Jautājumi un atbildes (A daļa)

Video (angļu valodā): http://www.youtube.com/watch?v=PBkTnzbzGu8

 

Tulkotāja piezīme: šajā daļā ir izskatīti šādi jautājumi:
1. Vai tad visi zinātnieki netic evolūcijas teorijai?
2. Baznīcas nošķirtība no valsts (ASV).
3. Kāpēc mēs varam redzēt zvaigznes miljardiem gaismas gadu attālumā, ja Zeme ir tikai 6000 gadus veca?
4. Kur atrodas pēdējā zvaigzne?
5. Sarkanā nobīde.
6. Vai Saule saraujas?
7. Datēšanas metodes.
8. Vai mūsdienu cilvēks ir gudrs un senatnīgais cilvēks bija muļķis?
9. Kurš uzcēla Lielo piramīdu?
10. Vai pasaule bija karsta, kausēta masa?
11. Globālā sasilšana.

Dr. Kents Hovinds–Seminārs 7A–Jautājumi & Atbildes – _Latvian_

Jautājumi! Šķiet, ka katram ir jautājumi, uz kuriem viņš cenšas dzīves laikā atrast atbildi.

Sveiki! Mans vārds ir Ēriks.

Šajā seminārā Dr. Hovindam ir daudz dažādu jautājumu, kas viņam bieži ir tikuši uzdoti;

tie ir apkopoti un tiks sniegts vislabākais zināmais skaidrojums par to, kas notiek.

Viņš aptvers daudzus tematus, tādus kā:

Sarkanās jūras šķērsošana, Primitīvais cilvēks, datēšana pielietojot radioaktīvo oglekli?

Vai tiešām Bībelē ir pretrunas?

Noskaidro pats šajā radīšanas seminārā ar nosaukumu „Jautājumi & Atbildes”.

Seminārs 7A- „Jautājumi & Atbildes” – Latviešu valodā tulkojuši: M.Rožkalns, S.Blumberga-Bredika, G.Brediks, B.Baikovska, I.Liepiņa, G.Gulbe

Paldies par jūsu klātbūtni. Mans vārds ir Kents Hovinds.

15 gadus es pasniedzu vidusskolā zinātnes priekšmetus un šis būs 7. seminārs, jautājumu un atbilžu laiks.

Ja tu esi ticis tik tālu, es ceru, ka esi redzējis iepriekšējos 6 seminārus.

Tāpēc, ka šoreiz mēs sniegsim jaunu informāciju.

Es mācīju zinātni 15 gadus un apkopoju informāciju par radīšanu, evolūciju un dinozauriem.

Mans uzskats ir, ka Bībele ir burtiski pareiza, zinātniski precīza visos sīkumos.

Un evolūcijas teorija, ko māca mūsu skolās, ir visstulbākā

un visbīstamākā reliģija Planētas Zemes vēsturē.

Manā Jautājumu & Atbilžu laikā mēs apskatīsim ļoti dažādus jautājumus.

Lai kur es dotos, cenšos mācīt apmēram 1 stundu, tad seko jautājumu un atbilžu laiks.

Es esmu dzirdējis lielāko daļu jautājumu, kas nākuši klajā pēdējo 17 gadu laikā, un tādēļ esmu uzsācis šo.

Mēs apskatīsim ļoti dažādas tēmas, tādas kā:

Kā mēs redzam zvaigznes, kas atrodas miljoniem gaismas gadu attālumā?

Vai kādreiz ir atrasti svaigi dinozauru kauli, ne tikai to fosilijas?

Kāpēc ir atrasts tik maz cilvēku kaulu? Kā ir ar Bībeles šifrējumiem?

Kāpēc tu izmanto Karaļa Džeimsa (King James) versiju? Vai Bībelē ir pretrunas?

Kā ir ar citām reliģijām –  vai tās varētu būt patiesas? Kā ar globālo sasilšanu?

No kurienes cēlušās rases?

Un daudz šādas informācijas mēs aptversim, cik ātri vien spējam.

Bībelē, Salamana Mācītāja grāmatā 7:25 sacīts:

„Es izmantoju savu sirdi, lai iepazītu un meklētu, un lūkotos pēc gudrības un lietu cēloņiem”.

Es domāju, ka ir gudri kristiešiem tā darīt.

Centieties būt „arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos.” (1. Pētera 3:15b)

Es domāju, ka mēs varētu būt veiksmīgāki dvēseļu ieguvēji un efektīvāk strādātu Dieva valstības labā,

ja mēs vairāk zinātu un spētu sniegt atbildes. Tāds ir mērķis mūsu rīkotajiem semināriem.

Mēs gribam palīdzēt cilvēkiem, kas var atbildēt uz jautājumiem, zinot Patiesību.

1. Pētera 3:15 sacīts „Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs un esiet arvien gatavi”

„aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos.”

Un mēs ceram, ka šīs apmācības, ko šeit iegūsiet, sniegs jums vajadzīgās atbildes.

2. Timotejam 2:15 sacīts: „Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks.”

Mums ir jāpētī un jāmācās ne tikai tāpēc, lai varētu atbildēt citiem, bet arī, lai Dievs būtu apmierināts ar mums.

Tāds ir mācību mērķis „ Dievs, vai Tu priecājies?”

Viens no jautājumiem, kuru man bieži uzdod, kad runāju universitātēs, ir:

„Klau, Hovind? Vai tu esi vienīgais, kurš tic Radīšanai?

Vai visi zinātnieki netic evolūcijai?!” Pilnīgi noteikti nē!

Es nezinu, kā šis jautājums radies.

Pirmkārt, nē, ne visi zinātnieki tic evolūcijai.

Tūkstoši un tūkstoši un tūkstoši zinātnieku ir Radīšanas Zinātnes piekritēji.

Piemēram, Dr. Russell Humphreys, kas gadiem strādājis Sandia Nacionālajā Laboratorijā.

Šeit pieejams labs raksts par viņu: http://www.answersingenesis.org.

Tur ir sniegts pilns saraksts ar 180-200 zinātniekiem, kuri šobrīd

ir jaunās zemes kreacionisti, kas tic Bībelē aprakstītajai Radīšanai 6 dienās.

Dr. Humphreys teica: „Pielietojot vienkāršu statistikas metodi, es vēlētos piesardzīgi

novērtēt, ka tikai Amerikas Savienotajās Valstīs vien ir apmēram 10 000 praktizējošu, profesionālu

zinātnieku, kuri atklāti tic nesenai radīšanai sešās dienās.

Tātad, vispirms, tā nav patiesība, ka visi zinātnieki tic evolūcijai.

Otrkārt, pat, ja viņi to darītu, tas nepierādītu patiesību.

Nav nozīmes tam, kam tic vairākums. Vairākumam ilgu laiku nav bijusi taisnība.

Viņi mēdza mācīt, ka visas planētas kustas ap Zemi. Vairākumam nebija taisnības.

Taču, ticiet vai nē, vēl joprojām ir daži ģeocentriski zinātnieki,

kas māca, ka Zeme ir centrā un riņķo ap to.

Es esmu dabūjis viņu grāmatas bibliotēkā. Ja vēlaties, jūs varat tās izlasīt.

Izlasot virsrakstu, es vienkārši nespēju tās pirkt. Es domāju, ka viņiem nav taisnība; manuprāt, centrā ir Saule.

Bija laiks, kad viņi mācīja, ka lieli akmeņi krīt ātrāk nekā mazi.

Tāds uzskats valdīja 2000 gadus, un tas ir nepareizs.

Tāpēc – vairākums var kļūdīties. Viņi ir mācījuši smieklīgas doktrīnas.

Ja tu esi slims, tev ir sliktas asinis. Notecini savas asinis un tev kļūs labāk.

Tādā veidā nomira Džordžs Vašingtons. Viņi kļūdījās, šajā gadījumā – nāvīgi kļūdījās.

Jāņa 7:40-42 rakstīts, „Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja,

sacīja: “Šis tiešām ir gaidāmais pravietis.” Citi sacīja: “Šis ir Kristus.”

Bet daži sacīja: “Vai gan no Galilejas jānāk Kristum? Vai nav sacīts rakstos,

ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema?”

Atcerēsimies, kas šeit notika, Jāņa evaņģēlija 7. nodaļā.

Cilvēki sprieda par jautājumu „Vai Jēzus tiešām ir Kristus?”

Daži no viņiem teica: „Kristus nevar nākt no Galilejas, bet Jēzus nāk no Galilejas.”

Problēma bija tā, ka viņiem bija nepareizs priekšstats. Viņi uzskatīja, ka Jēzus nācis no Galilejas.

Kur Jēzus patiesībā piedzima? Betlēmē. Tātad viņiem bija nepareiza problēma.

Viņi strīdējās par kļūdainu pieņēmumu.

Jāņa 7:43 sacīts: „Tā šķelšanās cēlās tautā Viņa dēļ.

un daži no viņiem gribēja Viņu gūstīt.” Viņi būtu mēģinājuši nogalināt vēstnesi.

Jo viņiem bija nepareizs priekšstats, tie domāja

„Šim Jēzum nav tiesību sludināt, un mums ir jāliek viņam apklust.”

Viņi sāka ar nepareizu pieņēmumu. Un tā tas notiek, kad cilvēki pieņem nepareizu priekšstatu.

Viņi domā, ka kreacionisti, līdzīgi kā es, rada traucējumus izglītības sistēmā.

Nē, mēs esam labie cilvēki. Mēs mēģinām novērst problēmu. Mēs mēģinām to atrisināt.

Turpinājumā, Jāņa 7:45-46 sacīts: „Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizejiem,

tie viņiem sacīja: “Kāpēc jūs Viņu neesat atveduši?”

Ievērojiet, tas ir tipiski – priesteri sūta savus huligānus, lai tie Jēzu saņem ciet.

Jēzus atbildēja uz viņu jautājumiem. Tie nāca atpakaļ un sacīja: „Neviens cilvēks nav tā runājis kā šis.”

Un tad farizeji sacīja: „Jums vajadzēja viņam pajautāt šo.”

Es piedzīvoju to katru reizi, arī pirms 3 dienām Ziemeļu Mičiganas Universitātē.

Viņi izziņoja, ka Kents Hovinds ieradīsies universitātē.

Milvoki (Milwaukee) kādi 100 profesori atteicās debatēt ar mani.

Ziemeļu Mičiganas Universitātē 80 profesori atteicās debatēt ar mani.

Tuvu pie 4000 profesoriem jau ir atteikušies debatēt ar mani par evolūciju.

Viņi pat neatnāk, kad es runāju. Profesori sūta savus studentus

un saka tiem: „Pajautā viņam to un to, un šo.”

Studenti atgriežas un saka: „Skolotāj, viņš atbildēja uz visiem maniem jautājumiem.”

Un tad skolotāji saka: „Tu, muļķi, tev vajadzēja pajautāt viņam to un to, un šo.”

Skolotāj, tu gļēvuli, kāpēc tu pats neatnāci?

Kāpēc tu pats nepajautāji? Mūsdienās profesori rīkojas līdzīgi kā farizeji.

Profesori sūta savus studentus, lai tie mēģina kreacionistus noķert slazdā.

Viņi paši negrib nākt, un, kad tas neizdodas, tad cenšas pielietot likumu, lai kreacionistus apklusinātu.

Ļaujiet tikai pieņemt likumu, kas saka – jūs nevarat mācīt Radīšanas zinātni.

Vai, ja kāds mēģinās mācīt Radīšanu, mēs panāksim, lai to atlaiž. Aizsūtīsim viņu projām no šejienes.

Turpinājumā, Jāņa 7:47-48, rakstīts „Farizeji viņiem atbildēja: “Vai arī jums prāti sajaukti?”

(Hovinda tulkojums) „Vai jūs esat stulbi? Vai šis puisis arī jūs ir maldinājis?”

Tad seko klasisks jautājums, ko viņi vienmēr lieto: „Vai gan kāds no valdības vīriem vai no farizejiem tic Viņam?”

(Tulkojums) Neviens no citiem zinātniekiem netic šiem radīšanas māņiem; tātad, evolūcijai jābūt patiesai.

Tagad padomājiet, kur te ir loģika – vairākums tam tic, tāpēc tā ir patiesība.

Manuprāt, tas ir dumji! Pirmkārt, nav patiesība, ka vairākums tam tic.

Otrkārt, tādā veidā nenosaka patiesību.

Un tad viņi teica: „Bet šī tauta, kas nezina likumu, ir nolādēta.”

(Hovinda tulkojums) Mums ir zināšanas, jums nav. Mums ir grāds, jums nav.

Mēs jūsu grādus neatzīstam, tie nāk no neakreditētām kristiešu skolām.

Tāpēc mēs esam gudri, jūs – stulbi.

Šī ir plaši pazīstama taktika, ko profesori mūsdienās pielieto, ieskaitot tos 99 profesorus, ar kuriem es esmu diskutējis.

Tas notiek visu laiku.

Bet Nikodēms gudri jautāja (Jāņa 7:50-53): „Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi?””

Nikodēmam vismaz bija veselais saprāts, lai pateiktu:

„Pirms jūs tiesājat šo puisi, Jēzu, un sakāt, ka viņam nav taisnības, viņš ir muļķis, paklausieties, ko Viņš stāsta.”

Un es gribu iedrošināt koledžu studentus un profesorus un ikvienu citu ieklausīties Radīšanas viedoklī.

Vienkārši paklausīties. Patiešām godīgi paklausīties un sadzirdēt, un tad izdarīt savu spriedumu.

Kad es dažus gadus atpakaļ runāju bijušajā Padomju Savienībā, Ukrainas universitātē,

viņi aizslēdza universitāti un nosūtīja 30 profesorus klausīties manu 2 stundu garo runu par kreacionismu.

Es biju liela slavenība, jūs zināt. Dr. Hovinds – atceļojis no pašas Floridas.

Jo tālāk es ceļoju, jo slavenāks esmu.

Lai nu kā, viņi aizslēdza universitāti un atnāca veseli 30 profesori.

Stundu vēlāk, kamēr es runāju par Radīšanu, viens profesors raudāja.

Es jautāju tulkam, Olgai: „Par ko viņš raud?”

Viņa sacīja: „Viņš nekad nebija dzirdējis radīšanas stāstu. Viņš nezināja, ka tāds ir.”

Un es domāju, ka Amerikā ir daudz cilvēku, es esmu redzējis daudz studentu Amerikā,

kuri nekad nav patiešām godīgi ieklausījušies Radīšanas stāstā.

Tātad, ja kāds saka, ka ikviens tic evolūcijas teorijai, tātad arī jūs,

pirmkārt, tas nav labs arguments un tas nav patiess.

Tikai ieklausies kreacionistu viedoklī, saproti to.

Pagājušo nedēļu es sēdēju lidmašīnā kopā ar kādu, kurš ticēja evolūcijai.

Es teicu: „Ļaujiet man tikai izskaidrot kreacionistu viedokli.”

Tas man prasīja 3 minūtes – ļoti vienkārši izskaidrot Radīšanu.

Un viņš teica: „Oho, tas ir pavisam loģiski.”

Viņi sāka ar nepareizu pieņēmumu, ka Jēzus nāca no Galilejas.

Viņš nenāca. Patiesībā viņš piedzima Betlēmē.

Daži no farizejiem neticēja viņam tikai tāpēc, ka bija „pierādījums”, ka Jēzum nav taisnība.

Šodien jūs saņemat to pašu. Daži zinātnieki netic Radīšanai, tāpēc Radīšana nav patiesa.

Tā ir pilnīgi stulba loģika. Un viņi teiks: „Vai viņš ir publicējies zinātniskos žurnālos?”

Kā tad, jūs neredzat rakstus par Radīšanu žurnālā National Geographic. Tātad tas pierāda, ka tā nav patiesība.

Jūs neredzējāt daudzus kapitālista rakstus komunista žurnālos, arī pirms desmit gadiem, starp citu.

Tas neko nepierāda, ir tā patiesība vai nav.

Vairākumam nevar būt taisnība – vairākums sekoja Āronam uz pretošanos (2. Mozus 32).

Vairākums nobalsoja neiet uz Apsolīto Zemi (3. Mozus 32).

Vairākums vairākas reizes sekoja neīstiem dieviem Vecajā Derībā.

Vairākuma vadītāji ienīda Jēzu. Pasaules vairākums ienīst kristiešus.

Vairākums nobalsoja par Bilu Klintonu divreiz, Dieva dēļ.

Es domāju, vairākumam nevar būt taisnība, viņi var nāvīgi kļūdīties.

Bet tā nav patiesība, ka visi zinātnieki tic Radīšanai.

Man šeit ir grāmata no Roberta Gentrija (Robert Gentry), laba drauga no Tenesijas.

Viņš ir ļoti slavens zinātnieks, kurš strādāja pie radioaktīvo atkritumu glabāšanas.

Ko jūs darītu ar kodolatkritumiem?

Viņš veica padziļinātu pētījumu par granītu visā pasaulē.

Viņš atklāja, ka, ja paskatās uz granītu caur mikroskopu,

var atklāt, ka tajos ir mazi sīki oreoli – radioaktīva polonija oreoli.

Par to parunāsim vēlāk.

Roberts Gentrijs (Robert Gentry) bija ļoti populārs zinātnieks publicists, līdz atklāja,

ka viņa pētījumi pierāda, ka evolūcija ir nepatiesa.

Tāpēc, ka viņš patiešām pierādīja, ka zeme nekad nav bijusi karsta kausēta masa.

Viņš nekad nepieminēja radīšanu vai Dievu. Tas bija tīri zinātnisks pētījums.

Viņi publicēja viņu visos galvenajos žurnālos, līdz kāds pateica:

“Klausieties, Dr.Gentrija darbs pierāda, ka Lielā Sprādziena teorija ir nepareiza.”

Viņi nedeva vairs viņam savu finansējumu un aizgrieza viņu kā krānu.

Viņi vajā kādu tikai tāpēc, ka viņa darbs neatbalsta svēto govi – evolūciju.

Rodžers Deharts (Roger DeHart) bija zinātnes skolotājs Burlingtonas Edisonas vidusskolā netālu no Sietlas.

Kādu dienu viņam paziņoja, ka viņš nevarēs vairs saviem studentiem stāstīt par kļūdām mācību grāmatās.

Viss, ko viņš darīja, viņš salīdzināja mācību grāmatas ar zinātnes žurnāliem.

Piemēram, mācību grāmatās ir teikts, ka mazulim ir žaunu spraugas, mēs to apskatījām Seminārā Nr.4.

Deharts atnesa zinātnes žurnālu un teica:

“Piedodiet, bet mācību grāmatā šajā lapaspusē teikts, ka mazulim ir žaunas.

Tas nav tiesa. Šeit ir pašreizējais zinātnes žurnāls.” Viņš parādīja viņiem pierādījumu.

Viņš nekad nepieminēja Dievu. Viņš nekad nepieminēja Bībeli. Viņš nekad nepieminēja radīšanu.

Viņš tikai teica, ka šī mācību grāmata nav precīza. Un viņam pateica, ka viņš vairs to nevarēs darīt.

Tu nedrīksti informēt savus studentus, ka grāmata ir novecojusi?

Tā viņi vajā ikvienu, kad kāds cenšas iet pret evolūcijas teoriju.

Evolūcija ir rūpīgi aizsargāta valsts reliģija.

Tāpat kā komunisms bija rūpīgi sargāta valsts reliģija, ja tu tajā uzaugi.

Tu nevari atļauties apšaubīt to. Kevins Haleijs (Kevin Haley) bija bioloģijas skolotājs Oregonā.

Viņš vienkārši zaudēja darbu par kļūdas izcelšanu mācību grāmatās.

Viņš teica viņiem: “Šī grāmata nav pareiza. Tajā ir kļūda.” Viņi atbildēja: “Tu esi atlaists.”

Tu nevari mācīt, ja teiksi, ka grāmatās ir kļūdas.

Teksasā, Beiloras Universitātē Vako pilsētā, 2000. gada aprīlī tika atlaists Vilijams Dembskis (William Dembski).

Viņš vienkārši pateica saviem studentiem, ka varētu būt inteliģents Radītājs.

Viņam pateica: “Tev nav atļauts tā teikt.” Un viņu atlaida.

Šī ir Beilora, kas it kā bija kristiešu koledža.

Forests Mims (Forrest Mims) gadiem bija zinātnieks rakstnieks. Viņš rakstīja daudziem nozīmīgiem zinātnes žurnāliem.

“Nacionālā ģeogrāfija”, „Zinātnes īssavilkums” un “Amerikāņu fizika”.

Viņš rakstīja visa veida rakstus žurnāliem.

Bet, kad viņš pieteicās darbam Zinātniskajā Amerikānī, viņam to liedza.

Viņi teica: “Tu nevari šeit strādāt, jo esi kreacionists.”

Kaut arī tam, ko viņš rakstīja, nebija nekāda sakara ar radīšanu vai evolūciju,

viņam pateica: “Mēs negribam, ka tu esi mūsu darbinieks, jo tas izskatīsies slikti, ja nolīgsim kreacionistu.”

Tāda veida vajāšanas jūs piedzīvosiet. Rods Lavaks (Rod Lavake) teica saviem studentiem:

“Man ir šaubas, ka Darvina teorija ir patiesa.”

Tā nu viņam neļāva vairs mācīt bioloģiju un deva viņam citu darbu.

Viņi teica: “Mēs negribam, ka tu māci bioloģiju, jo tu varētu likt mūsu studentiem

apšaubīt Darvina teoriju.” Tādā veidā tā tiek aizsargāta. Tā ir reliģija.

Indianā bija skolotājs vārdā Dens Klarks (Dan Clark).

Viņa vadītājs, Eds Ellers (Ed Eller) pasauca viņu un teica, ka viņš nedrīkst iepazīstināt savu klasi ar Radīšanu.

Nav likuma, kas aizliegtu mācīt Radīšanu.

Nav tiesu lietas, kas teiktu, ka nevari mācīt Radīšanu.

Tiesa ir tikai noteikusi, ka tam nav jābūt obligāti. Skolotājiem ir tiesības mācīt radīšanu.

Šeit ir problēma. Likums saka, tu vari mācīt to. Tiesa saka, tu vari mācīt to.

Bet tavs priekšnieks saka, ka tu nevari. Tā nu viņš pēc tā visa aizgāja no sava darba.

Viņš bija nelokāms. Viņš teica: “Es nezemošos tam.”

Dīns Kenojs (Dean Kenyon) sarakstīja grāmatu “Par pandām un cilvēkiem”.

Viņš bija zinātnes skolotājs Sanfrancisko Valsts universitātē.

Viņš sarakstīja šo bioloģijas mācību grāmatu, kurā teikts: “Ir jābūt kādam dizaineram.

Tas ir tik komplicēti. Tas ir pārsteidzoši. Ir jābūt radītājam.”

Tas nebija mēģinājums, lai viņi tiktu glābti, vai tiktu pārveidoti, vai lai viņi kļūtu par baptistiem,

vai budistiem, vai katoļiem. Tajā ir tikai teikts: “Klau, ir jābūt radītājam.”

Viņam bija bioloģijas profesora štata vieta Sanfrancisko Valsts universitātē.

Agrāk viņš rakstīja dažādas grāmatas par evolūciju, kad viņš tai ticēja.

Tad viņš mainījās un teica:

“Ziniet, es tiešām šaubos, vai šī teorija ir patiesa. Tā nedarbojas.” Un viņu atlaida.

Bet viņam bija štata vieta, tāpēc viņš iesūdzēja viņus tiesā un dabūja atpakaļ savu darbu.

Viņš tika nozīmēts kā laboratorijas asistents mēģeņu mazgāšanā, ko dara studenti.

Viņš iesūdzēja viņus atkal, lai dabūtu atpakaļ savu īsto darbu.

Tikai tāpēc, ka viņš teica: “Visumam ir jābūt Radītājam.”

Tādas vajāšanas tu piedzīvosi.

Es runāju Lubokā, Teksasā, kur man pastāstīja par profesoru vārdā Deni, kurš māca bioloģiju.

Viņš saviem studentiem teica: “Ja tu netici evolūcijai, nenāc pie manis pēc rekomendācijas,

lai iekļūtu medicīnas skolā, jo es tev to nedošu.” Gadiem tas bija rakstīts viņa mājaslapā.

“Ja tu netici evolūcijai, tu nekad nedabūsi rekomendācijas no manis.”

Kad es devos uzstāties Lubokā, Teksasā,

studenti piedāvāja Denijam 1000 dolārus, lai viņš debatētu ar mani 2 stundas. Un viņš atteicās.

Tūkstošs dolāri par divām stundām? Tā ir diezgan laba nauda.

Kā tu gribētu iegūt tūkstošs dolārus par divām stundām? Viņš teica, “Nē, viņš to nedarītu.”

Vajāšanas, kas notiek pret kristiešiem un pret kreacionistiem

sekulāro skolu sistēmā, ir prātam neaptveramas. No kā viņi baidās?

Tad nu es saku, ka tā nav patiesība, ka visi zinātnieki tic evolūcijai.

Bet daudzi zinātnieki, kuri tic radīšanai, baidās kaut ko teikt,

jo viņi zina, kādas vajāšanas viņi piedzīvos.

Cik daudz skolotāju bija Ukrainā, kuri neticēja komunismam,

bet neuzdrīkstējās teikt kaut ko? Ikviens, kurš pat neuzsmaidīja Staļinam, varēja tikt nogalināts.

Tas varēja beigties Sibīrijas gulagā vai kaut kur citur.

Tādas lietas tagad notiek Amerikā, ticiet tam vai nē.

Ja cilvēks skaļi un aktīvi neatbalsta evolūcijas teoriju,

viņš tiks izraidīts uz “akadēmisko Sibīriju.” Viņš pazaudēs viņam piešķirto naudu. Viņš pazaudēs darbu. Skumji.

2003. gada novembrī Patrika Henrija koledžai tika atteikta akreditācija, es ticu, ka viņi

nedabūja to, jo savā koledžā pietiekami nemācīja evolūciju.

Agape žurnālā ir raksts ar tādu pašu stāstu.

Universitātes profesore teica, ka viņai palūdza atkāpties par elites studentu iepazīstināšanu

ar kļūdaino darvinistu domāšanu Misisipi Sieviešu universitātē.

Es runāju ziemeļos netālu no tās vietas dažas nedēļas pēc notikušā. Es runāju ar dažiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šī dāma bija teikusi, ka viņai jāatkāpjas no sava darba, jo viņas mācīšana var likt studentiem šaubīties par darvinismu.

Pēc kā viņi iet uz skolu – pēc izglītības vai ideoloģijas?

Es domāju, tu ej, lai saņemtu izglītību. Un tā tiek lietota šādiem mērķiem, nekam citam. Tas ir diezgan skumji.

