Ellerslie Mission Society piedāvā:

 

Eric Ludy – Gars vēlas

Avots (video): http://www.youtube.com/watch?v=viyoljLicqo

 

Vai zināji, ka katru dienu tevi ir nepieciešams glābt un atgriezt un katru dienu šādu brīžu ir tūkstošiem? Glābt un atgriezt no kā?

No tevis paša. No tevis kā problēmas.

Tev ir vēlmes. Tu augsti vērtē savas dzīves troni. Tu vēlies visu kontrolēt un tu vēlies visu tā, kā tu to esi iedomājies. Tu esi problēma, tu esi dumpinieks pret karaļvalsts kārtību. Tevi ir nepieciešams glābt!

 

Mums ir tendence mazināt pašu evaņģēlija sastāvu – kas pēc būtības ir dzīvas, dinamiskas un pastāvīgas attiecības. Un šeit sākas stāsts par dedzību. Ja tu neizdzīvo Jēzus Kristus dzīvi un ja tu pastāvīgi neuzturies svētuma gaismā, tad tu iznieko savu esamību zem šo patieso lietu karoga. Kaut mēs neuzdrošinātos izdzīvot šādu kristietību. Mūsu pasaule vēlas kristietību noskalot tualetes podā dēļ šī viena iemesla – kristieši izsaka lielas domas, bet dzīvo briesmīgu dzīvi.

 

Mēs esam tik ļoti pieraduši dzirdēt bezjēdzību, mēs esam tik ļoti pieraduši dzirdēt par neveiksmi, un mēs zinām neveiksmes, kas ir notikušas mūsu dzīvēs. Tādēļ mēs vairs neticam uzvarām. Mums ir vairāk ticības sātana varai pār mūsu dzīvi, nekā ticībai Jēzus Kristus spēkam, lai atgrieztu mūs mūsu dzīvē. Kas ir noticis ar mūsu Draudzi, ka mēs tajā ticam sātanam? Mums ir ticība tumsības spēkam? Mums ir ticība grēka spēkam? Kas ar mums ir noticis, ka esam pazaudējuši ticību Dieva spēkam?

 

Cik bieži mēs sakām šīs lietas mūsu dzīvē?

–       Mans grēks ir īpašs gadījums, mana problēma ir īpašs gadījums.

–       Nav šaubu, ka Dievs to paveica tam cilvēkam.

–       Vai arī – o, jā, Viņš pirms kāda laika to izdarīja manis dēļ, bet tad bija citi apstākļi.

–       Dievs tādas lietas spēj paveikt, bet šis gadījums ir atšķirīgs. Šajā gadījumā man nepieciešams kaut kas lielāks par Dievu.

–       Tāds ir mans liktenis, ka šim grēkam ir atļauts kontrolēt mani, jo Dievs ar to nespēj tikt galā. Bēdas ir man.

 

Patmīlība pašā saknē ir domāšana, ka tev ir īpaša problēma. Problēma, ar kuru Dievs nevar tikt galā, ar kuru Dievs netika galā pie krusta. Tev nav nekā īpaša tajā, kas tev ir ticis piešķirts – tev ir grēks, tevī ir pretošanās, tevī ir patmīlība. Taču Dievs ir eksperts šajos jautājumos. Viņš tiks galā ar ikvienu trūkumu tavā dzīvē. Tev vienkārši ir tam jātic. Dievs vēlas mūs iztīrīt no jebkā, kas mūsu dzīvē ir pretrunā ar Viņa kārtību, kas nozīmē dzīvi ticībā – dzīvi pilnīgā paļāvībā. Kad Viņš saka to, kad Viņš apsola to, mēs cienām to un sakām: „Viņš to izdarīs!” un mūsu dzīve pakļaujas tam un mēs speram soli tālāk. Es līdz pat savai nāvei palikšu tieši šajā pārliecībā teikdams: „Viņš to izdarīs!” Kāpēc man ir šāda paļāvība? Jo Viņš to ir paveicis manī! Es nerunāju par lietām, kuras ir tikai teorētiskas.

 

Iemesls, kādēļ es runāju ar dedzību tieši par šo jautājumu, ir – jo es savā dzīvē neatļauju ienākt ēnām. Es ienīstu ēnu! Mēs esam karadarbības vidū! Ēna nemitīgi cenšas pārklāt mūsu dzīvi. Mēs nedrīkstam to pieļaut! Un pat tad, kad es šodien par to runāju, jūs sakāt: „Dievs, iespīdini Savu gaismu šajā ēnā. Lūdzu, neatļauj kaut kam tur palikt.” Ir arī kādi no jums, kas pieceļas un ir arī citi, kas saka: „Paga! Esi piesardzīgs! Ja ēna tiek izgaismota, ja Dievs tajā ieiet, tad kas zina, kas notiks ar tevi.”

