Paslēpts ieraudzīšanai
Avots (grāmata): Apslēptie dārgumi Bībeles tekstā. (Hidden Treasures in the Biblical Text)
Autors: Chuck Missler

Tulkotāja piezīme – atsauces meklēt pašā grāmatā; Bībeles citāti no jaunā tulkojuma.

Dieva gods – apslēpt, bet ķēniņu gods – atklāt. Sālamana pamācības 25:2

Vai Bībelē ir apslēptas ziņas? Daži saka, ka nav, taču aplūkosim šo domu vairāk. Daudziem ir tāds kā pārsteigums, ka Bībelē ir neskaitāmi daudz apslēpto ziņojumu, un, ka viens no visievērojamākajiem, ir apslēpts 1.Mozus grāmatas piektās nodaļas ģenealoģijā. Šī ir viena no tām nodaļām, kurai mēs bieži mēdzam pārskriet ātri pāri, kad lasām 1.Mozus grāmatu; galu galā tā taču ir tikai desmit cilvēku ģenealoģija – no Ādama līdz Noa. Taču Dievs vienmēr atalgo centīgu pētnieku. Aplūkosim šo nodaļu tuvāk.

Savā Bībelē mēs lasām desmit ebreju vārdus: Ādams, Šēts, Enošs, Kēnāns, Mahalalēls, Jereds, Hanohs, Metušelahs, Lemehs un Noa. Tā kā tie ir īpašvārdi – noteiktu cilvēku vārdi – tie netiek tulkoti, bet tikai transliterēti uz tādu vārdu, kā aptuveni tie tiek izrunāti. Taču, ko šie vārdi izsaka latviešu (tulkotāja korekcija no – angļu) valodā?

 

Nepieciešamas sākotnējās saknes

Īpašvārdu nozīmes meklējumi var būt sarežģīti, jo tiešs tulkojums parasti nav tik viegli pieejams. Pat parasta ebreju vārdnīca var sagādāt vilšanos. Daudzi pēta palīgmateriālus, piemēram, parasta vārdnīca var izrādīties pavirša, ja runa ir par īpašvārdiem. Sākotnējo sakņu pētīšana var sekmēties ar dažiem fascinējošiem atklājumiem. Tomēr uzskati par oriģinālo vārda sakņu nozīmi var būt pretrunīgi un ar dažādām interpretācijām.

 

Metušelaha mistērija

Lūk, jautājums, kuru uzdot Jūsu draugiem, kuri ir izglītoti Bībeles jautājumos: ja Metušelahs bija vecākais vīrs Bībelē, kā viņš varēja nomirt pirms viņa tēva? Tā ir liela mīkla vairumam cilvēku! Tas tādēļ, ka vairums cilvēku aizmirst, kurš bija Metušelaha tēvs: viņa tēvs bija Hanohs, kurš nenomira, bet tika pa taisno uzrauts debesīs (1.Mozus 5:24). Hanohs arī bija viens no visfascinējošākajiem cilvēkiem Vecajā Derībā.

Noa Plūdi nenāca kā pārsteigums. Par plūdiem tika sludināts četru paaudžu garumā. Taču notika kas dīvains, kad Hanoham bija 65 gadi, un no tā laika „viņš staigāja ar Dievu”. Hanoham tika dots pravietojums par sagaidāmajiem Lielajiem Plūdiem un acīmredzot viņam pateica, ka, kamēr viņa dēls būs dzīvs, Plūdu sods tiks aizturēts; taču, tiklīdz viņš nomirs, tiks sūtīti Plūdi.

Hanohs deva savam dēlam vārdu, atspoguļojot šo pravietojumu. Metušelaha vārds veidojas no divām saknēm: [1] ‘nāve’ un [2] ‘nesīs’ vai ‘izsūtīs’. Tādējādi vārds Metušelahs nozīmē „viņa nāve nesīs”. Vai varat iztēloties šāda dēla audzināšanu? Katru reizi, kad puika noķēra iesnas, visa apkaime noteikti krita panikā!

Un patiešām, gadā, kad Metušelahs nomira, nāca plūdi. Metušelaham bija 187 gadi, kad viņam piedzima Lemehs, pēc tam viņš dzīvoja vēl 782 gadus. Lemeham piedzima Noa, kad viņam bija 182 gadi (1.Mozus 25:25-28). Plūdi sākās tad, kad Noa bija 600 gadi (1.Mozus 7:6, 11). 187+182+600=969, gadskaitlis, kurā Metušelahs nomira.

