beigās pat atļāva dažām atkal parādīties Jūdejā. Tolaik tās tika novāktas un uzceltas diezgan regulāri.

 

1. 1. Ķēniņu 16:6-8 Baeša nomira divdesmit sestajā ķēniņa Asas valdīšanas gadā.
2. 2. Laiku 16:1 Baeša uzcēla pilsētu trīsdesmit sestajā ķēniņa Asas valdīšanas gadā.

Jūdu tradīcijā karaliene nebija paredzēta pēc būtības. Šeit karaliene-māte Maāha ieņem svarīgu lomu, kad viņas dēls Abijāms nomira pēc tikai trīs gadu vadīšanas. Viņa adoptēja vienu no viņa dēliem Asa (1.Ķēniņu 15:10) acīmredzot tikai kā figūru un patiesībā valdīja pati turpmākos desmit gadus (2. Laiku 14:2). Pēc šī laika posma Asa uzvar lielu kauju un priestera iedrošināts (15.nodaļa) pārņem varu. Viņš izvāc elkus no Jūdejas UN Benjamīnas (kā iepriekš izklāstīts) un gāž karalieni elku dievinātāju Maāhu (1. Ķēniņu 15:13 un 2. Laiku 15:16). Tā vien izskatās, ka šī Karalienes un Asas desmit gadu blakus valdīšana ir iemesls desmit gadu pretrunai datējot (Baeša gadījumā) Asas valdīšanas laiku.

 

1. 1. Ķēniņu 16:23 Omrijs kļuva par ķēniņu Asas valdīšanas trīsdesmit pirmajā gadā un viņš valdīja pavisam divpadsmit gadus.
2. 1. Ķēniņu 16:28-29 Omrijs nomira un viņa dēls Ahabs kļuva par ķēniņu trīsdesmit astotajā Asas valdīšanas gadā. (Piezīme: No trīsdesmit pirmā līdz trīsdesmit astotajam sanāk septiņi vai astoņi valdīšanas gadi.)

Šeit mums ir sarežģīts gadījums. Elasam bija jākļūst par likumīgu ķēniņu. Bet viens no viņa ģenerāļiem Zimri sazvērējās un nogalināja viņu. Nodevējs Zimri sāka valdīšanu Asas divdesmit septītajā gadā. Viņš valdīja tikai septiņas dienas (1. Ķēniņu 16:15) pirms viņu gāza Omrijs – cits ģenerālis. Omrijs nekavējoties sāk valdīt, taču sastopas ar sāncensi – ķēniņu Tiniju (21. pants), kurš baudīja pusi Israēlas tautas uzticību. Pēc gadiem Omrijs gūst pārsvaru. Kad viņa sāncensis nomirst, viņš kļūst par neapstrīdamu Israēla ķēniņu (23. pants). Lai nu kā, viņa kopējais valdīšanas laiks bija no Asas divdesmit septītā līdz Asas trīsdesmit astotajam gadam, kas aptuveni ir divpadsmit gadi.

 

1. 1. Ķēniņu 22:23; 2. Laiku 18:22; 2. Tesaloniķiešiem 2:11 Dievs pats iedveš melu garu.
2. Sālamana pam. 12:22 Dievs neieredz melīgas lūpas un priecājas par godīgumu.

Par tieši tādu pašu iebildumu ir atbildēts jau iepriekš.

 

1. 1. Ķēniņu 22:42-43 Jošafats nenovāca augstieņu vietas.
2. 2. Laiku 17:5-6 Viņš tās novāca.

Laiku grāmatas rakstu vieta saka, ka viņš izvāca tās no JŪDEJAS. Nav šaubu, ka viņš iztīrīja reģionu ap kapitoliju. 2. Laiku 20:33 apstiprina Ķēniņu grāmatas rakstu vietu, ka viņš nekad nav iztīrījis visu zemi pilnībā. Iespējams viņš arī atļāva dažām atjaunoties viņa valdīšanas laika beigās. (Tās daudz radās un pazuda šajā laikā.)

 

1. 2. Ķēniņu 2:11 Elija uzbrauca uz debesīm.
2. Jāņa 3:13 Tikai Cilvēka Dēls (Jēzus) ir pacēlies līdz debesīm.
3. 2. Korintiešiem 12:2-4 Nezināms vīrs, kuru pazina Pāvils, uzgāja debesīs un nonāca atpakaļ.
4. Ebrejiem 11:5 Ēnohs bija nosūtīts uz debesīm.

Tava problēma ir Jāņa evaņģēlija interpretācija. Kristus nesaka, ka neviens nav nomiris un devies uz debesīm. Tas būtu nejēdzīgi. Aplūko kontekstu (11. pants). Kristus norāj Nikodēmu par šaubām. Ja viņš neticēja Kristum par zemes jautājumiem, kurus varēja redzēt un pārbaudīt; kā gan viņš varēja ticēt debesu lietām, kur neviens cilvēks nav spējīgs uzbraukt un pārbaudīt? Tie, kuri minēti Svētajos Rakstos un ir redzējuši debesis, ir redzējuši vīziju (vai ir tikuši aizrauti garā). Viņi nav izlēmuši doties augšup un ieraudzīt Dievu. Starp citu, notikums 2. Korintiešiem vēl nebija zināms, kad tika sarakstīts Jāņa evaņģēlijs.

 

1. 2. Ķēniņu 4:32-37 Miris bērns ir uzcelts no mirušajiem (ilgi pirms Jēzus laika).
2. Mateja 9:18-25; Jāņa 11:38-44 Divi cilvēki ir uzcelti no mirušajiem (to izdarīja Jēzus pats).
3. Apustuļu darbi 26:23 Jēzus bija pirmais, kas ir uzcelts no mirušajiem.

Ir vēl bijuši daudzi, kuri ir uzcelti no mirušajiem, bet tu neesi to citējis (ieskaitot pašu Pāvilu). Lai nu kā, šeit pastāv fundamentāla atšķirība. Viņi visi nomira vēl vienu reizi. Pāvils runā par augšāmcelšanos dzīvei (iegūstot JAUNU ķermeni). Izlasi 1. Korintiešiem 15:20-23. Kristus ir pirmais ar ikkatru, kurš tic, lai sekotu.

 

1. 2. Ķēniņu 8:25-26 Ahasja bija 22 gadus vecs, kad viņš sāka valdīt.
2. 2. Laiku 22:1 Viņam bija 42 gadi, kad viņš sāka valdīt.

2. Laiku 21:20 saka, ka Ahasjas tēvs sāka valdīt trīsdesmit divu gadu vecumā. Viņš valdīja astoņus gadus un tad nomira (četrdesmit gadu vecumā). Acīmredzot viņa dēls tajā laikā nevarēja būt 42 gadus vecs! Šī varētu būt kopēšanas kļūda – 42 oriģinālā tika aizstāts ar 22. Lai nu kā, ir arī iespējams, ka bija pāris ķēniņu, kuri šeit valdīja īsu periodu (jo Ahasja valdīja tikai vienu gadu). Pamatojums šai domai – vārdu sajaukums, kas šajā laikā parādās ķēniņam (Joahass 2. Laiku 21:17 un Ahasja 2. Laiku 22:6). Vēl vairāk, Mateja 1:8 pilnībā izlaiž šo ģenealoģijas daļu, kas tālāk rada apjukumu šajā jautājumā. Tā vien izskatās, ka Ahasja bija ĻOTI izplatīts vārds. Ievērojiet, ka 2. Laiku 21:2 Ahasjam ir divi tēvoči vārdā Azarja! Iespējams, ka viens no viņiem nesen bija valdījis. Gadu starpība noteikti iekļautos rāmjos. Ievērojiet arī zemāk rakstīto.

 

1. 2. Ķēniņu 9:27 Jehus sašāva Ahasju netālu no Jibleāmas. Ahasja bēga uz Megidu un tur nomira.
2. 2. Laiku 22:9 Ahasja tika atrasts slēpjamies Samārijā, atvests pie Jehus un nonāvēts.

Ir ļoti iespējams, ka mēs šeit sastopamies ar diviem dažādiem indivīdiem. Pamatojums – 2. Ķēniņu apraksta kā Jehus pēc Ahasjas nogalināšanas dodas uz Samariju un nogalina daudzus citus ķēniņa ģimenes locekļus (2. Ķēniņu 10:12-14). Turklāt Ahasja, kas ir nogalināts 2. Laiku 22:9, tiek saukts par Jošafāta dēlu (nevis mazdēlu) un 2. Laiku 21:2 mēs pamanām, ka Jošafātam bija divi dēli vārdā Azarja. Ņemiet vērā arī iepriekš rakstīto augstāk.

 

1. 2. Ķēniņu 16:5 Sīrijas ķēniņš un Israēla ķēniņa dēls neuzvarēja Ahasu.
2. 2. Laiku 28:5-6 Viņi uzvarēja Ahasu.

Tā nav viennozīmīga uzvara. 2. Ķēniņa grāmatas rakstvieta saka, ka Sīrijas un Israēla konfederācija ielenca Jeruzālemi (kurā Ahass atkāpās), bet neieņēma to. Lai nu kā, saskaņā ar 6. pantu viņi ieņēma lielas Jūdas teritorijas. 2. Laiku grāmatas rakstu vieta detalizēti apraksta sakāvi un izlaupīšanu Jeruzālemes apkārtnes reģionā. Šīs nodaļas beigas skaidri parāda, ka viņi neieņēma Jeruzālemi un nenogalināja Ahasu (jo dārgumi palika neskarti).

 

1. 2. Ķēniņu 24:8 Joahīnam (Jojakīmam) bija astoņpadsmit gadi, kad viņš sāka valdīt.
2. 2. Laiku 36:9 Viņam bija astoņi. (Piezīme: šī pretruna ir bijusi „izlabota” dažās versijās).

Tā ir patiesība, ka šī ir pretruna mums pieejamos ebreju manuskriptos. Kāds piedāvā versiju, ka viņš kopā ar tēvu valdīja desmit gadus (taču rakstos nav pamatojuma šādam izskaidrojumam). Ebreju skaitļi bija viens no lielākajiem izaicinājumiem pārrakstītājiem, kuri kopēja rakstus cauri gadsimtiem. Ebreji skaitļu vietā lietoja burtus. Burti no „Koph” līdz „Tau” izsaka simtus līdz četriem simtiem. Pieci noteikti ebreju burti uzrakstīti dažādās formās, sevī satur simtus līdz deviņiem simtiem, kamēr tūkstoši ir izteikti ar diviem punktiem uz attiecīgās burta vienības (piemēram, burts „Teht” viens pats nozīmē 9; ar diviem punktiem – deviņi tūkstoši). Kļūda ebreju skaitļu pārrakstīšana tādā veidā kļūst viegli pieļaujama, numerācijas akurātuma saglabāšana – ārkārtīgi grūta.

 

1. 2. Ķēniņu 24:8 Jojahīns (Jojakims) valdīja trīs mēnešus.
2. 2. Laiku 36:9 Viņš valdīja trīs mēnešus un desmit dienas.

Šis nu patiešām ir nožēlojami! Ja tu uzskati, ka Ķēniņu grāmatas rakstu vieta ir nepareiza, jo Laiku grāmatas rakstu vieta ir precīzāka, tad tu nekad nevari būt apmierināts. Piemēram, es esmu pārliecināts, ka tas nebija tieši desmit dienas. Iespējams bija trīs mēneši , desmit dienas un vēl dažas minūtes.

 

1. 2. Ķēniņu 24:17 Jojahīnu (Jojakims) nomainīja viņa tēva brālis.
2. 2. Laiku 36:10 Viņu nomainīja viņa brālis.

Jojahīns bija Jojakima dēls. Tādēļ viņš bija brālis Jojakimam un tēva brālis Jojahīnam. Tā kā rakstu vieta 2. Laiku 36:10 tikai īsumā piemin Jojahīnu, ir viegli domāt, ka viņi bija viena persona. Patiešām, ir runa par Jojakimu, kad tiek pieminēts viņš kā brālis Cedekijam. Pilnīgi skaidri tas ir pateikts 1. Laiku 3:15 un Jeremijas 37:1.

 

1. 2. Laiku 3:11-13 Raduraksti: Jorāms, Ahasja, Joass, Amacja, Asarja, Jotāms.
2. Mateja 1:8-9 Raduraksti: Jorāms, Usija, Jotāms u.t.t.