Šī dāma teica, ka profesors, kurš gribēja viņu atlaist no darba, pat nebija dzirdējis viņu runājam.

Bet viņa bija izraisījusi šaubas par darvinismu.

Tūkstošiem dažādi zinātnieki vēstures gaitā bijuši kreacionisti.

Visu veidu zinātnieki ir sākuši kā kreacionisti. Ej uz:

http://www.answersingenesis.org un ieraksti “scientists who believe creation” (zinātnieki, kuri tic radīšanai)

Tur tiks atlasīti dažādi raksti, kuros varēsi izlasīt par visiem šiem zinātniekiem,

kas vēstures gaitā bijuši kreacionisti. Ļoti slaveni zinātnieki.

Es bieži jautāju evolucionistiem:

“Vai jūs varat nosaukt man vienu progresu modernajā zinātnē, kas ir pateicoties evolūcijas teorijai?”

Vai tāpēc mums ir datori? Vai tāpēc mums ir telefoni? Radio?

Vai tāpēc mēs aizlidojām uz Mēness?

Kādu progresu varam nosaukt pateicoties evolūcijas teorijai?

Viņi nekad man nav snieguši atbildi. Nekā nav. Teorija ir nederīga.

Bet visas nozīmīgākās zinātnes, katra zinātnes nozare pēdējos 400 gados, ir kreacionistu iesākta.

Ne visi viņi bija jaunās zemes kreacionisti kā es un, protams, nebija tik neatkarīgi,

temperamentīgi, fundamentāli labēji radikāli baptisti kā es. Bet viņi visi ir bijuši kreacionisti.

Verners fon Brauns (Wernher von Braun), bijušais mūsu kosmosa programmas vadītājs, bija kreacionists.

A.E.Vaildersmits (Wildersmith), Viljams Ramzijs (William Ramsey), brāļi Raiti (Wright). Viņi pētīja putnus.

Viņi teica: “Mēs vēlamies redzēt, kā dizainers, Radītājs, kā Dievs ir radījis putnus

un tad mēs mācīsimies, kā uztaisīt lidmašīnu.”

Vīrs, kurš izgudroja MRI, magnētiskās rezonanses diagnostisko metodi, ir jaunas zemes kreacionists.

Mūsdienās arī ir kreacionisti. Mūsu bibliotēkā ir dažas labas grāmatas vai arī pārdošanā mūsu mājas lapā.

Eštona (Ashton) “Sešās dienās” ir viena grāmata un “Septītajā dienā” ir cita grāmata.

Šī atklāj 50 zinātniekus, kuri tic radīšanai.

Šeit ir vairāk nekā 40 zinātnieki, kuri tic Radīšanai. Tu vari iegādāties šīs.

Ir tūkstošiem zinātnieku, kuri tic Radīšanai. Viņi netic evolūcijai.

Karls Poppers (Karl Popper), slavens vadošās zinātnes filozofs, ir teicis: “Evolūcija nav fakts.

Evolūcija pat nekvalificējas kā teorija vai hipotēze.

Tā ir metafiziska pētījumu programma un tā nav pārbaudāma zinātne.”

Evolūcija ir reliģija un viņi kļūst tik nikni, kad es viņiem to pasaku.

Iespējams, tāpēc es to saku ik pāris minūtes, jo man patīk uzspiest uz īstajām pogām.

Džūljens Hakslijs (Julian Huxley), kura vectēvs Tomass Hakslijs (Thomas Huxley) bija tas, kurš patiešām izbīdīja Darvinu,

kad iznāca viņa grāmata, teica: “Es pieņemu, ka iemesls kāpēc mēs pārgājām uz sugu izcelšanos, bija

tas, ka ideja par Dievu traucēja mūsu seksuālajiem tikumiem.”

Mēs negribam, ka Dievs mums stāsta, kas jādara. Tāpēc viņi akceptēja evolūciju.

Maikls Rusē (Michael Ruse) ir teicis: “Evolūcija ir tās praktiķu veicināta vairāk kā tīra zinātne.

Evolūcija ir izplatījusies kā ideoloģija; sekulāra reliģija. Tā ir pilnībā apaugusi alternatīva kristietībai,

ar jēgu un morāli.” Viņš teica: “Es esmu dedzīgs evolucionists un bijušais kristietis,

bet man jāatzīst, ka šajā ir viena kaite. Un Dr.Duans Gišs (Duane Gish) no ICR ir viens no daudziem, kas to parāda.

Bībeles literātiem ir taisnība. Evolūcija ir reliģija.

Jau pašā sākumā tā ir bijusi patiesība par evolūciju un tā joprojām ir patiesība šodien.”

“Evolūcija ir reliģija katrā vārda nozīmē. Evolūcija ir pasaka pieaugušajiem.

Teorija neko nav palīdzējusi zinātnes progresā. Tā ir nederīga.”

Tātad, tā nav patiesība, ka visi zinātnieki tic evolūcijai.

Gandrīz visu nozaru zinātnes ir kreacionistu iesāktas. Evolūcija nekā nepapildina zinātni.

Kad studenti vai profesori baidās paust savas īstās, godīgās domas,

studenti netiek izglītoti, viņi tiek ideoloģiski apstrādāti.

Studenti tiek iegāzti eksāmenos, ja viņi neatbalsta evolūcijas teoriju.

Katru nedēļu, kad es uzstājos, kāds pie manis pienāk un saka:

“Kad es biju bioloģijas klasē, es uzrakstīju referātu un skolotājs man ielika F,

jo es neatbalstu evolūciju, vai arī es uzdrīkstos turēties pretī evolūcijas teorijai.”

Es saņemu šādus zvanus. Studenti saka:

“Ko lai es daru? Skolotājs ielika man F, jo es savā referātā pretojos evolūcijai.” Tas ir skumji.

Tā ir diskriminācija. Nevienam no modernās tehnoloģijas sasniegumiem nav nekāda sakara ar evolūciju.

Evolūcija ir šķērslis zinātnei, nevis palīdz tai.

Labi, nākamais jautājums. Kā ir ar baznīcas atdalīšanos no valsts?

Vispirms, Amerikas konstitūcijā nav tādu frāžu.

Tu vari izskatīt visu konstitūciju, tiesību likumprojektus un neatkarības deklarāciju

par 1.00 dolāru “Pilsoņu likumu grāmatā”. Ikvienam vajadzētu to izlasīt.

Tas ir lielisks stāsts par zvērinātajiem. Zvērinātajiem piemīt lielisks spēks.

Viens zvērinātais var izlemt, ka viņam nepatīk likums.

Ja viņi izdod likumu tavā pilsētā, ka tu nevari spļaut uz ietves

un kāds to izdara un tas tiek ierakstīts videolentē. Viņi ir ierakstījuši visas lietas.

Viņš pārkāpj likumu. Viņu aizved uz tiesu. Ir pierādīts, ka viņš ir pārkāpis likumu.

Bet tu, kā zvērinātais, saki: “Man nepatīk tas likums. Es nedomāju, ka ir godīgi teikt:

„Tu nedrīksti spļaut uz ielas.”” Tiesnesis gatavojas apdraudēt visus zvērinātos:

“Jums ir jāvalda saskaņā ar likumu. Jums jāklausās manos norādījumos.”

Tev nav jāklausās visā, ko tiesnesis saka. Viņš pūš dūmus.

Smaidi, pamāj ar galvu un kad nonāc tajā telpā, nobalso: “Nevainīgs.”

Pārējie zvērinātie domās, ka tu esi dīvains.

Viņi jautās: “Ko jūs domājat sakot “nevainīgs”? Jūs redzējāt ierakstu, jūs redzējāt.”

Es zinu, bet likums nav labs. Zvērināto atsaukums ir ietekmīgs, spēcīgs stāsts.

Konstitūcijā nav minēta valsts un baznīcas atdalīšanās.

Tev vajadzētu dabūt federālistu papīrus. Tos, kur ir visi papīri,

ko Tēvi Dibinātāji sarakstīja, kad viņi aizstāvēja jauno Savienoto Valstu konstitūciju.

Un tajā var redzēt viņu domāšanas  procesu.

Tā pati diena, kad viņi balsoja par Pirmo Labojumu, …

(kur cilvēki bieži domā, ka ir teikts par valsts un baznīcas atdalīšanos,

bet nav tas, kas tur teikts. Tajā ir teikts, ka valdībai jāveicina, nevis jāaizliedz reliģijas

brīvība, nevis jāizmanto tā.)

Bet, tanī pašā dienā, kongress nobalsoja par 25 000 dolāru piešķiršanu, lai palīdzētu katoļu misionāriem

sākt misiju, lai palīdzētu indiāņiem Seint Luisā. Viņi necentās atdalīt baznīcu no valsts.

Viņi vēlējās paturēt valsti ārpus baznīcas, bet ne turēt baznīcu ārpus valsts.

Savienoto Valstu konstitūcijā nav tādu frāžu par valsts atdalīšanos no baznīcas.

Kristiešu skolotāji pilnīgi legāli drīkst darīt visas kristiešu lietas

viņu skolās. Mans brālis 34 gadus mācīja sabiedriskajā skolā.

Viņam Jēzus attēls uz galda bija visus 34 gadus.

Daudzi skolotāji tur Bībeli tieši uz sava galda. Tagad viņu dēļ jums var būt grūti laiki,

direktors varētu aizliegt jums to darīt. Es nesaku, ka jūs netiksiet vajāts.

Bet tik tālu, cik tas ir legāli, tā notiks. Ja tev ir nepatikšanas,

vari sakontaktēties ar http://www.lc.org- libertycounsel.org  – Meta Steivera (Matt Staver) organizāciju.

Viņš izskata šādas lietas. Arī Deivida Gibsa (David Gibbs) organizācija Orlando, Floridā

uzņemas šādas lietas. Tātad, ja tev ir problēmas, izmanto kādu no šiem cilvēkiem.

Bet lūk, kas notika ar Tomasu Džefersonu (Thomas Jefferson), kad viņš uzrakstīja vēstuli kādiem baptistu mācītājiem,

un viņš ir viens no tiem, kurš pieminēja frāzi “baznīcas atdalīšanās no valsts” (personiskā vēstulē).

Tagad ateisti izmanto to, sakot, ka mums valdībā nav kristīgu lietu.

Kāda stulba ideja! Mūsu valsts tika dibināta kā kristīga valsts.

Viņi visi tā teica. Aizej uz http://www.wallbuilders.com, Deivida Bartona (David Barton) lielisko mājas lapu.

Viņam ir daudz informācijas. Tur nav tādu lietu kā baznīcas atdalīšanās no valsts,

neiekrītiet uz to. Mēs vairāk to apskatām mūsu koledžas klasē.

Lūk, kas notika. Savienoto Valstu konstitūcija,

Pirmais paragrāfs, 10. nodaļā teikts, Tev ir tiesības noslēgt līgumu.

Ja kāds teiktu: “Brāli Hovind, es tev maksāšu 10 dolārus stundā

visu savu dzīvi.” Viņš paraksta līgumu. Un, ja viņš nepilda līgumā sacīto,

tad es iesūdzu viņu tiesā. Viņš teiks: “Man ir konstitucionālas tiesības paturēt savu naudu.”

Jā, tev ir, bet tev ir arī konstitucionālas tiesības noslēgt līgumu.

Tu noslēdzi līgumu. Tiesnesis apstiprinās līgumtiesības.

Jautājums, kuru ļoti bieži man uzdod, es teiktu – katru nedēļu, kad uzstājos,

kas ir 52 nedēļas gadā nu jau 16 gadus. Kāds katru nedēļu jautā:

“Tā, Hovind, kā mēs varam redzēt zvaigznes miljards gaismas gadu attālumā?

Jūs sakāt, ka zeme ir tikai 6000 tūkstoš gadus veca. Kā mēs varam redzēt zvaigznes?”

Vakar uz radio programmu, kas ir mājas lapā http://www.drdino.com, kāds piezvanīja un teica:

“Hovind, es nedaudz papētīju, un 6000 gadu gaismas gadu rādiusā

mums ir tikai tik daudz kubikjūdžu un visas zvaigznes neietilptu.”

Es teicu: “Pagaidiet, kurš teica, ka viss ir 6000 gaismas gadu rādiusā?”

Viņš teica: “Nu, jūs esat vienīgais, kurš apgalvo, ka zeme ir tikai 6000 gadus veca.”

Jā, es teicu, bet nekad neesmu teicis, ka visas zvaigznes ir 6000 gaismas gadu rādiusā. Tas būtu smieklīgi.

Bet kā mēs varam redzēt zvaigznes miljards gaismas gadu attālumā, ja visums ir tikai 6000 gadus vecs?

Un es ticu, ka Bībele skaidri māca, ka tā ir tikai 6000 gadus veca.

Un Dievs radīja visu. Patiesībā, viņš radīja Zemi vispirms (1. Mozus grāmata)

un tad (1. Mozus grāmata 1:14) Viņš radīja zvaigznes. Evolūcija saka, ka zvaigznes radās vispirms

un tad Zeme. Protams, Visumā ir daudz zvaigžņu.

Nehemijas 9:6 sacīts:

“Tu vienīgais Kungs, tu veidoji debesis, debesu debesis,”

Dievs apgalvo, ka Viņš tos radīja. Vai nu Viņš ir radījis vai nav. Labi, kas ir ar zvaigznēm?

Kā tās atbilst? Astronomi var redzēt, kā zvaigznes uzsprāgst apmēram vienreiz katros 30 gados.

Tas nav tā, it kā būtu pēc grafika. Tas var atkal notikt pēc 5 gadiem vai pēc 50 gadiem,

bet vidēji zvaigznes uzsprāgst katros 30 gados.

Skatoties ar teleskopiem: “Lūk, vēl viena.”

Zvaigzne uzsprāga. To nosauca par Novu vai – ja tā ir liela – tad sauc par Super novu.

No-va no spāņu valodas nozīmē “Ne-ej” un, starp citu, automobilis Chevrolet Nova

īpaši daudz netika pārdoti Meksikā šī iemesla dēļ.

Zvaigznes uzsprāgst katros 30 gados. Pētnieki ir pārmeklējuši debesis ar saviem teleskopiem

pētot, cik daudz supernovas gredzenu tur ir.

Tās tiek sauktas par mirušām zvaigznēm. Kopsummā ir atrastas mazāk par 300.

Tātad, ja supernovu gredzenu ir mazāk par 300

un viena uzsprāgst katros 30 gados, tu vari sarēķināt. Tie ir apmēram 9000 gadi.

Ja pieņemam, ka visums ir miljards gadus vecs, vajadzētu būt daudz vairāk

supernovu gredzeniem. Kāpēc ir tikai mazāk par 300?

Tāpēc, ka visums ir mazāk nekā 10 000 gadu vecs. Viņiem nepavisam nepatīk šī atbilde.

Bet tas ir loģisks secinājums. Ja viena zvaigzne ir uzsprāgusi katros 30 gados,

vismaz vienai katros 30 gados vajadzētu rasties no jauna, vienkārši, lai uzturētu līdzsvaru.

Ar valstīm ir šādas problēmas, jo tajās mazāk dzimst, nekā mirst,

kā Vācijā šodien, ziniet, tas galu galā radīs problēmas.

Zvaigznēm vajadzētu rasties no jauna. Neviens nav nekad redzējis zvaigžņu rašanos vai izveidošanos – neviens.

Mēs tās redzam uzsprāgstam nepārtraukti, bet nekad neesam redzējuši tās izveidojamies.

Un es to tūlīt pastāstīšu. Pēdējie aprēķini ar Habla teleskopu

ir tādi, ka pavisam ir 70 sekstiljoni zvaigžņu. 70 sekstiljoni.

Saka, ka visums ir 20 miljardus gadu vecs. Tu vari parēķināt.

Tas nozīmē, ka 6,5 miljoniem zvaigžņu vajadzētu rasties katru minūti.

Mums katru minūti 20 miljardu gadu laikā vajadzētu rasties 6.5 miljons zvaigznēm,

par kurām mēs zinām. Netiek rēķinātas zvaigznes, par kurām mēs nezinām,

jo mēs tās nevaram redzēt. Kurš zina, cik zvaigžņu eksistē?

Dažreiz mācību grāmatās būs rakstīts:

“Mākoņos aizvien no gāzes un putekļiem rodas jaunas zvaigznes.” Tas ir tik stulbi.

Kā fizikas grāmatās tā var rakstīt, es nezinu.

Ikviens, kurš pārzina pirmkursnieka fiziku, zina, ka tad, kad cenšas saspiest kopā gāzes,

spiediens ceļas, temperatūra ceļas, un tās tiek atspiestas atpakaļ. To sauc par Boila Gāzes likumu.

Neviens nav redzējis putekļu sabrukšanu cietvielā.

Ir jābūt neticamam spiedienam, lai tā notiktu. Es biju debatēs un teicu:

“Kā jūs iegūstat cietvielu no putekļu sabrukšanas? Paskaidrojiet man to.”

Viņš atbildēja: “Mēs aprēķinājām, ka, ja 20 zvaigznes uzsprāgst netālu viena no otras,

tas rada pietiekamu spiedienu, lai rastos pilnīgi jauna zvaigzne.”

Es teicu: “Tas ir spīdoši. Ir jāpazūd 20, lai rastos viena.

Jums vajadzētu iet uz kongresu. Jūs varētu palīdzēt pārējiem čaļiem izkļūt no parādiem. ”

Mums nebūtu pilns visums ar zvaigznēm, ja, zaudējot 20, iegūtu vienu.

Pat, ja tas ir teorētiski. Tas nekad nav novērots.

Es biju Almagordo, Jaunmeksikā. Tur ir zinātnes centrs,

kurā viņi parādīja šīs bildes ar “zvaigžņu mazuļiem”. Viņi teica, ka šeit rodas jauna zvaigzne.

Nē, kungs, tas ir spožs plankums.

Kāds puisis “Zinātnes žurnālā” atzina: “Kluss mūsdienu astrofizikas apmulsums

ir, ka mēs nezinām, kā pat vienai no šīm zvaigznēm izdevās rasties.”

Neviens nezina, kā zvaigznes var rasties no putekļu mākoņiem.

“Neviens nepārprotami nav novērojis vielu sabrukšanu embrionālā zvaigznē,

kam būtu jānotiek, ja zvaigzne tiešām joprojām veidojas.

Un neviens nav pieķēris molekulārus mākoņus sabrukšanas procesā.”

“Tieši kā starpzvaigžņu mākoņu daļa gravitātes ietekmē sabrūk zvaigznē –

divkāršā vai daudzkārtējā zvaigznē, vai saules sistēmā – joprojām ir izaicinoša teorētiska problēma.

“Astronomiem joprojām ir jāatrod starpzvaigžņu mākonis faktiskajā sabrukšanas procesā.”

“Zvaigžņu izcelšanās attēlo vienu no visnozīmīgākajām mūsdienu astrofizikas

neatrisinātajām problēmām.” Šis puisis ir teicis:

“Neviens īsti nesaprot, kā zvaigzne veidojoties attīstās. Tas patiešām ir ievērojami.”

Neviens nezina, kā tas notiek. Tātad, ja jums kādi stāsta, ka veidojas jauna zvaigzne,

sakiet, ka Kents Hovinds teica, ka viņi ir apjukuši vai melo,

jo neviens nezina, kā tas notiek.

Nav pat nevienas labas teorijas par to, kā var saspiest putekļus zvaigznē

un tam, protams, nav pierādījumu. Lūk, kas notiek.

Viņi ierauga Visumā spožu plankumu putekļu mākonī.

Viņi paskatās uz Krabja miglāju vai Ērgļa miglāju.

Viņi cieši vēro to un pēkšņi vienā dienā plankums kļūst mazliet gaišāks.

Nekavējoties viņi secina, ka zvaigzne ir dzimusi.

Varbūt tās priekšā esošie putekļi ir izkliedējušies un zvaigzne jau atradās tur.

Varbūt tas ir zvaigznes sprādziens. Varbūt tā ir cita supernova.

Tā tas notiek, kad tās kļūst patiešām spožas. Viņi nezina, ka rodas zvaigzne.

Neļaujiet viņiem jums iestāstīt, ka esam redzējuši zvaigznes izveidošanos. Neviens nav redzējis tādu lietu.

Viss, kas mums ir iespējams, ir redzēt tās uzsprāgstam, kas ir pretējs tam, ko evolucionistiem vajag.

Bībelē 1. Mozus grāmatā 1:14: “lai tie ir zīmes, kas rāda laiku mijas, dienas un gadus”

Viņš radīja arī zvaigznes” : Šeit Dievs apgalvo, ka Viņš radīja zvaigznes. Un Viņš teica psalmos,

“Viņš noteica zvaigznēm skaitu.” Ne tikai kopējo skaitu, bet katrai ir savs numurs.

Dievs teica: “Šīs zvaigznes numurs ir 42 triljoni, 718 miljards.”

Viņš zina katras numuru. Ir teikts:

“slavējiet viņu, debesu debesis un ūdeņi, kas virs debesīm” Psalms 148:4.

Šis ir vienīgais pants, kurā teikts kaut kas šāds: “ūdeņi, kuri ir pāri debesīm.”

1.Mozus 1:6-7 pantā ir teikts par ūdeni, kas bija pāri debesīm.

Es ticu, ka tad, kad Dievs vispirms radīja pasauli, tā bija ļoti, ļoti atšķirīga no tā, ko mēs redzam tagad.

Galvenokārt, milzīgā okeāna vietā, kas mums ir tagad, bija zeme.

Lielākā daļa no ūdens atradās zemes garozā. Mēs apskatām to 2. Seminārā.

Bet zeme un debess bija vienskaitlī.

Karaļa Džeimsa Bībele ir vienīgā, ko es zinu, kurā tas ir rakstīts pareizi, 1. Mozus 1:1 ir teikts:

“Iesākumā Dievs radīja debesi un zemi.”

Visi citi raksta “debesis.” Tā ir kļūda. Tur bija debess, kas nozīmē izvērstu vietu.

Bija zeme un tad no šejienes uz āru. Vēlāk Viņš sadalīja “debesi” 3 daļās:

pirmā debess, otrā debess, trešā debess. Pirmā debess ir vieta, kur lido putni.

1. Mozus 1:20-21 ir rakstīts par to. Tad ūdens bija virs debess velves.

Daži kreacionisti netic kupola teorijai.

Es saprotu. Esmu lasījis viņu rakstus un domāju, ka viņi kļūdās.

Esmu lasījis pētījumus par to un es tiem nepiekrītu.

Es ticu, ka bija gaisa slānis Ādamam, lai elpotu, ūdens slānis pāri,

lai aizsargātu un tad zvaigžņu slānis, un tad vairāk ūdens.

Vienīgais pants, kas man ir par to, ka tas ir „virs” – ir šeit Psalmā 148:4.

“slavējiet viņu, debesu debesis un ūdeņi, kas virs debesīm!” Tas ir tagadnes teikums.

Vai ūdens joprojām ir virs debesīm? Psalmā 104:3 teikts:

“uz ūdeņiem uzcel savas istabas, paņem mākoņus sev par ratiem,

traucies ar vēja spārniem.”

Vai varētu būt, ka ir vēl viens ūdens slānis aiz visa ārējā kosmosa?

Varbūt viss, ko mēs redzam kā šo visumu, kas mums izskatās tik milzīgs, ir iekļauts ūdenī,

kristālā, un Dievs ir ārpus visa tā – trešā debess (2.Korintiešiem 12. nodaļa).

Vai tur varētu būt trešais līmenis, kurā dzīvo Dievs?

Protams, Dievam nav nepieciešama vieta, kur dzīvot. Viņš vienkārši ir. “Es esmu.”

Psalmā 29:3 sacīts: “Kunga balss pār ūdeņiem!

Kungs ir pār lielajiem ūdeņiem!” Varbūt viss, ko mēs redzam,

kad naktīs izejam ārā un sakām: “Paskaties uz visām šīm zvaigznēm!”

Varbūt visas lietas ir mazas sniega bumbas uz Dieva naktsskapīša, kuras Viņš paceļ

un sakrata ik pa brīdim, teikdams: “Kā jums tur iet?”

Bet psalmā 148:4: “ūdeņi, kas virs debesīm!” Cilvēki bieži ir jautājuši:

“Kur atrodas pēdējā zvaigzne? Un, ja reiz esam to atraduši, kas ir aiz tās?”

Es nezinu atbildi, bet saskaņā ar Bībeli pastāv iespēja, ka

virs debesīm joprojām ir ūdens. Visumā ir daudz zvaigžņu.

Pēdējie aprēķini pēc Habla teleskopa ir, ka uz katru cilvēku ir 11 triljoni zvaigžņu. Tas ir 70 sekstiljoni,

sadalot uz 6 miljardiem cilvēku. Katram no jums ir 11 triljoni zvaigžņu.

Lūk, kas notika, viņi lika Habla teleskopu nofokusēt uz tumša punkta.

Paskatieties uz šo attēlu. Viņi atrada mazu, tumšu laukumu virs Lielā Lāča,

apmēram smilšu grauda izmērā, ja tur rokas stiepiena attālumā, un tas bija melns.

Viņi nedomāja, ka tur bija kāda zvaigzne. Viņi izlēma fokusēties uz to punktu

un skatīties, ko var atrast. Viņi nepārtraukti 10 dienas uzņēma attēlus,

fokusējoties tikai uz to punktu. Pēc 10 dienām viņi atrada vairāk zvaigžņu, kā viņi varēja saskaitīt.

Pirms tam neredzētas, pilnīgi jaunas zvaigznes. Tas tika nosaukts par Habla Dziļo Laukumu (Hubble Deep Field).

Kaut kas, par ko viņi pirms tam nebija zinājuši. Pieņēmums ir tāds,

ka tā ir visā kosmosā. Patiesībā, zvaigznes cilvēks nevar saskaitīt.

Tā ir sacīts Bībelē, ka tās nevar saskaitīt.

Kā var noteikt attālumu līdz zvaigznei un kā zeme var būt 6000 gadus veca,

un zvaigznes tik tālu? Godīgs jautājums. Zinātnieks Stīvens Hokinss (Stephen Hawking) ir teicis:

“Zvaigznes ir tik tālu, ka tās parādās mums būdamas tikai kā sīkas gaismiņas.

Mēs nevaram redzēt to izmērus vai formas. Kā mēs varam nosaukt dažādu zvaigžņu veidus?

Ir tikai viena lieta, ko mēs redzam lielākajai daļai un tā ir gaismas krāsa.”

Ja tev ir lielākais teleskops uz zemes un tu skaties uz tuvāko zvaigzni, kas ir Centaura Alfa,

4 ar pusi gaismas gadu attālumā, viss ko tu redzēsi, ir punkts.

Ja es nofokusēju teleskopu uz saules, tā kļūs lielāka un lielāka.

