Kristus un pasaules radīšanas laiks

Henry Morris, Ph. D.

Tulkoja: Gatis Brediks un Sintija Blumberga-Bredika

http://www.icr.org/article/781/302/

 

Kristieši, kuri iet līdzi evolucionistu vispārpieņemtajam „veca zeme” modelim, jāsaprot, ka viņi nostājas pret Kunga Jēzus Kristus stingro liecību, jo Viņš nepārprotami apstiprina patiesību par nesenu radīšanu. Jēzus Kristus bija visu lietu Radītājs (skatīt Jāņa 1:1-3, 10; Kolosiešiem 1:16; Efeziešiem 3:9; Ebrejiem 1:2,10 u.c.) un tāpēc zina daudz vairāk par to, kad Viņš radīja pasauli, nekā visi modernie evolucionistu ģeologi un Lielā Sprādziena astronomi kopā. Kristus saka, ka cilvēki uz zemes ir bijuši kopš pasaules iesākuma, un Viņam vajadzētu zināt, jo Viņš tur bija!

 

Piemēram, kad farizeji Viņam jautāja par laulību un šķiršanos, Viņš atbildēja, ka „no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu” (Marka 10:6). Viņš neteica, ka Dievs radīja pirmo vīrieti un sievieti piecpadsmit miljardus gadu pēc radīšanas sākuma, bet gan tieši no radīšanas sākuma. Patiesībā, visa radība bija sagatavota viņiem (pat zvaigznes tika radītas, lai viņiem kalpotu „par zīmēm un gadalaikiem” 1. Mozus 1:14,16), un viņiem tika dota „valdīšana… pār visu zemi” (1. Mozus 1:26). Tāda pārvaldīšanas atbildība būtu anahronisms, ja dzīvnieki un augi būtu jau dzīvojuši un miruši, daudzi pat izmiruši, daudzas paaudzes, pirms tie nodoti kāda cilvēka valdīšanā (skatīt arī Ebrejiem 2:6-8).

 

Drīz pēc šīs sākotnējās valdīšanas mandāta grēks un nāve ienāca pasaulē, un Dievam bija jāsāk savs glābšanas darbs. Viņa dievišķais Jērs bija „izredzēts pirms pasaules radīšanas” un ar nolūku kļuva par „upura Jēru no pasaules sākuma”, ar to vārdiem, kas varētu tikt glābti, „rakstīti dzīvības grāmatā no pasaules iesākuma”(1. Pētera 1:20; Atklāsmes 13:8; 17:8). Kāds iespējamais nolūks Dievam varēja būt, iestarpinot dzīvnieku pasaulē miljardu ciešanu un nāves gadus, pirms sava lielā glābšanas plāna īstenošanas zudušiem vīriešiem un sievietēm? Viņš nav ne nežēlīgs, ne arī untumains, un nekad nebūtu vainīgs tādā bezjēdzīgā sadismā. Nākamais jautājums ir – kāpēc tik daudzi evaņģēliskie kristieši, šķiet, ir dedzīgi aizstāvēt tik necienīgu kompromisu!

 

Sākot ar Ābelu (pirmo Dieva pravieti, saskaņā ar Jēzus vārdiem Lūkas 11:51), Dievs sūtīja pravieti pēc pravieša, lai nodotu Viņa vārdu cilvēkiem. Visbiežāk viņu vēstij pretojās, pat līdz asins izliešanai un tā tas turpinās no paša iesākuma. Jēzus norāda uz „visu praviešu asinīm, kas izlietas no pasaules iesākuma” (Lūkas 11:50). Tas ir, pravieši ir sludinājuši un miruši kopš paša pasaules iesākuma, nevis piecus miljardus gadu vēlāk.

 

Šos iebildumus Dieva plānam ir ierosinājis pats Sātans. Jēzus nosauca Sātanu par „meli un melu tēvu” tāpat kā „slepkava no paša sākuma” (Jāņa 8:44). Viņš ne tikai piekrāpa Ievu ar savu humānistisko filozofiju („jūs būsiet kā dievi” 1. Mozus 3:5), bet arī lika Kainam noslepkavot pirmo Dieva pravieti. Tas arī bija „sākumā” , nevis piecus miljardus gadu pēc sākuma. Pat tad, ja dzīvnieki bija miruši miljardu gadu pirms šī notikuma, kā apgalvo teistiskie evolucionisti, viņu nāves nebūtu nosauktas par „slepkavībām”. Ievērojiet arī 1. Jāņa 3:8: „Velns grēko no sākuma”.