Interesanti, ka Metušelaha dzīve bija Dieva žēlastības simbols – brīdinājums par sagaidāmo Plūdu sodu. Tādēļ ir pieņemami, ka viņa dzīve bija visgarākā Bībelē, simbolizējot ļoti lielu Dieva žēlastības mērogu.

 

Citi vārdi

Ja reiz Metušelaha vārds ir tik nozīmīgs, apskatīsim pārējos vārdus, lai atklātu, kas aiz tiem slēpjas. (Lūdzu, turpini lasīt, tas būs tā vērts!)

Pirmais vārds – Ādams – nozīmē „cilvēks”. Tā kā viņš ir pirmais cilvēks, tas šķiet pietiekami precīzs.

Ādama dēls tika nosaukts par Šētu, kas nozīmē „dots”. Kad viņš piedzima, Ieva teica: „(..) “Dievs deva man citu pēcnācēju Ābela vietā, jo viņu nokāva Kains!”” (1.Mozus 4:25)

Šēta dēlu sauca Enošs, kas nozīmē „mirstīgs”, „vārīgs” vai „nožēlojams”. Vārds ir no saknes anāš – nedziedināms, lietots kā ievainojums, bēdas, ciešanas, slimība vai ļaunums.

Enoša dienās cilvēki sāka apgānīt Dzīvā Dieva vārdu  – 1.Mozus 4:26; šī rakstvieta bieži tiek tulkota nepareizi. Targum Onkelus – „atteikušies no lūgšanas vārdā”, Jonathan Targum „sauca viņu elkus vārdā”; Kimchi, Rashi un citi senie jūdu komentētāji tam piekrīt. Jerome norādīja, ka šis ir daudzu tā laika jūdu viedoklis. Maimonides (darbā „Komentāri par Misha”, kas ir Talmud sastāvdaļa, izdota pēc Kr. 1168. gadā) attiecina šo rakstvietu uz elkdievības rašanos Enoša dzīves laikā.

Enoša dēls tika nosaukts par Kēnānu, kas nozīmē „ciešanas”, „kapa dziesma” vai „elēģija”. Precīzs apzīmējums īsti nav nosakāms; diemžēl daži palīgmateriāli uzskata, ka Kēnāns ir sinonīms „Kainam”. Bileāms, skatoties lejā no Moāba augstumiem, izmantoja vārdu spēli kēniešu vārdā, kad viņš pravietoja viņu iznīcību (4.Mozus 24:21,23). Mums īsti nav nojausmas, kādēļ šie vārdi bērniem tika izvēlēti. Bieži vien viņi varēja norādīt uz apstākļiem bērna piedzimšanas laikā un tamlīdzīgi.

Kēnāna dēls bija Mahalalēls, kas ebreju valodā nozīmē „svētīts” vai „slavēts”, un vārda galotne kā vārds Dievam. Kopā saliekot Mahalalēla vārda tulkojumu, sanāk „svētīts Dievs”. Bieži ebreju valodā vārda sastāvā ir ‘El’ (Dieva vārds), piemēram, Daniēls – Dievs ir mans Soģis, Nataniēls – Dieva dāvana utt.

Mahalalēla dēlu sauca Jereds, no darbības vārda „nāks lejā”. Kādi norāda, ka tā varētu būt norāde uz „Dieva Dēli”, kuri „nonāca lejā” samaitājot cilvēka meitas, kā rezultātā radās milži („kritušie”), par aprakstīts 1.Mozus grāmatas 6.nodaļā.

Jereda dēls tika nosaukts par Hanohu, kas nozīmē „mācīšana” vai „sākums”. Viņš bija pirmais no četru paaudžu praviešiem. Patiesībā, visagrākais piefiksētais pravietojums nāca no Hanoha, kas, diezgan pārsteidzošā kārtā, ir par Kristus Otro Atnākšanu (lai gan tas ir citēts Jūdas grāmatā, Jaunajā Derībā).

14 Hanohs, kas bija septītajā paaudzē pēc Ādama, pravietoja: redzi, nāk Kungs ar savu svēto eņģeļu pulkiem
15 spriest tiesu visiem un atmaskot visas dvēseles, ceļot gaismā viņu bezdievīgos darbus, ko tās grēkojušas, un visus nejaukos vārdus, ko šie bezdievīgie grēcinieki ir runājuši pret viņu.

