Hovinda teorija

Dr. Kent Hovind – Seminar 6 – The Hovind Theory – _Latvian_

Visā pasaulē, ģeologi un paleontologi meklē fiziskas anomālijas,

kuras tie nevar izskaidrot ar evolūcijas teorijas palīdzību.

Labdien, mani sauc Džons Gusti. Savienojot Svētos rakstus ar zinātniskiem novērojumiem,

Hovinda teorija ir fascinējošs skaidrojums Noasa plūdiem, Ledus laikmetam,

ogļu formācijām, kalnu grēdu un Lielā Kanjona izcelsmei.

Dr. Kents Hovinds – Seminārs Nr.6 – Hovinda teorija – uz latviešu valodu tulkoja J.Dovgalecs, S.Blumberga-Bredika, G.Brediks un M.Rožkalns

Paldies, ka pievienojāties mums, man ir gods būt šeit – Tennessee Temple Universitātē.

Visi trīs mani bērni apmeklēja šo skolu. Pirms daudziem gadiem arī es gandrīz sāku apmeklēt šo skolu.

Es tiku piereģistrēts un uzņemts, taču viss beidzās vidējos rietumos – Mid-Western Baptistu koledžā.

Taču ir jauki būt šeit, Čatanogā, Tenesijas štatā.

Šorīt es pastāstīšu par to, ko mēs saucam par Hovinda teoriju. Kas izraisīja plūdus Noasa dienās?

Es domāju, ka kristiešiem labāk ir zināt, ko atbildēt skeptiķiem un zobgaļiem.

Ja jūs evaņģelizējiet un mēģināt kādu pievērst Dievam,

jūs sastapsiet cilvēkus, kuriem ir milzīgs šķērslis, ko pārvarēt – Evolūcijas teorija.

Jums visiem gadu no gada ir ticis mācīts, ka Zeme ir miljardiem gadu veca.

Viņi domā, ka bija nepieciešami miljardi gadu, lai izveidotu dažādus ģeoloģiskos slāņus.

Ja jūs vēlaties viņus pievērst Dievam, jums būs tas viss jāpārvar.

Pirmkārt, misionāram ir jāiemācās valoda, lai varētu runāt ar mērķauditoriju.

Un es domāju, ka mums kā kristiešiem dažas valodas vajadzētu iemācīties labāk, lai mēs būtu spējīgi

sasniegt ļaudis, kuri ir šajā kopienā un visā pasaulē.

Bībele māca, ka Zeme ir aptuveni seštūkstoš, nevis miljardiem gadu veca.

Ja tas tā ir, tad mums vajadzētu izskaidrot dažus apstākļus.

Kā uz Zemes radās šie milzīgie kanjoni, tādi kā Lielais Kanjons?

Pat kanjoni uz Marsa, kas ir lielāki par Lielo kanjonu. Kā to izskaidrot?

Kā izskaidrot sasalušos mamutus?

Tie ir milzīgi, spalvaini ziloņi, kas ir sasaluši, daži no tiem pat stāvus.

No kurienes parādījās ūdens, kas izraisīja Noasa plūdus? Kur viss šis ūdens palika pēc plūdiem?

Tie ir godīgi jautājumi, kurus ateisti jautā, un mums labāk būtu uz tiem atbildēt.

Kur Bībelē iederas Ledus laikmets? Kāpēc ķenguri mīt tikai Austrālijā?

Kur atradās Ēdenes dārzs? Ko Dievs darīja pirms Radīšanas?

Ir tūkstošiem jautājumu, ar kuriem mums kā kristiešiem nāksies saskarties,

ja mēs darbojamies ar noklīdušajiem, cenšoties tos vest pie Kristus.

Mana lūgšana ir, lai šī sesija jeb video nr.6 – Hovinda teorija,

dotu jums pamatu jeb teoriju par pasaules vēsturi, kā skeletu, ko apaudzēt ar muskuļiem.

Šī ir tikai teorija. Es neesmu īpaši piesaistīts citām teorijām.

Ja kāds atradīs kaut ko nepareizu, es to izlabošu!

Daudz cilvēku ir ietekmējuši to, bet līdz šim, pēc sešpadsmit gadu

sludināšanas un pasniegšanas par šo tēmu, es neesmu atradis nevienu nopietnu trūkumu šajā teorijā.

Ja jūs atrodat kādu, dodiet man ziņu!

Šodien mēs apskatīsim trīs galvenās lietas.

Pirmkārt, Radīšana – šo tēmu mēs apskatījām iepriekš seminārā Nr.2 un tikai nedaudz apskatīsim šo tēmu.

Otrkārt, Lāsts. Dieva lāsts pār Zemi.

Un treškārt, katastrofa – Lielie grēku plūdi. Kas izraisīja plūdus Noasa dienu laikā?

Mēs sāksim ar Pasaules radīšanu. Bībelē (1.Mozus 1:1) teikts: “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.”

Bībelē teikts, ka pirms plūdiem cilvēki dzīvoja vairāk nekā līdz deviņsimt gadu vecumam.

Vai jūs aptverat, ka deviņsimt gadu laikā jūs varētu daudz ko iemācīties?

Daudz cilvēku nemaz nezin šo, bet Ādams prata visas valodas uz pasaules.

Tad bija tikai viena.

Un, starp citu, viņš apprecēja visskaistāko meiteni uz pasaules.

Pirms plūdiem viss bija citādāks.

Mēs par to runājām mūsu seminārā Nr.2, kuru jūs varat iegūt.

Bībelē, Pētera 2.vēstulē 3.nodaļā (3.pants) rakstīts: “Papriekš ievērojiet to, ka pēdējās dienās nāks nikni smējēji…”

Vai jūs zinājāt, ka ir cilvēki, kuri ņirgājas par Bībeli?

Un iemesls tam ir to kārības. Tie nevēlas, lai Dievs tiem teiktu, ko darīt.

Tas ir pamata iemesls katrā gadījumā.

Neesmu sastapis tam izņēmumu pat pēc vairāk kā deviņdesmit debatēm universitātēs,

aptuveni septiņtūkstoš radio un televīzijas sarunu šovos.

Esmu pārliecināts, ka vienīgais iemesls, kādēļ cilvēki ņirgājas par Rakstiem, ir to kārību dēļ.

Nav zinātniska pamata noraidīt Bībeli, un nav zinātniska pamata pieņemt evolūcijas teoriju.

Taču tiem vienkārši nepatīk, ka Dievs nosaka, ko tiem darīt, tas ir visam pamatā.

Zobgaļi teiks: “Kur paliek Viņa apsolītā atnākšana?

No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.” (2.Pētera 3:4)

Šo sauc par Uniformitārisma doktrīnu.

Viss kas notiek tagad, tādā pašā veidā ir noticis vienmēr, ilgi, lēni un pakāpeniski procesi.

Vairāk par to mēs runājam seminārā Nr.4 “Meli mācību grāmatās”

Bībelē (2.Pētera 3:5) teikts, ka zobgaļi ir tīšuprāt nezinoši. “Tīšuprāt nezinošs”

Grieķu valodā tas nozīme “Stulbs ar nodomu”. Zobgaļi ir tīšuprāt nezinoši, ka Dievs radīja debesis.

Ņemiet vērā, ka “Debesis” šeit ir daudzskaitlī, un zeme atradās ūdenī un ārpus ūdens.

Par to vairāk var uzzināt seminārā Nr.2 “Kā izskatījās Ēdenes dārzs”

Taču zobgaļi ir neziņā par Radīšanu un par plūdiem.

Jo pasaule tika pārpludināta ar ūdeni un gāja bojā.

Par diviem apstākļiem zobgaļi ir neziņā: par pasaules radīšanu, kas notika aptuveni pirms seštūkstoš gadiem

un par plūdiem, kas notika aptuveni pirms četrtūkstoš četrsimt gadiem.

Tie nevēlas atzīt, ka Dievs radīja pasauli, jo tad tas nozīmē, ka pasaule Tam pieder un Viņš raksta likumus.

Tie nevēlas atzīt, ka ir bijuši Vispasaules plūdi, kas nozīmē, ka Dievam ir autoritāte sodīt savus radījumus.

Es uzskatu, ka mums kā kristiešiem vajadzētu labāk saprast, kā viss bija Radīšanas sākumā

un ko plūdi nodarīja pasaulei. Tādējādi mēs sapratīsim, kā viss darbojas šodien.

Mēs būsim labāk sagatavoti evaņģelizācijai šai pasaulē – cilvēkiem, kurus esam aicināti sasniegt.

Zobgaļi ir nezinoši arī par gaidāmo sodu. Draugi, Dieva sods tuvojas un ir pavisam tuvu.

Zobgaļiem nepatīk Radīšana un tiem nepatīk arī plūdu ideja.

Un pilnīgi noteikti tiem nepatīk doma par gaidāmo sodu.

Taču, ja mēs labi sapratīsim šīs trīs lietas, tad,

manuprāt, mēs būsim daudz produktīvāki evaņģelizēšanā uz šīs pasaules.

Bībelē teikts, ka pasaule tika radīta seštūkstoš gadus atpakaļ un Dievs radīja izcilus radījumus.

Dinozauri dzīvoja kopā ar Ādamu un Ievu, un tā bija brīnišķīga vieta. Par to vairāk seminārā Nr.2

Taču vēlāk, cilvēku grēku dēļ, Dievs nolādēja zemi.

Dievs (1.Mozus 3:8-12) jautāja: “Ādam, kur tu esi?” Viņš slēpās, protams, grēku dēļ.

Dievs jautāja: “Vai tu ēdi no koka, no kura Es tev pavēlēju neēst?”

Ādama pirmā reakcija, kad Dievs jautāja: “Ādam, vai tu ēdi no koka?”

Ādams teica: “Sieviete, ko tu man devi.” Viņš cenšas pārlikt atbildību.

“Dievs, tā īstenībā ir tava vaina, ka es to izdarīju, jo, ja Tu man neiedotu viņu,

man nebūtu šīs problēmas. Un, ja Tu to neradītu, mums nebūtu šādas problēmas!”

Ikviens cenšas pārlikt atbildību uz citu. “Dievs, sieviete, ko tu radīji…”

Citiem vārdiem sakot, tā ir viņas vaina un tava. Taču beigās viņš atzinās un sacīja: “Jā, es ēdu no koka!”

Tad Dievs (1.Mozus 3:13-15) jautāja: “Sieviete, ko tu izdarīji?”

Un Ieva atbildēja: “Čūska, (norāde uz “kuru tu radīji”) mani pievīla un es ēdu!” Beigās viņa negribīgi atzinās.

Tad Dievs sacīja čūskai: “Tu tiksi nolādēta un rāposi uz vēdera visu atlikušo dzīvi!”

Dievs (1.Mozus 3:16-17) sacīja sievietei: “Viens no lāstiem ir tas, ka vīrs valdīs pār tevi”. Tas ir viens no lāstiem, meitenes!

Vīrietis kļūst par priekšnieku. Un tas ir lāsts daudzos gadījumos.

Vīrietim Dievs teica: “Tevis dēļ es nolādēšu Zemi! Zeme ir nolādēta tevis dēļ!”

Šis ir fascinējošs pants. Dievs sacīja: “Ādam, es gatavojos nolādēt zemi tevis paša labad!”

Tas ir labi, ka zeme ir nolādēta, tagad tev būs jāstrādā, lai izdzīvotu! Tā tu būsi nodarbināts!

Tu strādāsi visu dienu un mājās nāksi noguris!

Kā būtu, ja Dievs visus nodrošinātu ar visu nepieciešamo un mums nekad nebūtu jāstrādā?

Mēs visi sēdētu un lauzītu galvas, kā iekļūt nepatikšanās. Tā ir viena no labklājības problēmām.

Bībelē teikts, ka Dieva labklājības programma ir ļoti vienkārša. Ja tu nestrādā, tu neēd!

Tāda bija mana labklājības programma maniem bērniem. Ja tu nestrādā, tu neēd!

Tas neaizņēma daudz laika, lai viņi paveiktu savus darbus. No rīta tu iedod tiem darāmo darbu sarakstu!

Ziniet, saklāj savu gultu, izpildi mājasdarbus, sakop istabu, utt.

Pie vakariņu galda jūs visi noskaitāt lūgšanu: “Dievs, svētī šo baru, kad tie ēdīs savas vakariņas, āmen!”

Un jūs sakāt: “Stāt, pirms jūs sākat ēst, paskatīsimies! Dēls, esmu pamanījis, ka tava istaba nav sakopta,

meita, tu neesi izpildījusi mājasdarbus, tāpēc, draugi, ejiet un izpildiet, un, kad pabeigsiet, nāciet atpakaļ ēst!”

Jums šādi ir jārīkojas tikai vienu reizi, lai pievērstu to uzmanību. Ja tu nestrādā, tu neēd!

Tāda ir Dieva labklājības programma. Taču šodien Amerikā mums ir nopietnas problēmas, jo mēs maksājam cilvēkiem, lai tie nestrādātu!

Un Dievs sacīja: “Nolādēta ir Zeme, tevis dēļ!” Darbs ir viena no labākajām nodarbēm tev. Brīnišķīga terapija.

Dievs (1.Mozus 3:18-19) sacīja: “Ar sviedriem uz sejas tu ēdīsi maizi,

līdz pārtapsi par pīšļiem, no kuriem tu esi ņemts!” Tu nomirsi!

Un tad nāca Noasa plūdi. Tā ir 1.Mozus grāmata, sestā nodaļa.

Uz to mums ir jāvērš uzmanība lielāko dienas daļu.

Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums uz Zemes bija liels, un to iztēle,

un domas pastāvīgi bija ļaunas. (1.Mozus 6:5)

Un Dievs nožēloja, ka radīja uz Zemes cilvēku. (1.Mozus 6:6)

Tas sāpināja Dieva sirdi, un Dievs teica: “Es iznīcināšu no Zemes virsas cilvēku, kuru radīju,”

visus – cilvēkus, dzīvniekus, rāpuļus, jo nožēloju, ka tos radīju!” (1.Mozus 6:7)

Un Zeme pārpildījās ar vardarbību. Visi bija ļauni. (1.Mozus 6:11-12)

Un Dievs sacīja: “Lai notiek, Noa, ej un uzbūvē laivu, uzbūvē šķirstu!”

Un Noa sacīja saviem zēniem: “Ei, zēni, ejam uz mežu! Mēs būvēsim laivu!” (1.Mozus 6:13-14)

Tā viņi devās un savāca kokmateriālus un sāka būvēt milzīgu laivu. Par to mēs parunāsim vēlāk!

Cilvēki jautā: “Pagaidiet, kādēļ Dievs appludināja visu pasauli?

Kādēļ gan nenogalināt tikai visus sliktos cilvēkus? Vai tas nav nežēlīgi, iznīcināt visu pasauli?

Galu galā, pingvīni tak’ negrēkoja”. Mēs zinām, ka Dievs iznīcināja visu pasauli!

Manuprāt, šeit ir pāris lietas par plūdiem, par kurām derētu aizdomāties!

Pirmkārt, plūdi atstāja pēdas, ko brīnums neatstātu!

Ja Dievs sacītu: “Labi, tagad visi nomirstiet, izņemot Noa un viņa ģimeni!”

Kādus pierādījumus tas atstātu?

Plūdu sekas tagad kalpo kā piemiņa par Dieva sodu par grēkiem.

Turklāt, Dievs lika Noa būvēt laivu, tādējādi brīdinot cilvēkus.

Šeit mums ir Noa, kurš strādā 7 gadus, citi avoti saka – 120 gadus.

Bībelē nav teikts cik, taču viņš to cēla ilgu laiku.

Cilvēki vēroja, kā viņš cēla milzīgu laivu un sacīja: “Noa, vai tu esi traks? Ko tu dari?”

Un Noa atbild: “Draugs, drīz līs lietus!”

Paturiet šo prātā, nedomāju to var pierādīt dogmatiski, bet iespējams pirms Grēku pūdiem lietus nelija nemaz!

Noa vēstīja par kaut ko, kā vēl nav bijis!

Viņš sacīja: “Ziniet ko? Lietus līs no debesīm!”

Visi lūkojās apkārt sacīdami: “Tiešām, nekā tāda vēl nav bijis!” Viņi domāja, ka viņš bija jucis!

Taču mēs, kristieši, mūsdienās darām tieši to pašu!

Mēs staigājam apkārt runādami: “Klau, kādā no šīm dienām Dieva eņģelis nonāks lejā, kopā ar Dievu,

un tie nāks caur mākoņiem taurēdami taures, un Dienvidu baptisti augšāmcelsies (Jūs ziniet, tie kas pirmie mira Jēzus Kristus dēļ) un tad pārējie no mums celsies uz paradīzi!”

Un ikviens no mums skatīsies apkārt, runādams: “Tiešām, taisnība,

neviens nekad nav dzirdējis trompetes, pūstas no mākoņiem un redzējis cilvēkus ceļamies mākoņos. Tas nekad nav bijis!

Mēs sprediķojam par kaut ko tādu, kā nav bijis nekad cilvēces vēsturē.

Tas ir tas, ko darīja Noa. Viņš sprediķoja par to, kas notiks!

Un tas, ko viņš sprediķoja, nekad nebija noticis!

Tādēļ, kamēr viņš sprediķoja, cilvēkiem bija iespēja nožēlot savus grēkus.

Cilvēki iebilst: “Vienu mirklīti, kā visa pasaule varēja applūst? Vai varēja būt tik daudz lietus, lai apsegtu Everestu?”

Reiz es biju debatēs, un viens skeptiķis piecēlās un sacīja:

“Hovind, vai jūs saprotat, ka, lietum līstot, atmosfērā izdalās siltums?”

Es atbildēju: “Jā, kungs, es esmu mācījis fiziku! To sauc par kondensācijas latentumu. Ko jūs vēlējāties pajautāt?”

Viņš atbildēja: “Ja nolija tik daudz lietus, lai nosegtu Everestu, tad radītais siltums būtu izvārījis visu pasauli!”

Es sacīju: “Jums ir pilnīga taisnība!” Viņš vaicāja: ” Vai tad jūs nedomājat, ka lija tik daudz, lai nosegtu Everesta klinti?”

Sacīju: “Es to nekad neesmu teicis!” Viņš jautāja: “Tad jūs domājat, ka Everesta klints tomēr tika nosegta?”

Es atbildēju: “Es nedomāju, ka tad Everests bija tajā vietā!”

Es domāju, ka kalni nebija noformējušies līdz pat plūdu beigām. Bībelē par to rakstīts Psalmu 104. nodaļā.

Par kalnu grēdu formēšanos mēs parunāsim vēlāk!

Taču es domāju, ka nenolija tik daudz lietus, lai nosegtu Everestu! Es nezinu nevienu kristieti, kas tā mācītu!

Es uzskatu, ka visa pasaule tika nosegta ar ūdeni, taču tas ūdens nenāca lietus veidā!

Ļoti maza daļa no plūdu ūdens bija lietusūdens.

