CrownRightsmedia.com kopā ar HearCryMissionary.com piedāvā:

 

Paul Washer – Evaņģēlijs. Visbiedējošākā patiesība

Avots (video): http://www.youtube.com/watch?v=TXOWyjB7d24

 

Izcēlumi par raksta saturu:

Visbiedējošākās ziņas par Dievu Bībelē

Ko tas nozīmē – atgriezties no grēkiem?

Bet kā tu vari zināt, ka tu patiesi esi ticējis?

Kā es varu būt pārliecināts, ka joprojām man ir statuss – izglābts?

 

 

Pirmkārt, Evaņģēlijs sākas ar Dievu. Problēmas sakne sākas Dieva būtībā. Dievs ir taisnīgs, Dievs ir svēts, Dievs nevar būt pretrunā ar Savu būtību.

 

Jesajas 5:16 „Bet Tas Kungs Cebaots dižens stāvēs ar Savu tiesu, un svētais Dievs svēts parādīsies Savā taisnībā.”

 

Viņš nevar izdarīt kaut ko, kas ir pretrunā ar Viņu pašu. Viņš ir taisnīgs Dievs. Šis aspekts ir pozitīvs. Jo būtu diezgan biedējoši apzināties, ka šo Visumu radīja ļauns Dievs. Visvarens Dievs, kas bija ļauns. Tas pavisam noteikti būtu ļoti biedējoši. Tātad, ir labi, ka Dievs ir taisnīgs, bet tas rada vēl kādu problēmu. Ja Dievs ir taisnīgs, ko Viņš izdarīs ar mums?

 

Ļaujiet man šo problēmu ilustrēt. Pirms pāris gadiem es biju Eiropā, kur man bija jāuzstājas kādā universitātē un es apzinājos, ka auditorija būs noraidoša. Viņiem visiem bija priekšstats, ka šis sociālais dinozaurs nāks klajā ar kaut kādu puritāņa tipa vēsti, ka viņi visi ir grēcinieki. Kad es izgāju uz skatuves, es patiešām ļoti lūdzu Dievu: „Dievs, palīdzi man!”

 

Man bija sajūta, ka Viņš tajā brīdī man deva gudrību. Es skatījos uz šo auditoriju, kurā bija universitātes studenti, un teicu viņiem: „Es jums līdzdalīšu visbiedējošāko patiesību, kas rakstīta Bībelē.” Es viņiem turpināju stāstīt un brīdināt, ka teikšu viņiem visbiedējošāko ziņu, ko jebkāds var zināt par Dievu. Un mirklī, kad viņu uzmanība pilnībā bija vērsta uz to, ko es teikšu, es pateicu: „Visbiedējošākā patiesība par Dievu, kas atrodama Bībelē ir – Dievs ir labs.”

 

Lūkas 18:19 „Bet Jēzus tam sacīja: “Ko tu Mani sauci par labu? Neviens nav labs, izņemot vienīgi Dievu.”

 

Tajā brīdī viņi sāka smieties un vīpsnāt jautājot, kur tad ir problēma, ka Dievs ir labs. Kādi pat skaļi ieteicās: „Kur ir problēma ar labu Dievu? Kādēļ tās ir sliktās ziņas? Kādēļ tas ir biedējoši, ka Dievs ir labs?” Un es atbildēju: „Ir biedējoši apzināties, ka Dievs ir labs, jo mēs tādi neesam…”

 

Romiešiem 3:12 „Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena.”

 

Ko labs Dievs dara ar tādiem cilvēkiem kā mēs – grēciniekiem? Mēs esam grēkojuši pret Dievu, mēs esam grēkojuši viens pret otru, pret dabu. Galu galā esam grēkojuši pret visu.

 

Romiešiem 3:23 „jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.”