Un tu patiesībā vari redzēt lēkājošas liesmas, tu vari redzēt spīkulas, tu vari redzēt krāsu maiņu.

Patiesībā tu vēl vari redzēt saules iezīmes. Kad skaties uz tālu zvaigzni, tu to nekad neredzēsi.

Neviens nekad nav redzējis zvaigznes iezīmes. Vari dabūt pat Zemes lielāko teleskopu.

Zvaigzne nebūs nekas cits kā punkts tavā teleskopā. Viss, ko var pateikt par to, ir krāsa.

Tā ir sarkana, dzeltena, zila. Tas ir viss, ko vari redzēt.

Viss, ko mēs varam iedomāties par zvaigznēm, mums ir minējums, balstoties tikai uz pieņēmumiem, tikai no krāsām.

Bet kā var noteikt attālumu līdz zvaigznei? Es vidusskolā vairākus gadus mācīju trigonometriju.

Ja tev ir bijusi trigonometrija, tad sapratīsi, kā tas strādā.

Ja ir divi novērošanas punkti, vari izskaitļot trešo attālumu. Tas ir tāpat kā atrisināt trijstūri.

Trigonometrija apskata leņķus un lielumus. Tiek izmantots sinuss, kosinuss un tangenss.

Ja ir zināms viens attālums un divi leņķi vai divi attālumi un viens leņķis,

var aprēķināt pārējo trijstūri, izmantojot sinusu, kosinusu un tangensu.

Lūk, kāda problēma. Zemes diametrs ir tikai 12 800 km,

kurš salīdzinājumā ar zvaigžņu attālumu ir gandrīz nulle. Tas ir nekas.

Tātad, ja es skatos uz zvaigzni un kāds no Ķīnas skatās uz zvaigzni,

mēs esam tikai 12 800 km attālumā viens no otra, mērot taisni cauri zemei.

Tas būtu gandrīz nekas, mazs attālums.

Viņi izmanto kaut ko citu, lai palielinātu attālumu starp tām, skatoties uz zvaigzni,

turklāt esot pretējās zemes pusēs. Atceries, zeme arī pārvietojas

apkārt saulei šajā milzīgi lielajā aplī. Mēs pārvietojamies ar 105 600 kilometriem stundā

un mums nepieciešams gads, lai apietu riņķī, tāpat kā liels skrējiens trasē.

Attālums no Zemes līdz Saulei ir 148 800 kilometri, kas ir daudz.

Bet gaismas ātrumam tas nav daudz. Gaismas ātrumam

tas ir 8 minūtes. Saules gaismai, lai nokļūtu līdz Zemei, nepieciešamas 8 minūtes.

Tātad, ja mēs esam 8 gaismas minūšu attālumā no Saules, mūsu orbītas diametrs

apriņķo Saulei 16 gaismas minūtēs.

Tātad, tas, ko mēs darīsim, paskatīsimies uz zvaigzni janvārī,

un tad mēs paskatīsimies uz to jūnijā, un esam nogājuši pusceļu no šī milzīgā apļa.

Un mēs iegūstam divus novērošanas punktus, lai palielinātu trijstūra pamatu,

un tas izklausās milzīgs. Tas ir 300 miljoni kilometru! Bet tas joprojām nav daudz.

Gadā ir 525 000 minūtes. Ja šinī attēlā mazais dzeltenais punkts parāda mērogu.

Tas attēlo zemes orbītu, bet ne Zemes diametru, Zemes orbītu (apkārt Saulei).

Tas ir pārāk liels attālums attēlam. Tas, ko es darīšu, parādīšu jums matemātisku aprēķinu.

Ja man būtu divi mērnieki ar saviem tranzītiem (mērinstrumentiem) un teleskopiem,

un viņi ir 40 cm tālu viens no otra, un viņi abi skatās uz punktu

1,3 miljonu cm attālumā, kas ir 13 km.

Vai piekritīsiet, ka tas būtu diezgan kārns trijstūris?

Iziesim ārā stāvvietā un uzzīmēsim trijstūri ar punktu A un punktu B 40 cm attālumā,

un punktu C 13 kilometru  attālumā. Tas radītu ļoti tievu trijstūri.

Tas ir tieši tāds pats trijstūris, kad divi cilvēki stāv pretējās pusēs

Zemes orbītā apkārt Saulei, mēģinot izmērīt vienu gaismas gadu – vienu.

Un es neesmu pārliecināts, vai vari pateikt, kur tieši tu biji kosmosā pirms sešiem mēnešiem.

Es domāju, tas varētu prasīt kādu brīdi iztēles.

Tu nevari precīzi zināt, kur tu biji pirms sešiem mēnešiem,

bet leņķis, ko tu iegūsti, ir 0.017 grādi. Tagad iztēlojies.

Es vēlos, lai tu dabū divus čaļus, lai viņi uzstāda savus mērniecības tranzītus. Viņi ir nošķirti par 40 cm,

un es nolikšu punktu 13 km attālumā, bet viņi nezina, cik tālu tas ir.

Viņi abi fokusējas uz punktu un viņi redz šo punktu.

Lūk, vienīgā informācija, ko viņi redz:

mērījums starp tiem – 40 cm un paralēles leņķis.

Es teiktu: “Es vēlos, lai jūs aprēķinātu, cik tālu ir šis punkts, balstoties uz šīm mazajām leņķa izmaiņām, ko jūs iegūstiet. ”

Es domāju, ka būtu grūti izmērīt tikai vienu gaismas gadu.

Protams, tas būtu pieņēmums.

Tātad, ja jūs gribat izmērīt 100 gaismas gadus, jums būs lielākas problēmas.

Jums ir jāpārvieto jūsu punkts 1300 kilometrus tālumā.

Ja mums uz jumta šai ēkai Pensakolā Floridā būtu divi puiši, 40 cm attālumā

un viņi abi fokusētos uz punktu Čikāgā, kurš ir 1300 km attālumā,

bet viņi nezina, cik tālu tas ir.

Viņi varēs pateikt, cik tālu tas ir, balstoties uz teleskopa ārējās paralēles leņķi.

Es teiktu, tas ir neiespējami, neiespējami izmērīt.

15 miljardi gaismas gadu – bez jautājumiem, tas ir neiespējami.

Es nedomāju, ka var izmērīt 100 gaismas gadu bez pamatīgiem mērījumiem.

Šajā mācību grāmatā teikts, ka paralakses trigonometrija var izmērīt līdz pat 100 gaismas gadiem.

Es šaubos, bet es dotu viņiem 100. Es pat dotu viņiem 1000,

ja viņi pārstātu bļaut, patiesībā, nevaram izmērīt miljardu – vienkāršs fakts.

Lūk, dažas lietas, aplūkojot zvaigžņu gaismu.

2004. gadā tika paziņots, ka ar jaunajām SIM (Kosmosa Interfenometra Misija) tehnoloģijām

viņi cer pierādīt mērījumu precizitāti zvaigžņu attālumam.

Viņi saka: “Šī precizitāte dos iespēju SIM noteikt zvaigžņu attālumu

līdz 10% precizitātei līdz 771 miljonu miljoniem kilometru.

“Tas ir 82 000 gaismas gadu.” Tad ir teikts: “Šis ir uzlabojums

simtiem reižu vairāk, kā tas ir iespējams šodien.”

Uzgaidi mirkli, ja viņi to ir uzlabojuši simtiem reizes,

un tas beidzas pie 82 000 . 82 000 dala ar vairākiem simtiem,

būtībā sanāk daži simti reižu. Izskatās, ka viņi pieļauj,

ka var tikai izmērīt vairākus simtus gaismas gadu. Es piekrītu.

Es domāju, es teiktu, ka tas ir pat pārspīlēts, bet es dotu viņiem dažus simtus.

Galvenais ir, ka nevar izmērīt miljardus. Tātad, kad jums studentiem skolā

māca, ka zvaigzne ir 14 629 miljardu gaismas gadu attālumā, atbildi: “Es tev neticu.”

Tā varētu būt, bet to nevar pierādīt. Viņi rada stāstu.

Ar SIM tehnoloģijām viņi cer, ka beidzot būs iespējams izmērīt

lielāko daļu mūsu galaktiku, un mēs tajā atrodamies. Mēs pat nevaram izmērīt mūsu pašu galaktiku,

nemaz nerunājot par attālumiem citās galaktikās. Es domāju, ka mums vajadzētu skatīties uz zvaigznēm un teikt:

“Kādam varenam Dievam mēs kalpojam,” tā vietā, lai ietu un teiktu:

“Mēz zinām, cik tālu tas ir. Mēs zinām, kā to attīstīt.”

Tā ir tā egoistiskā attieksme, kas ir dažiem ateistiem,

kuri liek jums gribēt iepļaukāt viņus sejā. Kāpēc tu nekalpo Dievam?

Paskatieties uz to, ko Viņš radīja. Šeit ir lietas, kuras vajag ņemt vērā par zvaigžņu gaismu.

Pirmkārt, mēs nevaram izmērīt šos lielos attālumus. To vienkārši nevar izdarīt.

Otrkārt. Neviens nezina, kas ir gaisma. Mēs to saucam par vilni, fotonu vai daļiņu.

Mēs zinām, ko tā dara. Mēs to izmantojam visu laiku. Bet iedodiet man ar to piepildītu burku un nokrāsojiet to sarkanu.

Neviens nezina gaismas substanci. Kas ir gaisma?

Un mēs pavisam droši nezinām, ka tā ceļo visumā ar vienu un to pašu ātrumu cauri laikam un telpai

Visa teorija par melnajiem caurumiem pamatojas uz to, ka gaisma pakļaujas gravitācijai.

Tātad, ja gaisma pakļaujas gravitācijai, jūs nevarat teikt, ka gaismas ātrums ir konstants.

1999. gadā Hārvardas universitātē gaismas ātrums tika samazināts līdz 60 kilometriem stundā.

Nākamajā gadā viņi gaismas ātrumu samazināja līdz 1.6 km stundā.

Un nākamajā gadā gaisma tika pavisam apstādināta.

Gaisma parasti pārvietojas diezgan ātri, ar ātrumu 297 600 kilometri sekundē.

Viņi to palēnināja. Tas tika paveikts Hārvardā. Tas tika paveikts Smitsona institūtā.

Tas tika paveikts Kembridžas universitātē. Tas iekļāva atkārtojamu un demonstrējamu eksperimentu.

Lūk, tā ir zinātne. Ja tu izdari eksperimentu un iegūsti rezultātu, tad kāds cits izmanto tavu informāciju,

izdara to pašu eksperimentu, un iegūst tādu pašu rezultātu – tā ir zinātne.

Viņi palēnināja gaismu. Fox Ziņu kanālā teica:

“Mēs esam guvuši panākumus, apturot gaismas impulsu.”

Viņi samazināja gaismas ātrumu līdz nullei. Viņi to apturēja pavisam.

Tajā pašā laikā, 2000. gadā Princentonas universitātē, viņi gaismu paātrināja

līdz 300 reizes lielākam ātrumam nekā gaismas ātrums. Tātad, kad kāds saka:

“Tā zvaigzne ir 10 miljardu gaismas gadu attālumā (par ko es ļoti šaubos, ka viņi to var noteikt),

tādējādi mēs varam noteikt, ka visums ir 10 miljardus gadu vecs.”

Viņiem uzreiz rodas vairākas problēmas savā loģikā – problēmas, ko viņi droši vien neredz.

Tas ir iemesls, kāpēc mēs rīkojam šos seminārus, lai mēs varam palīdzēt cilvēkiem saprast.

300 reizes ātrāk nekā gaismas ātrums. Neticami!

Austrālijas valdības astronoms Berijs Seterfīlds (Barry Setterfield) ir teicis:

“Pēdējo 300 gadu laikā ir publicēti 164 gaismas ātruma mērījumu rezultāti,

kas iegūti, izmantojot 16 dažādus mērīšanas paņēmienus. Gaismas ātrums acīmredzot ir samazinājies

tik ļoti, ka to nevar izskaidrot ar kļūdu eksperimentā.”

Šis grafiks parāda gaismas ātruma palēnināšanos, saskaņā ar pēdējos 150 gados publicētajiem rezultātiem.

Jūs redzat samazinājumu grafikā. Gaismas ātrums samazinās līdz apmēram 1960. gadam.

Ikviens, kurš ir izmērījis gaismas ātrumu par pēdējiem 40 gadiem, ir ieguvis vienu un to pašu skaitli:

298 051.84, es domāju, kilometrus sekundē.

Ir 2 vai 3 iespējami iemesli, kāpēc tas stabilizējās 1960.gadā.

Veids, kā tas ticis izmērīts, paliek labāks, instrumenti paliek labāki; mēs esam gudrāki.

Pagātnē ikviens bija neizglītots. Mēs esam gudri. Mēs to sapratām pareizi. Varētu būt, ka tas ir tas, ko viņi tev pateiks.

Otrs variants ir, ka mēs esam logaritmiskas līknes pašā galā, un šeit ir mazākas iespējas redzēt jebkādu samazinājumu.

Jo tu virzies tālāk pa logaritmisku līkni, viss izlīdzinās.

Bet trešais iemesls: 1956. gadā tika izgudrots atompulkstenis,

un viņi to sāka izmantot, kā savu pulksteni, lai izmērītu gaismas ātrumu.

Pašlaik atompulksteņa darbības pamatā ir Cēzija 133 atoma viļņa garums.

Tādējādi pulkstenis ir balstīts uz gaismas ātrumu.

Tātad, ja jums ir pulkstenis, kas balstīts uz gaismas ātrumu un jūs ar tā palīdzību mērāt gaismas ātrumu,

un gaismas ātrums izmainās, jūs nekad to nenoķersiet ar šo pulksteni.

Tas ir kā skatīties uz diviem dvīņiem, kas aug tieši viens otram blakus. Neviens no viņiem neaug.

Jums ir (izstiepta) “gumijas lineāla” problēma. 1987. gadā daži pētnieki teica:

“Gaismas ātrums ir desmit miljardus reižu lielāks nulles laikā”.

Ir jābūt lielākam gaismas ātrumam.

Ir bijuši raksti divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos, deviņdesmitajos un divdesmit pirmā gadsimta pirmajos desmit gados par to, ka gaismas ātrums

nav konstants. Tie vēstīja, ka “Nav tāda fizikas likuma, kas neļautu pārsniegt gaismas ātrumu.

Divos publiskotos eksperimentos gaismas ātrums acīmredzami ir palielināts līdz 100 reizēm!”

Lielā Sprādziena teorijai ir nepieciešams daudz lielāks gaismas ātrums. Dr. Magueijo saka:

“Ir šokējoša iespēja, ka gaismas ātrums visuma dzīves laika gaitā var mainīties.”

Vai varētu būt, ka gaismas ātrums ir bijis lielāks? Šeit ir raksts no avīzes:

“Pētījums atklāj, ka gaismas ātrums vēstures gaitā ir mainījies.”

Winnipeg Free Press – “Nekas nav uzticams – pat gaismas ātrums.”

“Mēs esam parādījuši, kā laikā mainīgais gaismas ātrums varēja dot atrisinājumu

plaši zināmām kosmoloģijas mīklām.”

“Viens no noslēpumiem, kuru, iespējams, varētu izskaidrot gaismas ātrums, kurš samazinās, ir kāpēc kosmosa galējās robežas

kuras ir tik tālu viena no otras, ka nekad nav bijušas savstarpējā kontaktā, tomēr izrādās, ka pakļaujas

vieniem un tiem pašiem fizikas likumiem un pat apkārtnes temperatūra ir vienāda.

Gaismai būtu iespējams šķērsot visumu no vienas malas līdz otrai tikai tad,

ja tā pirmajos brīžos pēc visuma radīšanas ir pārvietojusies daudz ātrāk nekā tagad.”

Vai gaismas ātrums tiešām ir konstants? Reitera Ziņu dienestā ir atrodami sekojoši raksti:

“Gaismas ātrums var nebūt konstants.” Man ir ducis rakstu, līdzīgu šim, pēdējo 15 gadu laikā.

Un mēs pievērsīsim daudz vairāk uzmanības gaismas ātrumam CSE Koledžas klasēs.

Tātad, neļaujiet kādam jums iestāstīt, ka gaismas ātrums ir konstants.

Mēs to nezinām. “Discover Magazine” tika nodrukāts liels raksts,

2000. gadā: “Vai Einšteins maldījās par gaismas ātrumu?” Tur bija rakstīts,

“Jā, Einšteins kļūdījās. Gaismas ātrums nav konstants.”

Ir Eiropiešu zinātnieka grāmata, kas saka, “Gaismas ātrums nav konstants.”

Un ir publicēts daudz līdzīgu rakstu. Tos jūs varat izlasīt paši.

Trešā lieta, kas jāņem vērā, ir, ka visa radība bija pabeigta un nobriedusi, kad Dievs to radīja.

Mēs ne tikai nevaram izmērīt tos attālumus, bet arī gaismas ātrumam noteikti nav jābūt konstantam,

radība bija pabeigta. Jūs redzat, Jēzus radīja vīnu no vīnogām, kas nekad nav eksistējušas.

Tās nebija visu laiku. Tā vietā, lai pārvietots no zemē esoša ūdens

caur augu uz vīnogu, kuru kāds pēc tam saspiestu un pagatavotu vīnu,

Jēzus pārvērta ūdeni tieši vīnā. Es uzdodu cilvēkiem jautājumu,

“Cik vecs bija Ādams Sestajā Dienā?” Vai kāds zina? Nulle. Vai viņš tā izskatījās?

Nē, viņš varēja izskatīties kā 52 vai 53 gadus vecs. Viņš bija teicamā fiziskā stāvoklī.

Dievs neradīja divus mazuļus, nepalaida Ēdenes Dārzā, neiedeva sēklu maisu,

un neteica: “Še, iestādiet šos, ātri. Jums būs vajadzīgas vakariņas.”

Viņš radīja pilnīgi pieaugušu vīrieti, pilnīgi pieaugušu sievieti un pilnībā izaugušu dārzu.

Viņiem ir jāvakariņo šovakar. Labāk tur kaut kam atrasties

kokā, gatavam ēšanai. Pat, ja jūs iestādāt koku,

jāpaiet 4 vai 5 gadiem, līdz tas dod augļus. Tādēļ radībai bija jābūt nobriedušai.

Ceturtā lieta, kas jāņem vērā par gaismas ātruma distanci, ir tas, ka tas nav laiks. Tas ir attālums.

Un, tā kā nav pierādīts, ka gaismas ātrums ir konstants,

kāpēc zvaigžņu attālumam jābūt kam kopīgam ar visuma vecumu?

Es nesaku un es nekad neesmu teicis, “Visas zvaigznes atrodas 9600 km rādiusā ap zemi.”

Tas nav tas, ko es saku, un es nepazīstu nevienu kreacionistu, kurš kaut ko tādu māca.

Kad viņi kaut ko tādu saka, viņi uzstāda salmu cilvēciņu un to nogāž. Viņi melo.

Zvaigznes droši vien ir miljardiem gaismas gadu attālumā. Mēs vienkārši to nevaram izmērīt un viss.

„Tātad, kā zinātnieki nosaka zvaigžņu vecumu? “Mēs varam noteikt absolūto vecumu, salīdzinot

zvaigznes krāsu un spožumu ar informāciju zvaigžņu evolūcijas modeļos.” Ko?

Mēs varam pateikt, cik tas ir vecs, pēc tā, cik mēs domājam, ka tas ir vecs. Tas ir tieši tas, ko viņi saka.

Es domāju, ka ikviens uzdod pilnīgi nepareizu jautājumu. Viņi jautā,

kā gaisma nokļuva no zvaigznes līdz Zemei? Viņi uzdod nepareizo jautājumu.

Bībelē 17 reizes ir teikts, ka Dievs “izpletis debesis.”

Labi, ja viņš izstiepa debesis, tad Jūs uzdodat nepareizo jautājumu.

Tas ir nevis kā gaisma no zvaigznes nokļuva līdz šejienei? Bet gan, kā zvaigzne nokļuva no šejienes līdz turienei.

Tas ir jautājums, kas mums ir jājautā. Bībele pietiekoši skaidri pasaka, ka Viņš radīja Zemi pirmo.

Un ka Viņš radīja arī zvaigznes. Pieņemu, ka Viņš radīja Zemi un zvaigznes izvilka no šejienes.

Ādams redzētu zvaigznes sestajā, septītajā un astotajā dienā.

Tā kā zvaigzne tiek izvilkta laukā uz savu vietu, tā aiz sevis atstās gaismas asti.

Tādējādi zvaigznes var atrasties miljardu gaismas gadu attālumā šodien un joprojām tās ir tikušas radītas.

sešu dienu laikā pirms 6000 gadiem. Dr. Rassels Hamfrijs (Russell Humphreys) ir sarakstījis grāmatu,

kuru es izlasīju, un kuru, jāsaka, es nesapratu, pilnībā nesapratu.

”              Viņš ir ļoti, ļoti gudrs, bet ir laba grāmata “”Zvaigžņu gaisma un laiks””, ja jūs gribat ko vairāk uzzināt par šo tēmu.”

Es nezinu, vai piekrītu viņa premisām.

Es domāju, ka viņš sāk ar pieņēmumu, ka gaismas ātrums ir konstants.

Un viņš mēģina to izskaidrot. Un tad viņi nonāk līdz sagrieztā un saliektā visuma tematam.

Es domāju, ka tas ir daudz vienkāršāk. Gaismas ātrums nav konstants.

Dievs radīja lietas, un aizvilka tās līdz to vietai.

Tātad, ja ir bijusi pārvilkšana, varbūt tas izskaidro, kāpēc mums ir tā saucamā “sarkanā nobīde”.

Mēs pārrunāsim sarkanās nobīdes jautājumu uzreiz pēc pārtraukuma.

Pievērsīsimies jautājumam par sarkano nobīdi. Vai tas nepierāda, ka visums izplešas?

Vai tas nepierāda, ka visums ir miljardiem gadu vecs?

Ļaujiet paskaidrot, par ko ir runa. Ja gaisma spīd cauri prizmai,

tā sadala to varavīksnes krāsās: sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, zilā un violetā.

Ja paņemsi zvaigžņu gaismu un spīdināsi to prizmā, uzliekot prizmu uz teleskopa,

gaisma spīd cauri un tā sadalās tajās pašās krāsās:

sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, zilā, indigo un violetā. Un jūs varat apmēram pateikt, kas sadeg,

jo dažādas lietas deg dažādās krāsās, piemēram, varš sadeg zaļā krāsā.

Katrs elements rada atšķirīgu krāsu, un var apmēram pateikt, kas ir zvaigznē un

kas deg, pēc tā, kādu gaismas krāsu tas rada. No gaismas var daudz mācīties par zvaigznēm.

Lai nu kā, kad skatās spektroskopā, krāsās, ko tas rada, zvaigžņu gaismā

ir smalkas, melnas līnijas, kas norāda uz konkrētu degošu elementu, bet tās nobīdītas uz sarkano pusi.

Tur attēla centrā var ievērot, ka melnās līnijas ir nobīdītas uz sarkano pusi;

un to sauc par sarkano nobīdi. Tātad jautājums ir, kas varētu to izraisīt?

Kāpēc dažām no šīm zvaigznēm ir melnā līnija, kas nobīdīta uz sarkano pusi?

Ir dažādas teorijas par to, kas to izraisa.

Vispopulārākā teorija ir, un iespējams vienīgā, kas skolniekiem jebkad ir mācīta skolās,

ir tas, ka sarkano nobīdi izraisa tas, ko dēvē par Doplera efektu.

Ja jūs kādreiz esat gaidījuši pie dzelzceļa sliedēm, kad nāk vilciens, vilcienam nākot jums pretī,

tas saspiež skaņas viļņus tā, ka skaņas tonis paaugstinās. Kad vilciens attālinās, skaņas viļņi izstiepjas,

un tādējādi skaņas tonis strauji pazeminās. To sauc par Doplera efektu.

Tā notiek, kad skaņa pārvietojas jums garām vai jūs pārvietojaties garām skaņai.

Jebkurā gadījumā jūs piedzīvojat šo Doplera efektu; mainās skaņas tonis.

Teorija ir tāda, ka, ja zvaigzne kustas mums pretī, tā saspiedīs gaismas viļņus,

radot zilo nobīdi, un, ja tā virzās prom no mums, tas rada sarkano nobīdi, jo gaisma tiek izstiepta.

Tāda ir teorija. Bet es nedomāju, ka kāds zina, kas to patiesībā izraisa.

Šis cilvēks teica: “Tā bija agrīna zīme, ka sarkanās nobīdes ir ticama norāde attālumam līdz kvazāriem.

Lai nu kā, diagramma rāda platu, izkliedētu neapšaubāmu spilgtumu katrā sarkanajā nobīdē.”

“Patiesībā sarkanajā nobīdē vispār ir neliela spilgtuma korelācija!

Vai nu kvazāri nāk ļoti platā raksturīgā mirdzuma amplitūdā,

kā vairums cilvēku tic, vai arī sarkanā nobīde nenorāda attālumu.”

Es nedomāju, ka kāds droši zina, kas izraisa sarkano nobīdi, bet jūs noteikti nevarat noteikt

attālumu līdz zvaigznei, balstoties uz sarkano nobīdi. Taču tas ir tieši tas, ko viņi cenšas darīt.

Viņi paskatās uz zvaigzni un saka: “Tai ir lielāka sarkanā nobīde. Tai jābūt 10,5 miljardi gaismas gadu tālu,

nevis 10.2,” vai tamlīdzīgi. Manuprāt, viņi mazai kripatiņai zinātnes piešķir ļoti lielu nozīmi.

Žurnālā “Debesis un Teleskops” šis puisis teica: “Tādējādi mūsu vienīgais secinājums ir,

ka vismaz daži kvazāri ir samērā tuvu un ka liela daļa no viņu sarkanās nobīdes

ir saistīta ar kaut ko citu, nevis visuma izplešanos.”

Būtībā viņš saka, ka mēs neesam pārliecināti, kas izraisa sarkano nobīdi.

Var būt, ka tie ir tuvu. Es ļoti iesaku kādu labu grāmatu, kuru sauc

” The Evolution Cruncher “. Tā ir 900 lappušu bieza grāmata, un tā nopērkama tikai par 5,00 dolāriem.

Tajā 52. lappusē ir vesela nodaļa par sarkano nobīdi un Doplera efektu,

un par to, kas to izraisa. Tajā tiešām ir dažas labas lietas.

Un šo jūs varat dot katram vidusskolniekam.

Grāmatā ir laba informācija par sarkano nobīdi un par to, kas to izraisa.

Šinī nodaļā teikts: “Kvazārs ar milzīgu sarkano nobīdi tika atklāts

tuvu spirālveidīgai galaktikai ar daudz mazāku sarkano nobīdi.” Tad kā viena zvaigzne var

būt citā zvaigznē un tām ir divas atšķirīgas sarkanās nobīdes, ja tas norāda uz attālumu?