Tā skeptiķi ir izveidojuši vājo argumentu, ka, ja lietus lija tik ilgi, lai nosegtu Everestu, tad pasaule izvārītos.

Tas ir pareizi, taču tas ir mākslīgs arguments. Plūdu ūdens neradās no lietavām.

Ir vairākas teorijas, kas skaidro, kas Noa dienās izraisīja Lielos grēku plūdus!

Pāris minūtēs es padalīšos ar savu teoriju. “Hovinda teorija” – kas varētu to izraisīt.

Es to saucu tā, jo negribu vainot nevienu citu, ja , tā izrādītos nepareiza.

Es uzņemšos vainu, ja tā ir nepatiesa. Un tas nebūs īsti evaņģēlistiski.

Iemesls ir iedot jums nedaudz zinātnisku pierādījumu, kas sakārtos jūsu domas šajā sakarā!

Tad jūs varēsiet teikt: “Klau, iespējams tā tas notika!”

Un tas dos jums atbildes skeptiķiem, zobgaļiem un ateistiem.

Mums ir jāsaprot pāris lietas. Sākotnēji radītais ļoti atšķīrās.

Bībelē (Psalmi 24:1-2) teikts, ka bija ne tikai Zeme, bet bija arī ūdens zem Zemes garozas.

Tas atradās zem Zemes augšējās grozas.

Psalmu 24. nodaļā teikts: “Jo Viņš zemi virs jūras nostiprinājis un to pacēlis virs ūdens straumēm.”

Tas ir ļoti interesants pants. Zeme tika radīta virs ūdeņiem.

Psalmu 33.nodaļā “Viņš sakrāj jūras ūdeņus kā kādā traukā, Viņš glabā straumes Savās krātuvēs”.

Tas, kas mūsdienās ir okeāni, reiz bija zem Zemes garozas.

Psalmi 136:6 minēts “Kas zemi pār ūdeņiem izplatījis.” Šo pantu lasiet uzmanīgāk!

Tas dod spēcīgu liecību par to, kāda Zeme bija iesākumā.

Un tad “pazemes avoti” atvērās. (1.Mozus 7:11-12)

Ūdens, kas atradās zem garozas, zem spiediena šāvās virszemē, kad pazemes avoti atvērās.

Ījāba grāmatā 38:8-11 rakstīts “Un kas noslēdza jūru ar stipriem vārtiem, kad tā, dzīvi burbuļodama, izplūda ārā no savas mātes klēpja?”

Es jums teikšu, kad dzimst bērns, ūdens nāk laukā, tas ir brīnišķīgs process.

Viens no maniem draugiem bija koledžā, viņa sieva gatavoja brokastis virtuvē un viņai nogāja ūdeņi.

Tā kā viņa samērcēja bikses, ūdens bija uz grīdas. Viņas vīrs skrēja palīdzēt kliedzot: “Kas noticis?”, paslīdēja un salauza roku.

Viņai bija jāved vīrs uz slimnīcu, lai nofiksētu viņa roku. Tāds juceklis rodas, kad dzimst bērni.

Es pieņēmu vienu no maniem bērniem mājās, un, kad nogāja ūdeņi, tas bija viens karalisks juceklis.

Un Ījāba grāmatā Dievs saka mums, 38:8-11 ir rakstīts, ka:

kad ūdens astsāj zemes garozu, tas šaujas ārā zem spiediena.

Un tālāk rakstīts: “Kad Es tai noteicu Savu nolikto robežu un pieliku šai robežai aizšaujamās bultas un durvis,

un teicu: līdz šai vietai tu plūdīsi, bet ne tālāk, un šeit lai norimst tavi lepnie viļņi!”

Es ticu, ka Zemes garoza salūza Lielo plūdu laikā, un joprojām mēs redzam rētas uz mūsu planētas, kur tas noticis.

Tās tiek sauktas par lūzuma līnijām. Es dzīvoju netālu no San Andreasa lūzuma.

Esmu pētījis Heivardas lūzumu, Ņūmadridas lūzumu un Goldenas lūzumu, un neviens no tiem nav lūzis manas vainas dēļ.

Esmu tos pētījis. Tas nav apstrīdams, Zemes garoza ir sadalīta plātnēs.

Un neapšaubāmi šīs plātnes kustas.

Kad tās kustas, tās var izraisīt cunami, zemestrīces un vulkānu izvirdumus. Neapstrīdami, tas viss notiek!

Jautājums ir, kad tas viss notika ar Zemeslodi?

Es uzskatu, ka aptuveni 4400 gadus atpakaļ, Lielo grēku plūdu pašā sākumā.

Evolucionisti teiks: “Vai tad jūs neredzat pierādījumus Pangejas teorijai? Tie kontinenti ir saderīgi, un

kā jūs neredzat, ka Dienvidamerika un Āfrika izskatās saderīgas?” Uzgaidiet mirklīti!

Cik daudzi no jums ir dzirdējuši par Pangejas teoriju? To māca macību grāmatas kā faktu.

“Visi kontinenti ir saderīgi savā starpā!”

Pirms jūs aizraujieties, es iebilstu: “Uzgaidiet mirklīti! Te ir vairākas lietas, kas jums ir jāzin par Pangejas teoriju!”

Pirmkārt, viņi visi apgalvo, ka Dienvidamerika un Āfrika esot saderīgas.

Un mana māja arī ir saderīga ar kaimiņa māju, ja tās saliek kopā. Ko tas pierāda?

Neko! Tas nenozīmē, ka iela ietecēja starp ēkām un pabīdīja tās malā. Tā ir tīrākā sagadīšanās!

Šo kontinentu formas ir tīrākā sagadīšanās, balstīta uz ūdens līmeņa starp tiem.

Interesanti ir pierādījumi, ko tie lieto, lai pierādītu kontinentu dreifa teoriju. Viņi apgalvo, ka kontinenti pēc formas ir saderīgi!

Līdzīgas fosīlijas ir atrastas pretējās okeāna pusēs. Tas tā varētu būt!

Taču, tās pašas fosīlijas ir atrodamas visur pasaulē.

Un fosīlijas visapkārt uz pasaules tikai liecina par labu Vispasaules plūdiem.

Vispasaules plūdos, cik tālu varētu aizpeldēt beigti dzīvnieki? Diezgan tālu, vai ne?

Tiek apgalvots, ka Vidusatlantijas grēdā esot magnētiskā lauka virzienmaiņa. Uzgaidiet!

Viņi jums nesaka, ka tie samazināja Āfriku par aptuveni 30-40%, lai tā būtu saderīga.

Kā arī, netiek pieminēts, ka Meksika un Centrālamerika ir vispār izņemta laukā.

“Cienītais, kur ir Meksika, Panama, Kostarika un Gvatemala?”

Netiek arī minēts, ka Eiropa un Dienvidamerika ir sagrieztas pretēji pulksteņrādītāja virzienam un

Āfrika ir pagriezta pulksteņrādītāja virzienā.

Un netiek minēts tas, ko es uzskatu, kas pat bērnu dārzā ir saprotams.

Vai jūs zinājāt, ka, ja savāktu ūdeni no okeāniem, jūs pamanītu, ka zem tā ir zeme?

Tas ir, okeāniem ir dibens. Cik daudzi no jums to jau zināja? Zem okeāniem ir zeme!

Cilvēki jautā: “Kā jūs domājat, vai kontinenti, kādreiz ir bijuši savienoti?”

Es saku: “Nu, tie joprojām ir savienoti, vai ne? Ko jūs domājat ar to “ir bijuši savienoti”?”

Tie joprojām ir savienoti. Un vienmēr ir bijuši. Zemei ir garoza.

Zemās vietās tā vienmēr ir bijusi pilna ar ūdeni, es to saprotu!

Taču macību grāmatās ir teikts: “Protams, taču Vidusatlantijas grēdas apakšā esot magnētiskā lauka virzienmaiņa!”

Tās ir pilnīgākās muļķības! Tur nav apgrieztas polaritātes, vienīgi varētu būt, ka tur ieži ir agriezušies otrādi,

kad zemes dzīles atvērās. Tā varētu notikt dažās vietās.

Taču tās ir muļķības, ja runājam par magnētiskām virzienmaiņām.

Pat grāmatas “Dziļurbumi Ziemeļatlanijas okeānā” autors zinātniskajā “Science magazine” žurnāla 204. izdevumā rakstīja:

“Tas ir skaidrs, ka vienmērīgi veidoti garozas bloki

ar apgrieztu polaritāti neatbilst realitātei!”

Tas, ko raksta mācību grāmatās, neatbilst realitātei!

Voltam Braunam ir lieliska grāmata “Iesākumā” (“In the beginning”)

Es nepiekrītu Voltam Bruanam dažos jautājumos, taču viņš ir mans draugs!

Brīnišķīgs vīrs, ar doktora grādu fizikā, viņš gadiem ilgi pasniedza Gaisa spēku akadēmijā.

Šī ir viņa mājaslapa http://www.creationscience.com

Es augsti rekomendēju viņa grāmatu, par spīti dažām mūsu domstarpībām.

Viņam ir labi raksti par tā sauktajām “magnētiskajām virzienmaiņām”. Nē, nav tādu magnētisko virzienmaiņu.

Ir tikai stiprāki un vājāki magnētiskie lauki. Īstenībā, tur apakšā, Vidusatlantijas grēdā, ir pilnīgs juceklis.

Redzat, pēdējo 150 gadu laikā Zemes magnētiskais lauks ir samazinājies par 10%!

Tas ir samazinājies par 40% pēdējo 1000 gadu laikā.

Pastāv milzīgs daudzums pierādījumu, ka Zemes magnētiskais lauks kļūst vājāks.

Un ko tas varētu nozīmēt? Tas nozīmē, ka tas kādreiz ir bijis stiprāks.

Un, ja Zemes magnētiskais lauks kļūst vājāks,

tas rada problēmas, jo, ja jūs dotos 25 000 gadus atpakaļ,

tad magnētiskais lauks būtu tik stiprs, ka lielā radītā siltuma dēļ dzīvība nevarētu pastāvēt uz Zemes.

Tāpēc evolucionistiem ir jāatrod atbilde uz šo jautājumu.

“Hei, mēs taču novērojam magnētiskā lauka pavājināšanos, tātad magnētiskais lauks maina virzienu!”

Tas nekad nav bijis novērots dabā, ir tikai novērota pavājināšanās.

Manuprāt, Voltam Braunam ir vislabākā teorija par koninentu dreifu. Ļaujiet man jums to ātri izskaidrot!

Tā tiek saukta par Dr. Volta Brauna “Hidroplātņu teoriju”. Man tā ir atbildējusi uz daudziem jautājumiem.

Uz mūsu planētas mēs varam redzēt septiņpadsmit ļoti dīvainas īpašības, kas tagad var tikt sistemātiski izskaidrotas

kā globāla mēroga plūdu rezultātu, kuru ūdeņi izlauzās no pazemes kambariem

ar enerģiju, kas pārsniedz 10 miljardus ūdeņraža bumbu sprādzienu enerģiju.

Šis skaidrojums parāda, cik ātri izveidojās kalnu grēdas,

izskaidro ogļu un naftas depozītu rašanos un ātru kontinentu dreifu,

un kādēļ okeāna dibenā ir milzīgas tranšejas, simtiem kanjonu un vulkānu.

Tā izskaidro ģeoloģisko slāņu formācijas un vairumu fosīliju,

un tā saukto “Ledus laikmetu”, virszemes kanjonus, it īpaši Lielo kanjonu.

Pirmsplūdu Zeme, iespējams, bija milzīgs superkontinents ar plaukstošu veģetāciju,

jūrām, upēm un nelieliem kalniem.

Sakarā ar Hidroplātņu teoriju, uz pirmsplūdu Zemes bija daudz pazemes ūdens.

Tie sastādītu atpuveni pusi no mūsdienās okeānos esošā.

Ūdens, savstarpēji savienots, veidoja tievu, sfērisku ūdens slāni, aptuveni pusjūdzi biezu.

Tas, iespējams, atradās 10 jūdzes zem zemes virsmas.

Augošais spiediens pazemes ūdens kambaros izstiepa virsū esošo zemes garozu.

To var salīdzināt ar balonu, kad to piepūš, un spiediens iekšpusē aug.

Lūzums garozā sākās ar mikroskopisku plaisu, kura sāka augt abos virzienos ar ātrumu trīs jūdzes sekundē.

Plaisa, ejot pa mazākās pretestības ceļu, apriņķoja zemeslodi aptuveni divās stundās.

Kamēr plaisa traucās apkārt zemeslodei, zemes garoza pārplīsa kā stipri stiepts audums.

16 km biezās Zemes garozas dēļ pazemes ūdeņi atradās zem milzīga spiediena.

Tādējādi ūdens drausmīgā ātrumā izšāvās no plīsuma.

Aprēķini rāda, ka no plaisas visapkārt zemeslodei ūdens strūklas

izšāvās ar virsskaņas ātrumu 32 km augstumā.

Ūdens šalts no šīs milzīgās strūklas radīja lietus straumes, kādas Zeme nekad iepriekš vēl nebija redzējusi.

Bībelē teikts, ka visas zemes dzīles atvērās vienā dienā (1.Mozus 7:11)

Un tā apraksta tos notikumus atpuveni četrarpus tūkstoš gadus atpakaļ.

Kurus tagad mēs varam zinātniski saisstīt ar cēloņa un seku kārtību Hidroplātņu teorijā.

Zemes dzīļu ūdens un izpletošais tvaiks radīja stiprus vējus.

Ūdens, izšāvies augstu virs augstās stratosfēras, sasala superaukstos ledus kristālos.

Tas radīja masīvas sniega vētras, aprokot, nosmacinot un ātri sasaldējot daudzus dzīvniekus.

Augsta spiediena strūklas izraisīja iežu eroziju plaisas malās,

pat izsvieda pirmsplūdu jūru saturu.

Milzīgs daudzums nogulšņu no šī duļķainā ūdens nosēdās uz Zemes.

Šīs nogulsnes notvēra un apbedīja augus un dzīvniekus, veidojot fosīlijas.

Plūdi izrāva veģetāciju un pārvietoja tos uz vietām, kur tie uzkrājās

un ātri pārtapa par oglēm un naftu, līdzīgi kā mūsdienās to var izdarīt laboratorijās.

Eksperimenti rāda, ka erozija paplašināja garozas plīsumu, tā platums kļuva tik liels, ka

saspieda iežus zem pazemes ūdens kambariem,

paceļoties un radot Vidusatlantijas grēdu, kas apvij zemeslodi kā beisbola bumbas šuve.

Kontinentālās plātnes, hidroplātnes, lēnām, ar ūdeni zem tām noslīdēja lejup,

prom no paceļošās Vidusatlantijas grēdas.

Kad masīvās kontinentālās plātnes, lēnām paātrinoties, sasniedza ātrumu 72 km stundā,

tās sastapās ar pietiekamu pretestību, kas tās saspieda, sadragāja, sabiezināja  un salieca.

Izliektās hidroplātnes izveidoja kalnus.

Ieliektās veidoja okeānu dziļvagas.

Tādēļ šī sakarība parasti ir paralēla okeānu grēdām, no kurām plātnes nolsīdēja.

Hidroplātnes, noslīdot no okeāna grēdām, atstāja ļoti dziļus okeānu baseinus.

Tajos drīz sakrājās plūdu ūdens. Visi kontinentālie baseini drīz piepildījās ar ūdeni.

Tas radīja milzīgus pēcplūdu ezerus. Katrs no tiem palielinājās no lietus un no paugstinājumu notekūdeņiem,

kuri pārplūda pāri zemākajām baseina malām.

Tas radīja nelielu malu noskalošanos, ļaujot lielākām ūdens masām plūst arvien ātrāk,

izskalojot mīkstākos nogulumiežus arvien dziļāk.

Šis process paātrinājās tiktāl, kamēr viss ezera ūdens iztecēja pa šauru spraugu, veidojot kanjonu.

Lielākais no tiem ir Lielais Kanjons.

Uz ziemeļiem un austrumiem no kanjona reiz bija milzīgs ezers, kuru es esmu nosaucis par Lielo ezeru.

Tā baseinā ietilpa vairāk ūdens nekā visos piecos Amerikas Lielajos ezeros kopā ņemot.

Lielais ezers radīja dambja nogrūšanu un ūdens pārplūda pāri malai, apmēram divdesmit jūdzes uz dienvidiem no Peidžas, Arizonā,

pāris nedēļas, katastrofiskos mērogos, izveidojot Lielo kanjonu.

Šeit Volta Brauna hidroplātņu teorija, man atbild uz jautājumiem vislabāk nekā viss cits, ko esmu sastapis līdz šim.

Tā izskaidro vairākas lietas. Ja plaisa izstieptos apkārt Vidusatlantijas grēdai, ūdens šautos ārā,

tad tā izplestos, ļaujot bazaltam zem tās izliekties uz āru, kas arī notika.

Kad bazalts izliecas, tas sasprēgā un tas mēdz slīdēt,

virzot plātnes prom.

Tās, slīdot prom, ietriecās kaut kur, veidojot saspiestas klintis, kuras mēs tagad redzam.

Piemēram, Britu Kolumbijā, kur klintis ir saspiestas no gala, krokas iet augšup un lejup.

Klintis bija kā paklājs, kurš sakrokojas, kad to stumj pret sienu.

Manuprāt, kristiešiem ir jāatbild uz šādiem jautājumiem, un šis ir viens no iespējamiem skaidrojumiem.

Kad bazalts sasprēgā, ūdens aizpilda spraugas, tās atdzesējot. Ap aukstu akmeni pastāv magnētiskais lauks.

Izkusis akmens zaudē savas magnētiskās īpašības. Tātad, tas, ko viņi sauc par magnētiskā lauka virzienmaiņu

okeāna dibenā, īstenība bija vecas bazalta plaisas.

Jo tur ietekošā ūdens dēļ bija siltākas un vēsākas vietas

Tās plaisas, iespējams, ir pilnas ar nogulsnēm. Tādēļ neļaujiet sev iestāstīt, ka tur vērojama magnētiskā lauka virzienmaiņa.

Iespējams, ka pāris akmeņu agriezās otrādi plūdu laikā, taču manuprāt, hidroplātņu teorija te iederas labāk!

Tātad, kad kontinenti lēnām slīdēja prom, dažas vietas tika ievilktas zem tām – notika plātņu pārklāšanās.

Bobam Gārdeneram bija lieliska teorija par plātņu pārklāšanos. Manuprāt, tā šeit iederas.

Plātnes mēdz paiet viena zem otras. Vai jūs kādreiz esat maisījuši pudiņu un uz tā veidojās plēve?

Kad jūs spiežat plēvi lejup, tā noies lejā un aizvilks sev līdzi visu pārējo.

Magma dara tieši to pašu, kad atdziest, lavai izveidojas cieta garoza.

Ja tā nogrimst vienā vietā, tā aizraus līdzi visu magmas slāni ar lavu.

Tā, iespējams, notika plūdu laikā. Kontinenti ir pakļauti erozijai.