Hanohs bija Metušelaha tēvs, kuru jau iepriekš pieminējām. Hanohs staigāja ar Dievu pēc Metušelaha piedzimšanas (1.Mozus 5:21,24). Acīmredzot Hanohs saņēma pravietojumu par Lielajiem Plūdiem, un viņam pateica, ka tik ilgi, kamēr dzīvos viņa dēls, Plūdu sods tiks atlikts. Gadā, kad Metušelahs nomira, sākās Plūdi.

Metušelahs dēlu nosauca par Lemehu, kur vārda sakne joprojām ir vērojama šodien angļu valodas vārdā „lament” vai „lamentation” (žēlabas, vaimanas). Lemeha vārda tulkojums ir „izmisums, zaudēt cerības”. Šis vārds ir saistīts arī ar Lemehu Kaina līnijā, kurš netīši nogalināja viņa dēlu Tubāl-Kainu medībās (1.Mozus 4:19-25).

Lemehs, protams, ir Noa tēvs, kura vārda skaidrojums ir „nest atbrīvošanu, atvieglojumu”, un kā to skaidro pats Lemehs:

29 Viņš nosauca viņa vārdu: Noa, sacīdams: “Šis mūs remdēs no darba un mūsu roku pūlēm zemē, ko Kungs ir nolādējis!” (1.Mozus 5:29)

 

Saliktais saraksts

Saliksim visu kopā:

Ebreju valodā	Angliski	Latviski
Ādams	Man	Cilvēks
Šēts	Appointed	Nodots
Enošs	Mortal	Nāvīgs
Kēnāns	Sorrow	Ciešanas
Mahalalēls	The blessed God	Svētais Dievs
Jereds	Shall come down	Nonāks lejā
Hanohs	Teaching	Mācīšana
Metušelahs	His death shall bring	Viņa nāve atnesīs
Lemehs	The despairing	Izmisums
Noa	Rest, or comfort	Atvieglojumu

 

Sanāk kas ievērības cienīgs:

Cilvēks (ir) nodots nāvīgām ciešanām, (taču) Svētais Dievs nonāks lejā mācīt, (ka) Viņa nāve atnesīs izmisušajam atvieglojumu.

Šeit ir Dieva glābšanas plāna apkopojums, apslēpts šeit – 1.Mozus grāmatas ģeneoloģijā! Jūs mani nekad nepārliecināsiet, ka grupiņa jūdu rabīni ar nodomu izdomās noslēpt kristiešu evaņģēlija apkopojumu tieši šeit – ģeneoloģijā, kas ir viņu godātajā Torā!

 

Liecība par plānojumu

Šī atklājuma ietekme ir daudz nozīmīgākam, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Tas parāda, ka senākajās 1.Mozus grāmatas nodaļās Dievs jau izklāstīja Viņa plānu par glābšanu grūtībās nonākušajai cilvēcei. Tas ir sākums mīlestības stāstam, kurš gala rezultātā ir uzrakstīts ar asinīm uz koka krusta, kurš tika uzstādīts Jūdejā gandrīz pirms 2000 gadiem.

Tas arī ir viens no daudzajiem pierādījumiem, ka Bībele ir kompleksa vēstījumu sistēma – pārdabiskas inženierijas rezultāts. Tas atspēko daudzu pieņēmumus, kuri uztver Bībeli kā liecību par kultūras tradīciju, kas attīstās, nevis par ko tik cēlu, kādai tai vajadzētu būt. Atklājums liecina, ka Bībeles autors ir Tas, kurš tikai viens pats sākumā zina beigas (Jesajas 46:10, Atklāsmes 21:6; 22:13).

Tas ir tik pārsteidzoši apjaust, cik daudz „strīdiem” būtu jāizgaist, ja katrs vienkārši atzītu vienotību  un veselumu šīm 66 grāmatām. Katrs skaitlis, katras vietas nosaukums, katrs sīkums – īsa piezīme vai nosaukums – ir daļa no savstarpēji cieši saistīta plānojuma, pielāgots mūsu apmācībai, mūsu atklājumiem un mūsu izbrīnam.

Tulkoja: Mārcis Rožkalns