Es nevaru atrast tavus uzskaitītos radurakstus 2. Laiku 3:11-13 (tulkotāja piezīme: pretrunu autors iespējams domāja 1. Laiku 3:11-13). 2. Laiku grāmata ieliek Ahasju, Joasu un Amacju starp Jorāmu un Jotāmu. iespējams tā ir kopēšanas kļūda, kādas jau līdzīgas esam piefiksējuši. Tas nevar būtiski ietekmēt neko Ticības doktrīnā. (Neviena no tām neietekmē). Arī ir iespējams, ka šajos radurakstos attiecīgās personas tika izņemtas ar nolūku. Lai gan tas šķistu neparasti, salīdzinot 1. Mozus 11:12 ar Lūkas 3:35-36 redzam, ka tiek izlaists Kains. Un tā vien šķiet, ka saskaņā ar jūdu tradīcijām, apzīmējums „dēls” bija ļoti „stiepjams” jēdziens. Ir vairākas vietas rakstos, kur mazdēls tiek saukts par dēlu vai znotu sauc par dēlu.

 

1. 2. Laiku 3:19 Pedajs bija Zerubābela tēvs.
2. Ezras 3:2 Šealtiēls bija Zerubābela tēvs.

2. Laiku 3:19 nepastāv (tulkotāja piezīme: pretrunu autors iespējams domāja 1. Laiku 3:11-13). Pie tam tu runā par divām dažādām personām. Iesācējiem – pārbaudiet laika periodus.

 

1. 2. Laiku 19:7, Apustuļu darbi 10:34, Romiešiem 2:11 Ar to Kungu nav nekādas netaisnības un neobjektivitātes.
2. Romiešiem 9:15-18 Dievs izrāda žēlastību (un nocietina sirdis) tiem, kuriem to vēlas.

Identisks iebildums jau ir atspēkots iepriekš.

 

1. Ezras 2:3-64 (Norāda visas draudzes skaitu – 42360, lai gan faktiskā summa ir apmēram 30000).

Es skatos, ka tu necitē otro pantu, kurā skaidri tiek noteikts, ka rakstu vieta uzskaita tikai vīriešus. Ievēro arī 2:22-23, kur vienlaicīgi tiek uzskaitīti „vīri”. Nav nekādu šaubu par skaitlisko atšķirību, jo sievietes tika uzskatītas kā daļa no „visas draudzes”. Lai gan tas nozīmē, ka vīriešu bija divreiz vairāk nekā sievietes – varētu sagaidīt, ka dzimtas atjaunošanas akts piesaistītu daudzus jaunus un neprecētus vīriešus. Patiešām, Ezras 9 apraksta masīvu konfrontāciju, jo jūdu jaunie vīrieši ņēma sev neebreju sievas pārkāpjot Dieva likumu.

 

1. Ījaba 2:3-6, 21:7-13; 2. Timoteja 3:12 Dievbijīgos vajā un soda, bet ļaundari dzīvo līdz vecumam, ir veselīgi un vareni; un viņus Dievs nesoda.
2. Psalmi 55:23, 92:12-14; Sālamana pamācības 10:2-3, 27-31, 12:2, 21 Ļaundaru dzīves tiek izbeigtas ātri. Taisnīgie zeļ un iegūst labvēlību no tā Kunga.

Šis paradokss arī ir Asafa tēma 73. Psalmā. Visbeidzot šīs nodaļas beigās viņš saprot, ka pastāv divas darbības, kuras jāveic spēlējot dzīves spēli. Pirmkārt, pirmais nostādījums varētu tiešām būt kristieša pieredze. Citreiz kristieši var nebūt vajāti, bet Dievs vienmēr soda viņus, ja viņi neklausa. Bezdievīgajiem varētu veikties kādu laiku. Otrkārt, kristieši vienmēr ir uzvarētāji. Bezdievīgie vienmēr tiek tiesāti. Kāds gudrs vīrs reiz ir teicis: „Dzīve, kāda tā ir uz zemes, ir tā vienīgā elle, ko pieredzēs ticīgais un ir vienīgā debess, ko pieredzēs neticīgais.”

 

1. Psalmi 10:1 Dievu nevar atrast tad, kad tas ir nepieciešams. Viņš ir „tālu prom”.
2. Psalmi 145:18 Dievs ir tuvu tiem, kas viņu sauc taisnībā.

Psalmists šeit neizsaka apgalvojumu. Viņš raudot izkliedz retorisku jautājumu, jo šķiet, ka Dievs viņam neatbild. Tā ir pieredze, ko varētu apstiprināt daudzi. Dažreiz šķiet, ka Dievs mūs nedzird. 17. pantā viņam bija pārliecība, ka Dievs dzirdēja viņa lūgšanu. Lūkas 18:7 saka, ka Dievs dzird, cauri laikiem viņš „vilcinās”, lai pārbaudītu mūsu dedzību.

 

1. Psalmi 22:1-2 Dievs dažreiz atstāj savu bērnus. Viņš neatbild.
2. Psalmi 46:1 Dievs ir patvērums, spēks un tūlītējs palīgs.

Tas pats, kas iepriekš.

 

1. Psalmi 30:5; Jeremijas 3:12; Mihas 7:18 Dieva dusmas neilgst mūžīgi.
2. Jeremijas 17:4; Mateja 25:46 Tās ilgst mūžīgi. (Viņš ir nodrošinājis mūžīgo sodīšanu).

Atšķirīgs šeit nav Dievs, bet Viņa dusmu objekts. Viņš ir dusmīgs uz Saviem bērniem, kad viņi nepaklausa, bet vēlas piedot, kad viņi atgriežas. Viņš ir mūžīgi dusmīgs uz tiem, kuri dumpojas pret Viņu un nicina Viņa žēlastību.

 

1. Psalmi 58:10-11 Taisnīgajam jālīksmojas, kad viņš redz atriebību.
2. Salamana pamācība 24:16-18 Nelīksmojies, kad tavs ienaidnieks krīt vai paklūp.

Šeit ir divi dažādi apstākļi. Pirmajā rakstu vietā ir ļauni cilvēki. Kristieši līksmojas redzot notvertu un pēc taisnības sodītu sērijveida slepkavu. Otrs gadījums ir pa ienaidnieku vai pretinieku, kuru piemeklē nelaime. Mums par to nav ļauni jātīksminās.

 

1. Psalmi 78:69; Salamana augstā dziesma 1:4, 3:14 Zeme tika nostiprināta uz mūžīgiem laikiem.
2. Psalmi 102:25-26; Mateja 24:35; Marka 13:31; Lūkas 21:33; Ebrejiem 1:10-11; 2. Pētera 3:10 Zeme kādu dienu ies bojā.

Ebreju valodā vārds, kas tiek lietots 78. Psalmā un Salamana augstās dziesmas rakstu vietās, ir „olam”. Tas var nozīmēt „mūžīgi” (bezgalīgi) vai „notiekošs” (salīdzinoši pastāvīgs). Acīmredzot šajās rakstu vietās ir ieliktā otrā nozīme. Lai redzētu citus šī vārda lietojumus salīdzināšanas nolūkā, apskatiet Ījaba 41:4 (Ījaba 40:28) un Psalmi 119:98.

 

1. Salamana pamācības 3:13, 4:7, 19:8; Jēkaba 1:5 Laimīgs ir tas cilvēks, kurš atrod gudrību. Iegūsti gudrību.
2. Lūkas 2:40, 52 Jēzus tika piepildīts ar gudrību un atrada labvēlību ar Dievu.
3. 1. Korintiešiem 1:19-25, 3:18-20 Gudrība ir muļķība.

Šis ir pārsteidzoši vulgārs mēģinājums sagrozīt abu Korintiešu rakstu vietu būtību. Abas skaidri runā par pasaules gudrību, kas ir pretēja Dieva gudrībai. Apskatiet 1. Korintiešiem 4:10. Psalmi 111:10 saka, ka bijība tā Kunga priekšā ir gudrības sākums. Cik daudz Dieva bijības ir pasaules gudrībā?

 

1. Salamana pamācības 12:2; Romiešiem 8:28 Labs cilvēks saņem labvēlību no tā Kunga.
2. Timotejam 3:12; Ebrejiem 12:6 Dievbijīgais tiks vajāts.

Tu jauc cilvēku nelabvēlību (vajāšana) ar Dieva labvēlību (āboli un apelsīni).

 

1. Salamana pamācības 14:8 Piesardzīga cilvēka gudrība norāda viņam ceļu.
2. Mateja 6:25-34 Nedomā par rītdienu. Dievs par tevi parūpēsies.

„Nedomā” Mateja evaņģēlijā varētu būt labāk pārtulkota – „Neuztraucies”. Dieva vēlme nav, lai mēs pārstātu plānot.

 

1. Salamana pamācības 14:15-18 Parastais tic visam un iegūst muļķību; saprātīgais skatās ,kurp viņš iet un tiek kronēts ar zināšanām.
2. Mateja 18:3; Lūkas 18:17 Tev ir jātic tā kā mazi bērni tic.
3. 1. Korintiešiem 1:20,27 Dievs ir padarījis pasaules gudrību par muļķību, lai apkaunotu gudro.
4. Salamana pamācības 16:4 Dievs radīja ļaunumu „ļaunajai dienai”.
5. Mateja 11:25; Marka 4:11-12 Dievs un Jēzus noslēpa dažas lietas no dažiem cilvēkiem.
6. Jāņa 6:65 Neviens nevar iet pie Jēzus, ja vien to nav devis Dievs.
7. Romiešiem 8:28-30 Dažiem ir lemts būt Dieva aicinātiem, ticēt Jēzum un būt attaisnotiem.
8. Romiešiem 9:15-18 Dievs apžēlojas un nocietina sirdis tiem, kuriem to vēlas.
9. 2. Tesaloniķiešiem 2:11-12 Dievs maldina ļaundari, lai varētu sodīt viņu.
10. 1. Timotejam 2:3-4; 2. Pētera 3:9 [Joprojām] Dievs vēlas, lai visi būtu izglābti.

Par šo lielāko biezeni ar savstarpēji nesaistītiem apgalvojumiem tev pienākas kūka. Kāda pretruna tad šeit ir domāta? Tā vien izskatās, ka vairums no šiem punktiem ir salikti no dažādām vietām tā, lai es pūlētos atbildēt uz viņiem, kur „nesaskaņa” ir skaidri redzama, nekā mēģināt uzminēt, kas šeit ir domāts.

 

1. Sālamana pamācības 8:13, 16:6 Bijība Dieva priekšā ir tā, kas pasargā cilvēku no ļaunuma.
2. 1. Jāņa 4:18 Mīlestībā baiļu nav. Pilnīga mīlestība izslēdz bailes.
3. 1. Jāņa 5:2; 2. Jāņa 1:6 Tie, kuri mīl Dievu, patur viņa pavēles.

Kristieša attiecības ar Dievu ir sarežģītas. Pastāv tāds dievbijības elements (godāšana, cieņa un lielas bažas par pārkāpumu) līdzās mīlestībai. Bet tās nav bailes, par kurām ir rakstīts 1. Jāņa 4:18 (nojauta, mokošas bailes par nākotni). Pastāv arī nobrieduma aspekts, kas tiek iekļauts attiecībās. Kad biju mazs zēns, es baidījos no tēva disciplīnas, ja es nepaklausīšu un spēlēšos uz ielas. Mūsu attiecības nobrieda un es sāku saprast mana tēva noteikumu jēgu, kurus es turēju ārpus mīlestības un cieņas.

 

1. Salamana pamācības 26:4 Neatbildi muļķim. Tas tevi arī padarīs par muļķi.
2. Salamana pamācības 25:5 Atbildi muļķim. Ja neatbildēsi, viņš uzskatīs sevi par gudru.

Neiesaisties garākā argumentācijā ar muļķi, ka nenolaidies līdz viņa līmenim un CITI saskatīs arī tevi kā muļķi; bet neatstāj arī viņu bez atspēkojuma, lai VIŅŠ nepaliek iedomīgs un nedomā, ka nevari atbildēt.
Šī ir grūta balansēšana un es bieži nonāku pie šiem pantiem par gudrību, kad piedalos debatē, kas atbilst visām prasībām.

 

1. Salamana pamācības 30:5 Ikviens Dieva vārds pierāda patiesību.
2. Jeremijas 8:8 Mācītāji falsificē Dieva vārdu.
3. Jeremijas 20:7; Ecehiēla 14:9; 2. Tesaloniķiešiem 2:11-12 Dievs pats maldina cilvēkus. (Piezīme: dažas versijas tulko maldināšanu kā „pierunāšanu”. Konteksts  to padara skaidru, taču, lai nu kā, šeit tiek ietverta maldināšana).