Ja kvazārs ir iekšā galaktikā, tiem abiem būtu jābūt ar tādu pašu sarkano nobīdi;

abi ir vienādā attālumā. Bet viņi atzīst, ka ir atklājuši šo kvazāru galaktikā,

kurai ir atšķirīgas sarkanās nobīdes, bet tomēr tie acīmredzami ir vienādā attālumā.

Tā viņi saka: “Saskaņā ar standarta visuma Lielā sprādziena uzskatu, objektiem, kurus saucam par kvazāriem,

galvenokārt jābūt redzamā visuma pašā malā.

Tiek pieņemts, ka tie ir superspīdoši melnie caurumi ar miljons

vai 100 miljonu reižu lielāku masu nekā mūsu saulei, kurus ieskauj materiāls disks.

Daži matērijas gabali iekrīt melnajā caurumā, izraisot milzīga daudzuma enerģijas noplūdi.”

Kad tas tika atklāts, bija liels raksts par to –

“Atklājums rada kosmisku puzli: vai “tāls” kvazārs var atrasties tuvējā galaktikā?”

Tas tiešām radīja problēmu. Kā mums uz zemes šie divi objekti

ar tik atšķirīgiem attālumiem var būt tajā pašā vietā?

Tā nav problēma, ja apzināties, ka nevarat uzticēties tam, ka sarkanā nobīde nosaka attālumu.

Bet viņi tik ļoti vēlas teikt, ka visums ir miljardiem gaismas gadu plašs,

un tā droši vien ir, un izmanto to kā pierādījumu, sakot, ka tāpēc visums ir miljardiem gadu vecs.

Lūk, kāpēc tas viss viņiem kļūst par problēmu.

Ja viņi vienkārši pieņemtu Bībeli, tad tā viņiem nepavisam nebūtu problēma.

Šajā rakstā teikts: “Kvazārs ar milzīgu sarkano nobīdi tika atklāts ieslēgts tuvējā spirālveida galaktikā

ar daudz mazāku sarkano nobīdi: neatrisināta mīkla Lielā sprādziena astronomijai.” Es piekrītu.

Ja jūs ticat Lielā sprādziena teorijai, tā ir neatrisināta problēma.

“Zinātnes Ziņās” bija raksts, kurā teikts: “cits novērojumu kopums rāda,

ka visums, šķiet, ir 8,4 līdz 10,6 miljardus gadu vecs. Jaunais darbs

bija balstīts uz Habla kosmisko teleskopu, lai noteiktu attālumu līdz tālu esošām galaktikām.”

“Komanda, ko vadīja Tanvirs no Kembridžas Universitātes Anglijā,

izmantoja divu soļu metodi, lai aprēķinātu Habla konstanti.”

Apstājieties un padomājiet par to. Cik daudziem no jums ir bijusi algebra?

Jums ir vienādojums ar mainīgajiem. Jūs reizināt mainīgo ar konstanto lielumu.

Ja viens konstantais lielums mainās, tas izmaina visu rezultātu.

Pārsvarā šie attālumi, kas tiek aprēķināti zvaigznēm, ir balstīti uz to, ko viņi sauc par

Habla konstanti, bet viņi pat nezina, kas tā ir.

Habla konstante ir aprēķināta. Tas radikāli ietekmēs rezultātu

jūsu vienādojumu. Tātad – vai visums ir 8,4 miljardus gadu vecs vai 10,6?

Kad es debatēju ar Hjū Rosu (Hugh Ross) par “Iemesliem, lai ticētu”, viņš teica, ka tas ir 17,42 miljardus gadu vecs.

17,42 – kā jūs to zināt? Dažās mācību grāmatās teikts 18, dažās 20, dažās 12.

Skaitļi svārstās visā amplitūdā. Patiesībā viņi to nezina.

Viņi izdomā ciparus un tikai palielina tos. Raksta turpinājumā teikts:

“Jums jābūt ļoti uzmanīgam (izdarot secinājumus), jo visiem

(Habla konstantes) mērījumiem ir lielas sistemātiskas kļūdas.”

Man patīk šis raksts, kurš bija publicēts “Discover” žurnālā pirms dažiem gadiem.

“Astronomi ticēja, ka Plīvura miglājs, viena no vislabāk pētītajām supernovas paliekām,

bija 2500 gaismas gadus tālu un 1800 gadus vecs. Viņi pilnībā kļūdījās.

Patiesībā Plīvura miglājs ir tikai 1500 gaismas gadu attālumā un 5000 gadus vecs.”

Redzat, tikai pirms četriem gadiem viņi atklāja, ka viņiem bijuši pavisam kļūdaini skaitļi.

Kā jūs varat zināt, ka jebkuri skaitļi, kuri mums tiek teikti, ir pareizi? Es domāju, mums vajadzētu teikt:

“Līdz kāds pierādīs, ka Bībele nav patiesa, es tai ticēšu.” Nevis:

“Zinātnieki saka, ka tā nav pareiza. Tādēļ mums jātic zinātniekiem.” Nepiekrītiet tam.

“Pat vistuvākās cefeīdas ir tik tālu, ka ir grūti noteikt to absolūtos attālumus

ar kaut cik lielu precizitāti. Visiem lielajiem attālumiem astronomiskajā literatūrā raksturīga kļūda,

iespējams, 10 procenti, šī iemesla dēļ vien.”

Ir tik daudz dažādu lietu, kas var izraisīt kļūdas šajos mērījumos.

Iepriekš runājām par triangulāciju, mērīšanu ar trigonometrijas palīdzību.

Tajā ir neticamas kļūdas. Skaitļi vienkārši ir tik lieli,

attālumi tik lieli, ka to nevar izdarīt. Viņi saka:

“Mēs tagad zinām, ka blāvumu rada divi iemesli [attālums un absorbējošā viela visumā],

tā tas notiek. Viņi raugās uz zvaigzni un saka: “Mēs zinām, ka šī viena ir

4 miljardu gaismas gadu attālumā, un paskatieties uz to otru, tā ir tikai uz pusi tik spoža,

tātad tai jābūt 8 miljardu gaismas gadu attālumā.”

Viņi izmanto apgriezto kvadrāta likumu, un tas viss ir loģiski, ja nekas neatrodas pa vidu,

kas absorbē gaismu vai izkliedē to.

Tikai tas vien, ka zvaigzne ir blāvāka, nenozīmē, ka tā ir tālāk.

Tas var nozīmēt, ka kaut kas ir pa vidu, piemēram, putekļu mākonis.

Ārējais visums ir pilns ar visu ko. Šis pētnieks atzīst, ka

“parasti nav iespējams sadalīt to precīzi starp diviem.”

Šeit ir vairāk par Haltonu Arpu (Halton Arp) un vajāšanām, ko viņš piedzīvoja

tādēļ, ka viņš uzdrīkstējās apšaubīt sarkano nobīdi. Viss, ko viņš izdarīja, – viņš atklāja problēmas ar to.

“Veči, ar to sarkano nobīdi ir problēmas.” “Labi, tad tu esi atlaists. Pazūdi

un nekad vairs nerādies, līdz tu nožēlosi to.” Tāpēc, ka dažas lietas vienkārši nav apšaubāmas.

Viņi ir svētie. Bībelē teikts (Jesajas 42:5), ka Dievs ir radījis debesis un tās izpletis.

Viņš “izpleta pār visu debesis” (Jeremijas 10:12).

Bībelē 17 reizes ir teikts, ka Dievs izpleta debesis. Tad ko tas nozīmē?

Manuprāt, Viņš izpleta debesis. Es nezinu, vai kāds vispār zina,

bet te var būt pāris variantu, kas var izraisīt šo sarkano nobīdi.

Atcerieties, ka sarkanā nobīde laikam ir vienīgā zinātnes datu daļiņa, kas tiek izmantota,

lai pamatotu Lielā sprādziena teoriju. Viņi skatās zvaigznēs un saka: “Sarkanā nobīde, sarkanā nobīde, sarkanā nobīde.”

Visas šīs zvaigznes pārvietojas prom. Ko tas nozīmē?

O, tas nozīmē, ka tās visas bijušas vienā vietā. Tātad pierādījums Lielajam sprādzienam ir sarkanā nobīde.

Un Lielajam sprādzienam jābūt vienai no muļķīgākajām teorijām cilvēces vēsturē.

Ir vairākas lietas, kas var izraisīt sarkano nobīdi.

Tā var būt izplešanās no radīšanas.

Ja zvaigznes pārvietojas prom tādēļ, ka tās tiek izplatītas vai tika izplatītas,

tas varētu radīt sarkano nobīdi. Varētu būt, ka gaisma nogurst.

Es nogurstu. Es nezinu, vai gaisma nogurst vai nē. Mēs zinām, ka gaisma, ejot cauri prizmai,

liecas, jo dažādiem viļņu garumiem ir dažādi enerģijas līmeņi.

Tādēļ veidojas varavīksne. Varbūt tas vienkārši ir efekts, ko rada pārvietošanās visumā.

Vai visums tiešām ir nekas vai tajā kaut kas atrodas? Vai gaisma iet cauri kaut kam,

kad tā iet cauri visumam? Es nezinu. Varbūt tas ir Doplera efekts.

Varētu būt. Varbūt tā ir gaisma, kas tiek paātrināta vai palēnināta, ejot cauri melnajam caurumam.

Robertam Gentrijam viņa mājaslapā http://www.halos.com ir lielisks raksts, ja vēlaties

lasīt vairāk par sarkano nobīdi un ar to saistītajām problēmām, uzziniet visu tehnisko informāciju.

Bet, runājot par zvaigznēm, ir laba Braiena Janga grāmata

“Zvaigznes: Dieva vārds debesīs”. Jūs varat to iegādāties mūsu ofisā par 10 dolāriem.

Tā ir lieliska grāmata par zvaigznēm. Kristiešiem nebūtu jābaidās no astronomijas.

Astroloģija ir citāda. Dievs radīja visu. Ir vēl viena grāmata –

“Astronomija un Bībele”, ko sarakstījis Donald B. DeYoung. Tā ir satriecoša grāmata.

Es domāju, ka mums ir jāpēta astronomija, jāpēta tas, ko Dievs ir radījis. Šī grāmata ir nedaudz polemiska.

Dr. D. Džeimss Kenedijs no Coral Ridge Kalpošanas, Coral Ridge prezbiterāņu baznīcas

Fort Lauderdalē, Floridā, runā par to, ka viņš tic zodiaka īstajai nozīmei.

Viņš apskata visus 12 zodiaka simbolus un saka, ka, iespējams, sākotnēji tie bijuši saistīti ar evaņģēlija stāstu,

kas tagad sagrozīts līdz horoskopam. Vārdu sakot, ejiet uz http://www.coralridge.org, lai iegādātos šo grāmatu,

kas maksā apmēram 6 vai 8 dolārus. Bet Bībelē ir runa par zvaigznājiem.

Tajā ir minēts Sietiņš un Orions (Ījaba 38:31). Un Zodiaks un Lielais Lācis Ījaba 38:32-33.

Bībelē ir pieminēti zvaigznāji. Tad ko tas nozīmē?

Tagad es to nezinu, un es nezinu nevienu, kurš to zinātu droši, bet lūk, ko domā daži kristieši.

Proti, kad Dievs iesākumā radīja pasauli, Ādamam nebija Bībeles, tā vēl nebija uzrakstīta.

Tādēļ Dievs deva Ādamam evaņģēlija stāstu zvaigznēs.

Divpadsmit dažādi zvaigznāji vēstīja stāstu par pestīšanu, par Jēzus Kristus nākšanu.

Un ir viena teorija, kas saka, ka sfinksa pie piramīdas Ēģiptē tika uzcelta, lai mums pavēstītu, kā

lasīt zodiaku, jo tā sākas ar sievietes seju un beidzas ar lauvas ķermeni.

Proti, jūs sākat lasīt zodiaku nevis no janvāra, kā mēs darām, bet sākat ar Virgo – Jaunavu

un izejat visam cauri līdz pat Leo – Lauvai. Es nezinu.

Es zinu, ka šodien viss horoskops ir sagrozīts, Sātans vienmēr ņem to, ko Dievs rada, un izkropļo to,

sagroza un maina to. Bet, ja jūs vēlaties pētīt īsto astronomiju, tas ir labi.

Šķiet, ka tajā tiešām kaut kas ir, ka jēdzienā “evaņģēlijs zvaigznēs” varētu būt kāda patiesība.

Dr. Karlam Baugh ir tiešām laba teorija, ka katrs zvaigznājs rada atšķirīgus radio viļņus.

Zvaigznes rada radio viļņus. Viņaprāt, ledus sega, kas ir pāri zemei

patiesībā varētu pārveidot šos radio viļņus par dzirdamiem viļņiem, kā to dara kristālu radio;

tie varētu reāli svārstīties. Un Ādams un Ieva varētu

dzirdēt mūziku no zvaigznēm, kas minētas Ījaba grāmatas 38. nodaļā.

Vai tā ir taisnība vai nē, es nezinu, bet tas pavisam noteikti labi pasludina, ka viss evaņģēlija stāsts

viņiem visu laiku tika dziedāts, kad viņi katru gadu ceļoja apkārt. Kas zina?

Nākamais jautājums ir – vai Saule saraujas?

Par šo jautājumu pēdējos 10 gados starp kreacionistu grupām ir bijušas zināmas diskusijas.

Saule saraujas. Tas nav īpaši apšaubāms. Bet vai tas pierāda, ka tā nav miljardiem gadu veca?

Es tā domāju. Saule acīmredzami sadeg. Jūs varat iziet laukā un paskatīties uz to.

Tā zaudē apmēram 5 miljonus tonnu katru sekundi; gluži vai svara zaudēšanas plāns.

Tas, protams, nozīmē, ka tā bijusi lielāka. Jums nav jābūt pārāk lielam

ģēnijam, lai to saprastu. “Amerikas Astronomijas biedrības biļetenā”

1979. gadā bija raksts, kura likumību daži cilvēki ir apstrīdējuši.

Bet viņi rakstīja: “Kopš 1836. gada vairāk nekā simts dažādi novērotāji

Karaliskajā Grinvičas observatorijā [Anglijā] un ASV Navalas observatorijā ir veikuši tiešus

vizuālus mērījumus, kas rāda, ka Saules diametrs saraujas ar ātrumu apmēram 0,1 % katros simts gados

vai apmēram, 5 pēdas (1,8 m) stundā.” Pieņemsim, ka tas šobrīd atbilst patiesībai.

Ja Saule sadeg un tā zaudē 5 pēdas stundā – tas varētu būt diametrs, kas sarūk.

Tādējādi rādiuss zaudētu 75 cm. Saule atrodas 148.8 miljonu km attālumā no Zemes.

Izdaliet to ar 75 cm stundā, un jūs atklāsiet,

ka tā, iespējams, nevar būt miljardiem gadu veca. Tas, protams, varētu nozīmēt dažas lietas.

vai ātrums vienmēr ir bijis viens un tas pats? Vai degšanas ātrums vienmēr ir bijis vienāds?

Es zinu, ka ir bijuši vairāki pieņēmumi. Bet es domāju, ka visi varam piekrist – saule deg.

Es domāju, ka visi varam piekrist, ka tā kļūst mazāka.

“Dažas citas netiešas metodes arī apstiprina, ka saule sarūk,

kaut gan šīs citas metodes secina, ka sabrukšana ir tikai 1/7 no iepriekšējo apjoma.”

Šis ir no žurnāla “Science”.

Lūk grafiskā tabulā parādīts, kas ir novērots, un novērojumi pierakstīti.

Viņi paskatās uz sauli. Ar trigonometrijas palīdzību izmēra sauli,

un saule ir pietiekami tuvu, lai šī metode strādātu. Viņi izmēra ciparus

un saka: “Saules diametrs, polārais un ekvatoriālais sarūk.”

Tagad es zinu, ka saule svārstās. Tā viļņojas un saraujas, un viļņojas un saraujas.

Tā deg, kā mīkstā konfekte. Bet vispār, jūs to varat ieraudzīt grafikā.

Ja tu atgrieztos miljards gadus atpakaļ, tev jāpieņem, ka tas radītu problēmas.

Ja saule būtu lielāka, tā diezgan ātri uzsūktu Merkūriju, Venēru un tad Zemi.

Es nezinu, cik senā pagātnē tev būtu jāatgriežas un es domāju, ka kristieši būtu tik gudri,

lai nesauktu kādus ciparus. Nesakiet, pirms 18.6 miljoniem gadu,

šis vai tas būtu noticis. Jo tas, kas notiek – ateisti strīdas par cipariem,

un pazaudē visu domu. Viņi pazaudē konceptu. Fakts ir tāds, ka tā deg.

Tā mēdza būt lielāka. Šis rada problēmas viņu teorijai.

Lielāka problēma par saules izmēru, ir tās masa.

Gravitācija ir tieši proporcionāla tam, cik smags ir objekts, t.i., objekta masai.

Ja saule būtu smagāka, gravitācija būtu spēcīgāka.

Un tad tā sāktu iesūkt planētas, izvelkot tās ārpus to orbītām.

Tātad jā, saule saraujas, un es domāju, tas rada problēmas tiem, kuri vēlas ticēt

ka Visums ir miljards gadus vecs. Es nesauktu nekādus ciparus,

bet tas noteikti kaut kur radītu problēmas.

Denijs Folkners (Danny Faulkner) ir astronoms Dienvidkarolīnas universitātē.

Viņš ir labs draugs, viņš ieradās šeit, kad es diskutēju ar Hjūsu Rosu, lai to ierakstītu.

Viņa mājas lapā ir lielisks raksts. Diezgan garš, bet

Danny Faulkner raksts „Jauns blāvas Saules paradokss un Saules sistēmas vecums” ir ļoti interesants.

„Jo saule, ja atgriežaties laikā, būtu blāvāka, kas rada problēmu.

Kā augi būtu izdzīvojuši ar mainīgo saules gaismu?

Evolucionisti apgalvo, ka dzīve uz Zemes parādījās pirms apmēram 3.8 miljards gadiem.

Salīdzinot ar to brīdi, pašlaik Saulei vajadzēja būt spožākai par 25%.

Ja Saule tagad ir par 25% spožāka nekā tad, kā augi varēja attīstīties?”

Viņš iet cauri dažiem labiem pamatotiem punktiem.  „Jauns blāvas Saules paradokss”

ir problēma tiem, kas tic evolūcijai.

Loģisks secinājums pie kā viņš nonāca ir tas, ka tā nav miljards gadus veca.

Protams, citi astronauti saka, ka tas nav iespējams. Protams, ka tā ir miljards gadus veca.

Protams, ka tā ir. Viņiem nepatīk tā ideja. Kas ir ar oglekļa datēšanu? Man to jautā visu laiku.

Džonatans iztērēja 70.00 dolārus, lai dabūtu šo grāmatu un ir izdota jauna un tā maksā 80.00 dolārus?

80.00 $. „Radioizotopi un Zemes vecums.”

(No ICR, Institute for Creation Research (Radīšanas Pētniecības Institūts): http://www.icr.org) projekts RATE.

Es, protams, neesmu eksperts oglekļa datēšanā. Bet es domāju, ka varu paskaidrot lietas.

Es esmu skolotājs. Es varu to paskaidrot tik labi, cik vien varu. Tas ir tas, kas skolotājam ir jādara.

Paņem ko sarežģītu un paskaidro to tā, lai vidusmēra cilvēks to var saprast.

Kopš es mācīju ceturtajai klasei, man tas ir jāsaprot vispirms pašam, lai varu paskaidrot.

Ļaujiet paskaidrot, kā oglekļa datēšanai būtu jāstrādā.

Un tad pastāstīšu nopietnu problēmu, kas ar to saistīta.

Oglekļa datēšana nebija izgudrota līdz 1949.gadam, pēdējos 60-70 gadus.

Kopš 1830.gada, kad bērniem sāka stāstīt, ka zeme ir miljardiem gadus veca,

viņi nepaskaidroja, ka tas ir dēļ oglekļa datēšanas. Viņi nekad nedomāja par oglekļa datēšanu.

Par to nekad nebija nekas dzirdēts. Kāpēc viņi pirms 160 gadiem mācīja, ka zeme ir miljardiem gadus veca?

Jo viņiem vajadzēja miljardiem gadu, lai viņu teorijas izskatītos labi. Lūk, tāpēc.

Es domāju, ja es jums teiktu, ka noskūpstot vardi, tā pārvērtīsies par princi, jūs teiktu, ka tā ir pasaka.

Bet, ja es teiktu: „Bērni, varde var pārvērsties par princi, ja pagaidīsiet miljards gadu.”

Nu tas kļūst ticami. Nē, tā joprojām ir pasaka. Tā ir stulba doma.

Bet ģeoloģiskā tabula ir tā, no kurienes tas viss ir sācies. Mēs apskatījām to, Seminārā Nr. 4,

un nedaudz vairāk Seminārā Nr. 6 par ģeoloģisko tabulu.

Zeme tika sadalīta slāņos: Kainozoja,  Mezozoja, Paleozoja utt.

Katram slānim tika piešķirts nosaukums, vecums un  fosiliju indekss.

Mēs to apskatījām seminārā nr.4. Tad viņi teica:

„Tagad mums jāpierāda, ka šie slāņi ir seni.”

Tā viņi izvēlējās skaitļus no skaidrām debesīm un jebkurai datēšanas metodei, kas šo ciparu dod,

piemēram, oglekļa datēšanai vai jebkurai citai metodei būtu jāatbilst ģeoloģiskai tabulai, vai arī tā tiek noraidīta.

Tikai tāpēc, ka ģeoloģiskā tabula tiek mācīta jau 180 gadus, protams, tā tiek pieņemta kā patiesa.

Nē, tikai tāpēc, ka tā tiek mācīta 180 gadus, nepadara to par patiesu.

Bet tā ir zinātnieku loģika.

„Mēs zinām, ka ģeoloģiskā tabula ir ieviesta,  tādēļ jebkuriem datiem, ko iegūstam ar oglekļa datēšanu, , ir jāsakrīt ar to. ”

Ja tā nesakrīt, metam to ārā. Un mēs turpināsim pārbaudīt līdz sakritīs.

Viņiem ir jāpārbauda paraugs 5 vai 6 reizes līdz viņi iegūst ciparu, kādu vēlas.

Tad kā jūs varat zināt, ka kāds no tiem ir pareizs, ja katru reizi iegūst citu ciparu?

Kā jūs varat zināt, ka kāds no tiem ir pareizs?

„Radiometriskā datēšanas metode nebūtu izpildāma, ja vispirms nebūtu izveidota ģeoloģiskā tabula.”

Kopš Viljama Smita (William Smith)  laikiem no 19.gadsimta sākuma

fosilijas ir bijušas un joprojām ir vislabākā un visprecīzākā datēšanas

metode un korelācija ar iezi, kurā tās atrodas.”

„Nemaz nerunājot par „mūsdienīgiem” piemēriem, kas patiešām ir arheoloģija, es nevaru iedomāties nevienu

radioaktīvās sabrukšanas gadījumu, ko lieto, lai fosilijām noteiktu vecumu.”

Viņi nenosaka vecumu ar oglekļa datēšanas metodi. Viņi nosaka to vecumu pēc ģeoloģiskās atrašanas vietas. Tā tas tiek darīts.

Lūk, kā tas notiek. Zemes atmosfēra ir apmēram 160 km bieza.

Kosmosa kuģim, lai tam netraucētu berze, ir jāizlido 160 km cauri gaisa slānim.

Taisni uz augšu, 160km nemaz nav ļoti tālu.

160km ir pusceļš no šejienes līdz Tallahassee.

Taču, ja jūs aplūkojat atmosfēru, tai ir ļoti atšķirīgi slāņi, kas savā ziņā ir ļoti interesanti.

Tai  11-12km augstumā ir siltuma izlietne, kur kļūst ļoti, ļoti auksts.

Tur ir apmēram -60 līdz -75 grādu aukstums (pēc Celsija skalas).

Bet zemes atmosfēras sastāvā visvairāk ir slāpeklis: 78% slāpeklis, 21% skābeklis un

mazliet CO2 augiem elpošanai. Augi ieelpo ogļskābo gāzi,

un mazliet radioaktīvo oglekli-14 – 0.0000765%.

Šis radioaktīvais ogleklis-14 atšķiras no parasta oglekļa.

Tas veidojas radiācijai ietriecoties atmosfērā. Saules gaisma ietriecas atmosfērā,

apmet slāpekli otrādi, un pēc tam pārveido to par oglekli-14.

Tas viss sākas  Saules stariem ietriecoties atmosfērā, lai šeit nodrošinātu procesu.

Katru gadu tiek saražots apmēram 9.5kg oglekļa-14, un tas tiek izplatīts pa visu pasauli.

Ja es teiktu, ka te ir 9.5kg zelta, taču tas ir izdalīts vienādās daļās

pa visu pasauli, tad varat par to vairs nedomāt, jo jūs to pat neieraudzīsiet.

Jūs to neatradīsiet. Ļoti niecīgi apjomi. Ja aplūkojat ķīmisko elementu tabulu,

ogleklis un slāpeklis atrodas blakus viens otram. Slāpeklim atoma masa ir 14.

Ogleklim atoma masa ir 12. Taču, ja saules gaisma apgriež slāpekli otrādi,

tad dažas lietas tiek noārdītas no tā un tas var kļūt par oglekli 14.

Tātad tas joprojām sver tikpat, cik slāpeklis, taču nu uzskatāms par oglekli.

To sauc par radioaktīvu, kas nenozīmē, kas tas klausās radio.

Tas nav stabils un sabruks pa daļām.

Tas ir līdzīgi kā – ja trīs puiši tiekas ar vienu un to pašu meiteni, šīs attiecības nebūs ilgstošas. Kaut kas noies greizi.

Ogleklis 14 ir nestabils. Tam nepatīk būt par oglekli 14.

Tas vēlas no šīs situācijas izkļūt, tādēļ tas sadalās sabrūkot.

Apmēram puse sabruks pēc vidējā statistiskā, apmēram puse no tā sabruks

reizi 5700 gados. Tas notiek tīri pēc nejaušības principa, izlases kārtībā. Jums ir molekulu kaudze.

Jūs nekad nevarat zināt, kas nobruks. Taču statistika mums saka, ka apmēram puse no tiem

sabruks reizi 5700 gados. Ļoti aptuveni. kamēr tas ir ogleklis 14, tas peld pa atmosfēru.

Līdzīgi kā cits ogleklis, tas pieslēdzas skābeklim (kā to ogleklis bieži dara) un kļūst par ogļskābo gāzi.

Tie saāķējas kopā un laimīgi peld pa atmosfēru. Augi ieelpo CO2.