Kad līst lietus, rodas noslīdeņi, dubļu straumes, erozija, masveida piesārņojumi un grunts pārvietošanās.

Visas šīs lietas notiek nepastāvīgi, kā pagājušo nakti, kad bija pērkona negaiss.

Esmu pārliecināts, ka Četanogas apkaimē notika ievērojama erozija. Šie dubļi drīz tiks ieskaloti okeānā.

Tātad, notiek divas lietas: Kalni kļūst zemāki un okeāni piepildās.

Pie mūsdienu erozijas tempiem, kontinenti kļūs plakani 14 miljonu gadu laikā.

Tā evolucionistiem ir nopietna problēma. Kādēļ okeāni nav pilni ar dubļiem?

Jo tur ir sakrājušies tikai pāris tūkstošu gadu nogulsnes. Un kādēļ kalni vēl nav kļuvuši līdzeni?

Tādēļ viņiem Pangejas teorija ir tik svarīga, jo tie saka: “Tas ir tādēļ, ka tie tiek pārstrādāti!”

Viņi teiks: “Okeāna dibenā nav tik daudz nogulšņu, jo tie tiek pavilkti apakšā un pārkausēti,

un uzrodas atkal pa vidu. Tātad, tie tiek pārstrādāti! Iespējams, tas tā varētu būt, taču ir arī cits iemesls.

Tur nav tik daudz nogulšņu, jo tie nav miljoniem gadus veci.

Plātnes, bez šaubām, kustas, taču tas nepierāda, ka tās ir kustējušās vienmēr.

Un tas nepierāda, ka kustības ātrums vienmēr ir bijis tāds, kāds tas ir šodien.

Manuprāt, studentiem ir jāmāca arī citi iespējamie varinati, nevis tā, kā tie tiek apmācīti skolās.

Es dzīvoju pie starpštatu desmitā lielceļa, Pensakolā, Floridā.

Tas stiepjas no Losandželosas Kalifornijā līdz Džeksonvilai, Floridā.

Ja es redzu kādu braucam uz austrumiem ar ātrumu 110 kilometri stundā, vai tas pierāda,

ka tie izbrauca no Losandželosas četras dienas iepriekš? Nē, tie varēja izbraukt uz lielceļa no iepriekšējā pagrieziena ,vai ne?

Un tikai tāpēc, ka mūsdienās mēs redzam kontinentus lēni kustamies, tas neko nepierāda garākā vēstures periodā.

Neuzķeraties uz tās propagandas. Kontinetu dreifa teroija ir radīta, lai evoulucionisti izvairītos no divām problēmām.

Pirmkārt, Zemes magnētiskais lauks pavājinās. Otrkārt, okeānos ir ļoti maz nogulšņu.

Cits skaidrojums ir tas, ka Bībelē ir taisnība un zeme nav miljardiem gadus veca.

Cilvēki jautā: “Kur Bībelē iederas ledus laikmets?” Ledus laikmets noteikti ir bijis.

Nav šaubu par to, ledus nāca visu ceļu lejup līdz pat Kanzasas pilsētai, Misūri.

Cik daudzi no jums ir no Aidaho, Indiānas, Mičigānas vai Minesotas, vai viena no šiem štatiem, kas tika pārklāti ar ledu?

Tie bija pārklāti ar ledu. Īstenībā – katru gadu pa ziemu tie pārklājas ar ledu.

Taču tajos štatos ir visu veidu pierādījumi, ko jūs varat izmanot, lai pierādītu, ka tur tiešām ir bijis ledus laikmets.

Kad ledus spiežas ārā, tas paceļ sev priekšā kaudzi ar iežiem.

Kad ledus izkūst un paāri paliek ieži, tā tiek saukta par gala morēnu.

Ja ieži tiek spiesti uz sāniem, to sauc par sānu morēnu.

Kas ledus izkūst, tas atstāj aiz sevis nelielus ezerus.

Minesotā ir desmit tūkstošu šādu ezeru.

Kad ledus izkūst, grunts paceļas, jo iepriekšējais smagums ir zudis.

Grunts var pacelties dažādos veidos, to sauc par izostatisko atlēkšanu.

Nav šaubu, ka šādi procesi ir notikuši.

Kristietim ir jautājums, kur tas viss iederas Bībelē. Un kas sasaldēja mamutus?

Daži no lielajiem, spalvainajiem ziloņiem ir atrasti stāvot, ar pārtiku zobos.

Kas notika ar mamutiem? Vienā gadā tika ziņots, ka no zemes ir tikušas izceltas 20 000 mamutu atliekas.

Vienā gadā, divdesmit tūkstoši ķermeņu! Pēc aplēsēm, katastrofā gāja bojā aptuveni pieci miljoni mamutu.

Sarkanie punkti norāda, kur mamuti ir tikuši atrasti.

Dzeltenie punkti norāda, kur ir atrasti sasaluši degunradži.

Kas tad notika ar mamutiem? Daži no tiem ir sasaluši vertikālā, stāvošā stāvoklī.

Nesagremota barība to vēderos un mutēs veido interesantu situāciju. Tie noslāpa.

To plaušās nav atrasts ūdens.

Mazie ledus kristāli to asinīs norāda, ka tie sasala mazāk kā piecās stundās.

Tam ir nepieciešami vairāk kā 185 grādi zem nulles. Mūsdienās nekad temepratūra nekrīt tik zemu!

Viszemākā temperatūra, jebkad izmērīta, pēc National Geographic žurnāla ir mīnus 127 grādi.

Tas ir tīri vēsi, taču nepietiekami, lai sasaldētu mamutus. Kas tad notika, lai mamutus sasaldētu?

1999. gadā es sprediķoju Aļaskā un veicu nelielu tūri ar laivu, lai redzētu Portažas šļūdoni.

Un es stāvu aiz tā vīra uz laivas un runāju ar to, mēģinot tam liecināt.

Es jautāju: “Kā jūs pelnāt iztikai?” Viņš sacīja: “Mēs veicam naftas urbumus netālu no Barrovas, Aļaskā!”

Es jautāju: “Kad jūs urbjaties lejā, vai jūs atrodat ko interesantu?”

“Jūs neticēsiet, ko mēs atrodam, kad urbjam!” viņš sacīja.

“Pāris mēnešus atpakaļ mēs urbāmies lejā,

mēs izurbāmies cauri 300 metriem sasalušas zemes, sauktas par permafrostu,

un sākām iegūt koka gabalus. Mēs vienmēr izceļam visu, ko izurbjam un izliekam uz zemes,

tā mēs iegūstam kodolu paraugu, ko mēs urbjam, lai izpētītu formāciju.”

Viņš sacīja: “Mēs izurbāmies taisni cauri vertikāli stāvošam kokam.

Koks bija 100 metrus augsts, vertikāls un 300 metrus zem pilnīgi sasalušas grunts!”

Pāris gadus atpakaļ es sprediķoju Barrovā, Aļaskā.

Barovā, Aļaskā ir tikai viens koks un tas ir apmēram tik garš un tas atrodas ķīniešu restorānā.

Viņi cīnās, lai uzturētu to dzīvu, jo viņiem mēnešiem ilgi saules gaisma ir nepietiekamā daudzumā.

Barovā, Aļaskā nav koku. Tur, protams, nav 100 metrus gari koki.

Pasaulē ir tikai daži tādi koki, kuri ir 100 metrus gari.

Tad kā var dabūt 100 metrus garu, stāvošu koku 300 metru dziļumā, pastāvīgi sasalušā zemē? Kas notika?

Es jums izklāstīšu (kā es to saucu) Hovinda teoriju, kas paskaidro visus šos fenomenus.

Man jums ir jādod arī neliels zinātnes pārskats. Daudzi cilvēki ir iesaistījušies attīstot šo teoriju, vismaz manā prātā.

Es novērtēju citu starpā Valtu Braunu (Walt Brown), Henriju Morisu (Henry Morris) un Džonu Baumgardneru (John Baumgardner), kuri darījuši šo darbu

un grāmata, ko sarakstījis Pattens (Patten) “Bibliski plūdi un Ledus Laikmets” (“The Biblical Flood and the Ice Epoch”); visam šim ir bijusi liela ietekme uz mani.

Bet galu galā, man jāuzņemas atbildība par šo teoriju, ja tā ir nepareiza.

Es iemācīšu jums dažas lietas par zinātni un tad pastāstīšu Hovinda teoriju.

Apgrieztā kvadrāta likums stāsta mums, ka divi objekti ir saistīti viens ar otru, kā Zeme un Mēness,

pievilkšanas spēks ir apgriezti proporcionāls attālumam (kas kāpināts kvadrātā) starp tiem.

Saprotamā valodā tas nozīmē, ja tu sadali attālumu uz pusēm vai ja tu noliec mēnesi vienas trešdaļas attālumā,

tu apgriez trešdaļu kā daļskaitli otrādi un … un kāpini to kvadrātā. Tagad tam ir 9 reizes (3 x 3) lielāks pievilkšanas spēks.

Apgrieztā kvadrāta likumi tiek piemēroti, kad tev ir darīšana ar tādiem spēkiem kā gravitācija, gaisma, magnētisms un meitenes.

Es ceļoju katru nedēļu. Man liekas, ka esmu bijis mājās 8 svētdienas 14 gadu laikā.

Pagājušajā gadā es lidoju 215 dienas, 210 dienas esmu prom no mājām.

Tātad, man jānokļūst mājās katru nedēļu. Kad esmu noteiktā attālumā no savas sievas, viņa jautā: “Sveiks, dārgais, kā tev iet?”

Kad tu uz pusi samazini attālumu, tam ir 4 reizes (nevis 2) lielāks pievilkšanās spēks. Kad tu atkal sadali attālumu uz pusi, tad jau ir par vēlu.

Tātad veči, nolēpums ir tāds, ka jāstāv apmēram 3 metrus attālumā un tev nebūs problēmu.

Apgrieztā kvadrāta likums ir tikai viena lieta, ko iemācīties.

Otrā lieta, ko nepieciešams iemācīties, ir vilciņš vai jebkurš rotējošs objekts,

kurš darbojas noteiktā veidā, ja tas ir atdūries pret kaut ko.

Ja tu met ar akmeni šim vilciņam, tas uz kādu brīdi grīļosies.

Vai arī tu to vari izdarīt ar žiriskopu un tas grīļosies un pēc tam tas atgūsies,

griežoties atkal vienmērīgi, bet parasti kādā jaunā, trakā leņķī.

Patiesībā tu vari noteikt, kad tas tika sakustināts, ja ir redzamas viļņotās diagrammas līnijas

kad tās izveidojās tam grīļojoties; tas ir interesanti.

Nav šaubu, ka zeme grīļojusies gadiem. Ziemeļpols ir pārvietojies.

Šodien Zeme ir sasvērusies par 23.5 grādiem.

Tāpēc globusu vienmēr noliek 23.5 grādu leņķī.

Stounhendža ir interesanta akmens celtne. Acīmredzami tā tika celta, lai pielūgtu sauli vasaras saulgriežos.

Bet šodien Stounhendža neatrodas šādā pozīcijā.

Ēģiptiešu templis Amun-Ra acīmredzami tika celts, lai pielūgtu sauli vasaras saulgriežos, garākajā gada dienā.

Bet tas arī vairs neatrodas vajadzīgā pozīcijā. Eudoxus tāpat.

Zeme šodien ir sasvērusies un tas ir tas, kas izraisa gadalaikus.

Gada garākā diena parasti ir 21. jūnijs, šad un tad 20. jūnijs, bet parasti 21. jūnijs,

jo Zeme ir sasvērusies, mūsu gadījumā ziemeļu puslode, ko esam noliekuši pretī saulei, tāpēc mēs saņemam vairāk saules gaismas.

Ziemeļpolā tīra saules gaisma spīd nepārtraukti – 24 stundas dienā.

Džordžs Dodvels (George Dodwell), slavens austrāliešu astronoms, pētīja seno astronomu saulgriežu pierakstus.

Viņš teica: “Ziniet, man izskatās, ka kaut kas ir ietriecies Zemē.”

Kad viņš izsekoja saulgriežu ēnu radītajām viļņveidīgajām līnijām, viņš teica, ka kaut kas Zemē ir ietriecies

pirms apmēram 4350 gadiem, un tas ir licis Zemei svārstīties vairākus tūkstošus gadu.

Šodien Zeme ir diezgan stabila. Ziemeļpols nav pārāk daudz pārvietojies.

Bet vai tā varētu būt, ka kaut kas patiešām satrieca planētu Zemi ap to laiku, kad bija Noa plūdi?

Tas ir tas, uz ko norāda zinātniskie pierādījumi.

Šodien Zeme ir sasvērusies vairāk, un tāpēc rodas gadalaiki.

Pirmais aukstais laiks Bībelē ir pieminēts 1. Mozus grāmatā 8:22, pēc Lielajiem Plūdiem.

Es šaubos, ka viņiem bija milzīgas polārās ledus cepures, pirms sākās Plūdi.

Es aizlidoju tik tālu uz Kanādas ziemeļiem, cik varēju, un tad braucu divas stundas pa ziemeļu ceļu uz Centrālsaskačevanu (central Saskatchewan).

Mēs bijām nokļuvuši tikai līdz apmēram šai vietai.

Virs mums bija daudz cietzemes, bet viņi saka, ka šī ir apdzīvojamās zemes robeža,

kur faktiski var nodarboties ar lauksaimniecību, bet tāpēc, ka šeit ziemeļos ir skarbi gadalaiki, nav iespējams nodarboties ar jebkuru lauksaimniecības veidu.

Uz planētas Zeme ir milzīgs zemes gabals, Ziemeļos un Dienvidos, netālu no poliem, kuri vienkārši ir neapstrādājami lauksaimniecības vajadzībām.

Bībelē sacīts, ka Dievs veidoja pasauli, lai tā būtu apdzīvota.

Es nedomāju, ka tas, kas mums ir šodien, ir līdzīgs tam, ko redzēja Ādams un Ieva.

Nākamā lieta, kura jāpatur prātā, ir – uz Mēness ir krāteri, bet mēs nekad neesam redzējuši, ka uz tā kaut kas ir nokritis.

No kurienes uz Mēness šie krāteri ir radušies? Pat uz Merkura ir krāteri.

No kurienes ir radušies šie krāteri? Uz Marsa ir kanjons, kas ir daudz lielāks par Lielo Kanjonu.

Kad zinātnieki uz Marsa pētīja šo kanjonu, viņi teica: “Oho, šis kanjons ir izveidojies dažu nedēļu laikā.”

Jo viņi saka, ka vienā no krāteriem ir kūstošs ūdens.

Tas pārplūda pāri malām un ļoti, ļoti ātri izskaloja kanjonu.

Kāpēc viņi uz Marsa var redzēt kanjonu, kurā mēs patiešām nevaram atrast ūdeni, un saka, tas izveidojās ļoti ātri,

taču apskatoties uz Zemes Lielo Kanjonu, nevar secināt, ka ūdens šo kanjonu izveidoja ļoti ātri?

Es nevaru saprast šo stulbumu. Man šķiet, ka cilvēkiem vajadzētu to redzēt.

Līdzko krātera grēdas malas padevās, Marsa kanjons izveidojās dažos mēnešos.

„Tas noteikti notika ātrāk nekā gada laikā,” teica viens no zinātniekiem.

Nākamā lieta, kas jāpatur prātā, tiek saukta par Meisnera efektu.

Cik no jums kādreiz ir redzējuši divus magnētus; tu saliec tos kopā un viens peldēs otra virspusē?

Jūs saprotat par ko es runāju? To sauc par Meisnera efektu. Šādā veidā darbojas japāņu vilcieni.

Mēs braucām ar vienu tādu vilcienu, kad bijām Japānā. Tie traucas pa sliedēm ar magnētisko levitāciju.

Nekāda pretestība tā ceļā; nekādas berzes. Nākamā lieta, kas jāpatur prātā.

Apkārt kosmosā lido komētas un šīs komētas ir ārkārtīgi aukstas.

Mīnus 185 līdz 240 grādi zem nulles pēc Celsija skalas. Nelaiziet tās.

Man jānoskaidro, kurš no jums esat vai bijāt tik dumjš kā es, kad biju bērns.

Cik daudzi no jums esat savu mēli pielīmējuši pie sūkņa roktura vai karoga kāta

un atstājuši gabaliņu no tās kādā vietā uz planētas Zeme, jo to nolaizījāt, kad tas bija auksts?

Nu taču, esiet godīgi. Ok, ir dažas rokas. Nelaiziet neko, kas ir mīnus 185 grādus auksts.

Ticiet man šajā jautājumā. Tā kādu laiku būs pēdējā lieta, ko jūs nolaizīsiet.

Ja tu mestu sniega piku pārāk ātri, tā izjuktu. Tu nekādā veidā nevarētu sniega piku izšaut no lielgabala.

Ja tu mēģināsi, tā vienkārši izjuks gabaliņos, pat pirms tā izšausies no stobra.

Tātad, super aukstam ledus meteoram, ja tas ir tuvojies Zemei, vajadzētu palielināt ātrumu apgrieztā kvadrāta likuma dēļ.

Pārvietojoties ātrāk un ātrāk, tas varētu izjukt kosmosā neskaitāmos ledus kristālos.

Tad tie nolītu uz zemes kā super auksts sniegs.

Nākamā lieta, kura jāpatur prātā – zemei ir ļoti spēcīgs magnētiskais lauks , bet tas kļūst vājāks.

Plūdu laikā tas, iespējams, bija 15 līdz 20 reizes stiprāks, nekā tas ir šodien.

Zemes magnētiskais lauks kļūst vājāks.

Magnētiskais lauks novirzītu lielāko daļu super aukstos ledus kristālus uz poliem.

Tāpat, super auksto ledu ir viegli statiski uzlādēt. Ziemeļblāzma eksistē, pateicoties zemes magnētiskajam laukam.

Cik daudzi no jums kādreiz ir redzējuši Ziemeļblāzmu? Tā ir neticami krāšņa.

Ja tu to neesi redzējis, aizbrauc tur uz augšu, tas ir tā vērts. Es tās esmu redzējis Dienviddakotā un Kanādā.

Neticami skaista, Ziemeļblāzama noteikti ir tas, ko ir vērts redzēt.

Katrā ziņā, pirms plūdiem pasaule bija ļoti atšķirīga. Pasaulei virs atmosfēras, iespējams, bija ledus vai ūdens kupols.

Mēs apskatījām to seminārā Nr.2. Tagad ir daži kreacionisti, ieskaitot Valtu Braunu (Walt Brown), kuri nepiekrīt.

Viņi saka, ka nebija nekāda kupola. Un es domāju, ka uz viņu argumentiem var viegli atbildēt.

Un es būtu priecīgs padiskutēt par to, ja jūs labprātīgi vēl gribētu to klausīties.

Nākamā lieta, kas jāpatur prātā: Kas gan bija Pelegs? Viņš ir pieminēts 1. Mozus grāmatā 10. nodaļā.

Es neciešu tā runāt par Bībeli, tā kā – Dievs, tagad uz brīdi, lūdzu, neklausies, labi?

