10 jautājumi Evolūcijas teorijas piekritējiem
10 jautājumi Evolūcijas teorijas piekritējiem
In English: 10 QUESTIONS FOR EVOLUTIONISTS by Dr. Kent Hovind, published in http://www.drdino.com/ten-questions-for-evolutionists (29.07.2010)
Autors: Dr. Kents Hovinds
Tulkoja: Mārcis Rožkalns
Lai pārbaudītu jebkuru teoriju, ir jāsaprot, vai tā nodrošina vai nenodrošina atbildes uz pamata jautājumiem. Daži labvēlīgi noskaņoti, bet maldināti cilvēki domā, ka evolūcija ir saprātīga teorija, lai izskaidrotu cilvēka jautājumus par Visumu. Evolūcija nav laba teorija – tā ir tikai pagāniska reliģija, nomaskēta kā zinātne.
10 jautājumi, ko jautāt Evolūcijas teorijas piekritējiem:
- No kurienes radās telpa Visumam?
- No kurienes radās matērija?
- No kurienes radās Visuma likumi (gravitācija, inerce u.t.t.)?
- Kā gan matērija tik perfekti saorganizējās?
- No kurienes radās enerģija, lai to visu saorganizētu?
- Kad, kur, kādēļ un kā dzīvība radās no nedzīvas matērijas?
- Kad, kur, kādēļ un kā dzīvība iemācījās pavairot sevi?
- Ar ko pirmā šūna (kas bija spējīga vairošanās procesam) vairojās?
- Kādēļ gan jebkurš augs vai dzīvnieks gribētu pavairot savas ģints pēcnācējus, jo tas tikai radītu vairāk mutes, kuras jāpaēdina, un samazinātu iespējas izdzīvot? Vai stimuls izdzīvot ir indivīdam, vai tomēr sugām? Kā Jūs skaidrojat reprodukcijas izcelšanos?
- Kā mutācijas (pārkombinējot ģenētisko kodu) var radīt jebkuru jaunu, uzlabotu variāciju? (Pārkombinējot burtus angļu valodā, nekad netiks iegūti burti ķīniešu valodā).
Jautājumi par „no kurienes radās” ir vēl un vēl, bet var sākt ar šiem desmit.
gribu zināt 
Var redzēt, ka cilvēks, kurš gan rakstījis gan arī tas, kurš tulkojis, neizprot evolūciju.
1. Čarlza Darvina evolūcijas teorijai nav nekāda sakara ar visuma izcelšanos, evolūcijas teorija izskaidro kā radusies dzīvības daudzveidība.
2. Tai nav arī nekāda sakara ar matērijas izcelšanos. Tas ir fizikas jautājums.
3. Atkal, nekāda sakara ar evolūcijas teoriju.
4.Atkal…
5….
6. Ā, nu tad beidzot, kaut kas tuvāks, bet ne gluži tas. Pirmās dzīvības rašanās, pirms aptuveni 3 miljardiem gadu bija spontāns notikums. Kīmisku reakciju rezultātā radās dalīties spējīgas, pilnīgi vienkāršas šūnas, bez jebkādiem organoīdiem. Tomēr, tā kā šis notikums ir spontāns, vienkārši negadījums, to nevar pieskaitīt pie evolūcijas teorijas. To sauc par abioģenēzes teoriju. Evolūcija ir kas cits – evolūcija izskaidro dzīvības daudzveidību, balstoties uz dažādiem apkārtējās vides un iekšsugas spiedieniem (nemāku īsti paskaidrot), jebkurā gadījumā, dabiskā izlase nav spontāna.
7. To izskaidro abioģenēzes teorija, kas nav evolūcijas teorija
8. Šis jautājums ir vienkārši smieklīgs, kas parāda cik maz autors saprot no bioloģijas pamatiem – baktērijas dalās… Bezdzimumiski xD
9. Šis jautājums ir nedaudz jocīgs. To savā ziņā izskaidro dzimumu izlase – fitness (termins, kas apzīmē to, cik daudz pecnācēju atstāj indivīds). Evolūcijai vissvarīgākais ir indivīda reproduktīvais fitness – tas, cik pēcnācēju, tas atstāj, tikai pēc tam ir indivīda izdzīvotspēja. Ja tā padomā, tas ir tikai loģiski, jo tie indivīdi, kuriem ir vislielākie vairošanās panākumi, atstāj vairāk pecnācējus, kuri, savukārt var iemantot šo īpašību. Vai stimuls izdzīvot ir indivīdam, vai tomēr sugām? Evolūcijas notiek dažādos līmeņos. Pamatā stimuls ir izdzīvot gēniem. Iespējams, eksistē arī tāda ”Grupu izlase”, tomēr zinātnieku domas par to ir dalītas.
10. Tas parasti notiek ļoti lēni, paiet vairākas paaudzes. Gēnu transkripcijā hromosomās pirms mejozes vai mitozes reizēm notiek kļūdas – mutācijas. Bieži tās ir neitrālas (Jo lielāko daļu sava genoma, organismi nemaz neizmanto, tādēļ tās neko neietekmē), reizēm tās ir kaitīgas un pazemina organisma fitnesu – tās izdzēš dabiskā atlase, jo šo detrimentālo mutāciju īpašnieki parasti neatstāj pēcnācējus. Tomēr, reizēm, ļoti reti, mutācija pat uzlabo organisma fitnesu. Šādas mutācijas parasti izplatās populācijā.
Bioloģijas students