Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.
(Romiešiem 5:12)

 

Kādēļ ir ciešanas? Tas pierāda, ka nav tāda „mīloša” Dieva.

Avots (originally published in English): http://http://www.evidencebible.com/witnessingtool/whyistheresuffering.shtml (“Why is there suffering? That proves there is no ‘loving’ God.”)

Aplūkojiet uz brīdi augsni. Tā gluži dabiski ražo nezāles. Neviens tās nestāda, neviens tās nelaista. Tās pat stūrgalvīgi izspiežas cauri sausam asfaltam. Miljoniem nevajadzīgu nezāļu dzen asnus it kā nebūtu rītdienas, nožņaudzot mūsu kultūraugus un izpostot mūsu zālāju. Izrauj tās ārā ar visām saknēm, bet rīt būs vēl vairāk. Viens vienīgs posts un negals!

Aplūkojiet, cik daudz no Zemes nav apdzīvojamas platības. Miljoniem kvadrātjūdžu ar neauglīgiem tuksnešiem Āfrikā un citās pasaules daļās. Lielākā daļa Austrālijas ir nekas vairāk kā jūdzēm un jūdzēm nederīgas un pamestas zemes. Bez tā Zemi konstanti satricina masīvas zemestrīces. Tās krasti tiek šaustīti ar orkāniem; viesuļvētras griežas cauri radībai ar ārkārtīgu niknumu; postoši plūdi izmērcē zemi; un šausmīgs karstums kaltē zemi. Haizivis, tīģeri, lauvas, čūskas, zirnekļi un slimību pārnēsājoši moskīti uzbrūk cilvēcei un izsūc tās dzīvības asinis.

Zemes iedzīvotāji ir nomocīti ar slimībām, sāpēm, ciešanām un nāvi. Padomājiet, cik daudz cilvēku ir nomocījis vēzis, Alcheimera slimība, multiplā skleroze, sirds slimības, emfizēma, Parkinsons un daudzas citas novājinošas slimības. Aplūkojiet visus bērnus, kuriem ir leikēmija, vai cilvēkus, kas piedzimuši ar kropļojošām slimībām vai pat bez garīgām spējām sevi pabarot. Visām šīm lietām būtu jāpārliecina domājoši prāti, ka kaut kas radikāli ir nepareizi. Vai Dievs visu to ielika radot cilvēci? Kādam tirānam gan ir jābūt mūsu Radītājam, ja šis bija Viņa lielais plāns?

Skumji, ka daudzi lieto ciešanu jautājumu kā atrunu, lai noraidītu jebkādu domu par Dievu, lai gan ciešanu esamība ir īstais iemels, kādēļ mums vajadzētu pieņemt Viņu. Ciešanas pastāv kā šausminoša liecība par patiesības izskaidrojumu, ko dod Dieva Vārds. Bet kā mēs varam zināt, ka Bībele ir patiesa? Vienkārši pētot pravietojumus Mateja 24, Lūkas 21 un 2. Timotejam 3. Dažas patiesi atvērtas sirds meklējuma minūtes pārliecinās jebkuru godīgu skeptiķi, ka šī nav parasta grāmata. Tā ir pārdabiska mūsu Radītāja derība par to, kāpēc ir ciešanas… un ko mēs varam darīt lietas labā.

Bībele mums saka, ka Dievs nolādēja zemi dēļ Ādama pārkāpuma. Nezāles ir lāsts. Tāpat kā slimības. Grēku un ciešanas nevar nošķirt. Raksti mūs informē, ka mēs dzīvojam kritušā radībā. Iesākumā Dievs radīja pilnīgu, nevainojamu cilvēku un viņš dzīvoja pilnīgā, nevainojamā pasaulē, kurā nebija ciešanas. Tās bija debesis zemes virsū. Kad pasaulē ienāca grēks, nāve un posts ienāca kopā ar to. Tie, kuri saprot Svēto Rakstu ziņu, ar nepacietību gaida jaunas debesis un jaunu zemi „kur taisnība mājo” (2. Pētera 3:13). Šajā Valstībā, kas tuvojas, vairs nebūs sāpes, ciešanu, slimību vai nāves. Mums ir pateikts, ka „ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl” (1. Korintiešiem 2:9).

Uz mirkli padomā, kā tas būtu, ja ēdiens augtu ar nezāļu dedzību. Apdomā, cik brīnišķīgi tas būtu, ja tuksneši kļūtu neticami auglīgi, ka radība pārstātu iznīcināt cilvēci. Iztēlojies, ja laika apstākļi strādātu mūsu labā, nevis pret mums, ja slimības pilnībā izzustu, ja sāpes būtu pagātne un ja nebūtu vairs nāves.