Bet 1. Mozus grāmatas 10. nodaļa ir garlaicīga.

Ja tu lasi šo nodaļu (13.-17.panti), tajā ir visi šie lielie vārdi, kurus neviens uz zemes nevar izrunāt, izņemot Aleksandru Skorbiju (Alexander Scourby).

Tu zini: “Tas un tas dzemdināja to un to, un viņš dzemdināja to un to, un viņš dzemdināja to un to.”

Un tu lasi šo garo, garlaicīgo nodaļu, kur visi dzemdināja visus.

Un tad pēc visa pēkšņi tu nonāc pie 25. panta.

Un tur ir teikts: “Bet Ēberam tika dzemdēti divi dēli: viena dēla vārds ir Pelegs;

jo tas dzima zemes sadalīšanas laikā, bet viņa brāļa vārds ir Joktans.”

Tā, tagad uzgaidiet mirkli. Pelegs ir vienīgais čalis, par kuru kaut kas ir teikts un tur nekas nav teikts ne par vienu citu.

Kāpēc tur kaut kas ir teikts par Pelegu? Tur teikts: “jo tas dzima zemes sadalīšanas laikā.”

Un tad ir teikts: “viņa brāļa vārds ir Joktans.” Nevienam citam nav pieminēts brālis.

Kāpēc lai viņa brālis būtu pieminēts? Vārds „Joktans” nozīmē “kļūt īsākam”. Pelegs nozīmē “sadalīts”.

Pelegs ir dzimis apmēram 100 gadus pēc plūdiem. Pieminēšu, viņš tikai dzīvoja līdz 239 gadiem.

Viņa tētis, vectēvs un vecvectēvs nodzīvoja savus 400 gadus.

Kāda bija atšķirība? Kas notika Pelega laikā?

Nākamā lieta, ko vajadzētu paturēt prātā – pirmsplūdu pasaulei bija ūdens kupols

un ūdens zem zemes garozas. Pirms vairākiem gadiem, kā jauns kristietis, es pieņēmu lēmumu.

Man bija 16, kad es tiku glābts un visi ateisti manā pilsētā nāca pie manis

mēģinot mani novērst no kristietības.

Man bija dažas reālas problēmas noticēt dažām lietām Bībelē.

Viņi man parādīja šķietamas pretrunas un visu pārējo. Mēs to vairāk apskatīsim Seminārā Nr. 7.

Bet man bija jāpieņem lēmums kā 16 gadīgam, jaunam kristietim.

Es teicu: “Kungs,  es ticēšu Tavai grāmatai, līdz kāds pierādīs, ka tā ir nepareiza.”

Daži mani draugi izlēma, ka viņi šaubīsies par Bībeli, līdz tā būs pierādīta. Es domāju, tā ir kļūda.

Es domāju, ka es izdarīju pareizo lēmumu. Es teicu: “Dievs, es ticēšu Tev, pat, ja būs lietas, kuras es nesapratīšu.”

Un Viņš ir pierādījis Sevi katrā no tām lietām. Ir tikai pāris lietas, par kurām man joprojām ir jautājumi.

Reiz kāds ateists atnāca pie sludinātāja un teica: “Sludinātāj, es neticu nekam Bībelē.

Es ticu tikai zinātnei.” Viņš teica: “Sludinātāj, ja tu vari pierādīt vienu pantu no Bībeles zinātniski, es ticēšu tai.”

Sludinātājs teica: “Nu, labi.” Viņš sagrāba ateistu aiz kakla, sagrāba viņa degunu un sāka spaidīt to.

Diezgan drīz, protams, asinis sāka līt pa viņa seju un ateists teica: “Ko Jūs darāt!?”

Viņš teica: “Es pierādu Bībeli. Tur (KJV Salamana pam. 30:33) teikts: “Kad spiež degunu, tek asinis.”

Es neiesaku jums to darīt, ja vien tev negadās patiešām  „smags” ateists, tad tev varētu sagribēties pamēģināt šo versiju.

Es jums izstāstīšu Hovinda Teoriju. Šī, es pieņemu, ir laba apmācības tehnika.

Es tev pateikšu to, ko es tev pateikšu un tad es tev pateikšu,

un tad es pateikšu tev to, ko es tev pateicu.

Vai tu saprati to visu? Mēs gatavojamies tam iet cauri ļoti ātri.

Astoņi vienkārši soļi par to, ko es domāju, kas izraisīja plūdus un paskaidro visus šos dīvainos fenomenus uz planētas.

Tad mēs iedziļināsimies mazliet vairāk detaļās un tad mēs slēgsim tēmu.

1. Noa un dzīvnieki šķirstā bija drošībā.

2. 185 grādus zem nulles auksts ledus meteors lidoja pretī Zemei un sadalījās kosmosā.

Līdzko tas sadalījās, daži fragmenti tika uztverti un kļuva par gredzeniem ap planētām.

Tie izveidoja krāterus uz Mēness, krāterus uz dažām planētām,

un tie, kas palika pāri, nokrita un apšļakstīja Ziemeļpolu un Dienvidpolu.

3. Šis super aukstais sniegs lielākoties nokrita uz poliem, aprokot stāvošus mamutus.

4. Ledus izgāztuve Ziemeļu un Dienvidu polā pāršķēla zemes garozu, atbrīvojot pazemes avotus.

Ledus izplešanās radīja Ledus Laikmeta efektu. Šļūdoņa efektu, ko mēs redzam. Tas apraka mamutus.

Tas uz dažiem tūkstošiem gadu radīja zemes grīļošanos.

Un tas radīja kupola sabrukšanu, kurš kalpoja, lai aizsargātu zemi.

Un tas atvēra pazemes avotus.

5. Pirmo dažu plūdu mēnešu laikā, beigtie dzīvnieki un augi varēja nosēsties un tos visus apraka.

Tie kļuva par oglēm, ja tie bija augi un par naftu, ja tie bija dzīvnieki.

Un tie joprojām šodien ir atrodami milzīgās kapsētās. Fosīlijas ir atrastas kapsētās.

Naftu atrada milzīgās kamerās, kas atrodas zem zemes.

6. Pēdējo dažu plūdu mēnešu laikā nestabilās zemes plāksnes varēja novirzīties.

Dažas vietas pacēlās augšā; dažas iegrima. Tā izveidojās okeāna baseini un kalnu grēdas.

Un notece dažās nedēļās radīja neticamu eroziju – tādu kā Lielais Kanjons.

7. Dažos nākamajos tūkstošos gados ledus cepures lēnām izkusa, sasniedzot esošos izmērus.

Klāt pienākušais ūdens no ledus kušanas varēja pacelt okeāna līmeni, radot to, ko sauc par kontinentālo šelfu.

Tas arī absorbēja oglekļa dioksīdu no atmosfēras, kurš ļauj starojumam

iekļūt atmosfērā, saīsinot cilvēku mūžus. Un Pelega dienās tas beidzot notika.

8. Zeme joprojām šodien parāda sekas šiem postošajiem plūdiem.

Tagad mazliet vairāk detaļas par katru no šiem. Dievs teica Noa. Kungs teica Noa: “Nāc tu.” Vai uzķērāt?

Klausies ļoti uzmanīgi. Ko Dievs lika Noa darīt? Viņš lika viņam nākt šķirstā.

Viņš neteica: “Ej šķirstā.” Viņš teica: “Nāc šķirstā.” Kur Dievam būtu jābūt, lai Viņš tā teiktu?

Šķirstā. To brālis sludinās. Tieši tur ir sprediķis, tieši tur (1.Mozus 7:1-2).

“Nāc šķirstā, Noa. Nāc ar mani un mēs dosimies nelielā kruīzā. Nāc iekšā, Es esmu šeit ar tevi.”

Un kad plūdi bija beigušies, Dievs teica: “Noa, ej ārā no šķirsta.” Dievs bija ar viņu visu laiku.

Tas patiešām bija kruīzs. Un Dievs aizvēra durvis.” Starp citu, tas ir labs mūžīgās drošības pants.

Ja Dievs Tevi ir izglābis, tu esi glābts. Tu nevari izkļūt no Dieva rokām.

Tad šis mīnus 185 grādu ledus meteors nāca, lidojot pretī saules sistēmai.

Kādi gabali no tā atšķēlās. Tie radīja krāterus uz Merkura un krāterus uz Mēness.

Ap četrām planētām joprojām ir gredzeni. Un šo planētu gredzeni sastāv no akmeņiem un ledus.

Ļoti interesanti. Valts Brauns domā, ka daži krāteri uz Mēness izveidojās, kad

pazemes avoti izlauzās un akmeņi pacēlās no Zemes virsas un izgāja ārpus Zemes gravitācijas lauka,

dreifējot kādu laiku apkārt un tad atsitoties pret Mēnesi.

Iespējams, viņam ir taisnība. Es to tiešām nezinu, bet tas ir interesanti.

Viņš domā, ka komētas nāca no Zemes, un ūdens uz Marsa nāca no Zemes, kad pazemes avoti izlauzās ārā.

Tu vari pats par to palasīt, ja vēlies.

Super aukstais sniegs varēja nolaisties lielākoties uz ziemeļu un dienvidu poliem, jo super aukstais ledus

netiek ietekmēts tikai no magnētiskā lauka, tas ir arī viegli statiski uzlādējams.

Cik daudzi no jums ir redzējuši elektrisko van de Grāfa ģeneratoru, kurš liek jūsu matiem celties augšā.

Mums viens tāds ir mūsu zinātnes centrā Dinozauru Piedzīvojumu Parkā.

Tāpat kā ledus meteors nāca lidojot pretī Zemei, tas sadalījās, gabali lielākoties nolaidās uz poliem,

izraisot zemes grīļošanos uz dažiem simtiem gadu. Vai varbūt uz dažiem tūkstošiem gadu.

Ūdens kupols virs zemes sabruka, tad 40 dienas lija, ūdens apakšējā mala

zem garozas iznāca virszemē, un ūdens turpināja celties vēl 150 dienas.

Un visi noslīka. Iespējams, pagāja seši vai astoņi mēneši, līdz plūdu laikā visi nomira.

Mēs visi domājam: “Labi, lija un visi nomira pirmajā dienā.” Nē, vajadzēja ilgāku laiku, lai cilvēki nomirtu.

Cilvēki skrēja un cīnījās par nokļūšanu uz augstākām zemes vietām.

Tā kā tās kļuva arvien mazāk ūdenim 150 dienas turpinot celties un celties, ūdens līmenis paaugstinājās.

Starp citu, joprojām kosmosā tiek atklāti lidojoši ledus gabali.

Šeit ir raksts par zinātnieku, kurš atklāja gabalus, tik lielus kā šī auditorija, visu laiku triecoties pret Zemi.

Viņi izšķīst kosmosā un tas nolīst kā ūdens. Kosmosā ir ūdens, tur visur ir ūdens.

Šis ir zinātnes un tehnoloģijas izdevuma raksts.

Ja tu dodies uz Ziemeļpolu, tev būs mazliet vēsi un tu būsi viens no 400 cilvēkiem, kurš jebkad tur ir bijis.

Bet apkārt ziemeļpolam ir okeāns ar nosaukumu „Ziemeļu Ledus okeāns”.

Pirms dažiem gadiem es devos, lai redzētu Ziemeļu Ledus okeānu, un viens čalis teica:

“Brāli Hovind, vai tu zini ko interesantu par šo okeānu? Tam nav plūdmaiņu.”

Es teicu: “Es nekad neesmu domājis par to. Es mācu Zemes zinātni jau 15 gadus. Ziemeļu Ledus okeānam nav plūdmaiņas.”

Un kuru gan tas uztrauc, vai ne? Tur Krievijas krastā ir salas ar nosaukumu „Jaunsibīrijas salas”.

Uz šīm Jaunsibīrijas salām tika atrasti sasaluši lūši un sasaluši kamieļi. Kas notika?

Kad viņi nokļuva Dienvidpolā un urba ledu, zem ledus Dienvidpolā tika atrastas akmeņogles.

Es vēlos uzsvērt, godātie, to, ka Antarktīdā nav koku, neviena.

Admirālis Burds (Admiral Byrd) aizbrauca uz turieni un teica, ka netālu no Dienvidpola viņš ir redzējis palmas zarus vai palmas lapas.

Zinātnieki netālu no Dienvidpola ir atklājuši visu veidu sasalušas lapas, pat dinozaura fosīlijas, augēdājdinozaurus.

Antarktīdā atrastas tūkstošiem labi saglabājušās lapas?

Lapas klints malā, 400 kilometru no Dienvidpola?

Un lapas joprojām ir saglabājušas savu oriģinalitāti, šūnu struktūru un organisko vielu saturu. Tās nav pārakmeņojušās.

Tās ir saglabājušās. Ir atrasti dinozauri, augēdājdinozauri Ziemeļaļaskā.

Bet šodien tur nav koku. Es biju tur. Nekā, vairums vietās pat ne viena paša zāles stiebra.

Redziet, uz zemes patiesībā ir divi Ziemeļpoli. Ir ģeogrāfiskais Ziemeļpols, ap kur mēs griežamies apkārt.

Ir arī magnētiskais Ziemeļpols Kanādā, kur patiesībā norāda kompass.

Šeit, Tenesijā, iespējams nav nekādu atšķirību.

Tavs kompass norādīs uz ziemeļiem, jo tie abi ir diezgan tuvu viens otram.

Bet, ja tu dzīvo Aļaskā, tavi magnētiskie ziemeļi atrodas citā virzienā nekā īstie ziemeļi.

Pilotiem ir jāiemācās pielāgoties tam. Un kuru gan tas uztrauc? Pareizi?

Es domāju, notika šādi: mamuti atradās tur un gremdējās savos tropiskajos ziedos.

Tā bija skaista diena un sāka snigt super auksts sniegs. Viņi nekad nebija redzējuši sniegu.

Viens no mamutiem paskatījās uz savu ķermeni un teica: “Herman, šis ir dīvainākais laiks, kāds jebkad mums ir bijis.

Kas ir šī baltā viela, kas krīt no debesīm?” “Es nezinu, bet laižamies prom no šejienes.”

Tie sāka skriet apkārt un meklēt vietu, kur paslēpties, un sniegs kļuva dziļāks un dziļāks, un dziļāks,

un tie iestiga stāvoši sniegā, tie pat nevarēja nokrist zemē.

Cik daudzi no jums esat bijuši sniega kupenā tik dziļi, ka nevarat pat nokrist?

Kādreiz esat bijuši tādā? Es domāju, tas ir tas, kas notika ar mamutiem.

Cilvēki saka: “Mamutiem bija gari mati. Tie bija radīti aukstam laikam.”

Nē, mamuti netika radīti aukstam laikam. Daudziem dzīvniekiem džungļos ir gari mati.

Tur ir karsti. Ja temperatūra ir 21 grādi (Celsija skala), gari mati vienkārši ir rotājums.

Mamutiem ir daudz pazīmju, kas parāda, ka tie nebija radīti aukstam laikam.

Šajā grāmatā ir vesela nodaļa par mamutiem, kur parādīts, ka tie nebija radīti aukstam laikam.

Tu par to visu vari izlasīt. Par mamutiem, daži no tiem nosala stāvot.

Tas bija super auksts ledus, iespējams 185 grādus zem nulles!

Ledum spiežot uz ekvatoru, tas gatavojas izgriezt šļūdoņa rievas.

Ja tu esi Ohaio ziemeļos, aizbrauc uz Kellija salu Erie ezerā un aplūko šļūdoņa rievas.

Lieli, dziļi skrāpējumi uz klintīm, kilometriem gari. Es domāju, ka ledus laikmets patiešām bija.

Bet tas notika plūdu sākumā. Kreacionistu vidū pamatā ir divas teorijas par Ledus laikmetu.

Viena teorija saka, Ledus laikmets izraisīja plūdus, kurai es ticu.

Otra teorija saka, ka plūdi izraisīja Ledus Laikmetu. Mazsvarīga atšķirība; es nedomāju, ka tas ir cīņas vērts.

Bet, jebkurā gadījumā, Ledus laikmets ilga vairākus simtus gadus pēc plūdiem.

Pēcplūdu laikā iedzīvotājiem vairojoties, ja kāds slikti uzvedās, tā vietā, lai celtu cietumus un ieslodzītu viņus tajos un pēc tam visu atlikušo mūžu viņus barotu,  viņus vienkārši izraidīja.

Lika viņiem aiziet, viņi nevarēja palikt kopā ar civilizāciju.

Un, ak vai, ja bija grūti laiki un tikko sāka veidoties civilācija, kas cīnās par izdzīvošanu kā “Džiligana salā” (Gilligan’s Island),

tikt padzītam būtu pietiekams bargs sods.

Tu sekosi Ledus laikmeta dzīvniekiem un nogalināsi viņus, atstājot savu instrumentu kasti aiz sevis.

Jo tu nevēlies stiept līdzi 20 kilogramus akmens.

Tu nogaidi, līdz atrodi mamutu ganāmpulku, tad turpat uz vietas tu izgatavo savus ieročus un tur arī nogalini mamutu.

Tieši tāpēc visā pasaulē ir atrasti ādas skrāpji un visu veidu kramu bultu uzgaļi.

Šie čaļi tiešām izmantoja akmens ieročus, lai nogalinātu dzīvniekus, bet viņi nenēsāja tos apkārt.

Akmeņi ir papilnam, viņi to atrada visur, lai izgatavotu bultu galus un tamlīdzīgas lietas.

Un tad šis super aukstais ledus uz poliem sūtīja viņiem aukstuma viļņus.

Līdzīgi kad tu atver saldētavu un aukstais gaiss iznāk un uzkrīt uz tavām pēdām.

Šis aukstais gaiss saskaroties ar siltu gaisu radīja lietu.

Lija 40 dienas un 40 naktis, kupols sabruka.

Bībelē sacīts, visi pazemes avoti izlauzās vienā dienā [A daļas beigas].

[B daļas sākums] Ja tu lasi Jašera grāmatu (tu to vari iegūt pie mums) es nevaru apliecināt tās pareizību,

patiesībā Jašera grāmata ir pieminēta Bībelē. Bībelē (Jozuas 10:13, 2.Samuēla 1:18) ir atsauce uz Jašera grāmatu. Tā varētu būt un varētu nebūt. Es nezinu.

Bet tā tomēr ir interesanta lasāmviela.

Jašera grāmatā ir teikts: “Un tanī dienā Kungs visai zemei lika sajaukties, un saule aptumšojās, …

un zemes pamati trakoja un visa zeme spēcīgi kustējās.

Un zibens  liesmoja un pērkons dārdēja, un visi zemes avoti izlauzās.”

Jašera sestajā nodaļā. Interesanti. Es domāju, lūk kas notika – ledus krāvumi bija iemesls zemes garozas plaisāšanai.

Ledus izplatījās virzienā uz ekvatoru, apklājot mamutus, radīja zemes svārstīšanos un zeme pilnībā tika pārklāta ar ūdeni.

Bībelē (1.Mozus 7:19) sacīts, ka visi augstie kalni tika apklāti.