Neizskatās, ka tava atsauce uz Jeremijas 8:8 ir pareiza. Tur nav vārda falsificēšana. Dievs saka, ka likums bija veltīgs un Viņa likuma saglabāšana bija veltīga, jo cilvēki dzirdēja, bet neņēma vērā Viņa pavēles.
Faktam, ka kāds mācītājs varētu sagrozīt, izkropļot vai nepareizi interpretēt rakstus, nav nekāda sakara ar šo rakstu patiesumu. Muļķīgā izpratne par to, ka Dievs maldina cilvēkus, tika komentēta iepriekš.

Pretrunas Bībelē? (02)

Pretrunas Bībelē? (02)

Autors: Dave Woetzel

 

In English: Contradictions in the Bible? (02)

Pēdējā zināmā adrese (Last known address): http://www.drdino.com/read-article.php?id=88&c=22

 

Mans draugs Deivs Votzels saņēma e-pastu no kāda skeptiķa, kurš pārstāv portālu talkorigins.org. Šeit ir Deiva atbildes. Es (Kents Hovinds) dažos maznozīmīgos jautājumos viņam nepiekrītu, taču šeit ir ļoti daudz labas informācijas. Es neuzskatu, ka King James Bībelē ir slikti tulkojumi.

Dr. Kents Hovinds

 

BĪBELĒ ATBILDĒTĀS PRETRUNAS

Ja šis ir labākais, ko Zatras var izdarīt, viņam būtu jāpaņem 100 gadus veca grāmata, kurā ir augstāka kritikas pakāpe. Vismaz argumenti pret inspirāciju bija ar kādu domu. Tas ir pārāk vienkārši!

 

1. 1. Mozus 1:3-5 Pirmajā dienā Dievs radīja gaismu, tad nodalīja gaismu no tumsas.
2. 1. Mozus 1:14-19 Saule (kas nošķir nakti no dienas) nebija radīta līdz pat ceturtajai dienai.

Nu un? Dievs ir gaisma un Viņš būs debess gaisma vēl ilgi pēc saules pazušanas (Jāņa atklāsmes 21:23). Acīmredzot Viņš varēja radīt gaismas upi pirms Viņš izveidoja sauli. Dr. Russell Humphrey’s ir piedāvājis intriģējošu gaismas (ko Dievs ieviesa pirmajā dienā) izskaidrojumu. Sīkāk par to ir aprakstīts viņa teorijā par Baltā Cauruma kosmoloģiju (White Hole cosmology).

 

1. 1. Mozus 1:11-12, 26-27 Koki tika radīti pirms cilvēka radīšanas.
2. 1. Mozus 2:4-9 Cilvēks tika radīts pirms koku radīšanas.

1. Mozus 2:8-9 neapraksta koku radīšanu, bet Ēdenes dārza radīšanu Ādamam, lai viņš tur dzīvotu. Dārzā Dievs iestādīja daudz kokus un starp tiem laba un ļauna atzīšanas koku un dzīvības koku.

 

1. 1. Mozus 1:20-21, 26-27 Putni tika radīti pirms cilvēka radīšanas.
2. 1. Mozus 2:7, 19 Cilvēks tika radīts pirms putnu radīšanas.

1. Mozus 2:19 neapraksta putnu radīšanu (kas iznāca no jūrām). Drīzāk Dievs veidoja no zemes vēl pa vienam no katras radījumu kārtas tieši pirms Ādama, lai viņš varētu tiem dot vārdus. Tas bija otrais radīšanas akts (vēlāk tajā pašā dienā un tikai dārzā), kas iepazīstināja Ādamu ar visu dzīvnieku kārtām, pār kurām viņš valdīja.

 

1. 1. Mozus 1:24-27 Dzīvnieki tika radīti pirms cilvēka radīšanas.
2. 1. Mozus 2:7,19 Cilvēks tika radīts pirms dzīvnieku radīšanas.

Skatīt iepriekšējo atbildi.

 

1. 1. Mozus 1:28 Dievs mudina vairoties.
2. 3. Mozus 12:1-8 Dievs pieprasa šķīstīšanās rituālu pēc bērna piedzimšanas, kas būtībā padara bērna piedzimšanu par grēku. (Piezīme: Šķīstīšanās periods pēc meitas piedzimšanas ir divreiz lielāks nekā dēlam.)

Muļķības. Vai Zatras nespēj noteikt atšķirību starp ceremoniālu netīrību un grēkošanu? Es lieku savam dēlam mazgāt rokas pēc spēlēšanās smilšu kastē. Vai spēlēšanās smilšu kastē ir padarījusi viņu nepaklausīgu? Dažas nodaļas vēlāk arī sieviete ar asiņošanu tika saukta par nešķīstu. Vai tas padara viņu par grēcinieci?

 

1. 1. Mozus 1:31 Dievs bija apmierināts ar visu, ko bija radījis.
2. 1. Mozus 6:5-6 Dievs nebija apmierināts ar to, ko bija radījis. (Piezīme: Tas, ka Dievs būtu neapmierināts, ir pretrunā ar viszinības konceptu.)

Dievs bija apmierināts, dodot cilvēkam brīvu gribu. Viņš nav apmierināts, kad cilvēks to lieto, lai dumpotos.

 

1. Mozus 2:4, 4:26, 12:8, 22:14-16, 26:25 Dievs jau bija zināms kā „Kungs” (Jahve jeb Jehova) vēl ilgi pirms Mozus laikiem.
2. 2. Mozus 6:2-3 Dievs tikai ēģiptiešu sacelšanās laikā (Mozus dzīves laikā) pirmoreiz bija zināms kā „Kungs” (Jahve jeb Jehova).

Mozus uzrakstīja (patiesībā apkopoja 10 aculiecinieku liecības un rediģēja) 1. Mozus grāmatu un lietoja Dieva vārdu/apzīmējumu, kas viņam tika atklāts.

 

1. 1. Mozus 2:17 Ādamam bija jāmirst tajā pašā dienā, kad viņš apēda aizliegto augli.
2. 1. Mozus 5:5 Ādams dzīvoja 930 gadus.

Pastāv fiziskā nāve (dvēseles atdalīšanās no ķermeņa) un garīga nāve (dvēseles atdalīšanās no Dieva). Fiziskā nozīmē Ādams tajā dienā SĀKA mirt. Garīgā nozīmē, ko Dievs pēc tam pastāvīgi lieto (skatīt Efeziešiem 2:1 un Jāņa 8:51), Ādams nomira uzreiz, proti, viņa grēks atšķīra viņu no viņa Radītāja brīdī, kad viņš ēda augli.

 

1. 1. Mozus 2:15-17, 3:4-6 Ir nepareizi gribēt atšķirt labo no ļaunā.
2. Ebrejiem 5:13-14 Tikai nenobriedis jeb nepieredzējis nespēj atšķirt labo no ļaunā.

Tava 1. Mozus grāmatas interpretācija ir pilnīgi nepareiza. Viņu grēks bija nepaklausība (darot ļaunu) nevis griba kaut ko zināt.

 

1. 1. Mozus 4:4-5 Dievs izvēlas Ābela upuri un nepievērš uzmanību Kaina upurim.
2. 2. Laiku 19:7, Apustuļu darbi 10:34, Romiešiem 2:11 Dievs neizrāda atšķirīgu attieksmi. Viņš pret visiem izturas vienādi.

Dievs IZTURAS pret visiem vienādi. Noraidīti tiek tie, kas piedāvā nepienācīgu upuri (kā Kains). Ja Ābels piedāvātu upuri, kam nav asiņu, viņš arī būtu ticis noraidīts.

 

1. 1. Mozus 4:9 Dievs jautā Kainam, kur ir viņa brālis Ābels.
2. Sālamana pamācības 15:3, Jeremijas 16:17, 23:24-25, Ebrejiem 4:13 Dievs ir visur. Viņš redz visu. Nekas nav apslēpts viņa skatienam.

Dievs deva iespēju Kainam kļūt tīram. Tā paša iemesla dēļ es JAUTĀJU savam dēlam, vai viņš ir paņēmis cepumu, lai gan es redzēju, ka viņš to ir nočiepis.

 

1. 1. Mozus 4:15, 5. Mozus 32:4, Jesajas 34:8 Dievs ir atriebīgs dievs.
2. 2. Mozus 15:3, Jesajas 42:13, Ebrejiem 12:29 Dievs ir karotājs. Dievs ir iznīcinošs uguns.
3. 2. Mozus 20:5, 34:14, 5. Mozus 4:24, 5:9, 6:15, 29:20, 32:21 Dievs ir greizsirdīgs dievs.
4. 3. Mozus 26:7-8, 4. Mozus 31:17-18, 5. Mozus 20:16-17, Jozuas 10:40, Soģu 14:19, Ecēhiēla 9:5-7 Dieva gars (dažreiz) ir slepkava un nogalinātājs.
5. 4. Mozus 25:3-4, 5. Mozus 6:15, 9:7-8, 29:20, 32:21, Psalmi 7:11, 78:49, Jeremijas 4:8, 17:4, 32:30-31, Cefanijas 2:2 Dievs ir dusmīgs. Dažreiz Viņa dusmas ir nežēlīgas.
6. 2. Samuēla 22:7-8 (KJV) „Es saucu uz Kungu; …viņš dzirdēja manu balsi; …Zeme drebēja un trīcēja, … jo viņš bija dusmīgs. Dūmi nāca no viņa nāsīm. Iznīcinoša uguns nāca no viņa mutes, liesmojošas ogles nāca no tā.”
7. Ecēhiēla 6:12, Nahuma 1:2,6 Dievs ir greizsirdīgs un nikns. Viņš taupa dusmas un atriebjas viņa ienaidniekiem. „…kas spēj palikt sveikā Viņa barguma karstumā? Viņa dusmu kvēle liesmo kā uguns versme, un klintis sabrūk un saplaisā no tās karstuma.”
8. 2. Korintiešiem 13:11,14 1. Jāņa 4:8,16 Dievs ir mīlestība.
9. Galatiešiem 5:22-23 Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.

Dievs ienīst grēku un ļaunumu, taču Dievs mīl labsirdību. Tad kur ir problēma? Viņa svētums nozīmē, ka Viņam ir jāizpilda taisnīgs sods par grēku. Dieva mīlestība nodrošina piedošanu Kristū visiem, kuri paši to pieņems. Šeit nav pretrunu.

 

1. 1. Mozus 4:16 Kains aizgāja (vai izgāja) no Kunga klātbūtnes.
2. Jeremijas 23:23-24 Cilvēks nevar noslēpties no Dieva. Dievs piepilda debess un zemi.

Dievs ieņēma kādu veidolu, lai runātu ar Kainu (ļoti līdzīgi kā Mozus pie degoša krūma vai Ābrahams pie viņa telts). Kains aizgāja no savas sastapšanās ar Dievu.

 

1. 1. Mozus 6:4 Pirms Plūdiem bija milži (ebr.val. Nephilim).
2. 1. Mozus 7:21 Visas dzīvās radības (izņemot Noa un viņa ģimeni) tika iznīcināta Plūdos.
3. 4. Mozus 13:33 Bija milži pēc Plūdiem.

Daži no Ādama pēcnācējiem bija milži. Daži no Noa pēcnācējiem bija milži. Vēl nesenā pagātnē ir dzīvojuši milži. Kas tur tāds?

 

1. 1. Mozus 6:6, 2. Mozus 32:14, 4. Mozus 14:20, 1. Samuēla 15:35, 2. Samuēla 24:16 Dievs maina savas domas.
2. 4. Mozus 23:19-20, Jesajas 15:29, Jēkaba vēstule 1:17 Dievs savas domas nemaina.

Dievs nekad nemainās. Viņa darbības pret mums mainās līdz ar izmaiņām MŪSOS (līdzīgi kā mainās saule, kad es uzlieku savas saulesbrilles).

 

1. 1. Mozus 6:19-22, 7:8-9, 7:14-16 Divi no katras kārtas ir jāpaņem un tiek paņemti uz Noa šķirsta.
2. 1. Mozus 7:2-5 Septiņi pāri no skaitā nenoteiktām kārtām ir jāņem (un ir paņemti) uz šķirsta.

Zatras šoreiz kārtīgi pārspīlē. Ja septiņi no kārtām (kas nav noteiktas ar skaitu) ir paņemti, tad divi nokatras kārtas IR paņemti. Šeit nav pretrunu. Ja divi no kādas kārtas nebūtu paņemti, tikai tad tā būtu pretruna!