Dilemma tāda, ka mēs esam kā mazs bērns, kuru negausīgā apetīte uz šokolādi uz sejas ir izraisījusi atbaidošus izsitumus. Viņš skatās spogulī un redz skatu, kurš liek viņam just izmisumu. Bet tā vietā, lai pārtrauktu šokolādes ēšanu, viņš sevi mierina bāžot mutē vēl vairāk šokolādes. Tomēr viņa prieka avots patiesībā ir viņa ciešanu iemesls. Visa zemes seja ir nekas cits, kā vien atbaidoši ciešanu izsitumi. Visur, kur mēs skatāmies, mēs redzam neizsakāmas sāpes. Bet tā vietā, lai ticētu Dieva izskaidrojumam un lūgtu Viņam piedošanu un lai mainītu mūsu apetīti, mēs vēl ciešāk krītam grēka saldajā apskāvienā. Apskāvienā mēs rodam mierinājumu tā īslaicīgajās baudās, tādējādi pastiprinot mūsu sāpes gan šajā dzīvē, gan nākamajā dzīvē.

—

Mateja 24

1 Un, izgājis no Tempļa, Jēzus aizgāja. Tad Viņa mācekļi piegāja pie Viņa, lai rādītu Viņam Tempļa celtnes.
2 Bet Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Vai jūs visu to neredzat? Patiesi Es jums saku: šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiks nopostīts.”
3 Un, Viņam uz Eļļas kalna sēžot, mācekļi piegāja pie Viņa atsevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?”
4 Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
5 Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus.
6 Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas nav vēl gals.
7 Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce dažās vietās.
8 Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums.
9 Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti Mana Vārda dēļ.
10 Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos, un viens otru nīdīs.
11 Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.
12 Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.
13 Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.
14 Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.
15 Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis – kas to lasa, lai uzmana, –
16 lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.
17 Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama.
18 Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes.
19 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā!
20 Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā.
21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.
22 Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.
23 Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, – tad neticiet.
24 Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.
25 Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.
26 Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, – tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, – tad neticiet.
27 Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
28 Jo, kur maita, tur salasās ērgļi.
29 Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies.
30 Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
31 Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
32 Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt.
33 Tā arīdzan jūs – kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā.
34 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek.
35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.
36 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.
37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,
39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
40 Tad divi būs laukā, vienu pieņems, otru atmetīs.
41 Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs.
42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā.
44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.
45 Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā?
46 Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām.
47 Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.
48 Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, –
49 un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem,
50 tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma,
51 un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

 

Lūkas 21

1 Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā.
2 Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas,
3 un sacīja: “Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi,
4 jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”
5 Kad daži norādīja uz Templi, cik bagāti tas greznots skaistiem akmeņiem un ziedotām dāvanām, Viņš sacīja:
6 “Nāks dienas, kad no tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.”
7 Tad viņi Tam vaicāja: “Mācītāj, kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?”
8 Viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es tas esmu, – un: laiks ir atnācis, – bet nesekojiet viņiem!
9 Un, kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidieties! Jo visam tam vajag papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals.”
10 Tad Viņš sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11 lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm.
12 Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ.
13 Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību.
14 Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities.
15 Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt.
16 Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs.
17 Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ.
18 Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs;
19 ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!
20 Bet, kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.
21 Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā,
22 jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.
23 Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu:
24 no zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekāms viņu laiki būs piepildīti.
25 Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies.
26 Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.
27 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.
28 Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.”
29 Un Viņš tiem teica līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus,
30 kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu.
31 Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.
32 Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis.
33 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs!
34 Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk;
35 jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.
36 Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.”
37 Tā Viņš dienā bija Templī un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz kalna, ko sauc par Eļļas kalnu,
38 bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie Viņa, lai Templī klausītos Viņa mācības.

 

2. Timotejam 3

1 Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki,
2 jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti,
3 cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji,
4 nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu,
5 izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies.
6 Jo tādi ir tie, kas iespiežas namos un gūsta sievas, kas apkrauti grēkiem un ko dažādas kārības vada,
7 kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.
8 Bet, tāpat kā Janne un Jambre uzstājās pret Mozu, tā arī šie uzstājas pret patiesību – ļaudis, kas pavisam samaitāti savā prātā un nav pastāvējuši ticībā.
9 Bet viņi netiks tālāk uz priekšu, jo viņu neprāts būs visiem skaidri redzams, kā tas arī ar pirmajiem notika.
10 Bet tu esi sekojis manai mācībai, manam dzīves veidam, manam nodomam, manai ticībai, manai pacietībai, manai mīlestībai, manai izturībai,
11 manām vajāšanām, manām ciešanām, kas man gadījās Antiohijā, Ikonijā, Listrā; šīs vajāšanas es esmu panesis, un no visām Tas Kungs ir mani izrāvis.
12 Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.
13 Taču ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā maldinādami un maldīdamies.
14 Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši,
15 un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.
16 Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17 lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.