Tagad daži idioti māca, ka Noa dienās tie bija tikai lokāli plūdi.

Bībelē sacīts, ka augstie kalni tika apklāti. Tie nebija lokāli plūdi.

Ja zeme tiktu samazināta līdz šim izmēram,

visi pasaules okeāni piepildītu tikai vienu ēdamkaroti.

Ja tu nogludinātu zemi līdzenu, okeāni nokristos par 3600 metriem.

Bet ja tu nogludinātu zemi, to vidējais dziļums visās vietās būtu 2400 metri.

Uz zemes ir tik milzīgs daudzums ūdeņa, lai ar to apklātu planētu.

Tehniski pat viens ūdens piliens apklātu planētu, ja tu to izplet ļoti plānu.

Es lidoju pāri Klusajam okeānam un atgriežoties es teicu vienam čalim no mana kabineta:

“Vecīt, tas Klusais okeāns ir milzīgs.” Viņš teica: “Tā ir tikai okeāna virspuse.” Pārsteidzoši, kas par domu.

Tā ir tikai virspuse. Okeānā ir daudz ūdens.

Kad alpīnisti 1953.gadā (gadā, kad es piedzimu) nokļuva līdz Everesta virsotnei,

viņi sāka atklāt kaut ko interesantu – pārakmeņojušos gliemežus Everesta virsotnē.

Pirms dažiem gadiem Peru tika atrasta milzīga austere – 3.3 metrus gara, tas bija 3.2 km virs jūras līmeņa.

Tā ir liela austere. Jums vajadzētu redzēt pērli!

Šīs gliemenes ir interesantas. Tās ir pārakmeņojušās aizvērtā pozīcijā. Tagad mirkli padomājiet par to.

Kad gliemenes nomirst, tās atveras. Iekšējie muskuļi atslābst, saites ārpusē liek čaulai gandrīz acumirklī atvērties. Kad gliemenes nomirst, tās atveras.

Visā pasaulē uz kalnu virsotnēm ir miljoniem pārakmeņojušos gliemeņu aizvērtā pozīcijā.

Es vēlētos uzsvērt, godātie, ka Everests ir diezgan tālu no pludmales. Tas pirmkārt.

Otrkārt, gliemenes nekāpj kalnos pārāk labi.

Un treškārt, kad gliemenes nomirst, tās atveras.

Vislabākais izskaidrojums tam ir, ka tās tika apraktas dzīvas.

Dažkārt ir atrasti veseli gliemeņu slāņi.

Vīrs Alabamā teica: “Brāli Hovind, vai vēlies kādas pārakmeņojušās gliemenes tavam muzejam?” Es teicu: “Jā!”

Viņš teica, ka viņa pagalmā tās ir 1.2 m biezumā. Kad viņš uzara savu dārzu, viņš izcēla tūkstošiem pārakmeņojušos gliemju, aizvērtas pārakmeņojušās gliemenes.

Mūsu muzejā Pensakolā, Floridā to ir vesels bars.

Ir atrastas pat tādas trauslas lietas kā pārakmeņojušās olas.

Es ticu, ka nogulsnes radās no šiem plūdiem, smalkas nogulsnes varētu pasargāt lietas pat visneiedomājamākos sīkumos.

Šeit ir pārakmeņojusies medūza. Mums muzejā ir pārakmeņojusies astoņkāja roka.

Mīkstie audi tā vienkārši nepārakmeņojas; ir jābūt ļoti īpašiem apstākļiem.

Bībelē (1.Mozus 7:11) sacīts, ka pazemes avoti izlauzās.

Es domāju, ka Zeme saskārās ar meteorītu un pazemes ūdens izšāvās virspusē.

Un Zeme tika pārklāta ar ūdeni.

Redziet, Zemes garoza savā veidā ir interesanta. Tā patiesībā dažās vietās ir diezgan plāna.

Tā ir 5 līdz 8 km bieza zem okeāna. Apmēram 50 km bieza zem kontinenta.

Karsts ūdens no zemes iekšienes izšāvās ārā un nogalināja dzīvniekus, kuri dzīvoja  konkrētā rādiusa robežās no šīs plaisas, kur izlauzās karsts ūdens.

Bazaltam izspiežoties pa vidu virspusē, plāksnes noslīdēja zemāk, izskaidrojot, kā jau es teicu agrāk, rievainos kalnus.

Paskatieties uz šiem krunkainajiem kalniem Britu Kolumbijā, Kanādā.

Tie ir bijuši saspiesti no beigām, sarievojoties. Kas notika?

Ūdenim izšaujoties ārā, karstais ūdens nogalināja visa veida dzīvību konkrēta rādiusa robežās.

Ja tu ielietu galonu vāroša ūdens savā akvārijā, tas noteiktā attālumā nogalinātu visas zivis

līdz tempratūra izlīdzinātos.

Visā pasaulē ir atrastas beigtas mazas, sīkas radības, sauktas par diatomu, lielā biezā slānī, ko sauc par diatoma zemi.

Šie diatomi ir ļoti sīki. Nepieciešams apmēram tūkstotis gadu, lai iegūtu collu (2.54cm) beigtu diatomu okeāna dibenā.

Tie uzkrājas ļoti lēni. Kad tie izžūst, tos var pārvērst īpašā pulverī, kuru sauc – diatoma zeme.

To izmanto visādām vajadzībām. Tos lieto kaķēnu pakaišos.

Tos lieto, lai uzsūktu eļļu. Diatoma zeme tiek lietota peldbaseinu filtros.

Tos lieto ķieģeļos, aspirīnā un medicīnā, un visādās lietās, kuras tu nevari pat iedomāties. Diatomīta zeme. Tā ir ļoti absorbējoša.

Es biju Lompokā, Kalifornijā sludināt un devos apmeklēt pasaules lielāko diatoma karjeru. Es ticu, ka tas ir lielākais pasaulē.

Tur Lompokā, Kalifornijā, kas ir pleķis tieši San Andreas Līnijas augšgalā.

Tur Lompokā, Kalifornijā 1976. gadā tika atrasts pārakmeņojies, saslējies 25 metrus garš vaļa skelets, kurš stiepās  cauri diatoma zemei!

Es zinu, valis atrodas paralēli slāņiem, tas ir labi, jo arī slāņi ir izliekušies uz augšu.

Tātad, vaļa biezums kļūst par problēmu, nevis garums.

Bet joprojām, ja šī lieta uzkrāsies katrus tūkstošos gadus …

Cik ilgi mirušie vaļi ir tur atradušies, gaidot šo vielu apklājamies viņiem apkārt?

Okeāna dibenā mirušie vaļi ir izšķīduši dažu nedēļu vai mēnešu robežās.

Pat kauli galu galā ir pazuduši. Viņi man iedeva gabalu no viņu diatoma zemes.

Tajā vienā mazajā kvadrātpēdā (~0.093 m2) ir desmitiem, varbūt līdz pat 60 zivju skeletu.

Vai zinājāt, ka zivju skeleti, kuri ir atrasti diatoma zemē, ir atrasti ar izplestām žaunām, ieplestām spurām? Tās nomira pārbijušās.

Lai kas arī notika ar tām, tas pārbiedēja šīs radības. Ir atrastas triljoniem zivju fosīlijas.

Arī krīta klintīs Doverā, Anglijā. Krīts no latīņu vārda “kreta”, kas nozīmē krīts, šeit ir 100 metrus biezs.

Tā bija katastrofa, kas to visu izveidoja. Bībelē (1.Mozus 7:18) teikts, ka ūdeņi guva virsroku pār Zemi.

Es domāju, ka tas, kas notika pirmo plūdu laikā, beigtās lietas izskaloja virspusē.

Plūdi uz šīs planētas attēlo Dieva spriedumu.

Hovinda Teorijas punkts nr. 5 ir: –plūdu pirmajos mēnešos varēja nogulsnēties beigtie dzīvnieki.

Cilvēki jautā: “Kāpēc nav atrasts vairāk cilvēku fosīlijas”?

Nu, cilvēki ir gudrāki par dzīvniekiem. Nu labi, daži cilvēki un daži dzīvnieki.

Un viņi centās izvairīties no noslīkšanas līdz pat pēdējai minūtei.

Ar dzīvniekiem, kuri tika aprakti virspusē vai ļoti seklā augsnē, nenotika fosilizēšanās.

Padomājiet par visiem miljons bifeļiem rietumos, kuri pēdējos dažos simts gados ir tikuši nogalināti.

Neviens no viņiem nav pārakmeņojies – jo viņi netika aprakti.

Tātad fosīlijas veidojas tad, ja dzīvnieks ir aprakts dziļi un ātri, pirms tas ir satrūdējis.

Marvins Lubenovs saka, ka ir atrasti apmēram 4000 cilvēku mirstīgo atlieku komplekti.

Es domāju, ka cilvēku fosīliju ir mazāk nekā dzīvnieku, jo viņi bija gudrāki un līdz pēdējam elpas vilcienam centās izvairīties no noslīkšanas.

Tāpēc viņi nepārakmeņojās. Mēs to vairāk apskatīsim seminārā nr. 7.

Koki, kuri tika izrauti ar visām saknēm, peldēja apkārt Teksasas lieluma baļķu paklājā.

Tie tika aprakti un kļuva par ogļu slāņiem, kurus redzam mūsdienās.

Ūdens pārvietošanās bija par iemeslu dažām interesantām parādībām.

Kustoties ūdenim, tas automātiski sašķiro lietas. Tas vienlaicīgi var izveidot 5 vai 6 slāņus.

Ir labs video, saucas: “Noslāņošanās eksperimenti”,

kas parāda, ka virsējais slānis patiesībā var būt vecāks par apakšējo.

Ja ūdens kustas, tas izveido vairākus slāņus vienlaicīgi. Ūdenim pārvietojoties, notiek dīvainas lietas.

Kurš no jums kādreiz ir redzējis veikalos tās lietas, kurās ir dažādu krāsu smiltis starp diviem stikliem?

Kad tu apgriez to otrādi, tas ātri sakārto visus slāņus. Tas neaizņem daudz laika.

Noslāņošanās var notikt ļoti ātri.

Zemūdens nogruvumi, kā piemēram tas, ko mēs redzējām Indonēzijā 2004. gadā, ko sauc par dubļu straumi, zem ūdens var izdarīt milzīgus bojājumus.

Tas virspusē izraisīja cunami, kas nogalināja 250 000 cilvēku.

1929. gadā bija zemūdens nogruvums, kas virzījās ar 112 km/h lielu ātrumu. Tas pārrāva transatlantiskos kabeļus.

Šis viens zemes nogruvums apklāja 64 000 kvadrātkilometrus (Tas ir apmēram Ohaio izmēros). Viens zemūdens nogruvums.

Plūdu laikā ūdens mutuļoja riņķī apkārt. Beigtie dzīvnieki tika ierauti šajos mazajos mutuļos, ko sauc par virpuļiem. Tu vari redzēt tos upē, mazus virpuļus, kas samutuļo ūdeni.

Tas varēja notikt vispasaules Noa plūdu laikā.

Dažas nedēļas dzīvnieki peldēja apkārt, viņi sapuva. Galva atdalījās, aste atdalījās un kājas atdalījās.

Un, kad daži no tiem beidzot tika aprakti, tu galu galā tiec pie jucekļa dinozauru kaulos.

Ievērojiet, šim mugurkaulam nav pievienota galva un nav kājas, tikai mugurkauls.

Zemūdens nogruvums dara lielus postījumus un dzīvnieki, kas tika aprakti uz virszemes zem dubļiem, tika atrasti, sajaukušies juceklī.

Uz šīs planētas ir ļoti daudz fosīliju kapsētu.

Ir atrasti fosīliju kopumi, piemēram, kā koka baļķi koku sanesumā.

Ja tu dodies uz San Džuakito pieminekli Teksasā (kur Santa Ana beidzot satika savu īsto, kad teksasieši noķēra viņu), redzēsi, ka viss piemineklis ir izgatavots no fosīlijām.

Ja paskatās uz klints bluķi, tas izskatās kā liels akmens bluķis un tā arī ir, līdzko pieiet tuvāk, tā tajos ir neskaitāmi daudz sīku fosīliju.

Šeit ir četri dzīvnieki, kas atrasti pārakmeņojušies peldus pozā. Viņi turēja galvas augšā virs ūdens. Viņi, iespējams, iekļuva dubļos un dubļi parāva tos zem ūdens.

Tie noslīka vai nomira šādā peldēšanas pozā.

Kādā vietā Āfrikā, ko sauc par Karro veidojumu, esot 800 000 x 1 000 000 mugurkaulnieku dzīvnieku skeleti.

Vairākums no dzīvniekiem nomira vienlaicīgi. Beļģijas ogļu raktuvē ir atrasti iguanodonu skeleti.

Tie vertikālā stāvoklī ir izkārtojušies 30 metru biezā klintī.

Kanādas ziemeļos Aksela salā ir atrasti pārakmeņojušies sarkankoka celmi.

Tu vari aizbraukt uz Aksela salu. Aksela salā nav koku.

Un tur, protams, neaug sarkankoki.

Kā gan iegūt pārakmeņojušos sarkankoka celmus Aksela salā?

Cilvēki saka: “Hei, vai tad, lai pārakmeņotos, nevajag miljons gadus?” Nē, lietas pārakmeņojas ātri.

Ir daudz piemēru lietām, kuras ir pārakmeņojušās mazāk kā 100 gadu laikā.

Oregonā ir atrasti pārakmeņojušies zirgu nagi.

Šeit ir redzams pārakmeņojies ūdens rats. Minerāli aizstāja koku.

Šeit ir pārakmeņojies malkas pagale.

Šeit ir makšķerēšanas spole, kas iestrēgusi klintīs.

Tiek apgalvots, ka klints ir 300 miljonus gadus veca.

Starp citu, ja kāds no jums studentiem vēlas pelnīt naudu – Tenesijas universitāte Katanogā (UTC) pētīja šo lietu.

Viņi runāja ar puisi, kuram tā piederēja un analizēja visu šo lietu.

Viņi teica: “Vecīt, tas ir pārsteidzoši, spole iestrēgusi klintī”.

Ja jūs varat noteikt spoles īpašnieka atrašanās vietu un ļautu man sazināties ar viņu, es vēlētos uzzināt, vai viņš man ļautu to aizņemties savam muzejam?

UTC ģeologu eksperti nespēj to izskaidrot. Kā gan makšķerēšanas spole var tikt atrasta klintī?

Ja tu dodies uz Veikrosu Džordžijā, viņiem ir eksponāts Dienvidu Meža Pasaulē (Southern Forest World) – kokā iestrēdzis mumificēts suns.

Suns acīmredzot dzinās pakaļ jenotam kokā, iekrita iekšā un iesprūda.

Tagad suns ir mumificējies.

Koks joprojām bija dzīvs. Viņi nosauca suni par “Iesprūdušo” (Stucky).

Šeit ir pārakmeņojies kovboja zābaks ar kovboja kāju joprojām tajā.

Šeit uz galda ir raksts ar nosaukumu „Kaļķakmens kovbojs”.

Šeit ir pārakmeņojusies zivs (ihtiozaurs) dzemdību laikā.

Šeit ir pārakmeņojies āmurs, atrasts Havaju salās.

Pārakmeņojusies cepure, atrasta Jaunzēlandē.

Pārakmeņojies zīmulis, atrasts Arizonā.

Pārakmeņojies adatu spilvens Viskonsīnā.

Montanas pludmalē tika atrasts kāds vīrs, kas bija pārakmeņojies, pārakmeņojies cilvēks.

Gainsberijā, Tenesijā ir stāsts par pārakmeņojušos cilvēku.

Puisis nomira 1881. gadā. Viņš tika aprakts. 14 gadus vēlāk, kad nomira viņa sieva, viņu gatavojās aprakt blakus viņam.

Vecmāmiņas kapam tika izrakta bedre un kapa bedrē satecēja ūdens. Viņi teica: “Ak, mēs negribam aprakt vecmāmiņu ūdenī.”

Tad vecmāmiņa tika aprakta kaut kur citur. Tad bērni sāka uztraukties par vectētiņu. Aprakts ūdenī.

Tad viņi atraka viņa kapu. Ķermenis bija kļuvis par akmeni, izņemot rokas, kas bija nopuvušas.

Pārējais ķermenis pārakmeņojās 14 gadu laikā zārkā, Tenesijā.

Fort Bentonā, Montānā 1897. gadā Toms Dunbars atrada cilvēku, puisis bija 1.72 metrus garš.

Daudzi medicīnas doktori pārbaudīja viņu. Viņi teica: “Šis ir pilnībā pārakmeņojies cilvēks, ne tikai kauli, pilnīgi viss cilvēks ir pārakmeņojies.”

San Paulo, Brazīlijā 63 gadus veca dāma aizgāja pie ārsta un teica: “Man sāp sānos.”

Viņi to apskatīja caur rentgenu un atrada pārakmeņojušos bērna skeletiņu viņā. Viņa bija stāvoklī un nezināja to.

Bērns bija nomiris un kļuvis par akmeni sievietes ķermenī.

Tā vien izskatās, ka bērns nebija tālu no piedzimšanas, teica dakteris, kurš viņu pārbaudīja.

Es runāju ar puisi no Merilindas, viņš teica: “Jā, es braucu uz ambulanci. Mēs reiz vedām sievieti uz slimnīcu Snovdenā, Vašingtonā, lūk, viņas telefona numurs, es runāju ar Braienu,

viņa tika aizvesta uz slimnīcu un viņi izņēma pārakmeņojušos augli no šīs sievietes.

Tas viņas ķermenī bija pārvērties akmenī.

Šeit ir pārakmeņojušies miltu maisi, atrasti Eureka Springsā, Arkanzasā.

Šeit ir pārakmeņojies marinēts gurķis, atrasts Montonā. Tagad tas ir manā muzejā.

Tas tika atrasts burkā. Puisis, kurš to atsūtīja man, teica: “Brāli Hovind, es atradu šo pārakmeņojušos gurķi burkā. Vāks nopuva. Vai tu to negribētu savam muzejam?”

Es teicu: “Protams. Kurš pie pilna prāta negribētu pārakmeņojušos gurķi savam muzejam?”

Šeit ir pārakmeņojusies suņu sēne Dienvidblumingtonā, Ilinoisā, pārsteidzošā muzejā ar nosaukumu „Baiļu, dārgakmeņu un minerālu muzejs” Širlejā, Ilinoisā. Ja tu kādreiz brauc tur, apstājies un apskati to vietu.

Šis bērns (attēlā) atsūtīja man šīs pārakmeņojušās ozolzīles.

Viņš ir septiņus gadus vecs. Viņš teica: “Brāli Hovind, es ieliku šīs ozolzīles ūdens spainī, cerot, ka tās izdīgs.

Un es aizmirsu par tām.”

Gadu vēlāk, kad mamma atrada tās aizmugurējā lievenī, ūdens spainī tās bija pārvērtušās akmenī.

Pārakmeņojušās ozolzīles.

