Brīvība no sabata turēšanas

Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu.

Kolosiešiem 2:16

 

Brīvība no sabata turēšanas

Avots (angļu valodā [in English, Freedom from Sabbath-keeping]): http://www.evidencebible.com/witnessingtool/freedomfromsabbathkeeping.shtml

 

 

Šajā laikā ir cilvēki, kas uzstāj, ka kristiešiem ir jāievēro jeb jātur Sabata diena un ka tie, kuri slavē nedēļas pirmajā dienā (svētdienā [angļu valodā: Sunday]), pieļauj milzīgu kļūdu. Viņi to pamato ar to, [1] ka „Sun-day” nāk no pagānu kultūras, kuri slavē Saules dievu (angļu valodā „Sun god”), [2] ka Jēzus un Pāvils turēja Sabata dienu kā piemēru, kuram mums sekot, un [3] ka Romas Katoļu baznīca ir atbildīga par izmainītu slavēšanas dienu. Tie, kuri turpina slavēt Svētdienā, saņems zvēra zīmi.

Īsi aplūkosim šos argumentus. Pirmkārt, nekur Ceturtajā Bauslī nav teikts, ka kristiešiem ir jāslavē Sabatā. Šis bauslis pavēl, ka mums šajā dienā ir jāatpūšas: „Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, [..]. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.” (2. Mozus 20:8-11). Sabata turētāji slavē sestdienā (angļu valodā Saturday). Lai nu kā, vārds „Satur-day” nāk no latīņu valodas „Saturna diena” – tā ir pagānu diena, kurā slavē planētu Saturns (astroloģija).

Ja kristieša glābšana ir atkarīga no noteiktas dienas turēšanas, tad Dievs noteikti mums to būtu pateicis. Apustuļi sanāca kopā tieši, lai diskutētu par ticīgo attiecībām ar Mozus Likumu. Apustuļu darbos 15:5-11, 24-29[i] bija tas gadījums, kad Dievs Saviem bērniem varēja skaidri izteikt Savu vēlmi. Viss, kas Viņam bija jādara, lai glābtu miljonus no nolādēšanas, bija jāsaka: „Atcerieties turēt Sabata dienu svētu!” un miljoniem uz Kristus fokusētu, Dievu mīlošu, Bībelei ticošu kristiešu ar prieku to ievērotu. Turpretī vienīgās pavēles, ko deva apustuļi, bija „lai sargās no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku un asins baudīšanas.” (Apustuļu darbi 15:20).

Jaunajā Derībā nav pat ne vienas pašas pavēles, ka kristiešiem Sabats ir jātur svēts. Faktiski, mums ir pateikts, ka lai netiesājam citus saistībā ar Sabatiem (Kolosiešiem 2:16), un ka cilvēks netika radīts Sabatam, bet Sabats cilvēkam (Marka 2:27). Sabats Israēlam bija dots kā zīme (2. Mozus 31:13-17[ii]); nekur Sabats nav dots kā zīme Baznīcai. Tūkstošiem gadu vēlāk (no brīža, kad tika doti Baušļi) mēs joprojām redzam šo zīmi, kas nodala Israēlu no pasaules – viņi turpina turēt Sabata dienu.

Nedēļas pirmajā dienā apustuļi sanāca kopā, lai lauztu maizi (Apustuļu darbi 20:7[iii]). Dāvanu vākšana arī notika nedēļas pirmajā dienā (1. Korintiešiem 16:2[iv]). Kad Sabata turētājiem jānāk kopā, lai lauztu maizi vai vāktu dāvanas? Tas nav tajā pašā dienā, kurā to darīja agrīnā Baznīca. Viņi mums saka, ka Romas Katoļu baznīca samainīja viņu slavēšanas dienu no sestdienas un svētdienu, bet kā tad tas iet kopā ar to, ka mācekļi turēja nedēļas pirmo dienu?

Romiešiem 14:5-10[v] mums saka, ka kāds vienu dienu cienī vairāk par citām, cits visas dienas ciena vienādi. Tad Raksti saka mums, ka ikvienam būtu jābūt pilnībā pārliecinātam savās paša domās. Mums nav jātiesā vienam otru saistībā ar dienu, kurā mēs slavējam.