 

1. 1. Mozus 7:1 Noa bija taisnīgs
2. Ījaba 1:1,8, Ījaba 2:3 Ījabs bija taisnīgs
3. Lūkas 1:6 Caharija un Elizabete bija taisnīgi
4. Jēkaba 5:16 Daži vīri ir taisnīgi (tādēļ viņu lūgšanas ir efektīvas)
5. 1. Jāņa 3:6-9 Kristieši kļūst taisnīgi (jo citādi viņi nav patiesi kristieši)
6. Romiešiem 3:10, 3:23, 1. Jāņa 1:8-10 Neviens nav bijis vai ir taisnīgs

Vismaz šis ir vērā ņemams iebildums… bieži atspēkots, taču vērā ņemams. Dievs ir absolūti, pilnīgi un nevainojami taisnīgs. Viņš pats ir pilnībā svēts. Kad cilvēki tiek dēvēti par „taisnīgiem”, tas vienmēr tiek lietots salīdzināšanai (piemēram, Ījaba 2:3 „…nav neviena tāda virs zemes, kāds ir viņš…”). Cilvēki var kļūt nevainīgi Dieva tiesas priekšā tikai tad, kad viņiem ir piedots caur Kristus asinīm.

 

1. 1. Mozus 7:7 Noa un viņa ģimene iegāja Šķirstā.
2. 1. Mozus 7:13 Viņi iegāja Šķirstā (atkal?).

Nu beidz! Šeit vienkārši atkārtoti tiek atspoguļots notikums ar īpašu Noa dzīves datēšanas shēmu.

 

1. 1. Mozus 11:7-9 Dievs sēj nesaskaņas
2. Salamana pamācības 6:16-19 Dievs ienīst ikvienu, kurš sēj nesaskaņas

Dievs nesēja nesaskaņas (strīdus). Viņš sajauca valodas. Starp citu, pastāv ļoti daudzas lietas, ko Dievs dara, taču Viņš to aizliedz cilvēkam darīt. Nu un? Tas ir tikai saprātīgi.

 

1. 1. Mozus 11:9 Bābelē Kungs sajauca visas pasaules valodas.
2. 1. Korintiešiem 14:33 Pāvils saka, ka Dievs nav nekārtības autors.

Šis arguments ir izrauts no konteksta. Dievs nav nekārtības autors BAZNĪCĀ.

 

1. 1. Mozus 11:12 Arpahsads (ebr. Arpakshad) bija Šelaha (ebr. Shelach) tēvs.
2. Lūkas 3:35-36 Kainans bija Salas (grieķu Sala) tēvs. Arpahsads bija Salas vectēvs.

Kainans nav pieminēts 1. Mozus grāmatā. Arī iespējams, ka ar nolūku to nepieminēja šajā ģenealoģijā. Lai gan tas šķiet neierasti, taču Mateja 1:8 arī ir izlaisti daži ķēniņi. Un kā arī izrādās – jūdu tradīcijā jēdziens „dēls” ir tāds kā „stiepjams” jēdziens. Bībelē ir vairāki gadījumi, kur mazdēls tiek saukts par dēlu vai arī meitas vīrs tiek saukts par dēlu.

 

1. 1. Mozus 11:26 Tera (ebr. Terach) bija 70 gadus vecs, kad piedzima viņa dēls Ābrams (ebr. Abram)
2. 1. Mozus 11:32 Tera nomira 205 gadu vecumā (kad Ābrāmam bija 135 gadi)
3. 1. Mozus 12:4, Apustuļu darbi 7:4 Ābrāmam bija 75 gadi, kad viņš atstāja Hāranu. Tas notika pēc Tera nāves. Tādējādi Tera nevarēja būt vecāks par 145 gadiem, kad viņš nomira; vai Ābrāms bija tikai 75 gadus vecs pēc tam, kad viņš nodzīvoja 135 gadus.

Šis ir vērā ņemams jautājums, jo virspusēji to apskatot, ir redzamas pretrunas. Lai nu kā, Tera varēja UZSĀKT pēcnācēju radīšanu 70 gadu vecumā (sekojot ģenealoģijas modelim, kurā vispirms tiek minēti bezbērnu gadi) un Ābrāms varēja piedzimt pēdējais, kad Tera bija 130 gadus vecs. Tas nav nesaprātīgi, jo Ābrams pats dzemdēja bērnus lielākā vecuma. (1. Mozus 17:17 norāda, ka viņš bija desmit gadus vecāks par Sāru. 1. Mozus 23:1 saka, ka Sāra nomira 127 gadu vecumā. 1. Mozus 25:1-2 saka mums, ka Ābrahāms pēc dažiem gadiem joprojām turpināja radīt bērnus ar viņa nākamo sievu.) Turklāt Ābrahāma brālis apprecējās, piedzima Lats, taču VISI nomira pirms Ābrāms apprecējās. Tā Ābrāma brālis Hārans varēja būt DAUDZ vecāks.

 

1. 1. Mozus 12:7, 17:1, 18:1, 26:2, 32:30, 2. Mozus 3:16, 6:2-3, 24:9-11, 33:11, 4. Mozus 12:7-8, 14:14, Ījaba 42:5, Amosa 7:7-8, 9:1 Dievs ir redzēts
2. 2. Mozus 33:20, Jāņa 1:18, 1. Jāņa 4:12 Dievs nav redzēts. Neviens nevar skatīt Dieva seju un palikt dzīvs. Neviens nekad Viņu nav redzējis.

Šie panti paši par sevi apbrīnojami atrisina tavu apjukumu! Neviens nav redzējis Dievu visā viņa godībā. 2. Mozus grāmatā Dievs slēpa Mozu, lai viņš neredzētu Viņa seju. Jesaja, Jānis un citi redzēja Dieva parādību. Dievs ieņem noteiktu formu (piemēram, degošais krūms Mozum vai viesulis Ījabam), pirms uzsāk sarunu ar cilvēku.

 

1. 1. Mozus 10:5, 20, 31 Pirms Bābeles torņa uzcelšanas bija daudzas valodas.
2. 1. Mozus 11:1 Pirms Bābeles torņa uzcelšanas bija tikai viena valoda.

1. Mozus grāmatas 10. nodaļa ir ģenealoģija, kas aptver gadsimtus. Tajā ir laika posms pirms Bābeles, kad bija viena valoda (aprakstīts 11. nodaļā) un turpinās ilgi pēc Bābeles, sīki izklāstot valodu sadalījumu, kas radās no Bābeles.

 

1. 1. Mozus 16:15, 21:1-3, Galatiešiem 4:22 Ābrahāmam bija divi dēli – Ismaēls un Īzāks.
2. Ebrejiem 11:17 Ābrahāmam bija tikai viens dēls.

Fragments, kas šeit ņemts no Vēstulē Ebrejiem, ir izrauts no konteksta, lai radītu pretrunu. „…upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus, par ko bija teikts: …” Dievs apsolīja Īzāku. Ābrahāmam piedzima Ismaēls ne pēc Dieva gribas.

 

1. 1. Mozus 17:1, 35:11; 1. Laiku 29:11-12; Lūkas 1:37 Dievs ir visvarens. Nekas nav neiespējams ar Dievu vai Dievam pašam.
2. Soģu 1:19 Lai gan Dievs bija ar Jūdu, kopā tie nevarēja pieveikt ielejas iedzīvotājus, jo tiem bija dzelzs rati.

Kas gan ar šo ir domāts?

Jonathan Sampson komentāri:

Aplūkosim pantu, kurā, pēc Izsmējēja domām, ir pretruna:

Soģu 1:19 (KJV)

Un KUNGS bija ar Jūdu; un viņš izdzina kalnu iedzīvotājus; bet nevarēja izdzīt ielejas iedzīvotājus, jo viņiem bija dzelzs rati.

Šis ir mans novērojums, lasot šo epizodi. Ievērojiet, ka Dieva Vārds saka: „KUNGS bija ar Jūdu,” nevis „KUNGS cīnījās līdzās ar Jūdu pret ielejas iedzīvotājiem.” Lasot šo epizodi, es ieraudzīju, ka šis konkrētais Izsmējējs savos paziņojumos bieži apskata lietas ārpus konteksta un izņem vērtīgu informāciju. Šis, izskatās, ir viens no tiem gadījumiem. Es savā Bībelē neatradu, ka KUNGS cīnījās līdzās ar Jūdu, bet gan pretēji – ka KUNGS bija ar Jūdu. Rakstos ir skaidri pateikts, ka pārbaudījumi, posts, vajāšana un citas lietas stiprina mūsu attiecības ar Dievu. Mēs mācāmies paļauties uz Viņu. Dievs nekad nav apsolījis, ka dzīve būs viegla, cik man zināms, Viņš tikai apsolīja, ka nekad mūs nepametīs. Un Viņš nekad nav mūs atstājis. Savā dzīvē esmu pieredzējis daudzus pārbaudījumus. Esmu dažus uzveicis, dažus nē, bet KUNGS nekad nav mani atstājis. Viņš ir ar mani labos un ļaunos laikos (Ebrejiem 13:5), uzvarās un sakāvēs. Esmu pārliecināts, ka šis ir arī Jūdas gadījums. NEKĀDU PRETRUNU!

 

1. 1. Mozus 17:7, 10-11 Apgraizīšanas derībai ir jābūt mūžīgai.
2. Galatiešiem 6:15 Tam nav nozīmes.

Tu salīdzini derības ilgmūžību ar tās iedarbību (āboli un apelsīni). Apgraizīšana ir mūžīga derība. Taču tam nav nozīme grēku dzēšanā. Tā nekad nevienu nav izglābusi.

 

1. 1. Mozus 17:8 Dievs apsolīja Ābrahāmam Kānaāna zemi kā „mūžīgu īpašumu”.
2. 1. Mozus 25:8, Apustuļu darbi 7:2-5, Ebrejiem 11:13 Ābrahāms mira ar neizpildītu šo solījumu.

Ābrahāma īpašumā bija ļoti daudz Kānaāna zemes, kad viņš nomira. Taču tu neredzi šī panta būtību. Apsolījums bija izpildīts Ābrahāmam UN viņa pēcnācējiem. Viens no visapbrīnojamākajiem pareģojumiem ir Israēla tautas atdzimšana viņu senču zemē.

 

1. 1. Mozus 17:15-16, 20:11-12, 22:17 Ābrahāms un viņa pusmāsa Sāra ir precējušies un saņēmuši Dieva svētības.
2. 2. Mozus 20:17, 5. Mozus 27:20,23 Incests ir slikts.

Nu un? Labi cilvēki var darīt sliktas lietas. Turklāt likumi, kurus tu citē, netika doti ilgi vēl pēc Ābrahāma nāves. Ex post facto (no latīņu valodas: piemērots ar atpakaļejošu datumu) likums.

 

1. 1. Mozus 18:20-21 Dievs izlemj „noiet lejā”, lai redzētu, kas notiek.
2. Sālamana pam. 15:3, Jeremijas 16:17, 23:24-25, Ebrejiem 4:13 Dievs ir visur. Viņš redz visu. Nekas nav apslēpts Viņa skatienam.

Dievs nogāja pārbaudīt Sodomu, lai dotu Ābrahāmam iespēju par to aizlūgt un parādīt sodomiešu ļaunprātību; bet ne jau tāpēc, ka Viņš no debesīm nespēja to izdarīt.

 

1. 1. Mozus 19:30-38 Kamēr Lats bija piedzēries, viņa abas meitas „gulēja līdzās viņam”, kļuva grūtas un dzemdēja viņam pēcnācējus.
2. 2. Pētera 2:7 Lats bija „taisns” un „taisnīgs”.

Atcerieties – kad vien cilvēka raksturošanai tiek lietots jēdziens „taisnīgs”, tas ir salīdzinoša rakstura jēdziens. Labi cilvēki ne vienmēr ir pilnīgi. Ja tavs VIENĪGAIS trūkums bija piedzeršanās pāris naktis, es teiktu, ka tu arī esi bijis diezgan taisnīgs.

 

1. 1. Mozus 22:1-12, 5. Mozus 8:2 Dievs pārbauda Ābrahāmu un Mozu.
2. Soģu 2:22 Dievs pats saka, ka Viņš pārbauda.
3. 1. Korintiešiem 10:13 Pauls saka, ka Dievs kontrolē kārdinājuma pakāpi.
4. Jēkaba 1:13 Dievs nevienu nepārbauda.