Šeit ir pārakmeņojies zemesriekstu saišķis. Tas atrodas Riplija muzejā Floridā.

Šeit ir pārakmeņojušās kokogļu briketes. Mēs dabūjām tās savam muzejam. Atbrauc uz Pensakolu un apskati pārakmeņojušās kokogļu briketes.

Šeit ir redzams kaut kas, kas izskatās pēc pārakmeņojušos kokosrieksta. Tas viss atrodas mūsu muzejā Pensakolā.

Šeit ir pārakmeņojusies astoņkāja roka, es par to jums stāstīju agrāk. Šī ir kopija no tā.

Pārakmeņojusies astoņkāja roka.

Šeit ir raksts no “Parocīgas Saimniecības Ierīces” (Handy Farm Devices) publicēts 1909. gadā, kā pagatavot pārakmeņojušos koku.

Jau gadsimtiem cilvēki ir zinājuši, kā radīt pārakmeņojušos koku, lai tas kalpotu ilgāk.

Cilvēki saka: “Tā, pagaidi mirklīti, vai tad vienādu dzīvnieku fosīlijas nav atrastas tajos pašos slāņos, vai tad tas nepierāda, nu, evolūciju, jo rāpuļi ir atrasti vienā un tajā pašā slāni?”

Ja tajā ir dažādu veidu fosīlijas, tas nepierāda evolūciju. Tas nu ir skaidri zināms.

Patiesībā mācību grāmatas māca, ka slāņi ir sašķiroti ļoti kārtīgi; tā vienkārši nav patiesība.

Šis čalis, Deivids Robs, man liekas, ka viņš ir profesors no Čikāgas universitātes.

Viņš saka: “Viena no evolūcija-radīšana debašu ironijām ir, ka kreacionisti

ir akceptējuši kļūdainu uzskatu, ka fosīliju liecības parāda detalizētu un secīgu attīstību.

Un viņi smagi strādājuši, lai pielāgotu šo “faktu” viņu Plūdu ģeoloģijā.”

Slāņi nav tādā kārtībā, kādā viņiem patiktu, lai jūs domātu, kādā tie ir.

Nils Eldregeds ir teicis: “Mēs datējam slāņus ar fosīlijām un mēs datējam fosīlijas ar slāņiem.”

Tā ir apļveida spriedelēšana.

Ja ir kādi slāņi ar fosīliju liecībām, tos vislabāk ir izskaidrot ar plūdiem.

Redziet, kustīgs ūdens plūdu situācijā sašķiro visādas interesantas lietas.

Tas ir fenomens, ko sauc par kavitāciju. Šī parādība ir notikusi Gravas Kanjona Dambī Arizonā.

Kad ūdens sāka pārvietoties pārāk ātri, tas patiesībā izsūca klints malas tieši pie kanjona sienām.

20 sekunžu laikā tas izveidoja platību, kas bija apmēram basketbola laukuma lielumā, un kas bija apmēram 1.2 metrus dziļa.

Kustīgais ūdens kavitācijas dēļ iesūca akmens bluķus no krasta sienām.

Ir vēl viens fenomens, ko sauc par hidraulisko noplūkšanu (hydraulic plucking).

Tas ir papildus nodilšanas procesam. Kustīgais ūdens plūdos varēja uzcelt iežus.

Tas nav tikai kustīgs ūdens, tagad tas ir šķidrs smilšpapīrs.

Tas ir ieguvis smiltis, akmeņus, dubļus, koku celmus  un visu ko citu.

Tas izies cauri cietam akmenim. Tas izlauzīsies cauri klintij.

Ir arī tāds fenomens, ko sauc par atšķaidīšanu (liquefaction).

Atšķaidīšana notiek, kad smilšu graudi tiek saspiesti un tad spiediens tiek atbrīvots.

Ja dodies uz pludmali Pensakolā un dodies sērfot, tad pastāvi ūdenī līdz ceļiem, pastāvi kādu brīdi tā.

Kā nāk vilnis, augšējā viļņa daļa sver vairāk nekā apakšējā viļņa daļa, acīmredzot, tajā ir vairāk ūdens. Tātad virsējā viļņa daļa pagrūž lejā zem jūsu pēdām smiltis, kamēr apakšējā daļa iet tev garām, spiediens ir atbrīvots.

Un smilšu graudi sāk lēkāt no apakšas uz augšu, līdzko ūdens tos saspiež.

Šo fenomenu sauc par atšķaidīšanu.

Vispasaules plūdu laikā, tiklīdz kā Zeme pagriezās zem Mēness, ieguvām plūdmaiņas, kuras pacēlās un nolaidās lejā apmēram 60 metrus.

Iedomājieties 60 metru paisumu un bēgumu, kas izmaina visu 6 stundās un 25 minūtēs.

Tātad, plūdu dēļ atšķaidīšana notiktu visā pasaulē.

Tas paceltu ūdeni par 60 metriem, kurš savukārt spiestu lejā nogulsnes,

un tad spiediens tiktu atbrīvots. Tas varēja izraisīt visa veida slāņošanās procesus, kas norisinājās ļoti ātri.

Kāds čalis paņēma milzīgu akvāriju un ielika tajā pudeli ar karstu ūdeni, lielu gumijas pūsli,

kurā viņš sadūra neskaitāmi daudz mazus caurumus. Piesprauda to pie šļūtenes.

Viņš ielika to tukša akvārija apakšā.

Tad viņš paņēma cementa maisītāju un samiksēja akmeņus, granti, smiltis un visu veidu lietas, sajauca tās kopā.

Viņš sāka laist ūdeni pa šļūteni caur šo karsto pudeli un akvārijs no apakšas sāka piepildīties.

Tā kā tas viss ūdens pieplūdes rezultātā paceļas, tas šīs lietas automātiski pacels uz augšu.

Visa masa atšķaidoties ar ūdeni sakritīs atpakaļ un sakārtosies pēc katras lietas blīvuma.

Piepildot akvāriju viņš atklāja, ka šis process sašķiroja visu noteiktā secībā – putni, zīdītāji, rāpuļi un abinieki.

Lūk, šī ir kārtība, kuru jums paskaidros kā evolūcijas attīstības posmus.

Atcerieties apzīmējumu “ZARZ” z – a – r – z; zivis būtu apakšā: zivis, abinieki, rāpuļi, zīdītāji.

Nē, tādā secībā tie nav atrasti. Un, ja tie ir atrasti tādā secībā – atšķaidīšana.

Vislabāk to izskaidro Plūdi. Par šo tēmu daudz vairāk informācijas ir grāmatā “In the Begining”, autors  Walt Brown

Ja kādi slāņi ir mazāk blīvi, tie uzklājas uz blīvākiem slāņiem.

Ja nosacījumi ir precīzi, tad mazāk blīvs slānis ātri izsprauksies uz augšu, tas izlauzīs sev ceļu.

Tas var radīt tā saucamo smilšu strūklu.

Šīs smilšu strūklas var sacietēt un, iespējams, Aijera klints Austrālijā ir milzīga smilšu strūkla.

Vislabāk izskaidrojama ar Plūdiem.

Ja aplūkosiet šīs smilšu strūklas tuvāk, tad ieraudzīsiet, ka tās viscaur ir pārklātas ar gaisa burbuļiem.

Tas bija gaiss, tajā viscaur ir gaisa tuneļi, pa kuriem gaiss varēja izkļūt laukā.

Zemestrīces laikā zemes virsma var drebēt un pazemes ūdens izlauzties virspusē.

Un virszeme var kļūt līdzīga tādai kā zupai.

Japānā bija zemestrīce, kas nogremdēja šīs ēkas.

Ēkas faktiski iegrima zemē  augsnes sašķidrināšanas fenomena dēļ, ūdenim uzceļoties virszemē.

Šis process sakārto slāņus citādi un sairdina augsni. Gluži kā grimstošās smiltis.

Evolūcijas teorijas piekritēji teiks: “Hovind, vai tad tu nezini, ka putni tiek atrasti augšpusē? Tas pierāda, ka putni bija pēdējie evolūcijas attīstībā.”

Un arī teiks: “Gliemenes atrodas apakšā. Tas pierāda, ka gliemenes bija evolūcijas attīstības pirmais posms.”

Es saku: “Nu, ir labāks izskaidrojums. Varbūt gliemenes tiek atrastas apakšā, jo tur ir to biotops.”

Tā ir vieta, kur tās dzīvo. Gliemenes varēja būt pirmās, kas tika apraktas plūdos.

Labrīt! Nu, tās jau bija apakšā.

Putns jau nu būs pēdējais, ko apraks, jo viņš var lidināties, kamēr viņam pietrūkst skābekļa.

Varbūt tie ir sakārtoti pēc to inteliģences līmeņa.

Nu visi tā kā varētu izdomāt, ka gliemenes nav pārāk attapīgas.

Varbūt tie ir sakārtoti pēc iespējām pārvietoties.

Gliemenes nevar ļoti ātri paskriet. Varbūt tie ir sakārtoti pēc ķermeņa blīvuma.

Gliemeņu vāki ir smagāki par putnu spalvām.

Fosīliju izkārtojums, ja tāds ir, nav pamatots ar evolūcijas teoriju.

Tas ir daudz labāk pamatots ar Plūdiem.

Bībele (1. Mozus 7:19-20) saka, ka visa zeme tika apklāta ar ūdeni. Visi augstie kalni bija apklāti.

Kalni tika apklāti. Tad (1.Mozus 8:1) ūdeņi nomierinājās, kas nozīmē nokristies.

NIV Bībeles tulkojums saka, ka ūdeņi atkāpās. Nē, nē, nē – ūdeņi neatkāpās, un tie nebija mežonīgi savvaļas dzīvnieki. NIV tulkojums ir divkārši nepareizs tajā pantā. Tie visi Plūdu laikā bija pilnīgi mierīgi dzīvnieki.

Ūdeņi neatkāpās, ūdeņi nomierinājās. Bībele saka, ka ūdeņi stāvēja pāri kalniem, Psalmi 104:5-6.

Hugh Ross māca, ka Noa laikā tie bija lokāli plūdi. Es atvainojos – 15 olektis virs augstākā kalna un tie ir lokāli plūdi? Es to gribētu redzēt.

Kad es debatēju ar Hugh Ross, teicu: “Dr. Ross, vai Jūs ticat vispasaules plūdiem, kas notika Noa laikā?”

Viņš teica: “Es ticu vispārīgiem plūdiem.” Tā vienkārši ir maldinoša atbilde.

Es jautāju: “Ko Jūs domājat – vispārēji plūdi?”

Viņš teica, ka tie nopludināja Noa mazo visumu. Tie nopludināja ieleju, kurā viņš dzīvoja.

Es jautāju: “Vai Jūs, lūdzu, atbildēsiet uz manu jautājumu? “Ja tie bija tikai lokāli plūdi, kas nogremdēja Noa ieleju, tad kādēļ Dievam vajadzēja teikt Noa, lai tas uzceļ milzīgu laivu?

Un tad piepildīt to pilnu ar dzīvniekiem, un palikt tur vienu gadu!”

Kādēļ gan vienkārši neteikt, lai Noa pārvācas?” Šī lokālā plūdu ideja ir stulba. Ar lieliem burtiem – STULBA!

Cilvēki jautā: “Ja jau zeme bija pārklāta ar ūdeni, kur tas viss palika?”

Plūdu pēdējo mēnešu laikā, nestabilās Zemes garozas plāksnes varēja pārvietoties un dažviet varēja nogrimt.

Plānās vietas varēja nogrimt. Citas vietas varēja pacelties.

Ūdens strauji aiztecētu un piepildītu bedres.

Tas izraisītu ļoti ātru eroziju. Bībele (Psalmi 104:7) saka: “no Taviem draudu saucieniem tie bēga.”

Šeit ir runa par ūdeni. “no Tava pērkona tie aizsteidzās bailēs.”

… Ūdens strauji aizplūda. “Kalni pacēlās augstu, un lejas nogrima…

līdz tai vietai, kā Tu tām biji licis.” Tie ir – okeāni.

Kalni pacēlās; ūdens aizplūda jaunās zemās vietās.

Ja mēs šo auditoriju piepildītu ar ūdeni 1,2 metru augstumā, esmu pārliecināts, ka mācītājs būtu sašutis, bet veiksim to tīri zinātniskos nolūkos. Ja mēs paceltu ēkas vienu galu,

visiem puišiem šajā ēkā vajadzētu pacelt šo ēkas daļu, tad ūdens aizplūstu uz otru pusi cauri ēkai uz to ēkas daļu. Tas ir veselais saprāts.

Ja Zeme bija pārklāta ar ūdeni un dažas vietas sāktu grimt, tad citas vietas paceltos uz augšu.

Gluži kā ūdens gulta. Cik no jums kādreiz ir gulējuši ūdens gultā?

Mana sieva ir tikai pusotru metru gara. Kad viņa iegrimst saldā miegā uz ūdens gultas…, man nepatīk ūdens gultas; mums tādas nav, bet uz tādām dažas reizes esam gulējuši.

Gaidu līdz viņa saldi iemigs. Tad uz pirkstgaliem klusi pienāku klāt. Uzkāpju uz krēsla, un palecos cik vien augsti spēju. Švv….būūm!

Es piezemētos ūdens gultas savā pusē! Un viņa savukārt uzsāk lidojumu tiklīdz mans ķermenis sasniedz manu pusi ūdens gultai.

Un tad es dodos gulēt uz dīvāna. Bet man tik un tā nepatīk ūdens gultas.

Ja kāda vieta iegrimst, cita vieta celsies uz augšu.

Iespējams, ka Noa Plūdu laikā Zemes garoza ļoti locījās.

Un, iespējams, arī nākamos dažus simtus vai pat dažus tūkstošus gadus pēc Plūdiem.

Faktiski, es ticu, ka tā joprojām kustas mazliet, izraisot dažas no zemestrīcēm.

Joprojām zem Zemes garozas atrodas ūdens, kas tur ir iesprostots.

Tā kā noteikts ūdens daudzums, pēc ūdens plākšņu teorijas, aizplūda, tad plāksnei vajadzēja nosēsties zemāk.

Iesprostojot tur ūdeni. Joprojām ir milzīgas platības ar iesprostotu ūdeni.

Vai zinājāt, ka okeāna dzelmē ir zemūdens atveres?

No tām okeāna dzelmē izplūst karsts ūdens. No kurienes tad tas nāk?

Vai tam nebūtu jānāk no zemākas vietas kā okeāna dzelme?

Zemes garozā joprojām ir ūdens. Iesprostots tur lejā.

Okeāna garoza ir visai šaura. Tā ir tikai apmēram 5-8 km bieza.

Kontinetālā garoza ir apmēram 50 km bieza. Jums to pateiks jebkurš ģeogrāfijas skolotājs.

Tas ir noteikts diezgan precīzi, nolasot zemestrīces seismogrāfiskos viļņus zemestrīces laikā.

Zemes garoza ir sasprēgājusi, es to saprotu, un vairākas plāksnes ir kustīgas, un tās joprojām mazliet kustas.

Saskaņā ar šo karti, iespējamība, ka Pensakolā būs zemestrīce, ir nulle, bet kādās citās vietās šāda iespējamība ir ļoti liela. Saplaisājumi ir atrasti un tie joprojām ir aktīvi, joprojām kustīgi.

Zeme būtu kā liels balons, kas piepildīts ar ūdeni. Tas peldētu pa virsmu, iegrimstot un uzpeldot. Mēs runājam tikai par dažiem kilometriem uz 12900km diametra zemes; dažu kilometru kustība šādā mērogā ir pielīdzināma tuvu nullei.

Pat kustība, kas mērāma tikai dažos kilometros, radītu ūdens strauju aiztecēšanu radot milzīgu eroziju kanjonus.

Hjūstonas dienvidos Teksasas štatā plūdi bija tikai pirms pāris gadiem. Ūdens spēcīgi pārplūda, un tam, pārplūstot pāri ūdens dambim, radās neticama erozija.

… Un ja lidojat uz rietumiem un aplūkojat kādus erozijas veidojumus, …

ir prātam neaptverami, cik daudz eroziju šai planētai ir bijis.

Šeit jūs redzat trīs izvirzījumus:  akmens smailes, kas iznākušas no zemes; šeit  akmens pingvīni; vai arī aizbrauciet apskatīt Arches nacionālo Parku Jūtā; vai uz Bryce kanjonu.

Jūs redzat šos akmeņus, kas no zemes ir izslējušies stāvus. Jums teiks: “Ir vajadzīgi miljoniem gadu, lai kas tāds izveidotos.”

“Jā, meitenes un zēni, šis parāda miljoniem gadu ilgu eroziju!” – tā viņi māca bērniem.

Es tā neuzskatu. Šis ir manā pagalmā, uz tā ir mana tintes pildspalva.

Tā bija dubļu kaudze, uz kuras lija lietus; vienreiz uzlija un atstāja lielas erozijas pēdas.

Šeit ir erozijas “miljoniem gadu ilgs periods” gar šoseju, kas uzbūvēta pirms dažiem mēnešiem.

Vai tas attēlo erozijas “miljoniem gadu ilgo periodu”? Nē, es tā neuzskatu.

Man liekas, ka tur atrodas manas brilles. Erozija var veidoties ātri.

Pēc Missoula (pazīstams kā Spokane) plūdiem Vašingtonā un Idaho acīmredzot ir atstātas lielas erozijas pēdas.

Tur bija ledus aizsprosts. Es ticu, ka tas notika neilgi pēc Noa Plūdiem, iespējams dažus simtus gadu vēlāk.

Ledus cepures kusa. Liels ūdens daudzums tika iesprostots un strauji arī izlauza sev ceļu. Un tas apstājās Portlendā, Oregonā.

Tas atstāja neiedomājas erozijas pēdas.

Tālāk atrodas ūdenskritums, viens no lielākajiem ūdenskritumiem pasaulē un to sauc par Sauso Kritumu (Dry Falls), atrodas Vašingtonā.

Bet pa šo ūdenskritumu neplūst ūdens. Tas ir pilnībā sauss.

Bet, kad tur plūda ūdens, tas, iespējams, bija lielāks par visiem pasaules ūdenskritumiem kopā.

Studējiet par Sauso Kritumu (Dry Falls) Vašingtonā, ja vēlaties uzzināt ko vairāk.

Vēl ir interesanti tas, ka gandrīz visas pasaules kalnu grēdas iet līdz krasta līnijai.

Walt Brown pieminēja savā hidroplākšņu teorijā (hydroplate theory), ka tas tā ir, jo tie veidojās vienlaicīgi…

kā viena notikuma rezultāts. Kalni pacēlās, ielejas iegrima.

Plūdi Teksasā, Gvadalupes upe pārplūda, nolija 76cm nedēļā. Ūdens pārpludināja noteci.

Plūdi nodarīja neticamu postu šīs pilsētas apkārtnē, kad pārplūda dambis.

Tas cauri cietam kaļķakmens iezim izkala pusotru kilometru lielu kanjonu, kurš bija 15 metrus dziļš un simtiem metru plats.