Dzīvnieki atnāk līdz augam un apēd to. Tātad šis ir vienīgais veids, kā Ogleklis-14 iekļūst dzīvajā radībā.

Tas veidojas saulei ietriecoties atmosfērā, augi to ieelpo un dzīvnieki apēd augus.

Iespējams, ka jūsu dzīves laikā, esat kādreiz ēduši augus vai esat apēduši dzīvniekus, kas ir ēduši augus.

Cik daudzi no jums to kādreiz ir darījuši? Piemēram, šodien – pusdienās.

Visu, ko apēdam, nāk no viena no šiem avotiem – augiem vai dzīvniekiem,

kas ir ēduši augus. Augi absorbē CO2. Daži no tā ir radioaktīvi.

Tātad, ja atmosfēras sastāvā ir 0.0000765%, tad tiek pieņemts, ka arī augos ir 0.0000765%.

Iespējams, pamatots pieņēmums un es neiebilstu.

Taču es vēlos izcelt, ka šis ir viens no daudzajiem pieņēmumiem,

kas var novest pie tādām muļķībām kā oglekļa datēšanas metode.

Iespējams, ka jūsos ir 0.0000765% oglekļa, jo esat ēduši augus

vai esat ēduši dzīvniekus, kas ir ēduši šos augus.

Iespējams, dabā viss ir balansā.  Kad augs vai dzīvnieks mirst, tas vairs neuzņem C14.

Tas pārstāj elpot. Tad nu tagad viss, kas tam bija – sabruks. Tas jau bruka, kamēr bija dzīvs.

Taču tagad nav ar ko to aizvietot. Tādēļ viņi salīdzina C14 daudzumu

fosilijā ar daudzumu atmosfērā šodien un tad saka:

„Oho, šai fosilijai ir tikai puse no atmosfēras apjoma, tādēļ tas ir bijis miris vienu pusi dzīves.”

5700 gadi, jo tas turpina sabrukt pēc nāves, taču to nevar aizstāt.

Tātad, kamēr tas ir dzīvs, tajā būtu jābūt 0.0000765%.

Ja tajā būtu tikai 0.00003825%, tas ir bijis beigts vienu pusdzīvi.

Vai divas pusdzīves vai trīs pusdzīves utt.  Saskaņā ar teoriju 0 nekad netiek sasniegta.

Taču ņemot vērā praktiskos apsvērumus, tu nevari izmērīt pēc noteikta apjoma.

Tev beigsies iespēju izmērīt.

Tas sākas no 1/2 līdz 1/4 , līdz 1/8, līdz 1/16, līdz… nepietiekami lai izmērītu.

Radīšanas Izpētes institūts (Institute for Creation Research) izdeva ļoti labu rakstu par šo tēmu.

Viņi ir tie, kas veica aprēķina projektu. http://www.icr.org. Viņi teica:

„Ar viņu īso 5700 gadu ilgo pusdzīvi, nebūtu vairs neviena oglekļa 14 atoma nevienā ogleklī, kas vecāks par

250 000 gadiem. Turklāt, tas pierādīja, ka ir neiespējami atrast jebkādu dabisku oglekļa avotu, kas būtu zemāk par

Pleistocēna (Ledus laikmeta) slāni, kura sastāvā nav vērā ņemams Oglekļa-14 apjoms,

pat ja šāds slānis tiek uzskatīts par miljoniem vai miljardiem gadu vecu.

Vispāratzītas oglekļa-14 laboratorijas apzinājās šo anomāliju

sākot no 20.gadsimta 80.gadu sākuma, ir centušās to novērst un nav spējušas to paskaidrot.

Nesen pasaulē labākā šāda veida laboratorija, kura divu desmitgažu laikā ir iemācījusies

veikt detalizētus C-14 mērījumus nepiesārņojot paraugus no ārienes,

un kura veica pētījumu radīšanas pētnieku uzdevumā, apstiprināja šādus novērojumus ogļu paraugiem

un pat ducim dimantu.” Padomājiet, ko tas nozīmē.

Mācību grāmatas teiks jums, ka ogles veidojās pirms 250 miljoniem gadu Carboniferous ērā.

Taču, kad viņi pārbauda ogles, tajās joprojām ir ogleklis 14. Kā tas ir iespējams?

Ja visi oglekļa 14 atomi būtu izzuduši, piemēram, pirms 40 vai 50 tūkstošiem gadu,

tad kādēļ oglēs joprojām būtu atrodams ogleklis 14?

Man ir ideja, varbūt tās nav ceturtdaļmiljonu gadu vecas? Bet šī atbilde viņiem ļoti nepatīk.

Viņi turpinās meklējumus līdz viņi atradīs citu atbildi. Viņiem šāda atbilde noteikti nepatiks.

Un dimantos, kuri pēc viņu teiktā veidojās pirms miljoniem un miljoniem gadu,

joprojām ir ogleklis 14 un to arī nav iespējams šiem dimantiem pievienot.

Proti, tā ir viscietākā viela, kas mums ir. Tad kā var dabūt oglekli 14 dimantos?

Un kad dimanti veidojās? Es īsti nezinu, kad veidojās dimanti.

Es zinu, ka Supermens izveido tos dažās minūtēs. Nu – paņem ogles gabalu,

saspiež to, lai iedotu to savai draudzenei Luisai Leinai. Tikai pēdējo 20 gadu laikā zinātnieki ir iemācījušies

kā laboratorijās izgatavot dimantus, kas ir pilnīgi neatšķirami no dabiskajiem dimantiem.

Viņi lieto ļoti lielu spiedienu. Gadiem ilgi tiek izgatavoti mākslīgiem dimanti,

taču nav radīts neviens, kas izmēros ir ļoti liels. Tikai 2005.gadā

viņi ir spējuši sintētiskā procesa gaitā izveidot lielus dimantus.

Tikai nesen viņi sāka to reklamēt. Ņem savu mirušo mājdzīvnieku, sadedzini ķermeni, kremē to līdz ogleklim

un tad sapresē to līdz dimantam. Tu vari valkāt savu suni visu savu dzīvi.

Mēs par šo tēmu vakar radio runājām.

Lai nu kā, šis čalis saka, ka pat šiem dimantiem ir ogleklis 14.

Viņš saka, ka tie „nav piesārņojami. Tie ir ļoti pārliecinoši pierādījumi,

ka zeme ir tikai tūkstošiem, nevis miljardiem gadu veca.”

Mērījumu projekta grāmatu (no ICR) ir grūti lasīt, tā ir  smagi lasāma.

Jonatān (Jonathon), tu esi šausmīgi gudrs. Cik tālu tu tiki lasot viņa grāmatu?

Apmēram līdz pusei un tas prasīja gandrīz gadu? Jā, tā ir grūti lasāma.

Ja vēlies vienkāršotu variantu, neiedziļinies padziļinātājā versijā,

šī grāmata ir ekselenta, to sauc „Tūkstoši, nevis miljardi” (Thousands, NotBillions”), autors Donald B. DeYoung

Tā saprotamā valodā tā kā apkopo viņu teikto –

dažādi veidi, lai pierādītu, ka zeme nav miljardiem gadu veca.

Taču oglekļa datēšanas metodes ir jāizceļ.

Viņi teiks: „Nu, mēs zinām, ka ogleklis sabrūk ar noteiktu ātrumu

un mēs zinām, ja tas ir tikai puse no mums zināmā, tas ir tā vecums.”

Ir daži pieņēmumi, kas visu sabojā.

Es jums parādīšu, kā tas strādā. Ja es saku: „Mēs piepildīsim mucu ar ūdeni,”

un iedošu kādam rokās šļūteni. Un teikšu: „Piepildi to ar ūdeni.”

Tas, ko jūs nezināt, ir, ka esmu izdūris mucā caurumus.

Kamēr jūs piepildāt mucu ar ūdeni, ūdens tek laukā. Tas ir līdzīgi kā ar čeka grāmatiņu.

Tu turpināsi tajā liet iekšā, taču ūdens turpinās pa caurumiem tecēt laukā.

Zemes atmosfēra ir tāda kā šī muca.

Tā vienmēr iegūst pilnīgi jaunu oglekli-14. 9.5kg katru gadu

tiek pievienoti un tas „iztek” sabrūkot.

Tādēļ jautājums būtu, cik ilgam laikam būtu jāpaiet, lai tiktu sasniegts līdzsvara punkts?

Mucai patiesībā tu vari veikt matemātisku aprēķinu,

ja es pildu noteiktu apjomu minūtē un noteikts apjoms minūtē iztek,

kad tas sasniegs līdzsvara punktu. Mazliet matemātikas.

Taču ar atmosfēru ir tā, ka viņi jautāja: „kad atmosfēra sasniegs līdzsvara punktu?”

Pētnieki, kuri pirmie ieviesa oglekļa datēšanas metodi 20.gadsimta 40.gados, sprieda par

Zemes atmosfēras līdzsvara punkta sasniegšanu. Viņi veica vairākus pētījumus un teica:

Ja mēs ņemtu pilnīgi jaunu planētu Zeme, radītu no pilnīgas nulles un palaistu ap Sauli,

cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai sasniegtu līdzsvara punktu atmosfērā,

kur rašanās ātrums un sabrukšanas ātrums būtu vienāds?”

Un viņi noteica, ka tas prasītu apmēram 30000 gadu, lai sasniegtu līdzsvara punktu.

Man īsti nav skaidrs, kā viņi to izdomāja. Jūs varat iepazīties ar kādu no šādiem zinātniekiem un mēģināt izprast.

Taču viņi, pēc manām – pilnīgi objektīvām – domām, izdarīja divas kļūdas,

Viņi teica: „Pirmkārt, mēs zinām, ka Zeme ir miljoniem gadu veca.” Šī ir pirmā kļūda.

„Otrkārt, mēs līdzsvara punktu varam neņemt vērā, jo mēs šo punktu būtu šķērsojuši

pirms 30000 gadu.” Vai jūs zināt, viņi atklāja, ka Zeme joprojām nav sasniegusi līdzsvara punktu.

„Radioaktīvais ogleklis joprojām veidojas par 28-37% ātrāk, nekā sairst.”

Padomājiet par to, ja radioaktīvais ogleklis veidojas ātrāk nekā sairst,

tas nozīmē, ka Zeme ir jaunāka par 30000 gadu, tas pirmkārt;

un otrkārt – tu nevari nekam ar oglekļa datēšanas metodi noteikt vecumu, jo tev būtu jāzina,

kad tas dzīvoja, lai tu varētu izrēķināt, kad tas dzīvoja.

Tev ir jāzina, kad tas dzīvoja, lai zinātu, cik tajā brīdī daudz oglekli-14 tas elpoja

Tas nestrādā. Ir tāda mājas lapa http://www.arky.org, kurā ir vairāk informācijas,

izskaidrojot, ka Zeme nav sasniegusi līdzsvara punktu. Rakstu autors Ron Cooper.

Šī ir kalibrēšanas līkne. Ja dzīvnieks joprojām ir dzīvs, 16 klikšķiem būtu jābūt

Geigera skaitītājā par minūti uz gramu. Ja iegūstat tikai astoņus,

sakāt, ka tas ir bijis vienas pusdzīves laikā, ja četri klikšķi, tad divas pusdzīves.

To sauc par kalibrēšanas līkni. Teorijā izklausās tā, it kā tam būtu jādarbojas.

Taču tur ir daži patiešām acīmredzami pieņēmumi. Es nesaprotu, kā viņi to nespēj ieraudzīt.

Pieņemsim, ka tu ienāc telpā un es saku: „Uz galda atrodas degoša svece.

Es vēlos, lai tu man pasaki, kad tā tika iedegta.” Tu ievēro, ka svece ir 18 centimetrus gara.

Tu teiksi: „Nu, tas man neko nepalīdz.”

Mums ir jānoskaidro, cik ātri šī svece sarūk degot. Mēs svecei uz kādu brīdi veicam kādus mērījumus.

Paņemam olimpisko spēļu hronometru, ar kuru varam iegūt gandrīz vai 40 miljardo daļu no sekundes.

Mēs visi vienojamies, ka svece izdeg ar ātrumu 2.54 centimetri stundā.

Mums ir divi fakti: svece ir 18 centimetrus gara.

Tā izdeg ar ātrumu 2.54 centimetri stundā. Kad tā tik iedegta? Neviens to nevar izdomāt,

ja vien netiek izteikti kādi pieņēmumi. Pieņēmums numur viens – cik gara bija svece?

Pieņēmums numur divi – vai tā dega visu laiku ar vienādu ātrumu?

Neviens no šiem abiem pieņēmumiem nav kas tāds, ko var zināt. Ja tu smiltīs atrodi fosiliju,

var izmērīt oglekļa daudzumu, un sabrukšanas ātrumu var izmērīt.

par šiem abiem mēs nemaz nestrīdamies. Cik daudz oglekļa bija tajā, kad tas dzīvoja? Es nezinu.

Vai tas sabruka ar vienādu ātrumu? Es nezinu.

Vai tas ir ticis piesārņots, kamēr tas atradās smiltīs šo miljonus gadu?

Nav iespējams šīs lietas zināt. Ja zemei bija ūdens kupols

virs atmosfēras, vai arī ledus kupols (par to mēs vairāk stāstam otrajā seminārā),

tas bloķētu pieeju lielam daudzumam Saules radiācijas,

kas ievērojamos apjomos novērstu pat oglekļa-14 veidošanos.

Tādēļ dzīvnieki, kas dzīvoja pirms plūdiem, varēja dzīvot pasaulē,

kurā sākotnējais oglekļa-14 apjoms ir mazāks, varbūt pat nebija vispār, taču noteikti mazāk.

ja mēs izrokam fosiliju, kas ir bijusi aprakta 4400 gadus,

teiksim, ka skaitīt tas sāk ar četriem klikšķiem, turpretim šodien mēs sākam ar 16.

Mēs izrokam to 4400 gadus pēc plūdiem un sakām:

„Oho, šeit ir mamuts, kas ir aprakts, un tam ir noteikts vecums ar oglekļa datēšanas metodi.”

Nu, mēs pieņemam, ka tas sāka ar 16. Kad mēs to pārbaudām, iegūstam divus.

Mēs domājam, ka tas ir nogulējis četras pusdzīves, lai gan faktiski tas ir gulējis tur vienu pusdzīvi.

Tādēļ tas arī nedarbojas. Kad 1949.gadā pirmo reizi tika ieviesta oglekļa datēšanas metode,

William Libby veica kādas pārbaudes un teica:

„mamuta apakšstilbs bija 15000 gadus vecs, taču tā āda – 21000 gadus veca.”

Kā gan divas ķermeņa daļas vienam un tam pašam dzīvniekam vecuma ziņā var atšķirties?

Visai skaidrs, ka viens no šiem numuriem ir nepareizs.

Tad kā tu vari zināt, kurš no tiem ir pareizais?

Un ja viens no tiem ir pareizs, kā var zināt, kurš tas ir?

Es neredzu, kā to varētu pateikt. Nu, paskatīsimies, vai kļūs vēl labāk.

Četrpadsmit gadus vēlāk tika testēta dzīva gliemene un tā bija 2300 gadus veca.

Tā vēl bija dzīva. 1970.gadā Nobela Simpozijā:

„Ja C-14 datēšana atbalsta mūsu teorijas, mēs to ieliekam pamattekstā.

Ja tā nav gluži pretrunā, mēs to ieliekam zemteksta piezīmēs.

Un ja nu galīgi tā neatbilst, mēs to izmetam kā nederīgu.”

Jūs domājat, ka viņi var tā paņemt jebkādus ciparus, kurus vēlas? Tieši tā.

Ja skaitlis neatbilst viņu gaidītajam, viņi to izmet.

1971.gadā tikko nogalināts ronis bija 1300 gadus vecs, kad viņi ar šo datēšanas metodi noteica tam vecumu.

„Radioaktīvā oglekļa datēšanas metodes problēmas ir nenoliedzami dziļas un nopietnas.

Par spīti tehnoloģiju attīstībai un labākai izpratnei 35 gadu garumā,

pamatpieņēmumiem ir mests spēcīgs izaicinājums

un arī brīdinājumi ir izskanējuši, ka radioaktīvās oglekļa datēšanas metode drīz var piedzīvot krīzi.

Metodes turpmākais pielietojums ir atkarīgs no ‘izlabot to pa ceļam’ (‘fix-it-as-we-go’) piegājiena

pieļaujot piesārņojumu šeit, frakcionēšanu tur un kalibrāciju, kur vien iespējams.

Tam tad nebūtu jābūt pārsteigumam, ka pilnībā puse no datiem tiek noraidīti.”

Vai sapratāt? No tām vairāk nekā tūkstošiem reižu, kad viņi ir veikuši oglekļa datēšanu,

puse no visiem pētījuma rezultātiem ir izmetami laukā. Kā viņi zina, kurš ir nepareizs?

Un arī – kā tu zināsi, ka tie citi ir pareizi?

Ja puse no taviem pārbaužu rezultātiem ir izmetami laukā, tad kādam vajadzētu par to nopietni aizdomāties:

„Paga, tas ir stulbi. Ko mēs darām? Mēs izniekojam savu laiku.”

Raksts turpinās: „Brīnums, noteikti ir, ka atlikusī puse ir tikuši pieņemti.”

„Neskatoties uz to, cik tas ir ‘noderīgi’, radioaktīvā oglekļa metode joprojām nav spējīga

iegūt precīzus un uzticamus rezultātus. Ļoti lielas neatbilstības.

Hronoloģija ir nevienmērīga, relatīva un apstiprinātie vecumi patiesībā ir izvēlētie vecumi.

Šī visa svētītā lieta ir nekas cits kā 13.gadsimta alķīmija.” Es piekrītu.

To rakstīja 1981.gadā. Man visi šie raksti ir sakārtoti hronoloģiskā secībā. Nekad nekļūst labāk.

1984.gadā dzīva gliemežu vecums tiek datēts ar 27000 gadu.

1992.gads – atrada divus vienu pie otra blakus esošus mamutus. Viņi veica šo datēšanu. Vienam ir 22000 gadu.

Otrs ir 16000 gadus vecs. Kurš no tiem ir pareizais? Vai arī abi ir nepareizi?

Vai arī abi ir pareizi? Nav iespējams noteikt.

1996.gadā Carl Swisher Berklija Universitātē lietoja vismodernākās tehnoloģijas,

lai datētu cilvēka fosilijas. Pagājušajā pavasarī viņš pārvērtēja Homo erectus galvaskausus,

ko trīsdesmitajos gados atrada Javā. Viņš pārbaudīja šajos galvaskausos esošos nogulšņus.

Tika uzskatīts, ka šī suga izmira pirms 250 000 gadiem.

Kaut gan Sisher lietoja divas atšķirīgas datēšanas metodes, viņš sev par pārsteigumu turpināja atklāt to pašu:

kauli bija maksimums 53000 gadus veci un, iespējams, ne vairāk kā 27000.

Es šeit vēlos izcelt divas lietas. Viņš kā savu atbildi meklēja 250 000 gadus.

Taču viņš turpināja iegūt no 57 līdz 27 tūkstošiem, kas ir viena piektā daļa no vēlamā.

Vienalga viņš joprojām iegūst 96% kļūdu. Pareizi ir 27000 vai 53000? Tā nav precīza zinātne!

Tātad, kad viņi publicē rakstu avīzē sakot: „Mēs atradām dinozaura kaulu

vai mamuta kaulu, un tā vecums ir 17 221 gads, 6 mēneši un trīs dienas,”

tu vari atbildēt: „Kā tad! Viņi nezina. Viņi uztaisa tā, kā vajag.”

Profesors Rainers Pročs fon Cītens (Reiner Protsch von Zieten) 2005. gada februārī atkāpās

no profesora amata, jo gadiem ilgi bija melojis par oglekļa datēšanu.

Viņa krāpšanās tika atklāta 2005. gada februārī.

Viņš bija datējis t.s. “Bišofa-Speijera” skeletu kā 21300 gadus vecu,

bet, kad to pārbaudīja Oksfordā, tika noskaidrots, ka tam ir tikai 3300 gadu. Kļūda par 700%.

Profesors Pročs teica, ka ir atradis vecāko vācieti, kas jebkad ieradies Vācijā:

27 400 gadus vecu. To pārbaudīja Oksfordā un noteica, ka tas ir vecs vīrietis, kas miris 1750. gadā.

250 gadus vecs. Profesors gadu desmitiem bija melojis par šīm lietām,

un tā nu beidzot viņš ar kaunu atkāpās. Viņam tas bija jādara.

“Viena mamuta daļa tika datēta kā 29500 gadus veca, un otrai daļai bija 44000.”

Jūs runājat par lēnām dzemdībām. Tā tas varētu būt. Man patīk šis Rand McNally raksts.

“Pēdējos divos gados tika noteikts absolūtais vecums (Ngandong apbedījumi, virs Trinila apbedījumiem),

un tam bija ļoti interesants vecums – 300 000 gadu, plus mīnus 300 000 gadu.”

Nu gan viņi trāpīja kā naglai uz galvas – plus, mīnus 100% kļūda.

Ģeoloģiskā pārskata dienesta ziņojumā 862 (man ir tikai daļa no tā

taču man ir arī viss eksemplārs kaut kur bibliotēkā. Mēs to šeit nevarējām atrast.)

ir pieejami dažādi raksti par oglekļa datēšanu dažādām lietām, ko atrod Aļaskā.

Es jums vēlos kādas lietas parādīt. Viņi veica oglekļa datēšanu paraugam Nr. SI454.

Apskatīja to uz diagrammas un teica, ka bija 17210 gadus vecs, plus/mīnus 500 gadi.

Tad viņi pārbaudīja paraugu Nr. SI455 un teica: „Tas ir 24140 gadus vecs.”

Nu, tu teiksi, ka 17000 vai 24000 izskatās labi, līdz atklāsi,

ka tas ir tas pats paraugs paraugam Nr. 454. To pašu paraugu pārbaudīja atkal. Tad, vai tas ir 17000 vai 24000?

Paraugs Nr. 299 bija jaunāks par 20000 gadu. Tas mazais simbols nozīmē – mazāk kā.

Paraugs Nr. L136 ir vecāks par 28000. Teiksiet: „Nu, tas strādā ļoti labi.”

Šis paraugs ir jaunāks par 20000 un tas paraugs ir vecāks par 28000,

līdz jūs atklājat, ka tas ir tas pats paraugs.

Kā gan paraugs var būt vienlaicīgi jaunāks par 20 un vecāks par 28?

Es ilgu laiku mācīju algebru, un es nedomāju, ka tādu lietu varētu paveikt. Tas nav pārāk labi.

„Dzīvi pingvīni ir datēti kā 8000 gadu veci.”

Materiālam no slāņiem, kuros ir atrasti dinozauru kauli, ar oglekļa datēšanu noteica vecumu 34 000 gadu.”

Es reiz debatēju un profesors kļuva ļoti dusmīgs.

Beigās viņš teica: „Kā gan jūs varat izmantot „Reader’s Digest” kā literatūru?”

Es teicu: „Kungs, es lietoju tikai attēlu no “Reader’s Digest”, kurā ir dinozaura kauls.

Tā nav izmantotā literatūra fakta apliecināšanai. Viņš nomierinājās, un mēs turpinājām debati.

Taču dinozauru vecums tiek datēts ar 70 miljoniem gadu.

Krievu zinātnieks datēja dinozauru kaulus ar ne vairāk kā ar 30 000 gadu vecumu.

Hugh Miller no Columbus, Ohaijo štatā paņēma četrus dinozaura kaulu paraugus un teica:

„Vai jūs veiksiet man oglekļa datēšanu šiem paraugiem?” Viņi izrakstīja rēķinu par kādiem 600 dolāriem, lai ar oglekļa metodi noteiktu kaut kam vecumu.

Viņi veica tiem oglekļa datēšanu un teica, ka tie bija jaunāki par 20000 gadu.

Viņš teica: „O, un, starp citu, tie ir dinozaura kauli.”

Viņi teica: „O, tad tie nav 20000 gadus veci. Mums tad tie ir jātestē no jauna.”

Kādēļ tie nevar būt 20000? „Nu, mēs zinām, ka dinozauri dzīvoja pirms 70 miljoniem gadu,

tātad, ja  tu mums to pateiktu, mēs nekad tiem nebūtu veikuši oglekļa datēšanu.”

Viens mans draugs šeit pirms dažiem gadiem nomira, taču pirms tam viņš veica ļoti daudz arheoloģiskos izrakumus.

Viņš rakās lejā pa šo eju un atrada sadegušu koku slāņus, kuri ir pietiekami labi, lai veiktu oglekļa datēšanu,

jo tajos acīmredzot bija ogleklis. Viņš ielika to plastmasas maisiņā un nomarķēja ar zīmīti „Paraugs A”

no tāda un tāda slāņa, tādā un tādā dziļumā.

Viņš turpināja rakties dziļāk 3 vai 6 metrus, un viņš atkal atrada vēl vienu sadegušu koku slāni.

(Pilsēta bija iznīcināta.) Viņš to nomarķēja ar „Paraugs B”

un aiznesta tos datēšanai. Viņš tiem samaksāja 600 dolārus.

Viņi teica, ka Paraugs A, es piemirsu, bet bija 3000 gadi un Paraugs B bija 4000 gadus vecs.

Viņš gaidīja 6 mēnešus, samainīja marķējumus, aiznesa to atpakaļ uz to pašu laboratoriju

un palūdza viņiem veikt oglekļa datēšanu šiem paraugiem.

Tikai šoreiz paraugs B ir maisiņā ar marķējumu Paraugs A un otrādi.

Viņi iedeva viņam tos pašus datumus, ko viņi pēdējā reizē iedeva Paraugam A un Paraugam B.

Oglekļa datēšana nestrādā. Tā nekad nav strādājusi. Šeit ir dažas lietas pārdomām par oglekļa datēšanu.

Kad veic datēšanu paraugam ar zināmu vecumu – tas nestrādā.

Ja tu datē paraugu ar nezināmu vecumu – ir pieņemts, ka tas strādā. Tā nav zinātne.

Kad lietas noārdās, tās rada hēliju. Hēlija daudzums atmosfērā

ir tikai tik daudz, lai saskaitītu ne vairāk par 2 miljoniem gadu, nevis miljardiem gadu.

Ir tāda grāmata „Mūsdienu datēšanas metožu mitoloģija” (“The Mythology of Modern Dating Methods”), ko ir izdevusi ICR,

ja par šo tēmu vēlaties izlasīt vairāk. Viņi par šo tēmu veic ļoti daudz pārbaužu.

Viņi, iespējams, ir labākie eksperti par šo tēmu radīšanas piekritēju sabiedrībā.

Šis čalis teica: „Ieži datē fosilijas, taču fosilijas datē iežus vēl precīzāk.”