Ievērojiet Ebrejiem 11:17. Labāks grieķu valodas tulkojums vārdam „peirazo” ir „mēģināja” (vai pierādīja, pārbaudīja). Dievs pārbauda mūs gluži kā skolotājs…, lai parādītu mūsu ticību (vai tās trūkumu) un lai pilnveidotu mūs. Jēkabs šo domu lieto arī nodaļas sākumā (Jēkaba 1:2-3). Taču 13. pantā ir lietots pavisam atšķirīgs grieķu vārds. „Peirasmos” nozīmē „aicināt darīt ļaunu”. Šis jēdziens ir balstīts uz iekāri vai Sātana kārdinājumiem.

 

1. 1. Mozus 27:28 „Lai tad Dievs dod tev …, un daudz labības un vīna.”
2. 5. Mozus 7:13 Ja viņi seko Viņa pavēlēm, Dievs tos svētīs viņa vīna augļus.
3. Psalmi 104:15 Dievs mums dod vīnu, lai iepriecinātu mūsu sirdi.
4. Jeremijas 13:12 „…visas krūzes pilda ar vīnu.”
5. Jāņa 2:1-11 Saskaņā ar Jāņa evaņģēlija autora teikto, Jēzus pirmais brīnums bija pārvērst ūdeni vīnā.
6. Romiešiem 14:21 Ir labi atturēties no vīna dzeršanas.

Jau atkal tu radi pretrunu, saputrojot teikumu. Šeit jau būtība nav, ka ēst noteiktu gaļu vai dzert vīnu ir slikti. Problēma ir, bez vajadzības darot lietas, kas aizskar brāli Kristū.

 

1. 1. Mozus 35:10 Dievs saka, ka Jēkabu vairs nesauks par Jēkabu; kopš tā brīža viņa vārds ir Israēls.
2. 1. Mozus 46:2 Vēlāk Dievs pats lieto vārdu Jēkabs.

Austrumu vārdu maiņas tradīcija bija vēstīt par pavērsienu kāda dzīvē. Tā bija oficiāla maiņa. Ne jau Dievs pēc būtības aizliedz ikvienam viņu saukt par Jēkabu (patiesībā viņš tiek saukts par Jēkabu pēc 4 pantiem); drīzāk gan doma ir, ka viņš vairs nav ZINĀMS kā „krāpnieks” (ebr. Ya`aqob), bet kā „Dieva kareivis” (ebr. Yisra’el).

 

1. 1. Mozus 36:11 Ēlifasa dēli bija Temans, Omārs, Cebo, Gaetams un Kenass.
2. 1. Mozus 36:15-16 Temans, Omārs, Cebo un Kenass.
3. 1. Laiku 1:35-36 Temans, Omārs, Cefijs, Gatāms, Kenass, Timna un Amaleks.

Velti laiku, lai uzmanīgi izlasītu fragmentu un tu pats varēsi atbildēt uz savu jautājumu. 1. Mozus 36:12 pievieno Amaleku (dzimis konkubīnei) sarakstam, kas sākas 11. pantā. Tu tikai palaidi garām Gatāmu un Amaleku 1. Mozus 36:16. Vēlāk fragmentā (iespējams adoptēts kā dēls) Timna ir pievienots kā vadonis (1. Mozus 36:40). Tāpēc 1. Mozus 36. nodaļa pilnībā saskan ar Laiku grāmatu.

 

1. 1. Mozus 49:2-28 Israēla divpadsmit cilšu tēvi: Rūbens, Simeons, Levijs, Jūda, Zebulons, Isašars, Dans, Gads, Ašers, Naftalis, Jāzeps un Benjamīns.
2. Jāņa atklāsmes 7:4-8 (Netiek iekļauts Dana cilts, bet pievienots Manases).

Šī nav pretruna. Tā ir maiņa. Ir cilvēki, kas pieņem, ka šī maiņa ir notikusi elku pielūgšanas dēļ, ko uzsāka Dans, tas, savukārt, Israēla sodīšanu un paverdzināšanu.

 

1. 1. Mozus 50:13 Jēkabs tika apglabāts alā (Makpelas tīrumā), kas tika nopirkta no hetesieša Efrona.
2. Apustuļu darbi 7:15-16 Viņš tika apglabāts kapā Sihemā, kas tika nopirkts no Hamora.

Kaps bija ala. (Vērsiet uzmanību, ka 1. Mozus 23:6-9 bija oriģinālais stāsts). Makpela ir reģions, kas vēlāk kļuva par Sihemu. No oriģinālā stāsta mēs redzam, ka Ābrahams nopirka to no Hamora dēliem, tieši no Efrona, kas dzīvoja viņu vidū un viņam bija tīrums ar šo kapavietu. Kad Jēkabs atgriezās savā senču zemē (1. Mozus 33:17-19), viņš atklāja, ka Hamora bērni bija iekarojuši un apdzīvojuši šo reģionu. Viņš nopirka tīrumu no Sihemas tēva – Hamora.

 

1. 2. Mozus 3:1 Jetrus bija Mozus sievas tēvs.
2. 4. Mozus 10:29; Soģu 4:11 (KJV) Hobabs bija Mozus sievas tēvs.

Daudzām Vecās Derības personām bija divi vārdi. Tas bija ļoti izplatīts senlaiku tradīcijās, kad kāds atstāja savu klanu, lai pievienotos citai nācijai (Jāzeps Ēģiptē, Daniels Babilonijā u.c.). Jetrus bija midiānietis. Iespējams, viņam tika dots ebreju vārds, kad viņš pievienojās israēliešiem.

 

1. 2. Mozus 3:20-22; 5. Mozus 20:13-17 Dievs instruē Israēlu aplaupīt ēģiptiešus, izlaupīt viņu ienaidniekus.
2. 2. Mozus 20:15,17; 3. Mozus 19:13 Dievs aizliedz zagt, izkrāpt vai aplaupīt kaimiņu.

Pirmkārt, kara noteikumi ir un vienmēr ir bijuši atšķirīgi no noteikumiem sabiedrībā (ienaidnieka lidmašīnas notriekšana būtiski atšķiras no sievas nošaušanas strīda vidū). Otrkārt, Dievs šos likumus deva cilvēkam, ne jau sev. Viņš var paņemt (vai pavēlēt paņemt) jebko, ko Viņš vēlas un jebkurā laikā, kad vien Viņš vēlas. Viņš ir Dievs.

[tā kā zemāk atkārtojas tāds pats iebildums (no latīņu val. ad nauseum), es no šī brīža teikšu tikai „dittos” (latīņu val. šeit ir spēkā arī iepriekšējā atbilde)]

 

1. 2. Mozus 4:11 Dievs izlemj, kurš būs mēms, kurls, akls u.t.t.
2. 2. Korintiešiem 13:11,14; 1. Jāņa 4:8,16 Dievs ir mīlestības dievs.

Nelabums, slimība, ciešanas un nāve ir grēka un cilvēka pretošanās Dievam rezultāts. Dievs taisnīgi tiesāja pasauli. Dievs mīlestībā nodrošināja glābšanas veidu, lai mēs varētu dzīvot svētlaimē ar Viņu. Iespējams, TU nedomā, ka tā tev nav pietiekama „mīlestība”. Bet tu neesi SVĒTAIS Dievs, kurš ir bijis aizvainots ar grēku.

 

1. 2. Mozus 9:3-6 Dievs iznīcina visus liellopus (ieskaitot zirgus), kas piederēja ēģiptiešiem.
2. 2. Mozus 9:9-11 Cilvēki un liellopi tiek nomocīti ar augoņiem.
3. 2. Mozus 12:12,29 Visi ēģiptiešu liellopu pirmdzimtie ir iznīcināti.
4. 2. Mozus 14:9 Pēc tam, kad tika iznīcināti visi liellopi, nomocīti ar augoņiem un iznīcināti liellopu pirmdzimtie, ēģiptieši uz zirgiem vajāja Mozu.

Tavs pirmais apgalvojums ir nepareizs. Mutes un nagu sērga piemetās liellopiem un zirgiem (2. Mozus 9:3). Nav šaubu, daudzi no tiem nomira. Lai nu kā, 6. pants saka, ka visi liellopi nomira. Tur nav iekļauti zirgi, ēzeļi, kamieļi u.t.t.

 

1. 2. Mozus 12:13 Israēliešiem ir jāatzīmē viņu mājas ar asinīm, lai Dievs redzētu, kuru māju tie apdzīvo un „izlaistu” tās.
2. Sālamana pamācības 15:3; Jeremijas 16:17, 23:24-25; Ebrejiem 4:13 Dievs ir visur. Viņš redz visu. Nekas nav apslēpts Dievam.

Dievs nesaka, ka Viņam vajadzēja asins atzīmes, lai REDZĒTU, KURU māju apdzīvo israēlieši. Viņš apsolīja, ka, JA Viņš ieraudzīs asinis, Viņš paies garām tai mājai (bez šaubām, ieskaitot kādus ticīgos ēģiptiešus).

 

1. 2. Mozus 12:37; 4. Mozus 1:45-46 Vīru (kara klausības vecumā) skaits, kuri ir pieminēti 2. Mozus grāmatā, ir vairāk nekā 600 000. Pieskaitot sievietes, bērnus un vecākus cilvēkus, sanāk, ka apmēram 2000000 israēliešu atstāja Ēģipti.
2. 1. Ķēniņu 20:15 Viss Israēls, ieskaitot bērnus, vēlāk nepārsniedz 7000.

Šis ir augstākā mērā absurds. Pirmkārt, 1. Ķēniņu grāmatas 20. nodaļā aprakstītajā laikā Israēla tauta tika sadalīta divās karaļvalstīs. Otrkārt, kontekstā ar ķēniņa Ahaba Samārijas (ziemeļkaraļvalsts galvaspilsēta) ielenkumu, varēja skaitīt tikai tos, kas bija pilsētā. Treškārt, viņš skaitīja VISUS Israēla bērnus, kas bija derīgi cīņai (14. pants).

 

1. 2. Mozus 15:3, 17:16; 4. Mozus 25:4, 32:14; Jesajas 42:13 Dievs ir karavīrs – viņš ir nikns un dusmīgs.
2. Romiešiem 15:33; 2. Korintiešiem 13:11,14; 1. Jāņa 4:8,16 Dievs ir mīlestības un miera dievs.

Dievs ir raksturots abējādi. Tāds pats bija Ronalds Reigans. Un kas par to?

 

1. 2. Mozus 20:1-17 Dievs deva likumus Mozum pa tiešo (bez starpnieka).
2. Galatiešiem 3:19 Likumi bija nodoti garīgi ar eņģeļiem vidutājiem (ar starpnieku).

Tikai tāpēc, ka 2. Mozus grāmata nepiemin eņģeļus, nenozīmē, ka tiem nebija sava loma. Nekur nav teikts, ka Viņš nelieto starpnieku. (Ievērojiet, ka 10 baušļi akmenī, kā rakstīts, burtiski tika iegravēti ar Dieva pirkstu.)

 

1. 2. Mozus 20:4 Dievs aizliedz veidot jebkādus izgrebtus tēlus.
2. 2. Mozus 25:18 Dievam patīk, ka tiek veidoti izgrebti tēli.

Jau atkal tu apstājies teikuma vidū, izrauj to ārā no konteksta un safabricē pretrunu. Lasi pirms un pēc 2. Mozus grāmatas 20. nodaļas. Dievs neaizliedza nevienam izgrebt vai izveidot skulptūru! Viņš runā par dievekļa veidošanu, izgrebšanu un pielūgšanu.

 

1. 2. Mozus 20:5, 34:7; 4. Mozus 14:18; 5. Mozus 5:9; Jesajas 14:21-22 Bērniem ir jācieš dēļ savu vecāku grēkiem.
2. 5. Mozus 24:16; Ecēhiēla 18:19-20 Bērniem nav jācieš par viņu vecāku grēkiem.

Tu jauc vismaz trīs dažādus konceptus. Kad TAUTA bija kļuvusi tik samaitāta, ka Dievs grasījās to pilnīgi noslaucīt no zemes virsas (Jesejas 14), pilnīgi visi, jauni un veci, ciestu šo tiesu. Pēc Mozus likuma, Dievs (nevis sabiedrība) par vecāku grēkiem sodīs SAIMI līdz trešajai un ceturtajai paaudzei. Iespējams šis bija rezultāts tam, kādā veidā tika strukturētas saimes un realizēti kolektīvie lēmumi. Ecēhiēla 18:1-3 norāda, ka SABIEDRĪBAS NOTEIKUMAM bija jāmainās tā, lai bērniem nebūtu jāmirst par vecāku grēkiem. Tā nav pretruna. Tas ir mēģinājums mainīt kaut ko, kam nebūtu jānotiek Israēla sabiedrībā (5. Mozus 24:16).