Jēzus turēja Sabatu. Viņam bija jātur visa Bauslība, lai būtu pilnīgs, nevainojams upuris. Bībele pasaka skaidri, ka Kristus bija atbilstošs Bauslībai. Pāvils Sabatā gāja uz sinagogu ne jau tādēļ, lai turētu Bauslību – tas būtu pretrunā ar visu, ko viņš mācīja par izglābšanu tikai no žēlastības vien (Efeziešiem 2:8,9[vi]). Viņš uz turieni gāja, lai viņš jūdiem varētu sludināt evaņģēliju, kā tas redzams Apustuļu darbos. Pāvilam bija evaņģēlistiska dedzība, lai Israēls tiktu glābts (Romiešiem 10:1[vii]). Jūdiem viņš kļuva kā jūds, lai viņš varētu viņus mantot (1. Korintiešiem 9:19,20[viii]). Tas nozīmēja, ka viņš gāja tur, kur viņi pulcējās, dienā, kad viņi pulcējās.

Dwight Lyman Moody teica: „Bauslība var tikai aizdzīt cilvēku līdz Golgātai, tālāk vairs ne.” Kristus izpirka mūs no Bauslības lāsta un tādējādi mēs vairs neesam tā jūgā. Ja mēs cenšamies turēt vienu daļu no Bauslības (pat no mīlestības uz Dievu), mums ir jātur visa Bauslība (Galatiešiem 3:10[ix]) – visi 613 norādījumi.

Ja tie, kuri uzstāj turēt Sabatu, par pazudušo glābšanu būtu tikpat dedzīgi, kā tie vēršas pie citiem kristiešiem par Sabata turēšanu, mēs ieraudzītu atmodu.

 

 


[i] Apustuļu darbi 15:5-11, 24-29

5 Bet piecēlās daži no farizeju sektas, kas bija kļuvuši ticīgi, un sacīja: “Tos vajag apgraizīt un pavēlēt tiem turēt Mozus bauslību.”

6 Apustuļi un vecaji sapulcējās apspriest šo jautājumu.

7 Bet, kad radās daudz pārrunu, Pēteris piecēlās un uz tiem runāja: “Brāļi, jūs zināt, ka Dievs kopš senām dienām jūsu starpā nolēmis, lai pagāni no manas mutes dzirdētu evaņģēliju un ticētu.

8 Un Dievs, siržu pazinējs, tiem devis labu liecību, dāvādams Svēto Garu, tāpat kā mums,

9 un nemaz nav šķirojis mūs un viņus, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību.

10 Ko jūs tagad Dievu kārdināt, uz mācekļu kakla likdami jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām panest?

11 Bet mēs ticam, ka ar Kunga Jēzus žēlastību tiksim pestīti tāpat kā viņi.”

24-29

24 Tā kā mēs esam dzirdējuši, ka daži no mums, kam mēs neesam pavēlējuši, jūs ar vārdiem samulsinājuši, padarīdami šaubīgas jūsu dvēseles,

25 tad mēs vienprātīgi nospriedām sūtīt pie jums izvēlētus vīrus līdz ar mūsu mīļajiem Barnabu un Pāvilu,

26 cilvēkiem, kas ar visu sirdi nodevušies mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdam.

27 Mēs esam sūtījuši Jūdu un Sīlu, kas to pašu arī vārdos pasacīs.

28 Jo Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu kā vien šo nepieciešamo:

29 sargāties no elku upuriem, asinīm, nožņaugtā un netiklības; no tā sargādamies, jūs labi darīsit. Dzīvojiet veseli!”

 

[ii] 2. Mozus 31:13-17

13 “Runā uz Israēla bērniem un saki: turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī.

14 Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus.

15 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst.

16 Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm.

17 Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies.”

 

[iii] Apustuļu darbi 20:7

7 Pirmajā nedēļas dienā, kad mēs bijām sanākuši maizi lauzt, Pāvils, gribēdams nākamajā dienā doties ceļā, runāja uz tiem, un viņa runa ieilga līdz pusnaktij.

 

[iv] 1. Korintiešiem 16:2

2 Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu.

 

[v] Romiešiem 14:5-10

5 Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā!
6 Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam.
7 Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam.
8 Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam.
9 Jo tādēļ Kristus ir miris un dzīvs tapis, lai būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem.
10 Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā!

 

[vi] Efeziešiem 2:8,9

8 Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.
9 Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.

 

[vii] Romiešiem 10:1

1 Brāļi, mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti.

 

[viii] 1. Korintiešiem 9:19,20

19 Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu.

20 Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus; tiem, kas zem bauslības, esmu tapis kā tāds, kas stāv zem bauslības, pats nebūdams zem bauslības, lai mantotu tos, kas stāv zem bauslības.

[ix] Galatiešiem 3:10

10 Proti, visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā. –

 

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s