Tas ir smieklīgi un balstīts uz riņķveida spriedumu.

Viņi to ir zinājuši gadsimtiem ilgi. Par to vairāk mēs runājam Seminārā Nr. 4.

Es runāju ar James P. Dawson. Viņš šovakar piezvanīs uz mūsu radio programmu.

James Dawson bija viens no tiem cilvēkiem, kas nodarbojās ar Mēness iežu datēšanu.

Viņi atpirka Mēness iežus, atdeva tos laboratorijās

un jautāja, cik veci ir Mēness ieži? Viņš paņēma vienu iezi (paraugs 10017),

sadalīja to sešās daļas un pārbaudīja to vairākas reizes. Cik vecs tas ir?

Vienam un tam pašam iezim ieguva skaitļus sākot no 2.5 miljardiem līdz 4.6 miljardiem.

Tā ir 100% kļūda. 1999.gadā es ar viņu runāju. Viņš dzīvo Oklahomā un šeit ir viņa tālruņa numurs.

Viņš bija NASA vecākais inženieris un ekspluatācijas vadītājs Mēness un Zemes  Zinātnes nodaļā

Pilotējamo kosmosa kuģu centrā, Hjūstonā, Teksasas štatā.

Viņš strādāja ar Mēness paraugiem, ieskaitot Izcelsmes iezi (Genesis rock).

Viņš man pateica, ka viņi atklāja gadu skaitu sākot ar 10000 līdz par vairākiem miljardiem gadu uz viena un tā paša ieža gabala.

Viņa mājas lapa ir http://www.drjpdawson.com/

Kā gan viens iezis var būt 10000 gadus vecs un tajā pašā laikā vairākus miljardus gadus vecs?

Kaut kas ir nepareizi. Grāmatas „Bones of Contention” (Strīdābols) beigās ir plašāka nodaļa,

ko sauc par „The Dating Game” (datēšanas spēle), kurā tiek atspoguļots, ka viņi vienkārši maina datus pēc nepieciešamības.

Ja rezultāti nesakrīt ar teoriju, vienkārši pārbaudīsim atkal, līdz atbildīs teorijai. Redziet, teorija ir svarīga.

Fakti nav. Evolūcijas teorija, kā jau esmu vairākas reizes teicis, ir rūpīgi aizsargāta valsts reliģija.

Nekas vairāk. Kā ar kālija argona (K-Ar) datēšanas metodi? Vai tā darbojas?

Patiesībā cipari ir lielāki, taču problēma un pieņēmumi ir precīzi tie paši.

Un to, ka šī metode nedarbojas, ir iespējams nodemonstrēt. Kālijs sabrūk ļoti lēni.

Šī diagramma parāda dažādus elementus un attiecīgi to pusdzīves.

Ogleklim pusdzīves garums ir apmēram 5700 gadi, taču kālijam tas prasa 1.3 miljardus gadus,

lai puse no tā izzustu. Tas ļoti lēni sairst.

Starp citu, es vēlētos izcelt, Jūsu Godība,

ka visas datēšanu metodes ir balstītas uz elementa sabrukšanu.

Urāns noārdās līdz svinam. Kālijs noārdās līdz argonam. Tie visi virzās uz leju pa Periodisko tabulu;

nekad uz augšu. Tie visi virzās uz leju. Paturiet to prātā.

„80% no kālija, kas atrodas mazā dzelzs meteorīta paraugā,

ir iespējams noņemt ar destilēta ūdens palīdzību 4.5 stundu laikā.”

Ja ir iespējams izņemt 80% no tā 4.5 stundu laikā, kā gan var uzticēties šādiem datiem,

kas tiks iegūti ar šādu metodi?

Izdevums „Canadian Journal of Earth Science” (Kanādiešu Zemes zinātnes žurnāls) raksta: „Tradicionālajā interpretācijā par Kālija-Argona vecumu

vienojošais viedoklis ir noraidīt vecumu, kas savā būtība ir pārāk liels vai pārāk mazs salīdzinot

ar pārējo grupu vai ar citiem pieejamiem datiem, kā, piemēram, ģeoloģisko laika tabulu.”

Te nu tas ir. Ja tu pārbaudi paraugu un cipars ir pārāk liels vai pārāk mazs,

vai arī nesaskan ar ģeoloģisko tabulu, tas tiek izmests.

Nu, tad kādēļ tiek izniekots laiks un nauda to pārbaudot?

Tāpat jau ir zināms, kādu vecumu ir vēlme dabūt, tad nu arī ieliec, kādu vēlies.

Izvēlies skaitli. Tas ir stulbi. KBS slānis (šis slānis pelnu vai lavas slānis,

pamatā pelni, kas ir saspiesti un pārveidojušies iezī).

Kay Behrensmeyer ir datējis šo paraugu ar kālija-argona metodi (K-Ar).

Tad nu ir šī teorija – kad izvird vulkāns, ieži un citas lietas,

kas izsprāgst laukā, ir ļoti karstas un tajos esošās gāzes ir spējīgas izdalīties no tiem.

Kālijs (K – minerāls) lēnām pārtop par argonu (ar) un argons ir gāze.

Tas tiek izmantots metināšanai – argona metināšana. Argons ir gāze.

Kālijs pārvēršas argonā. Kad iezis tiek izkausēts un izmests no vulkāna, no tā izdalās visa gāze.

Teorija apgalvo – pulkstenis tiek atiestatīts ar brīdi, kad izveidojas jauns slānis.

Tagad tā vecums ir nulle gadi. Kaut gan, kad tas bija zemē,

(nu jūs jau ziniet – 4 miljardus gadu), viss argons, kas uzkrājās

3 vai 4 miljardus gadu, ir pazudis, jo šis iezis bija izkausēts.

Visa gāze ir izdalījusies, tādēļ varam ar argona datēšanu noteikt šai lavai, pelniem vai jebkuram vulkāniskajam materiālam vecumu.

Viņi datēja šo pelnu slāni, ko nosauca Kay Behrensmeyer vārdā,

jo viņš veica tā izpēti. Viņi teica, ka tas ir no 212 līdz 230 miljoniem gadus vecs.

Visi zinātnieki piekrita, ka pelnu slānis ir apmēram 200 miljonus gadus vecs.

Līdz 1972.gadā parādījās Richard Leakey.

Viņš veica izrakumus zem KBS slāņa, un viņš atrada pilnīgi normālu cilvēka galvaskausu.

Ikviens krita panikā un teica: „Kā gan var atrast normālu cilvēka galvaskausu zem 200 miljonus gadu veca ieža,

ja cilvēks pat nesāka veidoties ātrāk nekā pirms 3 miljoniem gadu?

Tas nav iespējams. Un tad viņi sāka meklēt tādas lietas, kā  – vai tā bija apbedījuma vieta,

vai kāds izrakās cauri un apglabāja personu tajā vietā? Vai ir bijusi zemestrīce?

Vai tuvumā nav pārklājuma līnija? Nē.

Viss, ko viņi spēja secināt, bija, ka zem 200 miljonus gadus veca slāņa bija normāls cilvēka galvaskauss.

Tātad, ko tu vari secināt? Kādi pētīja šo un teica:

„Tas pierāda, ka pirms 200 miljoniem gadu šeit ieradās citplanētieši.”

Vai maz pieļaujat domu, ka varbūt šis iezis nav 200 miljonus gadus vecs?

Pēc tam, kad viņi atklāja, ka tā nevar būt intrūzija, apbedījumu vieta vai jebkas cits,

tas ir, tas pilnīgi likumīgi atradās zem šī pelnu slāņa,

viņi paņēma papildus 10 paraugus no KBS slāņa un atkal tos datēja.

Paturiet prātā, viņi jau bija vairākas reizes to datējuši

un visi piekrita, ka tas bija 212 miljonus gadus vecs.

Taču tagad viņi paņēma papildus desmit paraugus un atkal tos pārbaudīja un teica:

„O, nē! Tas ir tikai 0.5 līdz 2.6 miljonus gadus vecs.” Tāds kritiens no 212.

Viņi ļoti samazināja savus ciparus, taču joprojām kļūdas procents ir vairāk nekā 500%,

no 0.5 līdz 2.6. Tā nav precīza zinātne.

1770.gadā tika mācīts, ka zeme bija 70000 gadus veca. 1905.gadā apgalvoja, ka 2 miljardus gadus veca.

Ap 1969.gadu, kad es vēl biju bērns un bija ekspedīcija uz Mēnesi, viņi atveda atpakaļ Mēness iežus

un teica: „O, tie ir 3.5 miljardus gadu veci.” Tas bija oficiālais vecums – 3.5 miljardi.

Starp citu, viņi to datēja ar Kālija-argona (K-Ar) metodi.

Šeit varat redzēt rakstu no avīzes. Šodien skolēniem māca, ka zeme ir 4.6 miljardus gadu veca.

Vai apzināties, ka Zeme noveco ar ātrumu 21 miljons gadi viena gada laikā?

40 gadi minūtē. Ar oglekļa datēšanas metodi vienmēr tiek iegūti mežonīgi dati,

arī ar kālija argona datēšanas metodi. Dati, kas neiekļaujas teorijā, tiek noraidīti.

Vienīgi (iedomātie) „pareizie dati” vienmēr tiek publicēti.

Tad kādēļ izniekot laiku? Tā nav zinātne.

Sākotnējo minerālvielu saturu nav iespējams zināt.

nevar zināt, vai nav  bijis piesārņojums.

Nevar zināt, ka noārdīšanās ātrums vienmēr ir bijis tāds pats.

Tu nevari zināt tādas lietas. Es jums parādīšu dažus kālija-argona datēšanas problēmu piemērus.

Bazalts no Etnas kalna Sicīlijā (starp citu, esmu uzkāpis Etnā, kad viesojos

Sicīlijā). Viņi zināja, ka tas izvirda 122.gadā pirms Kristus. Bija rakstītas liecības.

Viņi veica kālija argona datēšanu un teica, ka tas ir 250 000 gadus vecs.

Piedodiet man, bet vai tam nevajadzētu būt 2000. Tad viņi pārbaudīja lavu no havajiešu vulkāna.

Viņi zināja, ka tas izvirda 1801.gadā. Cilvēki vēroja šo izvirdumu.

Tā ir lava, kas apklāja mūsu ciematu. Tai tika piešķirts vecums 1.6 miljoni gadu.

Tas notika 1968.gadā. paskatīsimies, vai kļūs labāk.

Kad pārbaudīja bazaltu no vulkāna Havajās, kas izvirda 1959,

ieguva vecumu 8 ar pusi miljoni gadu.

Cita Etnas kalna vulkāna izvirdums 1964.gadā tika datēts ar 700000 gadiem.

1972.gada izvirdums – 350 000 gadi. Tas izvirda, manuprāt, 2002.gadā un es tur arī biju.

Sainthelena kalna lava arī tika pārbaudīta. (Mana māsa dzīvo apmēram 100km no turienes, netālu no Sietlas).

Viņi pārbaudīja pilnīgi jaunu lavu, kas tecēja no vulkāna. Vienkārši pagrāba paraugu.

Viņi pārbaudīja to piecos dažādos veidos un ieguva piecus dažādus skaitļus – sākot no

350 000 līdz 2.8 miljoniem gadu. Ievērojiet, ka visi pieci cipari bija atšķirīgi; tas pirmkārt.

Visi pieci cipari ir nepareizi; tas otrkārt. Tie visi ir nepareizi. Tas nestrādā.

Tad nu atkal, kad tiek pārbaudīts paraugs ar zināmu vecumu – tas nedarbojas.

Kad tu pārbaudi paraugu ar nezināmu vecumu – tiek pieņemts, ka tas darbojas.

Tas vienkārši nedarbojas. Man ir apnicis, ka viņi tērē mūsu nodokļu maksātāju naudu, lai to sauktu par zinātni.

Tā nav zinātne. Tā ir tīra iztēle. Ir vēl ļoti daudz piemēru, ko varat atrast

grāmatā “The Evolution Cruncher” (Evolūcijas ielauzējs).

Vai arī grāmata „Radioisotopes and the Age of the Earth” (Radioizotopi un Zemes vecums),

kā arī ir ļoti daudz labas informācijas Dr. Walt Brown grāmatā „In the Beginning” (Iesākumā)

Viņš ir filozofijas doktors fizikā, gadiem ilgi profesors gaisa spēku akadēmijā, kas atrodas Kolorado.

Tajā grāmatā ir lieliska informācija. Mums ir atšķirīgi viedokļi dažos maznozīmīgos jautājumos.

Protams, ka man viedokļi vairāk vai mazāk atšķiras no ikviena.

Vienīgais, kuram ir pilnīga taisnība, protams, esmu es. Taču mēs centīsimies viņus konvertēt.

Ja dinozauri noslīka plūdos, vai mēs esam atraduši svaigus (nepārakmeņojušos) dinozauru kaulus?

Vai arī – ja tie ir pārakmeņojušies, tas ir prasījis vairākus miljonus gadu, vai tad ne?

Pirmkārt, tas neprasa miljoniem gadu, lai lietas pārakmeņotos. To mēs apskatījām 6. Seminārā.

Bet jā, daži svaigi dinozauru kauli ir atrasti.

Tagad ir lieliska grāmata, kuras nosaukums ir:  „Lielais Aļaskas Dinozauru Piedzīvojums” ( “The Great Alaska Dinosaur Adventure.”)

Tā ir par 4 vīriešiem, kuri uzgāja augšup uz ziemeļu Aļasku Coleville upes krastos,

ziemeļu Aļaskas nogāzē atrada sasalušu nepārakmeņojušos dinozauru kaulus. Es runāju ar Les Zerbe,

savu draugu, kurš ir bijis misionārs Aļaskā jau daudzus gadus

Es tur biju kopā ar viņu tikai pirms pāris mēnešiem.

Viņš teica: “Viņš bija tur, un viņš varēja vadīt savu lidmašīnu tieši  līdz vietai, nosēsties tur

un izrakt kādus svaigus sasalušus dinozauru kaulus, ja mēs vēlētos.”

Bet jā, tie ir atrasti. Žurnālā “Zinātne” 1993. gada decembra izdevumā

ir atrodams ziņojums par brīnumainu jauna pīļknābja dinozaura kaulu saglabāšanos,

kas ir atrasti Montanā. Zem mikroskopa bija redzams, ka kaulu struktūra bija

saglabājusies līdz tādai pakāpei, ka šūnu īpašības varēja salīdzināt ar vistas kaula šūnām.”

Visi, kuri māca to, ka dinozauri izmira daudzus miljonus gadu atpakaļ, nav izstudējuši patiesus pierādījumus.

Ziemeļrietumu Aļaskā ģeologi 1961. gadā atrada dinozauru kaulu  slāni, kur kauli nebija

pārakmeņojušies.” Tas, iespējams, ir tas pats slānis, uz kuru dodas Les Zerbe.

Viņš man piedāvāja uz turieni doties pēdējā reizē, kad es viņu apciemoju, bet laika apstākļi to neļāva.

Mēs lidosim turp un redzēsim to. Es tur došos nākamreiz, kad došos uz to Aļasku.

Prudhoe līcī, Aļaskā, kas ir ceļš uz ziemeļu nogāzi pie Barrow, Aļaskā

viņi atrada sasalušus nepārakmeņojušos dinozauru kaulus, kas ir

“tik gaišs kā balsa koks un izskatās tik svaigi kā vakardienas suņa kauli.”

“To struktūra bija poraina un fosilijas nebija mineralizētas.” Nebija pārakmeņojušās.

Jauns kanādiešu eskimoss 1987. gadā uz Bylot salas Ziemeļ Kanādā

atrada daļu no pīļknābja dinozaura apakšējā žokļa. Tas bija svaigā stāvoklī.

Joe Taylor, mūsu draugs no Crosbyton, Teksasas (viņa mājas lapa ir http://www.mtblanco.com)

ir izracis dinozaurus, kas nav pārakmeņojušies. Viņš ir izracis dinozaurus visā pasaulē.

2005. gada vasarā viņi atrada svaigus dinozaura audus T-Rex kājas kaulā,

un dinozaura audi bija vēl mīksti. Tagad tādi zinātnieki

kā John Horner no Montanas cenšas noskaidrot to, kā tie varēja saglabāties mīksti 70 miljonus gadu?

Doma par to, ka varbūt tie nemaz nav 70 miljonus gadu veci, nekad neienāks viņu prātā.

Viņi tam jau ir nodevušies un teikt, ka varbūt tie ir tikai 6000 gadus veci

vai 4400 veci, rēķinot no plūdiem, nozīmētu pilnīgu lāstu viņiem.

Viņi nekad to neapsvērs. Tagad viņi, iespējams, saņems valdības atbalstu

tam, lai izpētītu, kā tie varēja palikt mīksti 70 miljonus gadu?

Viņi uzdod pilnīgi nepareizu jautājumu. Jautājums ir, kad tie ir veidojušies, nevis, kā tie ir veidojušies.

Šeit ir attēls no žurnāla, kurā ir parādīts, ka viņi atrada pārakmeņojušos dinozauru, kuram vēl bija,

kā viņi domāja un ticēja, ka tas ir apstiprināts, sirds, mīksti audi, iekšēji pārakmeņojušies.

Aļaskā viņi atrada dinozaurus. Labi, Aļaskā ir auksts.

Reptiļiem neiet labi aukstumā. Bet kā tad ar dinozauriem Aļaskā?

Ne daudzi, bet daži  un tā ir patiesība, daži ir atrasti,

kas nav pārakmeņojušies. Tu pats vari veikt pētījumu par to un mēs vairāk par to runāsim koledžas nodarbībā.

Cilvēki jautā: Ja ir bijuši Lielie plūdi, kādēļ tad mēs neatrodam vairāk cilvēku kaulus?

Būtu jābūt miljoniem apraktu cilvēku kaulu.

Mēs atrodam daudz gliemežu un daudz citu dzīvnieku.

Un tā ir patiesība, visvairāk izveidojušos fosiliju, es domāju kādi 90%, ir jūras organismi.

Vai Tu esi ko tādu lasījis? Es dzirdu 90 vai 98 %. Tie ir dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī.

Ir atrasts ļoti maz zīdītāju un cilvēku fosiliju.

Marvin Lubenow savā grāmatā “Strīda kauli” (“Bones of Contention”) ir labākais,

ko es esmu lasījis par šo tematu. Viņš ir kreacionists, bet viņš pavadīja gadus un gadus, un gadus,

apmēram 25 gadus pētot visas cilvēku paliekas. Viņš saka, ka ir atrasts apmēram 4000 cilvēku palieku.

Tas ir salīdzinājumā ar gliemežiem, kurus mēs atrodam miljardiem vai zivīm,

kuras mēs arī atrodam bagātīgi. Kādēļ tikai 4000?

Ir lietas, ko pārdomāt, kādēļ tik maz cilvēku kaulu ir atrasti.

Un, starp citu, tie visi ir 100% cilvēku.

Patiesībā, neandertāliešiem bija biezāki kauli  nekā mums. Tie bija daudz labākā stāvoklī.

Viņi saka, ka vidusmēra neandertālietis varēja pacelt futbola spēlētāju

un aizsviest viņu pāri uz mērķa vietu. Viņi bija vienkārši neticamā formā.

Viņu muskuļu struktūrai vajadzēja būt izcili spēcīgai.

Bet, kad Dievs pirms 6000 gadiem radīja pasauli, bija divi cilvēki.

Bet zeme bija piepildīta ar augiem un dzīvniekiem, 4400 gadus vēlāk

tā vēl joprojām bija piepildīta ar augiem un dzīvniekiem un tā vēl nebija pilna ar cilvēkiem.

Man nav ne jausmas, kāds bija iedzīvotāju skaits plūdu laikā.

Tas ir tikai tīrais minējums, ka apmēram miljards cilvēku.

Ja parēķina, ka viņi dzīvoja kādus 900 gadus un katrā ģimenē bija 70 vai 80 bērni,

tad tā ātri vien jau būtu liela populācija. Vienkārši izvēlēsimies skaitli, teiksim miljardu.

Bet kāpēc tad tik maz cilvēku ir atrasti kā fosilijas? Saskaņā ar 1. Mozus grāmatu, plūdu mērķis

bija iznīcināt cilvēku no zemes. Tāpēc Dievs lika nākt plūdiem pār zemi.

Bībelē (1.Mozus 6:7) ir teikts, ka tajās dienās uz zemes bija milži, un bija vareni, lieli, veci cilvēki.

Es nezinu, ko “vareni” nozīmē, bet es nojaušu, ka cilvēki

patiesībā bija lielāki pirms plūdiem.

Otrajā video mēs runājam par milzu fosiliju skeletiem, kas ir atrasti.

Tur bija cilvēki 3 līdz 3,7 m gari.

Es nezinu, vai visi bija tik lieli vai nē, bet sanāk, ka daži no viņiem noteikti bija.

Tātad ir vairākas teorijas par to, kāpēc tik maz cilvēku kaulu ir atrasti.

Pirmā – iespējams, ka bija mazāk cilvēku, ko nogalināt.

Nav tik daudz cilvēku pieejami, tāpēc jūs neatradīsiet

tik daudz viņu kaulus. Jūs atradīsiet vairāk dzīvniekus, vairāk zivis un augus, un tādas lietas.

Otrkārt, cilvēki ir gudrāki nekā dzīvnieki, daži labi cilvēki.

Viņi izvairītos no noslīkšanas līdz pat pēdējai iespējamajai minūtei.

Kamēr dzīvnieki tiktu pārsteigti un pārklāti ar ūdeni un apglabāti,

cilvēki izdomātu kādu veidu, lai no tā izvairītos.

Plus, tas vēl iespējams prasīja sešus mēnešus, lai visi aizietu bojā.

Plūdi pārklāja pasauli, bet tas nenozīmē, ka tie pārklāja visu pasauli vienā mirklī.

Lija 40 dienas un 40 naktis un iespējams, ka tas, ko mēs redzam šodien –

kontinentālās formas un viss, kas acīmredzami ir tīrā sakritība,

kas pamatojās uz ūdens līmeni un viss izlocījās augšup un lejup plūdu laikā.

Mēs to apskatām 6. seminārā, tātad zemei bija pavisam savādāks apveids,

ar šodienas zemeslodi neatpazīstams.

Bet, tā kā zemes garoza locījās augšup un lejup,

ūdens palēnināja nākšanu augšup no dziļajiem avotiem, kas atnāca vaļā.

Lietus lija 40 dienas, bet ūdens turpināja plūst 150 dienas (1. Mozus 7:24).

Tātad, ja mēs sākam ar pieņēmumu, ka plūdu laikā

bija augsta zeme pār ūdeņiem, kas varēja pastāvēt sešus mēnešus.

Augstā zeme turpināja sarukt.

Cilvēki bēgtu uz augsto zemi. Un tur būtu arī straumes.

Mēness izraisa straumes. Mēness nezina un tam neinteresē, ka uz zemes ir plūdi.

Tas vienkārši rauj ūdeni uz augšu. Tātad straume varēja iet uz augšu un noklāt noteiktu zemes virsas daļu, un tad iet uz leju,

un cilvēki un dzīvnieki pārbēgtu uz jaunatklātu salu.

“Ak, tur ir kāda augsta zeme. Dosimies uz turieni.”

Mēs atrodam pēdu nospiedumus šajās dubļu kārtās, kas tad tiktu apklātas

ar nākamo straumi. Es domāju, katras sešas stundas straume mainās.

No augstas straumes uz zemu straumi vidēji apmēram 6 stundās un 25 minūtēs.

Tā kā šīs dubļu kārtas ir pilnas ar pēdu nospiedumiem, saulē tie iekalst pāris stundu laikā,

pietiekoši, lai uz tiem izveidotos cieta virskārta. Tad no nākamās straumes virsū uz tiem tiek uzskalota jauna dubļu kārta.

Ir ļoti iespējams, ka šo plūdu laikā, šo pirmo plūdu mēnešu laikā

dažādu iemeslu dēļ nogulsnētos tūkstošiem kārtu, to mēs apskatām 6. seminārā.

un pēdu nospiedumi var būt jebkur starp katru no šīm kārtām.

Mums bija cilvēks, kurš vakar piezvanīja radio programmas laikā,

viņš ir no Zviedrijas un viņš ik pa laikam piezvana, viņš ir evolucionists.

Viņš teica, ka viņi atrod klints kārtas un pēdu nospiedumus starp kārtām.

Tas pierāda, ka katra kārta izveidojās  daudzu tūkstošu gadu laikā.

Nē, tas pierāda, ka tā izveidojās varbūt 30 minūtēs. Tas nepierāda, ka tā izveidojusies tūkstošiem gadu ilgā periodā.

Jā, ir iespējams iegūt pēdu nospiedumus, īpaši, ja paskatās uz pēdu nospiedumiem,

gandrīz visi no tiem iet vienā virzienā.

Ko tas varētu nozīmēt? Viņi cenšas no kaut kā izvairīties.

Viņi visi iet vienā virzienā, iespējams, lai izvairītos no plūdu ūdeņiem.

104. Psalmā ir rakstīts: “Kalni pacēlās un lejas nogrima”,

tātad plūdu laikā zemes garoza visa bija sadalīta plāksnēs.

Un tās bija daudz lokanākas un kustīgākas nekā tās ir šodien.

Šodien, tā kā lielākā daļa ūdens ir izsīkusi,  tās ir tādā kā slēgtā stāvoklī.

Tā bija apakšdaļa, kas eļļoja un izraisīja šo plākšņu kustību.

Tātad, viņi varēja aizskriet līdz augstākai vietai un pēc pāris dienām

tā vairs nebija augstiene. Plāksnēm pārvietojoties, kāda cita vieta kļūst par augstieni.

Otrai iemesls, cilvēki ir gudrāki un, iespējams, izvairītos no noslīkšanas.

Ja viņi nomirst virspusē, viņi sapūst; viņi nepārtop par fosilijām.

Cik daudz bifeļu tika nogalināti rietumos pēdējo 200 gadu laikā? Miljoniem.

Neviens no tiem nav fosilija. Ir tā, ka lietas pārtop par fosilijām, ja tās tiek apraktas.

Varēja būt tā, ka liela daļa cilvēku tika nogalināti plūdu beigu periodā

vai tuvāk plūdu vidusdaļai, un man liekas, ka vispār nepārtopot par fosilijām.

Treškārt, ja cilvēki bija lielāki, tad viņu kaulus neatpazītu kā cilvēka kaulus.

Piemēram, ja tu atrodi pusotru metru lielu augšstilba kaulu,

tu to neatpazīsi kā cilvēka kaulu.

Tu varētu teikt – o, šim kaulam ir jābūt dinozaura , alu lāča vai tamlīdzīga izmēra dzīvnieka kaulam.

Šie ir iemesli, kādēļ tik maz cilvēku fosilijas ir atrastas un identificētas.