 

1. 2. Mozus 20:8-11, 31:15-17, 35:1-3 Sabatā nedrīkst veikt nekādu darbu, pat ne uguns dedzināšanu. Bauslis ir pastāvīgs un pārkāpuma gadījumā ir jāmirst.
2. Marka 2:27-28 Jēzus saka, ka Sabats ir domāts cilvēkam, nevis cilvēks Sabatam (pēc tam, kad viņa mācekļi tika kritizēti Sabata pārkāpšanā).
3. Romiešiem 14:5; Kolosiešiem 2:14-16 Pāvils saka, ka Sabata pavēlei bija pagaidu raksturs un ka tev pašam ir jāizlemj par tā ievērošanu.

Mācekļi nestrādāja jeb nedarīja darbu. Viņi pārkāpa farizeju vadlīnijas. Kristus piepildīja bausli un ceremoniālās procesijas vairs nebija spēkā pēc Viņa nāves. Šī ir izmaiņa, uz kuru Pāvils atsaucas Galatiešiem 3:24-25. Tā nav pretruna.

 

1. 2. Mozus 20:12; 5. Mozus 5:16; Mateja 15:4, 19:19; Marka 7:10, 10:19; Lūkas 18:20 Godā savu tēvu un savu māti – tas ir viens no 10 baušļiem. Jēzus ir tos pastiprinājis.
2. Mateja 10:35-37, Lūkas 12:51-53, 14:26 Jēzus saka, ka viņš ir nācis šķelt ģimenes; ka vīra ienaidnieks būs no viņa pašas saimes; ka tev ir jāienīst savs tēvs, māte, sieva, bērni, brāļi, māsas un pat tava paša dzīve, lai kļūtu par sekotāju.
3. Mateja 23:9 Jēzus saka, ka nevienu cilvēku uz zemes nedrīkst saukt par savu tēvu.

Tu joprojām vari godāt kādu, kuru tu ienīsti. Tātad, šeit nav pretrunu pat tad, ja kāds nekompetenti tic, ka Kristus saka – mēs esam, lai nepatiktu saviem vecākiem. Lai nu kā, angļu vārds ienīst („to hate”) vāji aptver Kristus pausto salīdzinošo būtību. Kad to apskatām blakus mūsu mīlestībai pret Dievu, tad mūsu mīlestībai pret vecākiem (un pat mums pašiem) salīdzinoši būtu jākļūst tikpat kā nekādai.

 

1. 2. Mozus 20:14 Dievs aizliedz pārkāpt laulību..
2. Hozejas 1:2 Dievs liek Hozejam ņemt „sev netikli sievu”.

Hozeja nepārkāpa laulību (viņa sieva pārkāpa, nevis viņš). Kur šeit ir pretruna?

 

1. 2. Mozus 21:23-25; 3. Mozus 24:20; 5. Mozus 19:21 Dzīvību pret dzīvību, aci pret aci u.t.t.
2. Mateja 5:38-44; Lūkas 6:27-29 Pagriez otru vaigu. Mīli savu ienaidnieku.

Lūdzu! Kā vēl skaidrāk Kristus varēja izteikties? Viņš tieši maina likumu, lai uzsāktu laipnības laikmetu, kurā mēs tagad dzīvojam. LASI visu rakstvietu.

 

1. 2. Mozus 34:6; 5. Mozus 7:9-10; Titam 1:2 Dievs ir uzticams un patiess. Viņš nemelo.
2. 4. Mozus 14:30 Dievs lauž viņa apsolījumu.

Dievs deva apsolījumu ievest Israēla tautu Kānaānā. Viņš aizveda viņus līdz pat robežai, taču (ar pāris izņēmumiem) viņi sacēlās un nolēma tur neiet. Tādēļ Dievs piepildīja savu solījumu nākamajai paaudzei. Dievs nekad nav apsolījis, ka IKVIENS individuāli, kurš pametis Ēģipti, tiks līdz Kānaānai. Dažādu iemeslu dēļ daudzi mira tuksnesī. Pat Mozus netika šajā zemē.

 

1. 2. Mozus 34:6; 5. Mozus 7:9-10, Titam 1:2 Dievs ir uzticams un patiess. Viņš nemelo.
2. 1. Ķēniņu 22:21-23 Dievs piedod krāpšanas garu.

Dievs PIEĻAUJ ļauniem gariem un ļauniem cilvēkiem nodarīt daudz ļauna. Tas nenozīmē, ka Viņš ir nepatiess vai piedod viņu darbības.

 

1. 2. Mozus 34:6; 5. Mozus 7:9-10; Titam 1:2 Dievs ir uzticams un patiess. Viņš nemelo.
2. 2. Tesaloniķišiem 2:11-12 Dievs maldina cilvēkus, liekot viņiem ticēt tam, kas ir nepareizi, lai varētu viņus tiesāt. (Ievērojiet: dažas versijas šeit lieto vārdu pierunāt/pārliecināt (angļu val: persuade). Konteksts diezgan skaidri parāda, ka šeit ir iesaistīta maldināšana.)

Kopš kura laika tu piešķir nozīmi kontekstam? Dieva pacietība ir ilga, taču tai ir savas robežas. Pēc dažiem brīnumiem, kuros faraons nocietināja savu sirdi, Dievs nocietināja faraona sirdi, lai viņš NEVARĒTU nožēlot (2. Mozus 10:1-2). Konteksts skaidri parāda, ka šiem cilvēkiem bija virkne iespēju nožēlot; taču viņi izvēlējās Sātana melus (9. pants), nevis Dieva patiesību (10. un 12. pants). Tādēļ 11. pantā Dievs dod pār viņiem maldības dzīvi. Tas nav Dievs, kas viņiem melo vai maldina viņus. Tas ir Dievs, kas izlēma likteni, kādu VIŅI izvēlējās.

 

1. 2. Mozus 34:6-7; Jozuas 24:19; 1. Laiku 16:34 Dievs ir uzticams, svēts un labs.
2. Jesajas 45:6-7; Raudu dziesmas 3:8; Āmosa 3:6 Dievs ir atbildīgs par ļaunumu.

Ļaunumam, kas minēts KJV, ir divas nozīmes. Viena nozīme iekļauj sevī morālu pārkāpumu no kāda puses. Otra nozīme – neveiksme, kas ir kādu piemeklējusi. Dievs izraisa otro, nevis pirmo. Daži ir strīdējušies, ka Dievs darīja nepareizi, radot ļaunuma potenciālu. Lai nu kā, nav iespējams spīdēt gaismai, ja tur nav tumsas. Līdzīgi, Dievam nav iespējams radīt „labu” bez „ļaunuma” potenciāla. Radot to citādi, tiktu radīta amorāla robotu mašinērija bez brīvas gribas.

 

1. 2. Mozus 34:6-7; Ebrejiem 9:27 Dievs atceras grēku, pat ja tas ir bijis piedots.
2. Jeremijas 31:34 Dievs neatceras grēku, kad tas ir bijis piedots.

Jau atkal tu jauc dažādas lietas. Dievs soda grēku. 2. Mozus 34. nodaļā ir rakstīts, ka sekas neapstājas tikai tāpēc, ka grēks ir piedots (skatiet arī 2. Samuēla 12:13-14). Dievs zina visu un nekad neaizmirst, bet ne tādā veidā kā mēs. Kad grēks ir piedots, Viņš izvēlas to nekad vairs nepieminēt, lai lietotu to pret grēcinieku.

Otrā nozīme ir atšķirība starp veidu, kādā grēks tika izskatīts likuma gaismā. Tas nekad netika likvidēts un bija nepieciešami ikgadēji upuri kā šī ierobežojuma piemiņa. Grēks tikai uz laiku tika apslāpēts, upurējot asinis, gaidot nākamo pilnīgo upuri, kas aizskalos visus grēkus. Jeremija šajā laikā pravieto. (Izlasiet šīs nodaļas sākumu). Tas tika piepildīts Kristū. Šī atšķirība, kas ir izcelta Ebrejiem 10:3, kontrastē ar Ebrejiem 10:17.

 

1. 3. Mozus 3:17 Dievs pats aizliedz uz visiem laikiem ēst asinis un taukus.
2. Mateja 15:11; Kolosiešiem 2:20-22 Jēzus un Pāvils saka, ka šādiem noteikumiem nav jēgas. Tie ir tikai cilvēku rīkojumi.

Jēzus un Pāvils nediskutē par tauku vai asins ēšanu. Kristus norādīja, ka tu nekļūsti grēcīgs no iekšienes, ēdot ar netīrām rokām. Grēks sākas prātā un parādās darbībā. Pāvils cīnījās pret „burta kalpiem” un jūdiem, kuri baudīja askētisku dzīvesveidu, pievienojot daudz nevajadzīgus, cilvēka izdomātus likumu kā līdzekli, lai kļūtu taisnīgāki.

 

1. 3. Mozus 19:18; Mateja 22:39 Mīli savu kaimiņu [tikpat] cik sevi.
2. 1. Korintiešiem 10:24 Liec savu kaimiņu sev priekšā jeb meklē viņa labumu, nevis savu.

Viens ir sirds attieksme (mīlestība) un kas cits ir – praktizēt šo mīlestību (pašuzupurēšanās). Abi iet roku rokā.

 

1. 3. Mozus 21:10 Augstākais priesteris nedrīkst plēst savas drēbes.
2. Mateja 26:65; Marka 14:63 Viņš to izdara Jēzus tiesāšanas laikā.

Slikts augstākais priesteris! Nu un? (Meklējot nogalināt Kristu, viņš izdarīja ko daudz sliktāku.)

 

1. 3. Mozus 25:37; Psalmi 15:1,5 Ir nepareizi aizdot naudu uz procentiem.
2. Mateja 25:27; Lūkas 19:23-27 Ir nepareizi aizdot naudu bez procentiem.

Ceremoniālajā likumā, kas tika ieviests Israēla ekonomikā, Dievs noteica procentus kā nelikumību. Stāstot līdzību par stingro kungu, Kristus nevienā brīdī nenorāda, vai paši procenti pēc būtības ir pareizi vai nepareizi. Lai nu kā, pēc Kristus beidzās ceremoniālā likuma laikmets (un ar to aizliegums prasīt procentus).

 

1. 4. Mozus 11:33 Dievs uzsūta slimību.
2. Ījaba 2:7 Sātans uzsūta slimību.

Nu un?

Džonatana Sampsona (Jonathan Sampson) komentārs:
Aplūkosim abus šos pantus uzmanīgi:

4. Mozus 11:33 (KJV)

Un gaļa vēl bija starp viņu zobiem, pirms tā bija apēsta, kad Tas Kungs iekaisa dusmās pret tautu, un Tas Kungs piemeklēja tautu ar ļoti grūtām mocībām.

Ījaba 2:7 (KJV)

Tad sātans aizgāja no Tā Kunga un piemeklēja Ījabu ar ļaundabīgiem augoņiem no viņa kāju pēdām līdz viņa matu galiem.

Šī „pretruna” ir skaidrs un precīzs piemērs tam, cik Izsmējēji izmisīgi cenšas padarīt Dieva Vārdu tādu, lai tas izskatītos pēc kaut kā mazāka par Dieva inspirētu materiālu. Ikviens racionāls cilvēks skaidri sapratīs, ka abas šīs rakstu vietas saistās ar specifiskiem jautājumiem abos gadījumos. Dievs tiešām sāpīgi piemeklēja kādus cilvēkus vēstures gaitā un arī Sātans sāpīgi piemeklēja kādus cilvēkus. Ir svarīgi atzīmēt, ka neviena no abām rakstu vietām nesaka, ka VISAS SLIMĪBAS ir no Dieva, ne arī to, ka VISAS SLIMĪBAS ir no Sātana. NEKĀDU PRETRUNU!

 

1. 4. Mozus 15:24-28 Upuri var (vismaz dažos gadījumos) noņemt grēku.
2. Ebrejiem 10:11 Tie nekad nenoņem grēku.

Skaties atbildi augstāk. Vecajā Derībā piedotie grēki tika tikai nosegti ar asinis upuri cerībā, ka tas tiks nodzēsts, kad nomirs Kristus.

 

1. 4. Mozus 25:9 24000 nomira, kad bija sērga.
2. 1. Korintiešiem 10:8 23000 nomira, kad bija sērga.

Lasi rakstu vietas! 23000 nomira VIENĀ DIENĀ. 24000 nomira visā sērgas laikā. Tātad 1000 nomira vēlāk, nekādu pretrunu.