 

Viss radītais sauc pēc mūsu sodīšanas. Ja Dievs ir patiesi taisnīgs, tad ko Viņš darīs ar mums? Ja taisnīgs Dievs vienkārši piedod izdarīto ļaunumu, tad Viņš vairs nav taisnīgs. Ja svētais Dievs sauc pie Sevis sadraudzībā ļauno, tad Viņš vairs nav svētais Dievs. Būtisks jautājums, kas rodas lasot Bībeli, ir – kā taisnīgs Dievs piedod ļauniem cilvēkiem, joprojām paliekot taisns; kā gan svētais Dievs sauc pie Sevis sadraudzībā ļaunos cilvēkus, joprojām paliekot svēts?

 

4. Mozus 14:18 „Tas Kungs ir pacietīgs un bagāts žēlastībā; Viņš piedod noziegumus un pārkāpumus, bet Viņš arī nepamet nesodītus, (..)”

 

Atbilde ir atrodama Jēzus Kristus krustā. Jēzus Kristus krustā mēs ieraugām šo neaptveramo un unikālo Dieva atklāsmi par Viņa būtības pilnību. Dievs ir taisnīgs, Viņam ir jānosoda mūsu grēki. Dievs ir mīlestība. Un tā Viņš kļūst par cilvēku, Viņa Dēlā. Dzīvo nevainojamu dzīvi kā cilvēks un nonāk pie šī krusta, un uz šī krusta Viņam tiek uzkrauti visu cilvēku grēki.

 

Romiešiem 3:26 „jo Viņš piedod visus agrāk, dievišķās pacietības laikā, nodarītos grēkus, lai tagadējā laikmetā parādītu Savu taisnību, pats taisns būdams un taisnodams to, kas tic Jēzum.”

 

Un visa Dieva taisnība un Dieva dusmas, ko mēs esam pelnījuši, tika triektas pret Jēzu. Šis sods bija tieši tāds, kāds bija nepieciešams, lai pilnībā tiktu ievērota Dieva taisnība. Pēc ciešanām Jēzus teica: „Viss piepildīts!”

 

Jāņa 19:30 „Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.”

 

Tas nozīmē, ka Viņš izdarīja to, kas bija nepieciešams, lai apmierinātu Dieva taisnību pret Dieva ļaudīm. Viņš samaksāja prasīto cenu pilnībā. Ir tik ļoti svarīgi saprast, ka mūsu grēki netika izdzēsti tikai tāpēc, ka romieši sita Jēzu un vēlāk piesita Viņu krustā. Mūsu grēki ir izdzēsti, jo Viņš, atrazdamies uz krusta, tos uzņēma uz Sevis un tas apmierināja Dievu. Jahvi apmierināja tas, ka Viņu pašu satrieca.

 

Jesajas 53:10 „Bet Tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām. (..)”

 

Dieva dusmām būtu jānāk pār mani un tevi, taču tās krita tikai uz Viņa vienpiedzimušā Dēla. Un Viņš izcieta to pilnībā, samaksāja prasīto cenu pilnībā. Viņš nomira, jo grēka alga ir nāve. Taču trešajā dienā Viņš augšāmcēlās no mirušajiem. Un tagad Viņš sēž Dievam pa labo roku un nav neviena cita vārda. Neviena cita.

 

Apustuļu darbi 4:12 „Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.”

 

Visā pasaulē nav neviena cita vārda, kas ir dots cilvēkiem, ar kuru mēs varētu būt glābti. Izņemot Jēzus Kristus vārdā.

 

Jāņa 14:6 „Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”

 

Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva, kā vien caru Viņu. Ir viens Dievs un viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus.

 

1. Timotejam 2:5 „Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus,”

 

Un, lai mēs izglābtos, Bībele aicina visus cilvēkus atgriezties no saviem grēkiem un ticēt Evaņģēlijam.

 

Apustuļu darbi 17:30 „Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem.”