Ceturtkārt, es neesmu pārliecināts par to, kurš veic aprēķinus, kad tiek teikts, ka 4000 ir atrastas.

Marvin Lubenow saka, ka tas ir viss, ko viņš var atrast publicētajos materiālos.

Taču cik daudz ir atrasti priekšmeti, kas ir cilvēku fosilijas, taču atrodas noteiktos slāņos un

tas nesaskan ar mūsdienās nostiprināto paradigmu,

tādējādi viņi saka, ka mums labāk būtu, ja neziņotu par to, jo nav atļauts atrast cilvēkus

kopā ar dinozauriem, citādi tu zaudēsi savu darbu.

Tu nevari cīnīties ar evolūcijas teoriju. Tā ir rūpīgi aizsargāta valstiska reliģija.

Es norādu, ka nav atrastas cilvēka un vistas kaulu fosilijas vienkopus

vienā iežu slānī – nevienā vietā uz pasaules.

Tādēļ tas pierāda, ka cilvēki un vistas nedzīvoja vienā un tajā pašā laika posmā.

Ziniet, tas nav labs loģisks secinājums. Mums nav jāatrod kauli vienkopus, lai pierādītu, ka tie dzīvoja līdzās.

Un mums arī nav jāatrod vienkopus pēdu nospiedumi, lai ko pierādītu.

Nav atrasti vienkopus cilvēku un vistu pēdu nospiedumu.

Nav atrasta neviena latimērijas zivs fosilija, kas būtu jaunāka par 65 miljoniem gadu, saskaņā ar tās atrašanās vietu ģeoloģiskajā tabulā.

Viņi paņem savu ģeoloģisko tabulu un saka, ka latimērija dzīvoja pirms 65 miljoniem gadu.

Kā to vispār var zināt? Nu, tā ir pēdējā fosilija, ko esam atraduši.

Un vēlāk viņi atklāj šo zivi, kas joprojām ir dzīva. Ko tas pierāda?

Pēc viņu izpratnes, 65 miljonu gadu laikā vai nu latimērijas vispār nedzīvoja vai arī nepārveidojās fosilijās.

Acīmredzot viņi teiks, ka tā vienkārši bija- tās nepārtapa par fosilijām.

Nu, varētu būt tā, ka tikai neliela daļa cilvēku pārtapa par fosilijām vai arī, ka tika nogalināti Plūdos.

Viņi netika aprakti pietiekamā dziļumā vai arī tie vēl nav atrasti. Tam ir visādi iemesli.

Es piedalījos debatē ar izbijušu mācītāju, kurš reiz kļuva par ateistu.

Tās bija debates par Noa Šķirstu. Viens no viņa argumentiem bija,

Noa nevarēja uzcelt šo šķirstu kā to apraksta Bībele, jo Bībele saka, ka Noa pārklāja Šķirstu ar darvu.

Viņš teica: „Hovind, vai tad tu nezini, ka darvu veido no naftas

un nafta, saskaņā ar tavu teoriju, ir pēcplūdu produkts.

Plūdi pārklāja šo pasauli. Visi dzīvnieki tika aprakti, saspiesti

un pārvērsti naftā. Tātad, ja nafta bija plūdu rezultāts,

Tad kā Noa varēja iegūt darvu, lai noklātu ar to šķirstu?”

Šo var paskaidrot ar vispārīgu pārpratumu.

1.Mozus grāmatā 6:14 ir teikts, ka Noa pārklāja šķirstu ar darvu no iekšpuses un ārpuses.

Darīja to ar darvu jeb piķi (2.Mozus 2:3). Mozus tika ielikts mazā grozā, kas bija pārklāts ar piķi.

Tad, kas ir šis piķis jeb darva? Bībele Jesajas 34:9-10 saka:

„Tad Edomas upes pārvērtīsies par darvu un viņu zeme par sēru, tā ka viņu zeme būs degoša darva.

Ne dienu, ne nakti tā neizdzisīs, mūžīgi kūpēs tās dūmi, tā paliks tukša uz radu radiem, neviens tur nestaigās nemūžam.”

Darva (saskaņā ar 1828.gadā izdoto Webster’s vārdnīcu) ir veidota no koka sveķiem.

Reiz bija milzīgas industrijas, kas nocirta priedes, karsēja no apakšas, ieguva sveķus un

un taisīja darvu tikai kuģu vajadzībām – ūdensnecaurlaidībai, kaut kas līdzīgs lakai, jūras lakai vai linsēklu eļļai.

Ir daudz eļļu, kas izgatavotas no lietām, kuras nav saistītas ar kaut ko no plūdiem.

Darva, saskaņā ar vārdnīcu, ir priedes sveķi vai terpentīns.

Amerikā bija milzīgas rūpnīcas, kas ražoja neskaitāmas mucas ar darvu,

lai pārdotu tās kuģu būvētavām laika posmā no 1700.gada līdz 1800.gadam. Tā bija ļoti izplatīta prece.

Tu iegādājies dažas darvas mucas. Ja tavam kuģim ir sūce, tad notriep ar darvu koka korpusu.

Tātad tai nav jābūt no plūdu izraisītiem nogulšņiem.

Es turu savā rokā. Es nezinu, vai jūs varat šo nofokusēt kamerā,

bet šis ir slānekļa gabals. Tajā, iespējams, ir apmēram 60 slāņu,

patiešām plāni slāņi un jūs varat redzēt, ka nafta lēnām sūcas no sāna.

Taču uz šī gabala virsmas ir zivs. Tā ir patiesība, ka dzīvnieki zem spiediena pārvēršas par naftu.

Tas ir fakts. Šī zivs tika saspiesta starp šiem slāņiem, un jūs varat redzēt, kādu iespaidu tas atstāj uz zivi.

Nav šaubu, ka vismaz daļa naftas zem zemes rodas no organismiem,

dzīviem organismiem: zivīm, cilvēkiem, dzīvniekiem un tamlīdzīgām saspiestām lietām.

Taču tas nenozīmē, ka Noa bija nepieciešama šāda veida nafta, lai Šķirstu padarītu ūdensnecaurlaidīgu.

Tas atrodas mūsu radīšanas dinozauru muzejā, ja nu gadījumā vēlaties tur aizbraukt un apskatīt to.

Nākamais jautājums. Man bieži uzdod jautājumu:

Vai mūsdienu cilvēks ir gudrs un senatnīgais cilvēks bija muļķis? Vai viņš bija muļķis vai arī senatnīgais cilvēks bija ļoti gudrs?

Ir ļoti laba grāmata ar nosaukumu „Senlaicīgā cilvēka mīkla” (The Puzzle of Ancient Man), kuras autors ir Donald E. Chittick

Izcila grāmata. Man liekas, ka viņiem ir bijis grūts laiks, lai nodrošinātu šīs grāmatas izdošanu.

Taču mēs tās pārdodam lielos apjomos, to es zinu. Tā patiešām ir ļoti laba.

Tā apskata visāda veida interesantus artefaktus, ko darinājis cilvēks.

Ir atrasti apbrīnojami mehānismi un artefakti, kuriem būtu jābūt ļoti, ļoti veciem.

Bībele māca, ka pirms plūdiem cilvēki dzīvoja līdz pat 900 gadiem.

Ādams ienāca pasaulē jau ieprogrammēts, pa tiešo no Dieva.

Viņš varēja staigāt, runāt, nosaukt dzīvniekus vārdā un pirmajā dienā arī apprecēties.

Viņa prātā, iespējams, bija neticami apjomīgs informācijas apjoms, kas tika viņā ieprogrammēts pirms ierašanās

vai arī simts gadu laikā iegūta, staigājot kopā ar Dievu un runājot ar Viņu,

viņš vienkārši zināja ļoti daudz, ko Dievs viņam izstāstīja. Dievs Ādamam varēja teikt: „Ādam, vai tu redzi šo koku?

Skaties. Novelc mizu, paskrāpē iekšpusi un pakošļā to.”

Oho, super. „Jā, tur ir vitamīni. Tev tie ir vajadzīgi, Ādam.”

Iespējams, liela daļa senlaiku medicīnas, ko izmanto kultūras, ir tas,

kas palicis pāri no senču nodotajām zināšanām.

Kā gan pirmais čalis zināja, ka paņemot vītolu,

noskrāpējot mizu un aplejot tēju, no tās var iegūt vitamīnu C?

Kā viņi to varēja zināt? Kurš ir tas pirmais čalis, kas ir sācis košļāt koku?

Jums būtu jābrīnās. Kāds noteikti to ir pateicis viņiem.

Viņi dzīvoja 900 gadus, viņiem bija milzīgas ģimenes un

un apguva neticami daudz zināšanu, es nezinu, cik progresīvi viņi kļuva

pirms plūdu sākuma, bet man ir aizdomas, ka viņi, iespējams, bija progresīvāki

nekā mēs esam šodien. Un kāds saka: „Nu, tad kāpēc mēs izrakumos neatrodam viņu pilsētas?”

Tā problēma ir, ka mēs skatāmies no tā, kas mums šodien ir vajadzīgs un pieņemam, ka šīs lietas viņiem bija nepieciešamas arī pirms plūdiem.

Pieņemu, ka viņi dzīvoja pasaule ar ideāliem laikapstākļiem. Māja nav vajadzīga. Vienkārši guli uz zāliena.

Iedomājies, ka tu dzīvoji pasaulē, kur neviens dzīvnieks tev nekaitētu?

Visi dzīvnieki bija draudzīgi. Viss ir veģetārs (1.Mozus 1:29).

Tātad tev māja nav vajadzīga. Kādēļ mēs neatrodam viņu automašīnas?

Ja tu esi 2.8 vai 3.7 metrus garš un vari skriet ar ātrumu 80 km stundā,

viss aug tavā pagalmā un tev nav vajadzības kaut kur doties,

tad kādēļ tev ir nepieciešamas šosejas, kādēļ tev ir vajadzīga mašīna? Tev nav vajadzīgas lidmašīnas, nav vajadzības pēc vilciena.

Tātad, ja tu domā ņemot vērā Ēdenes Dārza apstākļus,

tad lietas, kas viņiem bija vajadzīgas, nebija tās, kas nepieciešamas mums.

Pēc plūdiem cilvēki joprojām dzīvoja līdz pat 400 gadiem.

Tātad sākumā joprojām būtu saglabājies ļoti daudz informācijas.

Taču mūsdienās vecums, kurā tu zini visu, ir 80 gadi un tad arī tu mirsti.

Tu nevari šīs zināšanas nodot kādam citam. Bet, ja tu varētu dzīvot 400 gadu,

tu varētu nodot savas zināšanas tavam maz, maz, maz mazbērnam.

Tajā laikā bija jābūt pavisam citādākai pasaulei. Es domāju, ka daudz zināšanu aizgāja cilvēkam līdzi kapā.

Taču tajos laikos tu varētu aiziet un aprunāties ar savu vec, vec, vec, vectēvu,

lai iegūtu padomu un viņš iedotu tev kādu patiešām labu padomu par

to, kā darāmas noteiktas lietas. Pēc plūdiem daudzas civilizācijas ļoti ātri uzplauktu.

Ja tev ir bariņš gudru cilvēku (Noa dēliem bija 15 vai 20 bērni katrā ģimenē)

un viņi grasās aiziet uz šo teritoriju, lai celtu civilizāciju.

Nu, tas neprasītu ilgu laiku, jo viņiem bija augsts inteliģences koeficients.

Viņiem varbūt nebija visa tehnoloģija, sākumā viņi varēja izgatavot akmens rīkus

līdz brīdim, kad viņi spētu izrakt bedri un atrast dzelzi izkausēšanai un metāla instrumentu iegūšanai.

Viņi zinātu, kā tas ir izdarāms. Tā ir gluži kā šova „Giligan’s Island” situācija.

50 gados būtu iespējams uzcelt civilizāciju. Ņemiet par piemēru Robinsonu Krūzo. Viņš izpeld salā.

Pēc 20 gadiem viņam ir ferma, māja un forts. Viņš to visu paveica viens.

Ja šādā situāciju tu ieliktu gudrākus cilvēkus, civilizāciju varētu uztaisīt ļoti ātri.

Interesanti ir ievērot, ka pētot vēsturi, visas varenās senās civilizācijas kā

babilonieši, šumeri, grieķi un ķīnieši – viņi parādījās „uz līdzenas vietas”.

Puf, lūk civilizācija. Nav pierādījumu tam, ko māca skolās,

ka tie cēlās no medniekiem, vācējiem, rukšķiem un stenētājiem. No alus cilvēka vācējiem

lēnām kļuva civilizēti un cēla pilsētas. Tam nav pierādījumu.

Jo senākā pagātnē tu skaties – puf, ēģiptiešu civilizācijas sākums,

puf, ķīniešu civilizācijas sākums, it kā viņi būtu ievākušies un uzcēluši to nepilnu simts gadu laikā.

Fosiliju liecībās ir atrastas dažas dīvainas lietas, kas norāda, ka cilvēks ir bijis patiešām ļoti gudrs.

Piemēram, maza lidmašīna, kas atrodas Smithsonian (muzejs).

To atrada Kolumbijā, kādā kapā. Tā ir apmēram 1000 gadus veca.

Tā diezgan droši ir lidmašīna, ar visām lidmašīnas pazīmēm.

Taču tā nevar būt lidmašīna saskaņā ar evolūcijas piekritēju viedokli.

Tādēļ viņi Smithsonian muzejā to ir nosaukuši par „stilizētu kukaini”.

Nu pasakiet jūs man, vai tad tas tiešām izskatās pēc stilizēta kukaiņa?

Viņi vienkārši nevar pieņemt to, ka senais cilvēks zināja par lidmašīnām, jo tas runātu pret viņu teoriju.

Šī teorija saka, mūsdienu cilvēks ir gudrs. Senais cilvēks bija muļķis.

Viņš bija šimpanze, kas vairumā gadījumu staigā uz visām četrām.

Viņš lēnām izslējās un te nu mēs šodien esam – visuma dievi.

Tā gandrīz vienmēr viņu prātos izpaužas domāšana. Patiesībā pierādījumi rāda pretējo.

Šeit ir lidmašīna, kas nesen ir atrasta ēģiptiešu kapenēs, 2100 gadus veca. Tas bija vēl pirms Kristus.

Kā viņi zināja par lidmašīnām? Mazs lidmašīnas modelis. Viņi zināja par lidošanu.

Šis dzelzs podiņš (mums ir tā modelis), kas ir atrasts ogles gabala iekšpusē.

Šī ir kopija, ko varat dabūt pie Dr. Carl Baugh.

Viņi atlauž ogles gabalu un tur iekšā ir dzelzs podiņš.

Viņi izpēta iegūto ogles gabalu, un šis gabals ir piekusis klāt tieši pie podiņa abās pusēs.

Ogle veidojās ap dzelzs podiņu. Ko tu secinātu?

Ka ogļu raktuvju darbinieks to nometa uz zemes? Nē, jo tad ogle nepiegultu

pie podiņa. Es secinātu, ka viņiem pirms plūdiem bija dzelzs un izgatavoja no tā dzelzs traukus.

pirms plūdiem. Plūdu laikā tie tika aprakti koku čupās

saspiesti un pārvērsti oglēs. Protams, tas neietekmētu dzelzi.

Kā var iegūt dzelzs podiņu ogles gabalā? Senajam cilvēkam bija jābūt gudram, nevis primitīvam.

Peru atrodas milzīgas akmens sienas, līdzīgas tām, kas ir šajā bildē.

Akmens sienas ir fenomenālas. Daži no akmeņiem ir tik milzīgi,

ka mums šodien trūkst aprīkojuma, lai tos izkustinātu.

Par šo daudz vairāk varat izlasīt grāmatā „Senlaicīgā cilvēka mīkla”.

Viens no šiem Peru akmeņiem sver 20 000 tonnu.

Es jums mēģināšu izstāstīt, cik tas ir smags, jo lielākais celtnis uz šīs zemes šodien var pacelt 3000 tonnu.

Man liekas, ka vienu tādu tikko uztaisīja Japānā, lai izkrautu kuģus.

Nesen, 2003.vai 2004.gadā, par to dzirdēju. Man liekas, ka tas var pacelt 6000 tonnas.

Taču vienalga ir akmeņi, kuru svars ir 20 000 tonnas.

Kā viņi to pārvietoja? Kurš to izdarīja un kā tas tika izdarīts?

Es nedomāju, ka ir loģiski apgalvot, ka senatnīgais cilvēks bija primitīvs.

Viņiem bija jāzina kaut kas, ko mēs šodien nezinām.

„Kas patiešām ir neiespējami attiecībā uz šo blāķi, ir tā izmērs, kurš ir vienāds ar piecstāvu ēkas augstumu

un sver 20 000 tonnas. Mums šodien nav tādu iekārtu kombinācija,

kas varētu izkustināt no vietas tik smagu vienību, nemaz nerunājot par tā pārvietošanu.”

Mēs pat nevaram to atraut no virsmas, nemaz nerunājot par tā pārvietošanu.

Mēs to nevaram izdarīt. Rietumvirdžīnijā ir atrasts ogles gabals, kura iekšpusē ir atrasts zvaniņš.

Vīrs, kuram tas ilgu laiku stāvēja uz galda, pēc laika pārvācās uz Floridas centrālo daļu

(viņš pašlaik ir vecs vīrs) un man nav bijusi iespēja ar viņu satikties.

Tāpēc, ja jums ir viņa adrese, dodiet man ziņu, jo man liekas, ka viņam ir vajadzīgs, lai tas

būtu izstādīts muzejā, kas atrodas Pensakolā, Floridā.

Zvanu analizēja un pēc tam teica: „Tas ir kāds dīvains, vecs, budisma tipa dievs, kas atrodas uz zvana.”

Bet kā gan tu vari atrast misiņa zvanu ogles gabala iekšpusē? Senais cilvēks zināja, kā strādāt ar visiem metāliem.

Bībele (1. Mozus 4:22) saka: „(..) Tubal-Kainu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs (..)”

Viņš ir Ādama mazdēls. Viņi jau strādāja ar misiņu un dzelzi.

mazi cinka un sudraba trauki ir atrasti iekšpusē akmenim, kura pieņemtais vecums ir „600 miljoni gadu”.

Es nepiekrītu sadaļai par 600 miljoniem gadu, bet viņi toreiz par šīm lietām zināja.

Grāmatā „Senlaicīgā cilvēka mīkla” ir lieliska nodaļa par mazu ierīci,

kas ir atrasta kuģī, kurš ir nogrimis Egejas jūrā apmēram 100 gadus pirms Kristus.

Jūra ir blakus Grieķijai. Kuģim uz klāja bija analogais dators.

Kā gan viņi varēja zināt par analogajiem datoriem 100 gadus pirms Kristus?

Šo ierīci sauc par Antikitēras Mehānismu. The History Channel 2005.gada martā

rādīja pārsteidzošu stundu ilgu raidījumu par šo senatnīgo iekārtu, kas atrasta Grieķijā.

Viņi patiesībā uzbūvēja šīs iekārtas darbojošos paraugu.

Viņi teica, ka pagriežot rokturi, šī iekārta spēja noteikt

planētas un saules atrašanās vietu. Tas būtu kā apbrīnojams dators

kuģa navigācijai. 100 gadi pirms Kristus. Nē, senatnīgais cilvēks nebija primitīvs.

Mūsu muzejā jūs varat dabūt šī senatnīgā āmura kopiju.

Dr. Carl Baugh muzejā atrodas oriģināls. Viņš mums atļāva izveidot tā kopijas.

To atrada 1934.gadā Jaunlondonā, Teksasas štatā.

Sākumā, kad šis āmurs tika atrasts, āmurs (tas, kas bija palicis pāri no āmura) bija pārakmeņojies.

Āmurs tika apskatīts un pēc tam atradēji teica: „Kā šis āmurs var būt akmenī?”

Turklāt, akmens tika datēts ar 400 miljoniem gadu. Tas bija ciets akmens.

Cilvēki, kuri tic evolūcijai, vienkārši teiktu, ka tas pierāda to,

ka citplanētieši apciemoja mūsu planētu pirms 400 miljoniem gadu, un vienam no viņiem izkrita āmurs.

Tas ir viņu loģikas mehānisms, pēc kā tie vadās, taču nekad neiedomāsies, ka visa viņu iedomāta laika skala ir nepareiza.

Viņi nekad to neapsvērs. Āmurā izcirta mazu robu,

lai redzētu, kāda veida metāls tas bija. Tas robs joprojām nav sarūsējis. Tas ir nerūsējoša tērauda tips.

Batelle laboratorijas to analizēja un teica, ka tā sastāvā 96% ir dzelzs, 2.6% hlors un 0.75% sērs.

Un  viņi teica: „Diez vai varētu iegūt šo elementu kombināciju,

ja vien tu to nedari daudz spēcīgāka magnētiskā lauka ietekmē.”

Iespējams, ka pirmsplūdu Zemei bija 8 vai 10 reizes spēcīgāks magnētiskais lauks,

nekā tas mums ir šodien. Šī mazā baterija ir atrasta Irākā.

Diezgan daudz tādu ir atrasts. Par elektrību kādiem bija zināms jau aptuveni pirms 2000 gadiem.

Acīmredzot arī ēģiptieši zināja par elektrību.

Šeit redzat hieroglifu, kurā attēlotas čūskas tādās kā kamerās,

kas pieāķētas pie vada, kurš ved uz kaut kāda veida ģeneratoru.

Ir divas teorijas: viena ir, ka viņi lieto elektrību, lai iebalzamētu vai

kaut ko izdarītu čūskai vai arī viņi lieto elektriskos zušus, lai ražotu elektrību.

Es nezinu, kurā virzienā plūst elektrība, pat nezinu, vai tā vispār ir elektrība.

Taču man liekas, ka mums ir nepareizs priekšstats sakot, ka mūsdienu cilvēks ir gudrs,

bet senatnīgais cilvēks bija muļķis. Es uzskatu, ka senais cilvēks zināja daudz.

Viņi zināja par smadzeņu ķirurģiju. Ir atrasti diezgan daudz šāda veida galvaskausi.

Šo procesu sauc par trepanēšanu. Faktiski tiek griezts kāda galvā.

Un daudzi ir atrasti ar saaugušu caurumu, kas norāda, ka pacients dzīvoja.

Izgriezt caurumu nav liela māksla, uz dažiem senajiem Peru Ika akmeņiem

ir attēls, kurā, izskatās, ir attēlota smadzeņu ķirurģija.

Dr. Dennis Swift, kurš teica runu mūsu treniņnometnē 2004.gadā, ir daži sacietējuša vara instrumenti,

kurus varēja izmantot smadzeņu ķirurģijai vai ķirurģijas laikā.

Senais cilvēks zināja, kā darīt visāda veida darbības ar cilvēku galvām,

citu starpā izgriezt tajās caurumu un tad likt tām sadzīt. Viņi galvām veidoja dīvainas formas.

Viņi acīmredzot veica sirds ķirurģiju, ko var redzēt gravējumos uz dažiem no Ika akmeņiem.

Šeit ir kāds cilvēks ar pievienotu mākslīgo ekstremitāti, tātad viņi arī par to zināja.

Tas varēja būt pirms 2000 gadiem.

Izskatās, ka šī mazā iekārta ir kaut kāda veida tvaika dzinējs.

Viņi varēja zināt par kaut kāda tamlīdzīga veida jaudu pirms 2000 gadiem.

Viņi noteikti zināja par riteni. Ir atrasts šis mazais kaķis, kurš stāv uz riteņiem.

Acīmredzot kāda maza bērna spēļmantiņa. Šāda veida priekšmeti ir atrasti

dažos Inku indiāņu kapos. Viņi noteikti bija gudri, ja ir runa par bioloģiju.

Šis zirneklis, kas ir 46 metrus garš, ir viens no Peru Naskas līniju zīmējumiem.

Par to mēs stāstām otrajā seminārā. Viņi zināja izveidot šo zirnekli bez acīm,

jo tas ir akls. Šāda veida zirneklis ir ārkārtīgi reti sastopams. Viņš ir tikai 3 milimetrus garš

un tas dzīvo alu tumsā Amazonē,

1600 kilometrus attālumā no vietas, kurā ir šis zīmējums.

Viņi patiešām zināja bioloģiju. Viņi zināja uztaisīt vienu kāju garāku par citām.

Tā arī ir pareizi attēlota kāja. Trešā kāja zemāk pa labi labajā pusē.

Šī kāja uz 15 sekundēm pārošanās laikā izaug garāka

un apmaina DNS no šīs kājas gala, un šie cilvēki to zināja.

Tātad viņi nebija muļķi. Piri Reis karte (1513.gads) rāda Antarktīdu bez ledus.

Pirmkārt, kā viņi atrada Antarktīdu? Kā viņi zināja uzzīmēt to uz kartes bez ledus?

Kaut kas bija citādāk. Šo metāla lodi atrada Dienvidāfrikā.

Tai ir trīs paralēlas rievas ap ekvatoru.

Taču to atrada tā sauktajā Prekembrija iezī, kurš tiek datēts ar 2.8 miljardiem gadu.

Protams, es nepiekrītu sadaļā par 2.8 miljardiem gadu.

Šis, visnotaļ droši, ir cilvēka artefakts, kurš atrasts iezī ar pieņemto vecumu – 2,8 miljardu gadu.

Taču drīzāk, lai uzdotu jautājumu – „varbūt tas nav 2 miljardus gadus vecs?”,

cilvēkiem kā Michael Cremo, kurš uzrakstīja lielisku grāmatu par tāda veida lietām,

ko sauc par OopArts – ārpus konteksta artefakti (out-of-place artifacts), ir cita atbilde.

Viņš pēta šāda veida lietas. Pašlaik viņš ir hinduists.

Michael Cremo ir grāmata „Cilvēces rases apslēptā vēsture” (The Hidden History of the Human Race)

Viņš saka, ka šis pierāda to, ka pirms 2.8 miljardiem gadu Zemi apciemoja citplanētieši.

Drīzāk jau būtu jāuzdod jautājums – varbūt visa ģeoloģiskā tabula ir nepareiza.

Es nezinu, kādēļ tas tā notiek. Viņiem vienkārši nav atļauts uzdot tādu jautājumu.

Šī grāmata ir mūsu Pensakolas muzejā, ja vēlaties to palasīt.

Šeit ir miezeris un piesta, ar kuriem saberza kviešus un kukurūzu miltos.

Problēma ir, ka to atrada iezī, kura iedomātais vecums ir 33 – 55 miljonus gadus vecs –

tas ir vēl ilgi pirms cilvēks parādījās. Tad ko jūs secināsiet? Un atkal – citplanētieši pabija šeit, uz mūsu planētas.

Ir atrastas šādas mazas spirāles, un apbrīnas vērts ir fakts, ka tās ir izgatavotas no volframa,

kas ir ļoti sarežģīti apstrādājams metāls un ļoti sarežģīti rafinējams.