“Gvadalupes Upes iedzīvotāji pēc plūdiem atjauno apkārtni”. Interesanti… dažās vietās 22 metrus dziļš.

Taču ņemiet vērā, ka plūdi izlauzās cauri cietam iezim. Viens plūdu gadījums. Mazi, mazītiņi plūdi.

76 centimetri vienā nedēļā.

Izliekti iežu slāņi arī tiek atrasti visā pasaulē.

Šie izliektie iežu slāņi norāda, ka iezis tika izliekts, kamēr tas bija mīksts.

Ja tu liec cietu akmeni, tas saplīsīs un veidos mazas lūzuma līnijas pa visu locījuma vietu.

Es biju Crystal Cove dabas parkā Losandželosā, es redzēju tos ieliektos iežus, uzkāpu augšā, lai nofotografētu. Piekļūstot tuvāk, kļuva mulsinošāk, jo iezī nebija lūzuma līnijas.

Visi šie daudzie slāņi bija mīksti dubļi, kad tie izliecās.

Tad tie sacietēja. Visi izliektie slāņi, ko tu redzi uz planētas, visi reiz bija mīksti.

Un tiem nav atšķirīga vecuma. Kāds mans draugs ir pilots. Viņš man atsūtīja šo bildi.

Viņš teica: “Brāli, Hovind, kad mēs lidojam pāri Lielajam Kanjonam, gar tā malām var redzēt lielus notekcaurumus.

Ūdens ieplūst šajos caurumos un notek lejā, nezinot cik dziļi, un tad izšļācas pa kanjona malu, iekšā Lielajā Kanjonā.

Ja tas turpina izgrauzt šo caurumu virzienā uz pamatkanjonu, tas rezultātā izskalosies un tiks izveidots kārtējais kanjona piedēklis.

Pēc Plūdiem Noa laikā virsma varēja izžūt, vispirms atstājot iekšpusē mīkstu un dubļainu zemi.

Tā lēnām izžūtu, sarautos un savilktos. Tas uz virsmas izraisītu deformāciju.

Kalniem paceļoties sāktos metamorfisku iežu veidošanās. Manuprāt, tie veidojās Noa Plūdu laikā un arī pēc tam.

Skeptiķi jautā: “Paga, kā tad visi tie ķenguri nokļuva Austrālijā?”

Es ticu, ka pēc Plūdiem okeāni bija mazāki, nekā tie ir šodien.

Šodien vairāk nekā 70% no zemes virsmas atrodas zem ūdens. Es neuzskatu, ka tas tā bija uzreiz pēc tam, kad Noa izgāja no Šķirsta.

Ja jūs apskatāt šo karti, varat redzēt, ka Anglija un Īrija bija daļa no Francijas.

Ja ūdens daudzums tiktu pazemināts tikai par dažiem simtiem pēdu (1 pēda = 30.48cm), vieta starp Angliju un Franciju izžūtu.

Noradītā vieta, iespējams, bija piekrastes līnija. Jūs to varat redzēt no šī satelīta uzņēmuma.

Ja jūs ielūkojaties uzmanīgi, tā ir Anglija un Īrija.

Jūs varat redzēt to, kas ir zem ūdens un ka zem ūdens ir krasta līnija, kur tā reiz ir bijusi.

Ūdens tur tiešām ir ļoti sekls.

Starp Aļasku un Krieviju ūdens dziļums ir tikai 19 metri.

Ja pazeminātu ūdens līmeni okeānos par 19 metriem, tad Aļaska un Krievija būtu savienotas.

Ja ūdens līmeni paceltu, visa Centrālamerika nopludotu.

Ja ūdens līmeni okeānos paceltu tikai par 10%, tad Amerika izskatītos šādi.

Viena maza sala Apalačos un visa Rocky Mountain teritorija – un vairs nekā. Visa Apvienoto Valstu centrālā daļa būtu nopludināta.

Vai zinājāt, ka Čikāga ir tikai 180 metrus virs jūras līmeņa? 180 metri ir no šejienes līdz stop zīmei – divi futbola laukumi.

Tas ir tik, cik augstu atrodas Čikāga.

Ja jūs samazinātu ūdens daudzumu okeānos par dažiem simtiem pēdu, tad Florida būtu milzīga.

Kuba tiktu pievienota Floridai.

Es domāju, ka Plūdu beigu periodā, kad piepildījās okeāni, viss nostabilizējās.

Tad, ledus cepurēm kūstot, okeāna līmenis tika pacelts vēl vairāk.

Iespējams, ka Atlantijas okeāns kļuva pārāk pilns un daļa ūdens pārvēlās Meksikas līcī.

Par to vairāk pēc brīža.

Pensakolas un Mobilais līcis katrs ir apmēram 2 metrus dziļš. Tu vari gandrīz jebkurā vietā nostāties uz kājām.

Ja ūdens līmenis tiktu samazināts par apmēram 100 metriem, tad Austrālija būtu savienota ar Vjetnamu.

Ūdens starp Austrāliju un Vjetnamu ir ļoti sekls.

Dažreiz cilvēki jautā par ķenguriem: “Kā ķenguri nokļuva līdz Austrālijai?”

“Nu, tie pārlēca.”

Tas ir veids, kā viņi nokļūst jebkurā vietā.

Ķenguri, koalas un vombati nav agresīvi.

Ja salīdzina ar tīģeriem, tie ir pat ļoti miermīlīgi.

Kad dzīvnieki izgāja no Šķirsta šeit, Turcijas apgabalā, vietā, kur tas nosēdās, viņi sāka izplesties un apgūt savas teritorijas.

Tad nu lūk, ķenguri savās mājās audzina savu ģimeni un pēkšņi ienāk tīģeris un saka: “Rrrr – es vēlos šo īpašumu!”

Viņi tam piekrīt un tā vietā lai cīnītos, tie aizbēg, ja var paspēt. Mazāk agresīvus dzīvniekus varēja aizdzīt uz tālāku migrāciju vietu.

Ķengurs drīzāk bēgtu, nevis cīnītos.

Un tā no paaudzes uz paaudzi, iespējams, simts gadu garumā, viņi izplatījās pa sauszemi.

Tie, kuri nebēga, tika nogalināti. Tā tie nonāca šeit lejā līdz Austrālijai.

Tajā pašā laikā, kamēr tie tika spiesti tālāk migrācijas nomalē…

ūdens cēlās, jo kusa ledus cepures.

Tā kā ledus cepures kusa, ūdens cēlās; kādā brīdī Austrālija kļuva aizsargāta no papildus migrācijas.

Šodien Austrālija ir sala. Pirms ilgāka laika tā bija daļa no kontinenta.

Tie tika cik tālu vien varēja būt prom no tīģeriem, un tur Austrālijā arī iesprūda.

Mums šodien ir kontinetālais šelfs, jo kūstot ledum, padziļinās okeānu ūdens līmenis.

Ja Zemi samazinātu līdz šī globusa izmēram, tu pat nevarētu atrast Everestu.

Vai esat kādreiz redzējuši tādus globusus, kur var just izvirzījumus – kur var sataustīt kalnus?

Tās ir blēņas. Kalnu izmēri ir pat ļoti pārspīlēti.

Ja tu samazinātu Zemi līdz biljarda bumbiņas izmēram, Zeme būtu apaļāka un gludāka par šo biljarda bumbiņu.

8 kilometru kalns uz 12800 kilometru Zemes diametra ir nenozīmīgs.

Paaugstinot okeānu līmeni, pilnībā mainās kontinentu forma.

Es domāju, ka šie erozijas kanjoni radās pēc Plūdiem.

Mineapolisa, piemēram, ir apmēram 200 metru virs jūras līmeņa.

Misisipi upe plūst no Mineapolisas līdz Jaunorleānai.

Misisipi upes kritums ir 200 metri 1850 kilometru garumā. Tas ir apmēram 11 cm uz kilometru.

Misisipi upei ir jāplūst kilometrs, lai kritums būtu 11 cm. Tas ir ļoti maz, neliels slīpums.

Ja tu uzceltu ūdens aizsprostu Lielajā Kanjonā, aiz tā izveidotos patiešām milzīgs ezers.

Mācību grāmatā teikts: “Miljoniem gadu laikā Kolorādo upe no cietas klints izgrauza Lielo Kanjonu.”

Es tā nedomāju.

Esmu diezgan aktīvi pētījis Lielo Kanjonu.

Lielajam Kanjonam bija jāveidojas milzīgas erozijas rezultātā, par ko vairāk stāstīts seminārā Nr. 4.

Tāpat kā redzējāt to Valta Brouna (Walt Brown) hidroplākšņu teorijas video klipā.

Lielais Kanjons ir tāds kā puzle, jo Kolorādo upe met cilpas uz priekšu un atpakaļ.

Taču tam ir arī stāvi krasti. Līkumaina upe, tāda kā Misisipi, parasti norāda uz lēzenu kritumu.

Pakapeniski slīpa zeme, kas liek upei līkumot turp un atpakaļ. Stāvi krasti parasti norāda uz ātri plūstošu upi, kurai ir liels kritums.

Lielajam Kanjonam ir abi – gan stāvi krasti, gan cilpas un līkumi.

Evolūcijas piekritējs teiks: “Oho, nez kādā veidā šī upe izveidoja šo kanjonu?”

“Eh, upe neizveidoja šo kanjonu.”

Plūdi izveidoja Lielo Kanjonu. Tie to izdarīja ļoti, ļoti ātri.

Viena katastrofa var pamatīgi pārkārtot nekustamo īpašumu.

1964. gadā Aļaksā bija zemestrīce, kas krasta līniju samazināja par 12-15 metriem!

Es biju vietā ar nosaukumu Turnagain Heights, sludināju netālu no Anchorage, kas ir Aļaskā.

Šai kopienai tas bija neiedomājams posts, kas notika dažās sekundēs.

Kad Senthelensa kalna virsotne uzsprāga, visa ziemeļu puse kalnam noslīdēja ielejā.

Mana māsa dzīvoja netālu no tās vietas, kad tas notika. Visa kalna virsotne noslīdēja uz sāniem atkorķējot vulkānu, kas savukārt lika tvaikam un pelniem izšauties no tā.

Šis pelnu mākonis noklāja zemi ar ātrumu apmēram 160 kilometri stundā.

Mana māsa pagalmā ieguva 15 centimetru biezu pelnu slāni.

Rezultātā, apmēram Sainhelena kalna izvirdums un visu to pelnu un tvaika eksplozija, kas pārklāja visu apkārtni, nogalināja 60 cilvēkus.

Daļa pelnu nosēdās Ņujorkā. Vairums no putekļiem nosēdās šajā zonā, ko varat redzēt šajā kartē.

Sainthelena kalns – posta diena.

Bija arī piroklastiski mākoņi, kas plūda vietās, kas atzīmētas ar sarkanu.

Putekļu mākoņa nosēdumi ir atzīmēti brūnā. Gružu nogruvuma nogulsnes.

Sprādziens sānos – iznākošais tvaika sprādziens, enerģija – nosita gar zemi kokus apgabalā, kas atzīmēts ar gaiši brūno krāsu.

Pēc vulkāna standartiem Senhelena kalns bija mazs vulkāns.

Tas nebija nekas salīdzinājumā ar Krakatoa kalnu Indonēzijā.

Mutuļojošā masa lija pa kalnu uz leju un automātiski sakārtojās pa slāņiem.

Šie dubļu šļūdoņi, kas slīdēja no kalna, apklāja ledus klučus, kas tika aizmesti no paša vulkāna, kad sākās izvirdums.

Šeit jūs redzat smago automašīnu, kas ir ierakta līdz pusei putekļos.

Tas izmeta tik daudz putekļu, ka katram Zemes iedzīvotājam varētu piešķirt vienu tonnu.

Ar šādu daudzumu varētu piepildīt septiņi ar pusi kubikmetru pašizgāzēju katru sekundi, 24 stundas dienā 600 gadu garumā.

Tik daudz putekļu šis vulkāns izmeta.

Dubļiem slīdot uz leju, tie slīdēja pāri ledus klučiem, kas bija ēkas lielumā un kurus izmeta vulkāns.

Kādreiz šis kalns bija noklāts ar ledus šļūdoņiem. Tas bija ļoti skaists kalns.

Ledus kluči zem šiem karstajiem dubļiem uzsprāga, veidojot eroziju bedres.

Tas notika dažu sekunžu laikā.

Kādu dienu kāds skolotājs atvedīs uz šejieni savus skolēnus un teiks:

“Zēni un meitenes, vai jūs redzat šo eroziju blakus šai bedrei? Erozija ilga miljoniem gadu.”

Nē, skolotāj! Mans tētis redzēja, kā tas notiek. Tas ilga apmēram 50 sekundes.

Zemes nogruvums 1980.gada 18.maijā apraka Toutle upi un šoseju, …

un tā biezums līdz Spirita ezeram vidēji bija 30 metri.

Nogruvums apraka arī citas drenāžas Toutle Ielejā 60 kvadrātkilometru platībā un aizsprostoja upesgrīvu.

22 mēnešus ūdenim nebija izveidots ceļš līdz zemākiem ūdensceļiem.

Pēc tam 1982.gada 19.martā izvirdums izkausēja milzīgu sniega daudzumu, kas ziemas laikā bija uzkrājies krāterī.

Kalna nogāzē ūdeņi sajaucās ar birstošo materiālu.Tas radīja milzīgu dubļu šļūdoni.

Deviņu stundu laikā, kamēr neviens to neredzēja, jo tas notika nakts laikā, dubļu šļūdonis izlauza

juceklīgu drenāžas sistēmu lielākajā ielejas teritorijas daļā un atjaunoja notekūdeņu ceļu līdz Klusajam okeānam.

Drenāža saturēja vismaz trīs kanjonus, kas bija 30 metru dziļi.

Vienam ir iedota iesauka “Mazais Toutle Lielais Kanjons”, jo tas ir izveidojies kā Lielā Kanjona modelis pēc mēroga 1 pret 40.

Dubļu noslīdenis aizturēja aiz sevis ūdeni. Kad tas kļuva par dziļu, tās pārlija pāri.

Ūdens izgreba kanjonus ļoti lielā ātrumā. Viens kanjons ir 330 metrus plats, 45 metrus dziļš.

Tas notika dažu stundu laikā.

Kad ūdens sāk smelties pāri dambim, tas ļoti, ļoti ātri izlauzīs šķēršļus savā ceļā.

Jums tuvumā ir bijis viens – Grassy ieleja – Deitonas ziemeļi, Tenesijā.

Kur viss ūdens notek lielā caurumā un izlīst ārā citā vietā, kādā alā apmēram 13 km attālumā netālu no Deitonas. Kopā ar Kurt Weise, kurš pasniedz lekcijas Bryant koledžā, es devos izstaigāt šīs alas. Mēs šo pētījām vairākus gadus.

Šī bija ala, kas, iespējams, stiepās visu šo ceļu līdz Chattanooga teritorijai; tagad tā ir sabrukusi.

Tikai kādi astoņi kilometri ir palikuši.

Ja dodies uz rietumiem no Kolumbus Džordžijas štatā, tur būs pilsēta Lumpkin.

Tur ir milzīga kanjonu teritorija. Šodien tas ir valsts dabas parks.

Tiek uzskatīts, ka tas sākās 1830.gadā no Metodistu baznīcas, kas uz ēkas tajā gadā neuzstādija notekcaurules.

Tas sākās kā maza noteka. Tā kļuva arvien lielāka. Nu tur ir vairāki desmiti hektāru izgrauztas zemes.

Tas sākās 1830.gadā.

Kad esat kanjonos blakus Senthelena kalnam, jūs redzēsiet, cik neticami liela ir šī erozija.

Aplūkojot kanjonu sienas, jūs redzēsiet skaisti sakārotus stratificētus slāņus.

Viņi jautās: “Uzgaidiet mirklīti, visi šie dubļi nošļūca vienlaicīgi. Tad kādēļ tie ir saslāņojušies?”

Nu tādēļ, ka kustīgi dubļi automātiski noslāņojas.

Paņemiet krūzi ar dubļiem. Sakratiet to un nolieciet. Tie paši noslāņosies.

Šī lielā kanjona apakšā ir pavisam niecīga grīva, ko sauc par Toutle upi. Apmēram tikpat plata kā attālums no manis līdz tam televizoram, kādus 6 metrus plata.

Šī mazā upe neizveidoja šo lielo kanjonu.

Un tā mazā upe, kas ir Lielā Kanjona apakšā, arī neizveidoja pašu Lielo Kanjonu. Tas veidojās no daudz lielāka ūdens daudzuma.

Mācību grāmatas melo tev, kad tās apgalvo, ka Kolorādo upe izveidoja Lielo Kanjonu.

Kad Senthelena kalns izvirda, tas nonesa neskaitāmu daudzumu koku visā apkaimē. Koki tika nolauzti – neticami daudz koku tika nolauzti.

Tie nosprostoja upes – neiedomājams posts.

Apskatieties uz tām lielajām automašīnām, kas atrodas blakus milzīgajiem kokiem Oregonā, Vašingtonas štatā.

Cik nu daudz varēja, tik kokus vilkta laukā. Tika izvilkti tūkstošiem un tūkstošiem koku vairāku gadu garumā.

Izglāba tikai 10% no visa meža.

Spirit ezerā tika iemests tik daudz koku, ka bija iespējams pāriet pāri šim ezeram.

810 hektāru peldošu koku Spirita ezerā.

Ūdenslīdēji nonira zem šī milzīgā peldošā paklāja un pamanīja kaut ko ļoti interesantu.

Daži koki peldēja ačgārni.

Tie piemirkst, un saknes gals nogrimst lejā.

Hmm. . . Pēc tam, šādā ačgārnā pozīcijā peldot, tie pamazām nogrimst un iestrēgst dubļos ezera dibenā.

Daudzi no šiem Spirita ezerā peldošajiem Senthelena kokiem ir jau pārklājušies ar nogulumiežiem.

Koki sāk pārvērsties par akmeni, un tas notika tikai pirms 20 gadiem.

Visā pasaulē pārakmeņojušies koki visvairāk tiek atrasti vertikālā stāvoklī.

Tie ir pārakmeņojušies, stāvus pozīcijā un stiepjas cauri vairākiem iežu slāņiem.

Plūdi šai parādībai ir vienīgais izskaidrojums. Par šo tēmu mēs vairāk stāstam ceturtajā video seminārā.

Ceturtajā seminārā mēs runājam par pārakmeņojušiem kokiem, kas atrodas stāvus pozīcijā.

Kad šis pārakmeņojies koks nokrīt, tas salūzt gabalos.

Es nezinu, vai esat kādreiz zāģējuši koku malkai, bet nozāģējot koku, pats tas nesadalās gabalos. Cik daudzi no jums zāģējot koku ir pamanījuši šo fenomenu?

Tam būtu jānotiek, kad koks stāv stāvus pārakmeņojies un tad nokrīt, kad no šī koka nobirst zeme.

Ūdensslīdēji dodas zem šī baļķu paklāja, lai redzētu, kas notiek. Vējam pūšot baļķi veļas viens otram pāri.