 

1. 4. Mozus 30:2 Dievam patīk svinīgi solījumi (zvēresti).
2. Mateja 5:33-37 Jēzus aizliedz tā darīt sakot, ka tie ir cēlušies no ļaunuma (vai Velna).

Un atkal, Kristus piepildīja un mainīja Vecās Derības likumu. Viņš savā teiktajā izsakās skaidri, ka Viņš veic šo izmaiņu. Šeit nav pretrunu.

Pretrunas Bībelē? (01)

Pretrunas Bībelē? (01)

Autors: Dave Woetzel

In English: Contradictions in the Bible? (01)

Pēdējā zināmā adrese (Last known address): http://www.drdino.com/read-article.php?id=87&c=22

Mans draugs Deivs Votzels saņēma e-pastu no kāda skeptiķa, kurš pārstāv portālu talkorigins.org. Šeit ir Deiva atbildes. Es (Kents Hovinds) dažos maznozīmīgos jautājumos viņam nepiekrītu, taču šeit ir ļoti daudz labas informācijas. Es neuzskatu, ka King James Bībelē ir slikti tulkojumi.

Dr. Kents Hovinds

Šķietamā Pretruna Nr. 1

1.
1. Mozus 1:11 – koki ir veidoti trešajā dienā, pirms cilvēka.
1. Mozus 2:8 – koki ir veidoti sestajā dienā, pēc cilvēka.

2.
1. Mozus 1:20 – putni veidoti no ūdens piektajā dienā.
1. Mozus 2:19 – putni veidoti no pīšļiem (pēc cilvēka) sestajā dienā.

3.
1. Mozus 1:24, 25 – dzīvnieki veidoti sestajā dienā pirms cilvēka.
1. Mozus 2:19 – dzīvnieki veidoti sestajā dienā pēc cilvēka.

Šķietamās pretrunas izskaidrojums:

1. 1. nodaļā viss stāsts ir tādā secībā, kādā tas notika.
2. 1. Mozus 2:4-6 sniedz īsu pārskatu par radīšanas pirmajām piecām dienām.
3. 1. Mozus 2:7-25 apraksta tikai tos notikumus, kas notika Ēdenes dārzā sestajā dienā.

1. Mozus grāmatā 2:8 minētie koki atrodas tikai Ēdenes dārzā (pārējā pasaule jau no trešās dienas ir pilna ar kokiem). Koku otrreizējās radīšanas iespējamā būtība varētu būt tāda, lai Ādams redzētu, ka Dievam ir spēja radīt un ka Viņš nespekulēja ar savu dalību esošās pasaules radīšanā. Ievērojiet, ka otrā koku radīšana joprojām notika sestajā dienā un tie bija tikai tie koki, kuri ir „baudāmi skatam un derīgi ēšanai”.

Putni, kas no zemes radīti sestajā dienā, ir tikai pa vienam no katras „kārtas”, lai Ādams varētu tiem dot vārdus un izvēlētos sev sievu. Pārējā pasaule no piektās dienas bija pilna ar putniem.

1. Mozus grāmatas 2:19 apraksta tikai tos dzīvniekus, kas radīti Ēdenes dārzā un pēc cilvēka. Šīs otrās dzīvnieku partijas radīšanas būtība bija, lai Ādams varētu tiem dot vārdu (1. Mozus 2:19) un izvēlētos sev sievu (1. Mozus 2:20). Ādamam neatrodot sev nevienu piemērotu (Dievs zināja, ka neatradīs), Dievs radīja Ievu (1. Mozus 2:21-22).

Starp šīm nodaļām nav pretrunu. Otrā nodaļa tikai detalizētāk apraksta sestās dienas notikumus Ēdenes dārzā. Ja sen pagātnē dzīvojošs cilvēks rakstītu Bībeli (kā daži izsmējēji saka), viņš nekad nerakstītu, ka gaisma tika radīta pirms saules! Daudzas senās kultūras pielūdza sauli kā dzīvības avotu. Dievs ir gaisma. Dievs radīja gaismu, pirms Viņš izveidoja sauli, lai mēs redzētu, ka Viņš (nevis saule) ir dzīvības avots.

Šķietamā pretruna Nr. 2:

Cik daudz ratu zirgu Salamanam bija: 40 000 (1. Ķēniņu 4:26 KJV) vai 4 000 (2. Laiku 9:25)?

1. 1. Ķēniņu 4:26 „Un Salamanam bija četrdesmit tūkstoši novietņu zirgiem priekš viņa kara ratiem un divpadsmit tūkstoši jātnieku.”

2. 2. Laiku 9:25 „Un Salamanam bija četri tūkstoši novietņu zirgiem un kara ratiem un divpadsmit tūkstoši jātnieku;”

Šķietamās pretrunas izskaidrojums:

Izlasiet pantus uzmanīgi un jūs redzēsiet, ka tur nav pretrunu. Viņiem bija kaujas ratu komandas ar desmit zirgiem un desmit vīriem katros ratos, ja sabojājas ritenis! Ja viņam bija „četri tūkstoši novietņu zirgiem un ratiem” viņam vajadzētu četrdesmit tūkstošus zirgu novietnes viņa kara ratiem. Daudzas mūsdienu Bībeles versijas cenšas „labot” pēc viņu domām tur esošo kļūdu, tādējādi faktiski radot kļūdu.

Šķietamā pretruna Nr. 3:

Cik daudz vīru nogalināja Dāvids – 700 (2. Samuēla 10:18) vai 7000 (1. Laiku 19:18)?

1. 2. Samuēla 10:18 „Un sīrieši bēga Izraēla priekšā; un Dāvids iznīcināja septiņi simti kaujas ratos esošo sīriešu vīrus,”

2. 1. Laiku 19:18 „Bet sīrieši bēga Izraēla priekšā; un Dāvids iznīcināja septiņus tūkstošus sīriešu vīru, kas cīnījās kaujas ratos,”

Šķietamās pretrunas izskaidrojums:

Tā kā katros kaujas ratos bija pa desmit vīriem, šie panti ir saskanīgi.

Šķietamā pretruna Nr. 4:

Cik daudz cilvēku nomira sērgas laikā?

1. 4. Mozus 25:9 „Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši.” [24 000]

2. 1. Korintiešiem 10:8 „Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.” [23 000]

Šķietamās pretrunas izskaidrojums:

Acīmredzot 1000 nomira nākamajā dienā! Šeit nav pretrunu.

Šķietamā pretruna Nr. 5:

Cik daudz zelta Salamans dabūja no Ofīras – 450 vai 420 talentus?

1. 1. Ķēniņu 9:26-28 „Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Edoma zemē, pie Niedru jūras krastiem. Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem. Un tie devās pāri uz Ofīru, un tie atveda no turienes zeltu, četri simti divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.”

2. 2. Laiku 8:17-18 „Tad Salamans devās uz Ecion-Geberu un uz Ēlatu jeb Ēlotu, kas atradās jūras malā Edoma zemē. Bet Hūrāms viņam nosūtīja ar saviem kalpiem kuģus un ļaudis, kas labi pazina jūru. Viņi devās kopā ar Salamana kalpiem uz Ofīru, atveda no turienes četri simti piecdesmit talentus zelta un to nodeva ķēniņam Salamanam.”

Šķietamās pretrunas izskaidrojums:

Šeit ir runa par diviem dažādiem ceļojumiem! No citiem pantiem mēs redzam, ka uz Ofīru acīmredzot ir bijuši daudz ceļojumu!

1. Ķēniņu 10:22 „Un ķēniņam bija Taršišas kuģi, kas devās jūrā līdzās Hīrāma kuģu vienībai. Šie Taršišas kuģi reizi trijos gados atgriezās atpakaļ, tad tie atveda zeltu, sudrabu un ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.”

1. Laiku 29:4 „proti: trīs tūkstošus zelta talentu no Ofīras atvestā zelta un septiņus tūkstošus talentu kausēta sudraba, lai ar zelta un sudraba plāksnēm pārklātu namu akmens mūrus un sienas;”

Šķietamā pretruna Nr. 6:

Vai Apustuļu darbos 12:4 vārds „Easter” (mūsdienās angliski: Lieldienas) ir lietots nepareizi? Vai tad Pashā nebija jābūt minētam ar vārdu „passover” (Pashā angļu valodā), kā tas ir visās citās versijās?

Apustuļu darbi 12:1-4 „1 Ap to pašu laiku ķēniņš Hērods apcietināja dažus draudzes locekļus, gribēdams tiem darīt ļaunu. 2 Viņš lika nogalināt ar zobenu Jēkabu, Jāņa brāli. 3 Redzēdams, ka tas jūdiem patika, viņš lika saņemt arī Pēteri. (Bet bija Neraudzētās maizes dienas.) 4 Viņš pavēlēja to saņemt un ielikt cietumā, nodevis sešpadsmit kareivjiem, kas pa četriem to sargāja, gribēdams viņu pēc [Easter] svētkiem vest ļaužu priekšā.

Vārds „Easter” ir pareizais vārds un King James Bībeles versija ir vienīgā versija (kuru esmu redzējis), kurā šī vārda būtība ir lietota pareizi. Lasiet 2. Mozus grāmatas 12. nodaļu un 4. Mozus 25:16-17 un tur būs skaidri pateikts, ka Pashā (angliski: Passover) notika pirms neraudzētās maizes dienām.

Faktiski, tulkojot „Pasha” kā „Passover” Apustuļu darbos 12:4, mūsdienu Bībelēs ir pieļauta KĻŪDA, kas ne tikai atspoguļo tulkotāju grieķu valodas zināšanu trūkumu kontekstā, bet arī viņu ANGĻU VALODAS zināšanu trūkumu!

Cilvēks, kurš IEVIESA šo vārdu, ir šī vārda vislielākā autoritāte pasaulē. Šajā gadījumā vārdu „passover” IEVIESA Viljams Tindeils (William Tyndale). Tāpēc, ka Viljams Tindeils pirmais IEVIESA vārdu „passover”, viņš zināja PAREIZO definīciju šim vārdam.

Savdabīga saistība – Viljams Tindeils NELIETOJA savu ieviesto vārdu „passover” Apustuļu darbos 12:4. Kāpēc? Kādēļ gan Viljams Tindeils NELIETOJA šo vārdu Apustuļu darbos 12:4? Jo, kā dr. Tomas Holands (Thomas Holland) pierādīja, neraudzētās maizes dienas ir PĒC Pashā (Passover). Šis arī ir tas VIENS iemesls, kādēļ Tindeils nelietoja šo savu ieviesto vārdu Apustuļu darbos 12:4. Otrais iemesls – Hērods ļoti vēlējās svinēt pagānu Ištara (Ishtar) svētkus, no kurienes vārds „Easter” ir ieviests, tādēļ Tindeils, kurš ieviesa vārdu „passover”, NELIETOJA vārdu „passover” Apustuļu darbos 12:4 VIŅA PAŠA TULKOJUMĀ.

Apkopojot iepriekš rakstīto – ja mūsdienu tulkotāji būtu rūpīgi izstudējuši ANGĻU VALODAS etimoloģiju, viņi atklātu, ka vārda „passover” IEVIESĒJS atteicās lietot vārdu, KURU VIŅŠ IEVIESA, šajā pantā, jo vārda „passover” IEVIESĒJS nevēlējās NEPAREIZI IZTULKOT šo rakstvietu, kā tas ir izdarīts mūsdienu Bībelēs.

Raksta fragments, kas publicēts Trinitārās Bībeles biedrības ceturkšņa ierakstā:

„Kad Tindeils pielietoja savus talantus, tulkojot Jauno Derību no grieķu valodas uz angļu, viņš nebija apmierināts, ka ir jālieto pilnīgi svešs vārds un izlēma ņemt vērā faktu, ka Pashā periods angļu valodā runājošiem cilvēkiem pamatā bija zināms kā ‘easter’ … Tindeils lietoja ‘ester’ vai ‘easter’ četrpadsmit reizes, ‘ester-lambe’ – vienpadsmit reizes, ‘esterfest’ – vienreiz un ‘paschall lambe’ – trīs reizes. Kad viņš uzsāka tulkot Pentateihu (5 Mozus grāmatas), viņš atkal saskārās ar problēmu 2. Mozus 12:11 un vēl 21 vietā. Tindeils nešaubīgi apzinājās, ka šajā kontekstā vārds ‘easter’ būtu anahronisms, tādēļ viņš darināja jaunu vārdu – ‘passover’ un lietoja to konsekventi visās 21 vietās. Pateicoties Tindeilam, mūsu valoda viņam ir parādā par šo jēgpilno un piemēroto vārdu.”