Šo spirāļu diametrs ir 0,003 milimetri

un ir atbilstošs pilnīgai Zelta Vidusceļa attiecībai – to pašu lietoja Fibonači skaitļu virknē: 1 līdz 1.618

Kā viņi par to zināja? Daudz šādu spirāļu ir atrastas Krievijā.

Es noteikti vēlētos kādu no šīm pārsteidzošajām spirālēm savam muzejam.

Internetā par šo tēmu ir ļoti daudz dažāda veida informācijas.

Kā ar piramīdu? Kurš uzcēla Lielo Piramīdu?

Ja mēs uzskatām, ka senais cilvēks bija muļķis, kā gan viņi uzcēla Lielo Piramīdu?

Tā vien izskatās, ka oriģinālajai ir 66 kopijas. Izskatās, ka visā pasaulē pavisam kopā ir 67 šādas milzīgas akmens piramīdas.

Kurš tās uzcēla un kādēļ? Par kopijām īpaši daudz jautājumu nav.

Tie bija ēģiptieši vai Dienvidamerikas Maiju indiāņi u.t.t. Taču kurš uzcēla oriģinālo?

Oriģinālo piramīdu bieži sauc par Lielo Piramīdu.

Tā ir daudz lielāka par pārējām piramīdām. Un tā ir ļoti atšķirīga ar to, ka

tajā nav atrasti uzraksti, izņemot dažas atzīmes, kuras acīmredzot atstāja celtnieki.

Piemēram, uzliec šo akmeni uz šī akmens.

Taču visās pārējās piramīdās ir visāda veida hieroglifi,

piemēram, faraona varenības pasludināšana.

Taču Lielajā Piramīdā, kas līdz šim ir vislielākā celtne uz pasaules, nav uzrakstu.

Kas to uzcēla? Kādēļ tā tika uzcelta?

Par Lielo Piramīdu ir četras teorijas, kuras sadalās divās kategorijās.

Viena teorija apgalvo, ka to pirms plūdiem uzcēla kādi dievbijīgi cilvēki,

tie varēja būt Ādams un Ēnohs. Es nezinu, taču tās būtība bija saglabāt kādas senas zināšanas.

Piramīdā ir kādas pārsteidzošanas matemātiskas formulas, kā,

piemēram, augstuma un pamatnes dalījuma reizinājums ar divi ir pī vērtība.

Lielajā Piramīdā ir iebūvēts daudz dažādu pārsteidzošu matemātisko formulu.

Tātad pirmā teorija apgalvo, ka to pirms plūdiem uzcēla dievbijīgi cilvēki.

Otrā teorija saka, ka to pirms plūdiem uzcēla pagāni.

Tai vienkārši bija pagāniska struktūra, sava veida templis pielūgšanai vai kam tādam.

Trešā teorija saka, ka to uzcēla dievbijīgi cilvēki pēc plūdiem.

Un ceturtā teorija saka, ka to pēc plūdiem uzcēla pagāni.

Visai ticams, ka to necēla plūdu laikā. Es domāju, ka mēs visi tam piekrītam.

Tas nebija labākais brīdis piramīdas celšanai.

Es tā kā vairāk tiecos uz teoriju numur viens, bet es nebūšu dogmatisks attiecībā uz šo teoriju.

Es uzskatu, ka kāds dievbijīgs cilvēks (iespējams, Ēnohs), uzcēla Lielo Piramīdu, lai saglabātu Evaņģēlija vēsti.

Protams, Ādamam nebija Bībele. Tādēļ, iespējams, Dievs Evaņģēlija vēsti deva viņiem ierakstītu zvaigznēs.

Tā uzskata daudzi cilvēki un es arī tā kā tiecos tam ticēt,

bet es labprāt par to diskutētu. Arī Noa nebija Bībele

un, ja kupols vairs nebija, kas viņus pasargāja,

un kas, visticamāk, pastiprināja gaismu, lai viņi laikā pirms plūdiem varētu labāk saskatīt zvaigznes.

50 līdz 75 centimetrus biezs ledus, sakompresējies superaugstā kupolā,

par kuru mēs runājam otrajā video, ļautu daudz vieglāk

saskatīt zvaigznes, un patiesībā viņi dzirdēja zvaigžņu mūziku – zodiaku.

Tā ir viena no teorijām. Bet Noa nebija Bībeles – viņam bija dažas nodaļas,

“jo Ādams patiesībā uzrakstīja daļu no 1. Mozus grāmatas.                                                           ”

Un mēs to apskatām toledoth diskusijā, kas drīz iznāks.

Tātad Dievs viņiem Evaņģēliju deva akmenī. Tas sludina labu.

Es nezinu, vai tā ir patiesība vai nē. Tur mēdz būt Evaņģēlijs zvaigznēs,

Tad Evaņģēlijs akmenī, un šodien mums Evaņģēlijs ir Rakstos.

Tagad pieņemsim, ka tajā var būt kāda patiesība, un no tā virzīsimies tālāk.

Ja tā nav, tad es nezaudēšu nenieka miega. Bet Lielā piramīda ir apbrīnojama konstrukcija.

Vēl joprojām tā ir lielākā ēka uz planētas.

Tā ir lielākā būve pasaulē. Kopš tā laika neko lielāku cilvēks nav uzcēlis.

Kādi cilvēki domā, ka Jesajas 19:19 ir runa par piramīdu.

„Tanī dienā stāvēs Tam Kungam altāris pašā Ēģiptes zemes vidū,

un piemiņas stabs pie zemes robežām. Abi tie būs Tam Kungam Cebaotam par zīmi un liecību Ēģiptes zemē.”

Ir diezgan nedaudzi cilvēki, kuri domā, ka tā ir Lielā piramīda.

Tāpēc, ka notika mācība, Ēģipte sadalījās divās karalistēs, ziemeļu un dienvidu

karalistēs, un tās karoja, apmēram kā Pilsoņu karš.

Un šī piramīda ir tieši uz robežas.

Un tad, kad tās tika apvienotas, tā sakarā ar to tagad bija tieši pa vidu.

Tātad tā ir gan uz robežas, gan tieši pa vidu. Citādāk kā būve varētu būt tāda?

Protams, tagad Jehovas liecinieki ir kļuvuši traki ar piramīdu.

“Ir visāda veida Jehovas liecinieku grāmatas, kas saka:                                    ”

„Oho, šis  pareģo visu, un pierāda, ka Jehovas lieciniekiem ir taisnība.”

Un viņi to noved līdz īstām galējībām.

Un ir pieejamas daudzas grāmatas par piramīdu, dažas no kurām ir pavisam trakas.

Bet tās ir ļoti interesanti lasīt.

Piramīda ir milzīga celtne. Tā iet uz augšu četrās pusēs un augšējais akmens nekad nav ticis uzstādīts.

Ja jūs aplūkojat diagrammu šeit, ir tikai vienas durvis, kas ved iekšā piramīdā.

Un neviens tās nevarēja atrast līdz pat 800. gadam pēc Kristus dzimšanas.

Šī piramīda tur ir bijusi tūkstošiem gadu, un neviens nevarēja atrast ceļu iekšā tajā.

Visbeidzot 800. gadā pēc Kristus daži arābi dabūja āmuru un kaltu un sāka izdauzīt caurumu

un izkala ceļu iekšā piramīdā. Viņi kala un kala mēnešiem ilgi.

Vīrs turpināja teikt saviem strādniekiem: „Tur iekšā būs daudz zelta.

Jūs visi būsiet bagāti.” Visbeidzot, pēc daudzu mēnešu kalšanas,

Visi sāka piekust no cauruma rakšana akmenī, jo tas bija ciets akmens.

Viņi bija tuvu tam, lai padotos, un viņi izdzirdēja akmens krišanas troksni.

Viņi teica: „Tas nāca no turienes. Kalsim tur.”

Viņi kala tur, un viņi trāpīja pārejai pa vidu

Un tad viņiem bija jāstrādā atpakaļgaitā, lai atrastu durvis.

Ja viņi zinātu, kur tas bija , viņi varētu vienkārši iet tālāk un atgrūst tās vaļā.

Bet neviens nevarēja atrast šīs durvis. Vienreiz viņi iegāja piramīdā un attēloja tās karti,

Jūs redzat, ka ieeja ir tur, kur ir A. Tajā ir tikai viena ieeja.

Tas jūs uzreiz noved tieši uz plata ceļa lejā uz bedri.

Pie burta C jūs varat izvēlēties nogriezties un iet augšup pa E kanālu uz šauru ceļu,

kas ved uz karaļa istabu. Tātad jūsu izvēle ir platais ceļš,

kas ved uz bedri vai šaurais ceļš, kas ved uz karaļa istabu.

Tagad mazliet sprediķosim. Izklausās, ka tur ir mazliet no Evaņģēlija.

Ja tu nokļūsti karaļa istabā, tu nokļūsti tukšā kapā,

kur neviens nekad nav satrūdējis, un tā ir uz 50tās akmeņu rindas.

Tur ir liela galerija, kur pa ceļam ir zīmes.

Daži tic, ka šajās zīmēs, ja mēs ejam ar piramīdas collām,

kas ir nedaudz lielākas nekā mūsējās collas, katra apzīmē gadu.

Viņi saka, ka galvenie notikumi, tādi kā 1. Pasaules karš un 2. Pasaules karš, ir atzīmēti.

Platais ceļš, šaurais ceļš, karaļa istaba, bedre, tukšais kaps u.t.t.

Es neesmu to pārbaudījis, bet man ir teikts, ka šim tukšajam kapam ir tāds pats tilpums

kā Derības šķirstam. Jūs ņemat garumu, reizināt ar platumu, reizināt ar augstumu

un tas ir vienāds ar Derības šķirsta tilpumu. Varbūt kāds to varētu pārbaudīt un paziņot man.

Bet oriģināli piramīda bija klāta ar 144 000 gludi noslīpētiem bloka akmeņiem.

Katrs no tiem svēra apmēram, viņi teica, 10 tonnas.

Tie tik cieši saderēja kopā, ka daudzos gadījumos jūs pat nevarētu atrast starpslāni.

Man ir teikts, ka visos gadījumos jūs pat nevarat papīra sloksni dabūt starp tiem.

Vai jūs varat iedomāties 10 tonnu smagus akmeņus, kas tik cieši sader kopā,

Ka jūs pat nevarat dabūt papīra sloksni starp tiem. Nekāda java.

Šodien mēs būvējam ķieģeļu sienas un liekam javu starp tiem,

un jūs varat paskatīties uz ķieģeli uz mājas šeit,

un daži no tiem ir taisni un daži no tiem ir ne tik taisni.

Ķieģeļu kārtas tiek liktas mazliet steigā.

Lielās piramīdas akmeņi ir masīvi. Viņi pat nelietoja javu,

un tie nevainojami sader kopā. Augšējais akmens nekad netika uzstādīts.

Un cilvēki, kuri māca, ka piramīdā ir kristīgi principi,

saka, ka tas attiecas uz skaitli 144 000 Atklāsmes grāmatā 7.

Bībele arī runā par visu ķermeni savienotu kopā (Efeziešiem 4). Tas ir,

iespējams, vēl vairāk pierādījums tam, ka tur ir kāds kristīgs simbolisms.

Mateja 21:42 runā par galveno stūrakmeni, ko celtnieki noraidīja.

Lielajai piramīdai nekad nav bijis galvenā stūrakmens.

Iedomājieties pasaulē lielāko, visprasmīgāk uzcelto celtni pasaulē, bet bez stūrakmens.

Kāpēc viņi apstājās, kad iztrūka tikai viens akmens. Kāpēc viņi nepabeidza savu darbu?

Par to ir dažas teorijas, bet Marka 12:10 runā par akmeni, ko celtnieki noraidīja.

Lūkas 20:17 sacīts, ka  akmens, ko celtnieki noraidīja, ir tas pats, kas

kļuvis par stūrakmeni. Tas acīmredzami attiecas uz Jēzu Kristu.

Daniela grāmatā ir teikts par akmeni, kas tika izgriezts no kalna bez rokām

un satrieca attēlu uz tā pēdas. Vai šis akmens varētu būt Jēzus Kristus,

kas uzcels savu valstību šeit uz zemes?

Atklāsmes 21:2 runā par Jauno Jeruzalemi, kas nāks no Dieva no debesīm.

“Ir tādi, kuri māca, ka Jaunās Jeruzalemes pilsēta būs skaidra kā kristāls, ”

četri kvadrāti un 12 000 astotdaļjūdzes, Tas ir 1 379 jūdzes (2000 km).

Tātad tur būs pilsēta (2000 km) 1400 jūdzes uz 1400 jūdzēm uz 1400 jūdzēm.

Un visi pieņem, ka tas būs kubs. Varbūt, es nezinu. Bet varbūt tā ir piramīda.

Tādēļ, ka tā ir konstrukcija, tai varētu būt arī šīs dimensijas

un tās būtu četros kvadrātos, ja tā būtu piramīda, piramīdām ir tikai viens stūrakmens,

tieši augšā, turpretim citām konstrukcijām būtu četri.

Tātad ir tādi, kuri māca, ka Jaunā Jeruzaleme būs

Lielās piramīdas formā. Jēzus ir galvenais Stūrakmens,

un Viņš ir pasaules gaisma. Un, ja visa lieta ir tik skaidra kā kristāls,

caurspīdīga, gaisma iet tieši cauri. Tādēļ Viņš ir gaisma.

Pirmie 13 Bībeles panti sākas ar faktu, ka zemei ir gaisma,

bet tai nav saules. Pēdējie 26 panti Bībelē mums saka to, ka pasaulei atkal ir gaisma,

bet tai nav saules. Tādēļ Viņš ir gaisma. Un tā, varbūt Lielā piramīda

ir tam simbols. Man ir laba grāmata par to, ja jūs to vēlaties izlasīt.

Un, ja kaut kas no tā ir patiesība, ir acīmredzami, ka Sātans to sagrozītu savā labā,

un piramīda uz aizmugurējās daļas uz jūsu dolāra naudaszīmes ir Masonic Lodge simbols,

kas kā trīspadsmit akmeņu rindas reprezentē 13 pakāpes Blue Lodge.

Galvenais stūrakmens vēl nav vietā, un daudzi cilvēki saka, ka tas reprezentē Luciferu.

Viņš nonāks lejā un dibinās savu valstību.

Kad beigās patiesībā Dievs nodibinās Savu valstību. Kurš ir pareizs?

Es it kā sliecos uz pirmo teoriju (dievbijīgi cilvēki uztaisīja to), bet es negribētu būt dogmatisks.

Bībele nav skaidra. Nākamais jautājums, mācību grāmatās bieži vien ir mācīts, ka pasaule bija karsta, kausēta masa.

Šajā zemes zinātnes grāmatā ir teikts: „Kad zeme veidojās, tā bija karsta un tur bija lieli burbuļojošas lavas baseini.”

Ir labi zināms, ka Bībelē 1. Mozus grāmatā 1. nodaļā ir teikts: „Dieva gars lidinājās virs ūdeņiem.”

Tātad vai zeme bija karsta, kausēta masa un tā lēnām atdzisa miljardiem gadu ilgā laikā?

Vai arī tā tika radīta zem ūdens, kas, protams, nozīmē to, ka tai vajadzēja būt mazāk nekā 212 grādus (100 °C) karstai.

Tā nav karsta kausēta masa. Kāds kļūdās. Vai nu Bībele kļūdās vai mācību grāmatas.

Kāda ir patiesība par šo jautājumu?

Viena no precīzākajām grāmatām par šo tematu ir grāmata, uz kuru mēs atsaucāmies iepriekš,

ko ir sarakstījis Robert Gentry ar nosaukumu „Radīšanas Sīkais Noslēpums”.

Viņš pavadīja daudzus gadus studējot radioaktīvā polonija oreolus, kas ir sīki gredzeni,

kurus var saskatīt tikai ar mikroskopu. Katrs granīta veids visā pasaulē

satur šos mazos radioaktīvā polonija oreolus, mazus, sīkus apļus klintī.

Kas tie ir? Kad polonijs, viens no elementiem periodiskajā tabulā,

sairst, kļūstot radioaktīvs zemākā līmenī, tas izsūta nelielus fragmentus

līdzīgi kā sīka rokas granāta. Problēma ir tāda, ka polonijam ir ļoti, ļoti neilgs pussabrukšanas laiks –

kā 0, 164 no sekundes, tātad, ja tas notiktu karstā kausētā akmenī,

polonijs sairtu, izveidotu nelielu oreolu un akmens kļūtu šķidrs,

tātad tas pazustu, tas aizplūstu prom. Tieši tāpat kā salūts

no 4. jūlija svinībām nepaliktu debesīs visu gadu.

Salūts uziet gaisā, uzsprāgst, izveido mazu gredzenu un tad nokrīt lejā.

Bet, ja tu varētu uzspridzināt rokas granātu milzīgā želejas klucī,

fragmenti izplatītos uz āru, pieliptu un saglabātos.

Vienīgais veids, kā varētu saglabāt gredzenu, oreolu, būtu to darīt

iekš kaut kā tāda kā milzīga želejas kluča vai kaut kā, kas ir jau ciets.

Veids, kādā saglabāt visus šos mazo polonija oreolus, kas ir atrasti visā pasaulē,

ir to darīt, kad klints jau ir cieta. Robert Getry rakstīja visa veida rakstus

par šiem radioaktīvā polonija oreoliem, sakot: „Lūk šie ir norādījumi uz to, ka zeme nekad nav bijusi karsta, kausēta masa.”

Granīts ir interesants akmens. Es nedomāju, ka kāds zina, kā granīts ir veidojās.

Ja izkausē granītu un ļauj tam atdzist, tas nepārvēršas atpakaļ par granītu.

Tas pārvēršas par riolītporfīru. Jūs varat redzēt riolītporfīra attēlu šeit.

Tātad visiem granītiem ir šie polonija oreoli.

Ko tas nozīmē? Acīmredzami granīts bija oriģinālais izveidotais pamatakmens.

Tas bija oriģinālā izveidotā klints. Tas ir vienīgais man zināmais veids, kā iegūt šos mazos oreolus

Jūs varat parunāt ar Robert Gentry; viņa mājas lapa ir: http://www.halos.com

un uzzināt vairāk šī temata tehnisko informāciju.

Es domāju, ka pierādījumi liecinātu par to, ka zeme nekad nav bijusi karsta, izkausēta klints.

Nova TV programmā, 2005. gada vasarā viņi izdeva rakstu,

kurā viņi teica: „ Skābeklis 18, kas tika atrasts 4,4 miljardus gadu vecos  cirkonos,

uzrāda, ka tas ir bijis saskarē ar lielu daudzumu ūdens.” Kādēļ viņi to nesaprot?

Ja šie mazie cirkona kristāli, kas ir ļoti, ļoti sīki,

rāda mums, ka tiem ir bijusi saskare ar lielu daudzumu ūdens pirms 4.4 miljardiem gadu,

kam es nevienu sekundi neticu. Bet viņu pašu pierādījumiem ir jāparāda viņiem, ka

Zeme nekad nav bijusi karsta, izkausēta masa – nekad.

Bieži semināros man jautā par globālo sasilšanu. Vai zeme tiešām kļūst karstāka?

Es nezinu. Tagad es esmu uz tās dzīvojis 53 gadus. Man tā šķiet tāda pati, kāda visu laiku ir bijusi.

Protams, tas ir īss laiks salīdzinājumā ar lielo bildi.

Saskaņā ar Korintiešiem 10:26 „Zeme pieder Dievam.” Pasaule pieder Dievam.

Psalmā 8:5 ir teikts „Kad es skatu debesis….” Dievs radīja debesis,

un Viņš radīja cilvēku, lai viņš valdītu pār tām. Mūsu pienākums ir būt nomniekiem.

Dievs ir īpašnieks. Dievs ir saimnieks. Mēs esam nomnieki.

Mūsu darbs ir rūpēties par Viņa zemi. Tā nepieder mums, bet mums par to ir jārūpējas.

Tā pieder Viņam. Tagad Karls Marks savā Komunisma Manifestā

sniedza desmit veidus, lai iznīcinātu kapitālistu valsti un pārvērstu to par komunistisku valsti.

Pirmais punkts bija iznīcināt privātīpašumu. Tas bija būtiskākais, lai iznīcinātu kapitālismu.

Nevienam netika atļauts, ka tam pieder privātīpašums. Ja jūs lasāt Bībeli, 3. Mozus grāmatā 25:10

ir teikts, ka katrā 50tajā gadā viņiem ir Jubilejas gads.

Viņi pasludina brīvību pa visu zemi, un visiem tiek atgriezts atpakaļ viņu īpašums.

Ir liela saistība starp brīvību un to, ka tev pieder īpašums.

Redziet, ja tev tas pieder, tu to kontrolē. Tātad, ja Dievs radīja zemi, Viņam tā pieder. Viņš to kontrolē.

Un Viņš atļauj cilvēkam to lietot Viņa slavai. Un ir tādi, kuriem šī ideja nepatīk.

Tādi cilvēki kā Karls Marks domā, nē, pasaule pieder mums.

Un mēs to kontrolējam. Dieva nav.

Bet 1. Ķēniņu grāmatā 4:25 ir runāts par to, ka tev pieder vīna koks, pašam savs vīģes koks.

Sālamana pamācībās 5:15 ir teikts: „Dzer ūdeni pats no savas bedres, un lai tavas upes iztek no tava paša akas!”

Privātīpašums ir būtiskākais brīvībai.

Un Peter Berle saka: „Mēs noraidām privātīpašuma ideju.”

Bērniem šodien skolā ir solījumi, tādi kā šie.

Sauc to par dumju, bet tādas lietas kā šī ir uz sienām daudzās publiskajās skolās.

„Es apsolu lojalitāti zemei, ko es mīlu un uz ko paļaujos

un visai dzīvībai uz zemes, debesīs un jūrā, kas ir tikpat liela zemes daļa kā es.”

Šajā ir teikts: ”Es apsolu lojalitāti pasaulei rūpēties par zemi, jūru un debesīm,

godināt katru dzīvu lietu ar mieru un taisnīgumu visur!”

Jacob Bredsten izstāstīja man, ka, kad viņš bija trešajā klasē Džonšvilles Pamatskolā

Bleinā (Blaine), viņa skolotāja Ms. Klophockhy, noņēma nost Amerikas karogu

un lika bērniem dot solījumu zemei tā vietā.

Vai jūs varat iedomāties? Zēni un meitenes, mēs šodien dosim solījumu zemei.

Jūs zināt, puse no multfilmām, ko rāda sestdienu rītos tādas ir.

Iznīcini ļaunos vecos kapitālistus, kuri iznīcini pasauli un glāb planētu.

Kapteinis Planēta. Ir visāda veida multenes, kas ir veidotas, lai liktu pasaulei

domāt, ka mums ir jāglābj zeme. Es esmu pret piesārņojumu,

un es esmu pret nevajadzīgu lietu iznīcināšanu.

Bet patiesais vides aizsardzības kustības mērķis

un šīs lielās bailes par globālo sasilšanu nav tāpēc, lai glābtu zemi.

Mērķis ir iedibināt Komunistu pamatprincipu nr. 1: Iznīcināt privātīpašumu.

Viņi grib panākt to, lai tev ir jālūdz atļauja, lai tu varētu nocirst koku savā īpašumā.

Kādam vīram Kalifornijā bija koks, kas auga iekšā viņa mājā

un tas spieda priekšējo verandu. Māja bija 100 ar kaut ko gadus veca.

Koks bija iestādīts un tas iebruka priekšējā verandā.

Viņš aizgāja, lai saņemtu atļauju koku nocirst.

Viņi teica, ka viņš nedrīkst nocirst koku, jo koki ir aizsargājami.

Viņš teica: „Tad man ir nepieciešama atļauja, lai rekonstruētu manu verandu.

Viņi teica: „Nē, māja ir 100 gadus veca. Tā ir vēsturiska ēka.

Jūs nevarat rekonstruēt verandu.”

Bet ir ļoti laba grāmata par globālās sasilšanas jautājumu,

ja jūs vēlaties palasīt vairāk. Tās nosaukums ir „Fakti ne Bailes” (“Facts not Fear”).

Es neesmu priecināts, ka tā ir pieejama daudzās vietās, bet Marilyn Quail, Dan Quail’s sieva,

bijusī viceprezidente uzrakstīja priekšvārdu tai. Kādi ir patiesie pierādījumi par globālo sasilšanu?

Jūs varat tajā ieskatīties, ja jūs vēlaties.

Tā ir mūsu bibliotēkā vai arī jūs varat pasūtīt savu, ja vēlaties.

Viņi rakstīja žurnālos, ka „ cilvēku izveidots lietus mežs apmulsina zinātniekus.”

Viņi rakstīja: ”Cilvēku izveidots lietus mežs, kuram būtu jāaug un jāattīstās tūkstošgades laikā

ir apmulsinājis zinātniekus, izaugot tikai 150 gados.”

Šis planētas un šo seno lietus mežu iznīcināšanas bizness,

ak, tas, ka mēs iznīcinām pasauli un debesis krīt uz mums, manuprāt, ir  blēņas.

Ir ļoti daudzi vides aizstāvji, kuri ir patiesi un ļoti inteliģenti un ļoti kļūdaini domājoši.

Un viņi mēģina izcīnīt nepareizo cīņu. Tā ir patiesība, ka daži cilvēki ļaunprātīgi izmanto dabu,

un kad kāds izgāž ķimikālijas straumes no manas mājas,

es iešu un iesūdzēšu tiesā un teikšu, lai viņi nemet to manā ūdens apgādes sistēmā.

Tas ir labi. Bet, ja ir vides problēma, vai valdībai to vajadzētu atrisināt?

Parādiet man kaut ko, ko viņi ir atrisinājuši? Ja viņi to atrisinās,  tas maksās desmit reizes vairāk

nekā tam vajadzētu maksāt un iespējams, ka tas vēl joprojām nebūs kārtībā. Lai gan es ticu globālajai sasilšanai.

Bībelē Atklāsmes grāmatā 16 ir teikts: „Ceturtais eņģelis ļāva vaļu dusmām pret sauli;

Un viņam bija dota vara apdedzināt cilvēku ar uguni.”

“Globālā sasilšana būs. Tā vēl nav notikusi. Drīz tā nāks pilsētā netālu no jums.                                                    ”

Lai iegūtu vairāk informācijas: Creation Science Evangelism, P.O. Box 37338, Pensacola, FL. 32526 USA

Vai zvaniet mums uz numuru: 1-850-479-3466. Vai apmeklējiet mūsu mājas lapu http://www.drdino.com.

7A semināra beigas – Dr. Kent Hovind – http://www.drdino.com – [Ed.13.5]

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s