 

Vēl tikai nāks Dieva lielās dusmības laiks pār šo neticīgo pasauli. Un atkal tas bija Jēzus, kurš teica: „Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kopš Dievs pasauli radījis, līdz šim”(Marka 13:19). Skaidrs priekšnoteikums šim Kristus pravietojumam bija tas, ka, protams, ir bijušas bēdas un ciešanas „no paša iesākuma, kopš Dievs pasauli radījis” (un tāpēc cilvēki ir bijuši uz zemes visu šo laiku), taču nākamajā ”lielo bēdu” periodā, varētu būt vēl ļaunāk.

 

Jāatzīmē arī tas, ka, saskaņā ar šiem Kristus vārdiem, radīšana bija gan sākums, gan beigas („radīja” ir pagātnes formā, saskaņā ar šī vārda lietošanu visā Bībelē). Pasaule un tās iemītnieki nav nepārtraukti tikuši radīti, kā evolucionisti vai daudzi progresīvie kreacionisti uzskatījuši, radīšana bija pabeigts pagātnes notikums. Skat. arī Ebrejiem 4:3 pēc skaidra apliecinājuma, ka visi Dieva „darbi kopš pasaules radīšanas bija padarīti”.

 

Tādā veidā Kungs Jēzus Kristus, kurš visas lietas iesākumā tika radījis, ir vairākkārt skaidrojis, ka pieņemtie kliedzošas, sāpīgas radīšanas gadu miljardi (sk. Romiešiem 8:22) pirms cilvēka radīšanas un krišanas nekad nav eksistējuši. Dievs radīja vīriešus un sievietes pašā sākumā, un tad, kad Ādams sagrēkoja, nekavējoties sāka īstenot Savu lielo glābšanas plānu. Izglābtajiem Viņš ir apsolījis „Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma” (Mateja 25:34) bez mazākā norādījuma, ka varētu būtpiecpadsmit miljards gadu ievads, pirms Viņš vispār varētu sākt glābšanas programmu.

 

Šo pašu arī tālāk uzsvēra Viņa apustuļi. Pēteris, piemēram, apsolīja drīzu Kristus atgriešanos „kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš pasaules iesākuma runājis ar svēto praviešu muti.” (Apustuļu darbi 3:21)

 

Līdzīgi, kad dzima Jānis Kristītājs, pravietis/priesteris Cakarija uzsvēra, ka Dieva „pestīšanas rags” nāk „kā Viņš ar Savu svēto praviešu, kuri ir bijuši kopš pasaules iesākuma, mutēm ir runājis” (Lūkas 1:70). Tādējādi, tieši pirms un tieši pēc Kristus kalpošanas uz zemes, mēs esam pārliecināti, ka Jēzus runāja skaidri un gaiši, kad Viņš teica, ka Dieva pravieši nodeva Dieva vēsti cilvēkam ne tikai kopš cilvēces vēstures iesākuma, bet arī kopš pasaules iesākuma. Tātad, pasaules un tās iemītnieku – cilvēku iesākums patiesībā ir vienlaicīgs.

 

Jāņem vērā arī apustuļa Pāvila apliecinājums „Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.” (Romiešiem 1:20) Šis spēcīgais pants nepārprotami saka mums, ka Dieva pierādījumi skaidri ir redzami Viņa radītajā pasaulē, ka tas ir nepiedodami cilvēkiem, kas tos neredz. Vēl vairāk, tos redzēja un saprata cilvēki, ne kopš kādas iedomātas attīstītu hominids populācijas, kuri kaut kā ieguvuši dvēseles, bet no „pasaules radīšanas”.