Daži pārdomu punkti par ‘Easter’:

1. Pashā (Passover) bija 14. aprīļa naktī.

2. Neraudzētās maizes septiņas dienas vienmēr ir bijušas pēc Pashā (Passover).

3. Pagānu svētki Aštarte (Astart) vai Ištara (Ishtar) vienmēr norisinājās aprīļa beigās, lai svinētu zemes pašatjaunošanos pēc ziemas. Tādēļ truši (Playboy) un olas tiek lietoti kā auglības simboli.

4. Šīs svētku dienas Rakstos nekur citur netiek sauktas par Pashā (Passover).

5. Pēteri apcietināja neraudzētas maizes dienu laikā, pēc Pashā (Passover).

6. Hērods vēlējās viņu nogalināt viņa paša Ištaras (Easter) pagānu svētku laikā, kas notiktu tuvāko dienu laikā.

KJV ir vienīgā versija, kas šo domu apraksta precīzi.

Šķietamā pretruna Nr. 7:

Vai Dāvids par zemi maksāja 600 seķeļu zeltā vai 50 seķeļus sudrabā?

1. 2. Samuēla 24:24 „Bet ķēniņš atbildēja Araunam: “Tā ne! Bet es par pilnu atlīdzību to no tevis nopirkšu, jo es negribu Tam Kungam, savam Dievam, nest dedzināmos upurus, kas man būtu dāvināti!” Tā Dāvids nopirka par piecdesmit sudraba seķeļiem tiklab [kuļam-]klonu, kā vēršus.”

2. 1. Laiku 21:25 „Tā Dāvids deva Ornanam par šo vietu zeltu, svarā seši simti seķeļu.”

Šeit nav pretrunu. 50 sudraba seķeļu bija nenozīmīga maksa, kas maksājama par vietu, kurai vēlāk būtu jākļūst par tempļa kalnu. Lai nu kā, tas varētu būt piemērots skaitlis maksai par vērša iejūgu. 1. Laiku grāmata, šķiet, norāda, ka sākotnējā diskusija bija par īpašumu. Ornans tad piedāvāja Dāvidam arī vēršus. Dāvids maksāja 600 seķeļus zeltā par zemi un 50 seķeļus sudrabā par vēršiem.

Ziemassvētku pārdomas 1. Mozus grāmatā

Ziemassvētku pārdomas 1. Mozus grāmatā

Autors:  Creation Science Evangelism, http://www.drdino.com

Originally published in English: CHRISTMAS THOUGHTS IN GENESIS,

http://www.drdino.com/christmas-thoughts-in-genesis?utm_source=Subscribers&utm_campaign=b2d168013c-12_22_10_Newsletter12_22_2010&utm_medium=email 

 

 

No kā Ādams un Ieva slēpās 1. Mozus grāmatas 3. nodaļā? Acīmredzot tas bija Dievs. Bet aplūkosim to mazliet detalizētāki. Vai, iespējams, ka tā bija viena no Trīsvienības personām? Trīsvienība jau no paša pirmā panta 1. Mozus grāmatā stāstā par radīšanu ir izsecināma kā klātesoša, lai gan skaidri tas nav pateikts.

Iesākumā Dievs radīja [..] (1. Mozus 1:1)

 

 

Vārds ir Jēzus

Vārdam, kas ir pārtulkots kā Dievs, ir daudzskaitļa forma, iekļaujot sevī trīs vai vairāk. 1. Mozus grāmatas konteksts parāda tikai trīs. Tomēr darbības vārdam, kas pārtulkots kā „radīja”, ir vienskaitļa forma. Paturot prātā, ko mēs zinām no citām vietām Bībelē, šis šķiet netieši norāda, ka ir viens Dievs, kurš radīja, bet kurš pastāv trīs personās. 1. Mozus grāmatā nav minēts Tēvs, bet mēs varam pieņemt, ka Viņš tur ir, jo neviens – pat ne unitārieši vai modālisti – nenoliedz, ka Tēvs ir Dievs. Gars bija klātesošs, lidinājās pār dziļumiem, zināmā mērā nodrošinot enerģiju jaunajai radībai. Bet, kad mēs lasām, ka „Dievs teica [..]”, Bībele atsaucas uz Dieva Vārdu, kā tas ir teikts Jāņa evaņģēlija 1. nodaļā.

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. (Jāņa 1:1-3)

Jānis skaidri pasaka, ka Vārds bija un ir Dievs. Šis Vārds ir Jēzus. Tam ir jēga, ka mūsu cilvēku saziņa ar Dievu notiek ar Trīsvienības Otrās Personas starpniecību.

Tātad Dieva vēstījumi un jautājumi 1. Mozus grāmatas 3. nodaļā ir Jēzus vārdi. Es bieži vēlos, ka tie, kuri sevi sauc par „Sarkano Burtu Kristiešiem” (Red Letter Christians) – lai arī, ja tikai dažas sarkanā krāsā atzīmētās vietas mūsu Bībeles versijās ir inspirētas – izdrukātu arī šīs 1. Mozus grāmatas daļas.

Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī. (1. Mozus 3:15)

 

Dievs iegāja vēsturē

Šie ir sprieduma vārdi čūskai un cerības vārdi Ādamam un Ievai. Dievs apsola Sievas Dzimumu (angļu valodā „Seed” – sēkla, dzimums). Ebreju valodā vārds „dzimums” norāda uz vīrieša pēcnācēju. Bioloģijā, sēkla nāk no vīrieša. Tātad, vai var būt Sievas Dzimums jeb Sēkla? No tā varētu secināt, ka kādu dienu bija jānāk vīrietim, kuram būtu bijusi laicīgās zemes māte, bet ne laicīgās zemes tēvs, un tādēļ šis vīrietis nepārmantos Ādama sākotnējā grēka lāstu. Tādēļ tas ir pirmais pravietojums par Jaunavas Dzemdībām un Sievietes Dzimums ir Jēzus. Tomēr, ja mūsu augstākminētais pieņēmums ir pareizs, tad šo apsolījumu nodeva pats Jēzus! Un tas, kas šo pirmo Evaņģēlija paziņojumu padara pat vēl vairāk aizraujošāku, ir – tas tiek dots uzreiz pēc pirmā grēka. Dievs negrasījās atstāt Viņa ļaudis bez pestīšanas līdzekļiem. Sākot no laika, kad bija izdarīts pirmais grēks, ir pastāvējis pestīšanas līdzeklis, par kuru Jēzus ir paziņojis un kuru Jēzus, Dieva dēls, ir piepildījis. Un notikums, kurš piepildīja pravietojuma pirmo daļu, ir tas, ko mēs svinam Ziemassvētkos jeb Jēzus Kristus piedzimšanas svētkos. Dievs ienāca vēsturē Pats – mūsu Glābēja, Jēzus Kristus personā.

Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais; Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā. Viņš ir Savas miesas, proti, draudzes, galva, sākums, pirmdzimtais starp mirušiem, lai starp mirušiem būtu pats pirmais. (Kolosiešiem 1:15-18)

Kur Kains atrada savu sievu?

Kur Kains atrada savu sievu?

Autors: Bruce Malone

In English: Where Did Cain Find His Wife? http://www.drdino.com/read-article.php?id=3&c=26

 

 

Zemāk esošais teksts ir pārfrāzēta būtība vienā no nozīmīgākajiem notikumiem amerikāņu vēsturē. Tā ir 1923. gadā notikusī Skoupa Pērtiķu Lieta (Scopes Monkey Trial), kurā aizstāvības pārstāvis Klarenss Darovs (Clarence Darrow) mudināja apsūdzības pārstāvi Viljamsu Dženingsu Braienu (Williams Jennings Bryan) nostāties Bībeles aizstāvja lomā.

Braiena kungs, aizstāvībai ir viens pēdējais jautājums: „Kur Kains atrada savu sievu?” „Es nezinu.” „Vai jūs neatkārtotu savu atbildi, Braiena kungs? Visa nācija klausās šo radiopārraidi, un šis ir diezgan pamatots un vienkāršs jautājums. Ļaujiet man pārfrāzēt. Ja, kā to saka Bībele, Ādams un Ieva bija pirmie vīrietis un sieviete, un nebija neviena cita cilvēka, tad ko gan viņu dēls Kains atrada, lai aprecētos?” „Es nezinu.”

Darovs lika Braienam izskatīties muļķīgi, jo viņš nepārzināja pietiekami labi Bībeli, lai atbildētu uz vienu no pamatjautājumiem.

Šī lieta iezīmēja pagrieziena punktu amerikāņu izglītībā, jo pirmo reizi Bībele bija atklāti izsmieta. Braiena nespēja atbildēt uz vienkāršiem un loģiskiem  jautājumiem bija viens no faktoriem, kas atļāva amerikāņu izglītības sistēmai pieņemt evolūcijas āķi, makšķerauklu un svērteni, kamēr tika noliegts vēsturiskās radīšanas Bībeles uzskats.

Pat šodien vairums kristiešu nezina atbildi uz tādiem pamatjautājumiem kā „Kur Kains atrada sievu?” Problēma tāda, ka, nezinot saprātīgas atbildes uz pamatjautājumiem, šie pamatjautājumi nostāda visu kristietību kā jautājumu. Kādēļ lai cilvēki ticētu Dievam, kuru viņi neredz, ja ticīgie (šim Dievam) nevar atbildēt uz dzīves vienkāršākajiem jautājumiem, kas saistīti ar pagātni un mūsu izcelsmi?

Iemesls, kādēļ atbilde uz šo jautājumu nav uzreiz redzama, ir, ka mēs visi esam apmācīti domāt kā evolūcijas piekritēji. Evolūcija ir pamatota ar modernās ģeoloģijas principu – uniformisms. Tā ir ticība, kur mazas izmaiņas milzīgu laika periodu gaitā izraisīja masīvas ģeoloģiskas (un vēlāk Darvins pievienoja bioloģiskās) izmaiņas, kuras mēs šodien redzam. Būtībā, mēs esam trenēti ticēt, ka viss pamatā darbojās tā, kā mēs to redzam šodien. Lai nu kā, Bībele šo principu nemāca.

Bībele māca, ka cilvēks tika radīts pilnīgs, bez defektiem. Tikai dēļ cilvēka nepaklausības Dieva radībā ienāca nepilnības. Šiem sākotnēji radītiem cilvēkiem nebūtu bijis neskaitāmu ģenētisko kļūdu, kas vērojamas šodienas DNS. Pretstatā evolūcijas mācībai, mutācijas vai kļūdas mūsu DNS nepadara cilvēku labāku un uzlabotāku. Šīs kļūdas izraisa simtiem mokošu slimību un dzimstības defektus. Mēs esam piedzimuši bez šī neskaitāmajām medicīniskajām problēmām tikai tāpēc, ka mūsu gēni ir mūsu vecāku raksturīgo pazīmju kombinācija. Tikai tad, kad abiem vecākiem viņu gēnos ir viena un tā pati kļūda, arī viņu bērnos parādās šī ģenētiskā problēma.

Turklāt šīs ģenētiskās kļūdas ar laiku uzkrājas un vairojas. Citiem vārdiem sakot, informācija mūsu DNS kļūst arvien vairāk sakropļotāka – tā nekad nekļūst labāka. Ja mūsu DNS uzkrājas kļūdas, ir loģiski pieņemt, ka šīs kļūdas pagātnē bija mazāk. Māsas un brāļi šodien nevar precēties, jo visticamāk viņu vienādās DNS kļūdas pāries uz bērnu ar iedzimtības defektiem. Lai nu kā, pret bērnu savstarpēju precēšanos nebija morālu aizliegumu līdz Mozus laikam. Tas bija apmēram pirms 4000 gadiem un vismaz 2000 gadus pēc cilvēka radīšanas. Iespējams, ka pirms tam brāļu un māsu precēšanās bija visai ierasta parādība. Bībele saka, ka Ādamam un Ievai bija DAUDZI dēli un meitas. Ebreju tradīcija pieņēma, ka viņiem bija 33 dēli un 23 meitas! Kains varēja apprecēt tikai savu māsu.

Mēs nesaskatām šo skaidri redzamo atbildi tāpēc, ka mēs esam mācīti ticēt, ka lietas vienmēr ir bijušās tādas, kādas tās mēs šodien redzam. Pagātne un tagadne kļūst daudz saprotamāka, ja mēs to aplūkojam no Bībeles skatpunkta. Šis skatpunkts apliecina, ka pagātne tolaik ir bijusi pavisam citāda nekā tagadne.