Tā rezultātā tiek norauta visa miza. Spirit ezera apakšā ir apmēram metru biezs mizu slānis.

Ja šis slānis tiks apklāts ar vēl kādu materiālu, tas pārvērtīsies par ogļu slāni.

Ateisti saka: “Ogļu izveidošanās process prasa miljoniem gadu.”

“Nē, tā tas nav. Ogles var rasties dažu stundu laikā.”

Ir bijuši daudzi eksperimenti, kur ogles ir iegūtas ļoti ātri.

Plūdu laikā varēja būt tik lieli peldošo koku paklāji, cik liela ir Teksasa.

Starp citu, uz šiem paklājiem ļoti daudz kukaiņu varēja pārdzīvot Plūdus.

Tur, kur cilvēks nevarēja. Kukaiņi varēja izdzīvot Plūdos atrodoties ārpus Šķirsta.

Šie koku paklāji plūstu apkārt un aiz sevis atstātu gružu pēdas. Interesanti, ka ogles gandrīz vienmēr tiek atrastas slāņos.

Vīles. Ogļu vīles kā Kentuki vai Ilinoisā.

Reiz diskutēju ar Eugenia Scott, kas ir kādas ateistu organizācijas prezindente.

Viņa teica, ka Vidējos Rietumos ir 80 ogļu slāņu. Viņai ir taisnība.

Viņa teica, ka, aplūkojot ogļu apjomus visā pasaulē, tad visa biomasa

vai visi pasaules augi, kas ir šobrīd, nevarētu radīt tik daudz fosīlās degvielas. Viņai atkal ir taisnība.

Viņa teica: “Vai tad Jūs neredzat? Ir nepieciešams ļoti daudz laika, lai izveidotu šo ogļu apjomu.”

Nē, šajā aspektā viņa kļūdās.

Notika sekojošais – plūdu laikā riņķī apkārt peldēja lieli peldošo koku paklāji un tie varēja dreifēt uz priekšu un atpakaļ ļaujoties straumei un vējam, un tie varēja atstāt aiz sevis atbiru pēdas.

Baļķu, koku, mizu atbiru pēdas, viss sabira dažādos slāņos.

Plūdu laikā varēja iegūt 80 ogļu slāņus.

Montanā ir ogļu šahta, kur ogļu slānis ir 61 metru biezs. Tas pārklāj 25900 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Uz vienas no ogļu šahtas griestiem ir atrastas dinozauru pēdas.

Rokot ārā ogles, skatoties uz griestiem, tur var redzēt dinozauru pēdas.

Plūdu laikā dinozauri pārvietojās. Iespējams, seklā ūdenī bradājot uz visiem šiem gružiem un pūstošiem koka gabaliem.

Aiz sevis tie atstāja pēdu nospiedumus, kas ar nogulsnēm tika aizpildīti uzreiz pēc tam, kad šīs nogulsnes tur nokļuva.

Pārakmeņojušies koki Alabamā atrodas stāvus krustojot divus dažādus ogļu slāņus.

Bieži vien, kad tiek veikta ogļu izrakšana, ogļu slāņi saplūst kopā, savienojot ogļu slāņus.

Tas ir absolūts pierādījums tam, ka tie veidojās ļoti ātri.

Tie savā vecumā neatšķiras viens no otra ar miljoniem gadu starpību.

Ogļu raktuve Montanā ir 61 metru bieza. Ik pa laikam oglēs tiek atrasti cilvēku veidoti artefakti.

Šeit ir zvaniņš, kas atrasts ogles gabalā.

Šeit ir trauks, kas atrasts cietā akmenī, kura pieņemtais vecums ir “600 miljoni gadu”.

Kāda dāma Ilionoisā atlauza ogles gabalu un atrada tajā zelta ķēdīti 25 cm garumā.

Izgrebta akmens figūra ir atrasta Iovas ogļu raktuvē.

Šeit ir dzelzs  kausiņš, kas ir atrasts ogļu raktuvē Oklahomā.

Šeit ir kurpes zole, kas atrasta Nevadā, kāda ogles gabala iekšpusē.

Bībele saka (1.Mozus 8:1), ka ūdeņi kritās.

Un ūdeņi mētājās šurpu turpu (1.Mozus 8:2-3)

Ja Zemes daļa nogrima, ūdens aizplūstu, lai piepildītu šo tukšumu.

Tādā gadījumā tas kādu laiku mētātos no vienas puses uz otru.

Būtu paisuma un bēguma viļņi, kas skrietu no vienas vietas uz otru.

Bībele saka 1. Mozus grāmatā 8. nodaļā, ka ūdeņi “gāja un atgriezās”. Frāze ebreju valodā “Halak-va-shub”, gāja un atgriezās.

Es ticu, ka Plūdu laikā nogulumiežu dubļu slāņi izklājās.

Kalni pacēlās un ielejas iegrima. Tie varēja sagriezties un salocīties.

Tad erozija varēja nonest daļu virsmas, veidojot papildus slāņus uz jaunās virsmas.

Tādēļ ģeoloģijā ir tā saucamā nesakārtotība. Tās labākais izskaidrojums ir Noa Plūdi.

Bībele saka (1.Mozus 8:4), ka Šķirsts nolaidās septītajā mēnesī. Noa neizgāja laukā līdz trīspadsmitajam mēnesim.

Viņi palika šķirstā vēl 6 mēnešus – kāpēc? Nu, viens no iemesliem, ka ārā vēl nebija ko ēst.

Otrkārt, zeme vēl bija dubļaina, un ūdens joprojām mētājās turpu šurpu.

Nebija vēl droši izkāpt no laivas. Iespējams, Noa, nosēžoties uz zemes, nogrieza nost enkuru akmeņus.

Šķirsts tika pacelts un pārvietots vairākus kilometrus un tika atkal pārcelts ar atpakaļnākošo vilni, ko izraisīja ūdeņu šūpošanās.

Par Noa Šķirsta enkuru akmeņiem vairāk apskatām video numur 3. Turklāt ārpusē nebija nekā, ar ko uzcelt sev māju.

Bībele saka (1. Mozus 8:5), ka ūdeņi nepārtraukti samazinājās.

Tātad, Hovinda teorijā ledus cepures pakāpeniski izkusa, lēni ceļot okeānu līmeni.

Pirmie gadu simti bija pietiekams laiks, lai izplatītos pa visu pasauli.

Bābeles Torņa laikā Dievs nonāca un sajauca valodas.

Cilvēki teica: “Es eju prom no šejienes!”, un aizgāja pa visu pasauli.

Viņiem dzima bērni un mazbērni un pēc vairākiem simtiem gadu cēlās ūdens līmenis un viņi tika iesprostoti tur, kur viņi ir šodien.

Ir izdota ļoti laba grāmata par iedzīvotāju izplatīšanos pa visu pasauli pēc Plūdiem. Grāmatas nosaukums ir “Noah to Abram- the turbulent years” (No Noa līdz Ābramam – vētraini gadi)

Tas ir mūsu katologā, jūs to varat pasūtīt.

Cilvēki nokļuva Amerikā no abām pusēm. Viņi nāca pāri Beiringa šaurumam.

Tu varētu staigāt no Anglijas līdz Īslandei, Grenlandei un Amerikai, ja ūdens līmenis būtu zemāks.

Ledus cepurēm kūstot, tās aiz sevis atstāj acīmredzamas pēdas, ko arī mēs varam ieraudzīt.

Jā, ledus laikmets patiešām bija, un to vislabāk var izskaidrot ar Plūdiem.

Pelega laikā Zeme tika sadalīta (1. Mozus 10:25)

Pelegs piedzima 100 gadus pēc Plūdiem.

Es domāju, ka viņa Tēvs viņam deva tādu vārdu, jo kaut kas bija mainījies.

Ir četras teorijas par to, ko nozīmē “Pelega laikā”. Ko tas nozīmē – sadalīta? Kas tika sadalīts?

Viena teorija skaidro to kā – valodas un tautas tika sadalītas Bābeles Torņa laikā.

Otrā teorija – ka kontinenti pārvietojās. Uz šo es neuzķertos.

Trešā teorija – ūdens cēlās ledus cepurēm kūstot. Tas sadalītu kontinentus.

(tā ir kategorija, kurai es ticētu)

Ceturtā teorija – zeme tika apgūta un izzināta.

Bija jābūt tik daudziem cilvēkiem, kuri savā starpā teiktu: “Klau, uzzīmēsim šeit uz zemes kādas līnijas. Šis ir mans pagalms, un šis ir tavs pagalms. Uzliksim šeit akmeni, un arī šeit.”

Kad kūstošais ledus tecēja okeānos, okeāno kļuva dziļāki, platāki un aukstāki.

Auksts ūdens absorbē CO2. Tas samazinātu siltumnīcas efekta aizsardzību.

Dzīves mūžs bija mazāks.

Dziļākā vieta Anglijas Kanālā ir tikai 46 metrus dziļa. Pat mazāk nekā attālums no šejienes līdz šīs telpas aizmugurei.

Tad nu mums ir šīs idejas: “Oho, tas ir zils, tādēļ tas ir ūdens.” Jā, tas ir ūdens, bet dažviet tas ir dziļš, bet citur – ne tik dziļš.

Es domāju, ka šim labākais izskaidrojums ir Plūdi.

Plūstot ūdenim okeānos, tas pakāpeniski pārpildītos un pārplūstu pāri Vidusjūrā.

Iespējams, Gibraltāras šaurumi tika izskaloti ūdeņiem pārplūstot un piepildot Vidusjūru.

Tad tā kļuva pārpildīta un piepildīja Sicīliju.

Varbūt tādēļ tiek atklātas zemūdens pilsētas.

Cilvēki droši vien šajos apgabalos pirmajos gadsimtos cēla sev pilsētas.

Un tad pēkšņi ūdeņi sāka kustēties un līmenis paaugstinājās. “Klau, ļaudis, mums vajadzētu pazust no šejienes!”

Ir vietas, kurās tiek atklātas zemūdens pilsētas.

Ūdenim pieplūstot Melnajā jūtā, bija jāatstāj vesela civilizācija.

Melnajā jūrā tika atrastas zemūdens pilsētas – 46 metru dziļumā.

Šodien Zeme joprojām liecina par Plūdu sekām, lai atgādinātu mums, ka Dievs ienīst grēku.

Kad vien tu pildi degvielu savā automašīnā, tu vari sev atgādināt: “Mjā, šīs ir Noa Plūdu sekas.”

Elektrība liek spīdēt šīm gaismām, kura, iespējams, tiek ražota ar ogļu palīdzību. Viņi dedzina kokus, kas auga Ēdenes dārzā pirms Plūdiem.

Katru reizi, kad redzi rakstus avīzēs par dinozauru kauliem, tas tev var atgādināt par Plūdiem Noa laikā.

Dievs ir atstājis pietiekami daudz pierādījumu, lai tas, kuram ir smadzenes, varētu aplūkot apkārtni un nosprist: “Mjā, Dievs, tu ienīsti grēku; es labāku dzīvošu Tev.”

Sātans ir smagi strādājis, lai novāktu visus pierādījumus uz šīs planētas, kas parāda Dieva Plūdus; un viņš visu ir apgriezis kājām gaisā.

Skolēni šodien tiek mācīti, ka šie pierādījumi pierāda evolūciju. Sātans ir paņēmis to, ko Dievs bija radījis kā pierādījumu, un apgrieza visu kājām gaisā.

Es beigšu šodien ar šo fosīliju.

Šī ir fosīlija, kur viena zivs norij otru. Vai nu norija, vai mazā zivs ir zobārsts. Es nezinu.

Neviena no tām nedomāja tajā dienā nomirt.

Lielā jau bija gandrīz norijusi mazo, un tad nāca Plūdi, un, iespējams, dubļi apraka tās un tās nomira.

Bībele saka (Ebrejiem 9:27), ka katram cilvēkam ir jāmirst un pēc tam ir tiesa.

Harijs Trūmens (Harry Truman) dzīvoja tieši blakus Senthelena kaulnam. Tims Berends (Tim Berends), mans draugs, no Sentluisas man stāstīja, ka esot liecinājis Harijam, cerot vest viņu pie Kristus.

Bet Harijs neklausījās. Harijs lādējās, zvērēja, taču arī klausījās, bet viņš netika izglābts.”

Ierēdņi ieradās un teica: “Harij, tu dzīvo blakus vulkānam, Senthelena kalnam.”

“Šis vulkāns eksplodēs. Mēs vēlamies, lai Jūs pārvāktos.”

Harijs teica: “Esmu šeit dzīvojis visu savu mūžu un es šeit palikšu.”

Un tā arī izdarīja. Harijs tur arī palika. Viņš nomira.

Harijs ir viens no tiem, kuru nekad tā arī neatrada pēc eksplozijas.

Vai tas nav stulbi – dzīvot blakus vulkānam, kurš teju eksplodēs un nepārcelties uz citu dzīvesvietu?

Viņš neieklausītos brīdinājumā.

Tas ir tikpat muļķīgi, kā zināt, ka Dievs sūtīja Savu eņģeli un viņa ziņotājus,

un Savu Bībeli, lai teiktu: “Hei, šī pasaule dodas pazušanā, tev labāk būt glābtam.”

Bet cilvēki saka: “Es negribu tikt glābts. Es vēlos palikt šeit.”

Nu labi, tu esi tikpat dumjš, cik Harijs. Tev vajadzētu savu sirdi atdot Kungam un tik izglābtam. Skaidrs?

Harijs atteicās pieņemt Kristu. Tik tālu, cik mēs zinām, viņš šodien ir ellē.

Es ceru, ka nē, bet tas ir tik tālu, cik mēs zinām.

Bībelē sacīts: „Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.” (1.Jāņa 5:12)

Dievs negrib, ka kāds ietu pazušanā (2.Pētera 3:9). Ja tu šodien esi šeit un tu vēl neesi glābts, Dievs vēlas, lai tu esi glābts.

Viņš vēlas piedot tavu grēku. Kad tu nomirsi, Viņš vēlas tevi paņemt debesīs.

„Un, kā tas bija Noas dienās, Bībelē sacīts, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās.

Viņi ēda un dzēra, un precējās un devās laulībā.” (Mateja 24:38)

Viņi neuztraucas, ka mums šodien ir tās pašas lietas.

„Tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” (Mateja 24:39)

Jēzus nāks ļoti drīz. Mums visiem būs jāparādās Kristus tiesas priekšā.

Tad nu pazīdami bijību Tā Kunga priekšā, mēs pārliecinām cilvēkus. (2.Korintiešiem 5:10-11)

Es jums iesaku to ņemt vērā un teikt: “Dievs, lieto mani kaut kam. Es vēlos pārliecināt kādu doties uz Debesīm.”

Viņš nāk ātri (Atklāsmes 22:20). Ko tu dari ar savu dzīvi?

Ja tu vēlies tikt glābts un ja tu vēlies, lai kāds tev paskaidro, kā nonākt debesīs,

šī ieraksta beigās būs uzaicinājums.

Mēs tev parādīsim, kas Bībelē ir teikts par to, kā tu vari nonākt Debesīs.

Mēs ceram, ka tev patika šīs video sērijas par Radīšanu, Evolūciju un Dinozauriem.

Tomēr daudz svarīgāk, kā zināt visu patiesību un faktus par zinātni,

ir zināt patiesību par to, kur tu dodies – uz Debesīm vai nē.

Ja tu nekad neesi uzticējies Kristum kā savam Glābējam, ļauj man ātri paskaidrot, kas tev ir nepieciešams, lai dotos uz Debesīm.

Bībelē sacīts, ka mēs visi esam grēcinieki. Mēs visi esam pārkāpuši Dieva likumus. Mēs neviens neesam klausījuši Radītāju.

Mēs esam darījuši negantas lietas. Mēs esam grēcinieki. Kādi ir ļaunāki par citiem, vismaz cilvēku acīs.

Bet mēs visi esam pārkāpuši Dieva likumus. Un Bībelēs sacīts, ka tev ir jānožēlo.

Vārds “nožēlot” nozīmē „atgriezties”, tas patiesībā nozīmē divas lietas – aizgriezties no sava grēka un pievērsties Dievam.

Dievs skatās tavā attieksmes maiņā, kad saki:

“Kungs, es nevēlos vairs darīt nepareizi. Es atvainojos, ka aizvainoju tevi. Es vēlos darīt pareizi.”

Un tu aizgriezies no grēka un tu pievērsies Dievam un saki: “Dievs, vai tu, lūdzu, piedosi man? Vai tu izglābsi mani?”

Bībelē, vēstulē Romiešiem, 3. nodaļā, 23. pantā teiks: “Visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības”

Tev jāatzīst, ka esi grēcinieks. Otrkārt, Bībelē, vēstulē Romiešiem 6:23 sacīts: “Grēka alga ir nāve.”

Mēs esam pelnījuši nomirt un doties uz elli, mūsu grēku dēļ. Jēzus nomira tevis dēļ.

Viņš mīl tevi. Viņš vēlas, lai tu nāc uz debesīm.

Un ikvienam, kurš prasīs Viņam glābšanu par brīvu, Dievs dos mūžīgo dzīvību, tā ir teikts Romiešiem 6:23.

Tā ir dāvana par brīvu. Un tā ir teikts Romiešiem 10. nodaļā 13. pantā,

“Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts.”

Ja tu tagad sauktu un sacītu: “Kungs, es esmu grēcinieks. Vai tu lūdzu piedosi man?” Un jautā Viņam.

Viņš tev dos šo mūžīgās dzīvības dāvanu par brīvu. Kāpēc lai tu nelūgtu tagad kopā ar mani?

Un tu varētu saņemt Kristu kā savu glābēju? Šeit nav maģisku vārdu. Dievs skatās uz tavu sirdi.

Bet, ja tu šo vari pateikt un tā arī domā, Dievs piedos tev.

Vienkārši saki: “Dārgais Kungs Jēzu, Es zinu, ka es esmu grēcinieks. Esmu pārkāpis tavus likumus. Man ir žēl. Lūdzu, piedod man.

Lūdzu apklāj ar savām asinīm manu vainu. Piedod manus grēkus un pieņem mani Debesīs. Jēzus vārdā, Āmen.”

Bībelē ir sacīts: “Ja tu piesauksi Kungu, tu tiksi izglābts.”

Tātad, ja tu prasi Dievam, lai Viņš tevi glābj, Viņš apsola, ka Viņš tevi izglābs. Tagad tavs darbs ir augt.

Lasi savu Bībeli, lūdz un pievienojies labai, uz Bībeli balstītai, ticīgai draudzei.

Un sāc augt, lai būtu labs kristietis.

Liels paldies. Zvani vai raksti, ja mēs varam, kā palīdzēt. Mēs būsim priecīgi palīdzēt.

Vairāk informācijai: Creation Science Evangelism, P.O. Box 37338, Pensacola, FL. 32503 USA

Tas ir 1-850-479-3466 vai apmeklē mūs http://www.drdino.com

6. semināra beigas – Dr.Kents Hovinds – http://www.drdino.com

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s