 

Lai neviens neatrunājas par jēdzienu „pasaule”, ievēro, ka iepriekš citētajos fragmentos divi dažādi grieķu vārdi ir tulkoti kā „pasaule”. Mateja 13:35; 25:34; Lūkas 11:50; Ebrejiem 1:10; 4:3; 1. Pētera 1:20; Atklāsmes 13:8; 17:8 un Romiešiem 1:20 grieķu vārds ir kosmos. Mateja 24:21; Marka 13:19 un Apustuļu darbi 3:21 vārds ir aion. Strong’s Jaunās Derības Grieķu Vārdnīca, kosmos nozīmē „sakārtota sistēma” (t.i. visums haosa vietā), Bībeles kontekstā atsaucoties uz faktu, ka debesis, zeme, dzīve, cilvēks un cilvēka sistēma tika dievišķi konstruēta un iekārtota, nevis nejaušu procesu veidota. Aion ir definēts kā „laikmets” un kā „pasaule”, tādējādi uzturot gan laika, gan veidotāja koncepciju. Modema terminoloģijā tas liecina par telpas-laika-veidotāja „nepārtrauktību”, kas veido mūsu fizisko visumu. Tam vai „pasaule” šajā tekstā ir aplūkota kā telpas, laika un veidotāja visums, vai kā visu to sastāvdaļu sakārtota struktūra, nav nekādu būtisku atšķirību, ciktāl tas ir saistīts ar radīšanas laiku. Cilvēki ir bijuši daļa no radītās pasaules kopš laika iesākuma un pasaules dibināšanas.

 

To, protams, arī māca visas Vecās Derības rakstu vietas, kuras apskata šo jautājumu, tāpat citi Jaunās Derības panti, kurus ierobežotās vietas dēļ nevarēsim apskatīt. Manā grāmatā „Bibliskais kreacionisms”Biblical Creationism (Baker, 1993) es esmu izanalizējis visus fragmentus Bībelē, kas jebkādā veidā saistīts ar radīšanas tematu, nonākot pie slēdziena, ka visas Bībeles nepārprotama mācība ir par nesenu visu lietu radīšanu. Nekur Bībelē nav mājienu par ilgiem ģeoloģiskiem vai astronomiskiem laikmetiem pirms cilvēka.

 

Kāpēc tad tik daudz kristiešu neatlaidīgi apgalvo, ka mums vajadzētu ticēt šiem ilgajiem periodiem, kas spiež mūsu Radītāju tik tālu kosmosā un tik tālu pagātnē, cik vien spējam aizstumt? Acīmredzams iemesls ir viņu uzskats, ka ir svarīgāk būt „zinātniskam” (šobrīd noteiktam) nekā „bibliskam” (mūžīgi noteiktam, Psalmi 119:89). Dr. Pattle P. T. Pun, Vītonas koledžas (Wheaton College) bioloģijas profesora paziņojums ir tipisks:

 

Ir acīmredzami, ka visvienkāršākā sapratne par 1. Mozus grāmatas rakstiem, neņemot vērā visus zinātnes ierosinātos hermeneitiskos apsvērumus[uzsverot manējo], ka Dievs radīja debesis un zemi sešās solārajās dienās, … lai nu kā, pēdējā kreacionistu pozīcija… ir noliegta un noniecināta lielā zinātnisko pierādījumu skaita dēļ, kas uzkrāti, lai balstītu dabiskās izlases un senās zemes teoriju (Journal of the American Scientific Affiliation, Marts 1987, 14. lpp.).

 

Kaut arī Dr. Pun neapšaubāmi ir sirsnīgs un laipns kristietis, viņš uzskata, ka tomēr mums ir jābalsta sava bibliskā hermeneitika uz „zinātni” un tāpat, acīmredzot, uzskata lielākā daļa viņa kolēģu Vītonā (Wheaton) un Amerikas Zinātniskajā Apvienībā (American Scientific Affiliation), tāpat kā liels skaits vadošu teologu, zinātnieku un pedagogu visā evaņģēliskajā pasaulē.

 

Lai gan ICR zinātnieki (ar akadēmisko kvalifikāciju vismaz vienā līmenī ar Dr. Pun un viņa kolēģiem) tāpat kā liels skaits daudzu dažādu nozaru zinātnieku – kreacionistu tur lielu cieņu pret patiesu zinātni (zināšanām, nevis naturālistisku ekstrapolāciju). Mēs ticam, ka skaidrajām Jēzus Kristus mācībām, tāpat kā Dieva vārdam kopumā, jādod lielāka prioritāte. Viņa vērtējumam ir lielāka vērtība nekā mūsu profesionālajiem līdziniekiem, ņemot vērā mūžību, un Viņš uzskatīja, ka pasaule ir jauna.