 

Kādēļ? Kādēļ mums būtu jāvilcinās? Visuma Dievs ir mūsu dvēselei burtiski iedevis un uzklājis mums banketa galdu, lai mēs piedalītos un svinētu ar Viņa paša Personu, lai ļoti personīgi iepazītu Viņu – Visuma Kungu, un lai atklātu debesu mantojumu, visu spēku, visu godību un visu slavu. Tas viss tur ir – gaida, kad to paņems, bet mēs vilcināmies. Kādēļ mums būtu jāvilcinās? Kādēļ mūsu dzīvēs ir lietas, kurās mēs vispār nevilcināmies ņemt dalību? Jo mēs zinām, ka tur netiek prasīta samaksa, mēs zinām, ka tas nepieprasīs no mums atdot savu dzīvi, kādu mēs to pašlaik izdzīvojam. Bet Evaņģēlijs seko tavai dzīvei! Evaņģēlijs vēlas tevi! Evaņģēlijs ir par izpirkšanu un šī izpirkšana ir attiecināma uz tevi. Tu neesi viens.

 

Taču Dievs jau ir noteicis likmes – vai nu Viņš vai iznīcība. Viņš ir izveidojis Savu paraugu, Viņš ir devis tev glābšanas līdzekli. Viņš ir devis visu. Viņš atdeva Savu dzīvību. Nenoraidi to! Neturi to ar nicinājumu un neatkāpies it kā tas ir tavs lēmums, un tu pārbaudi apstākļus, lai redzētu, vai Dievs ir pietiekami cienīgs tev. Viņš ir izpircis tevi ar Savām asinīm. Kādēļ gan mēs vilcināmies? Viss, ko mēs esam izdarījuši, ir pilnīgs tukšums, ja rezultātā netiek aizskarta tava dvēsele un tava dzīve netiek izmainīta. Tā ir niecība. Patiesībā tas sāpinās tevi, jo tagad tu būsi dzirdējis patiesību, novērtējis to un domāsi, ka tev tā ir – jo tu esi dzirdējis to. Bet fakts, ka tu esi dzirdējis šī lietas, nenozīmē, ka tās tev ir.

 

Un pašlaik mums ir jāsaprot atšķirīgais starp dzirdēšanu un iegūšanu. Mēs mīlam jūs ikkatru tik ļoti, ka mēs patiesi vēlamies, lai šī ēnas puse vairs nepastāv. Taču, ja tā pastāv, tas nozīmē, ka tev ir nepieciešams Evaņģēlijs. Tas nozīmē, ka tev ir vajadzīgs Dieva spēks glābšanai. Glābšana nav tikai sākuma punkts, kurā – jā, es tiku izglābts – bet tagad es piedzīvoju mūžību kopā ar Jēzu Kristu. Glābšana nav vienreizējs pasākums; patiesībā glābšana notiek katru dienu, katru brīdi. Tā vienkārši nozīmē: būt izglābtam, būt atgrieztam.

 

Dieva Gars vēlas. Citiem vārdiem, tu saki: „Dievs, es vēlos, bet esmu vājš.” Un Dievs saka: ”Un es vēlos palīdzēt tev. Es vēlos. Man ir viss, kas tev ir vajadzīgs tavā vājumā, lai vestu tevi līdz Manas slavas pilnai klātbūtnei, nebeidzamai klātbūtnei. Neiedomājies, ka tas gulstas uz taviem pleciem. Es zinu, cik vājš tu esi. Vienkārši sauc pēc Manis. Prasi pēc Manas palīdzības un Es tev došu visu, kas tev vajadzīgs.”

 

Kā Osvalds Čembers (Oswald Chambers) ir teicis: „Kad paklausība ir pārāka…”

Citiem vārdiem, Dievs ir saucis tevi un tu zini, kas tas ir, vienkārša paklausība. Viņš saka: „Vienkārši paklausi, izej.”

Osvalds turpina sakot: „…Viņš iesaistīs vistālāko zvaigzni un pašu pēdējo smilšu graudu, lai palīdzētu tev ar VISU Viņa visvareno spēku.”