 

Ko īsti tas nozīmē – atgriezties? Daudzi šo jēdzienu ir definējuši kā „mainīt prātu”, kas arī ir šī vārda tulkojums grieķu valodā. Un tā ir patiesība. Bet tas nozīmē tik daudz vairāk, nekā to, ko mēs varam iedomāties dzīvojot mūsdienu kultūrā. Tu teiksi, ka mainīt prātu ir visai paviršs pasākums. Nu, no vienas puses tā varētu būt, bet tomēr tā nav, ja tu saproti, kas ir prāts. Bībele par prātu atklāj, ka prāts un sirds ir cilvēka kontroles centrs. Prāts ir mūsu gribas, emociju, intelekta, lēmumu pieņemšanas procesa kontroles centrs. Un tas, ko Viņš saka – ja tu esi mainījis savu prātu, viss pārējais mainīsies kopā ar to.

 

Ļauj man izstāstīt vislabāko atgriešanās piemēru. Apustulis Pāvils, viņam bija izmainīts prāts. Kad viņš devās ceļā uz Damasku, viņš devās ar uzdevumu sagūstīt kristiešus. Kādēļ? Tagad vērsiet uzmanību uz to, kam viņš ticēja un domāja. Pāvils domāja, ka Jēzus no Nācaretes bija lielākais zaimotājs, kāds jebkad ir staigājis uz šīs planētas. Tā viņš uzskatīja. Viņš arī domāja, ka kristieši ir briesmīga sekta, kura ir jāiznīcina. Tas ir tas, ko viņš domāja.

 

Un tad, ceļā uz Damasku, viņam bija sastapšanās ar augšāmcēlušos Kristu. Un kas notika? Viņa domāšana mainījās. Visa viņa realitāte tika pierādīta kā nepareiza. Viss, ko viņš domāja par realitāti, it īpaši, kas attiecās uz Dievu, bija nepareizi. Viņš saprata, ka viņš kļūdījās un sāka domāt pilnīgi citādi. Ko viņš tagad domāja? Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un arī ilgi gaidītais Glābējs. Vēl viņš domāja, ka kristieši ir Dieva cilvēki, tā paša Dieva – Israēla Dieva – ļaudis. Un tāpēc, ka viņa domas mainījās, viss pārējais mainījās. Pēc kristībām viņš sāka kalpot, sludināja evaņģēliju un tika sodīts par to ticību, kuru viņš iepriekš vēlējās sodīt.

 

Redziet, atgriezties nozīmē apzināties, ka visa tava domāšana, visa tava izpratne par realitāti reiz bija nepareiza. Un tad ieraudzīt Dieva patiesību un pakļauties šai patiesībai – par to, kas Viņš ir, kas esi tu, kas ir Jēzus un ko Viņš ir izdarījis tevis labā. Un tas jautājums ir – vai tu esi atgriezies? Vai tavs prāts ir mainījies? Vai šī prāta maiņa ir novedusi līdz intelekta, vēlmju, emociju maiņai. Vai grēkus, ko tu reiz mīlēji, tu tagad ienīsti? Vai tu tiecies pēc svētuma, ko tu reiz ignorēji? Vai Kristū, kurā reiz tev nebija dalība un tu nedzīvoji tajā – vai tagad tu cieni viņu? Vai tu uzskati Debesu Valstību par lielās maksas pērli? Tie ir droši piemēri, kas liecina, ka atgriešanās darbs ir noticis tavā sirdī.

 

Mums ir ne tikai jāatgriežas, bet arī jātic Jēzum Kristum.

 

Marka 1:15 „Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.”

 

Mums ir jāapzinās, ka mūsos nav nekas, kas mūs var glābt. Gluži kā kādas slavas dziesmas autors ir rakstījis: „Nekas, ko savās rokās nesu, Tikai uz Kristus krusta es saucu!”

 

1. Pētera 1:13 „Tāpēc apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies.”

 

Tā ir apziņa, ka tev ir tikai viena cerība un ka 100% no šīs cerības ir viena vīra – Jēzus Kristus – izdarītais. Tas ir tā, ka tu zini, ka tu nevari sevi izglābt.

 

Efeziešiem 2:8-9 „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.”

 

Un pat tad, kad kāds pat tikai mēģina ierosināt domu, ka tu vari tikt debesīs ar taisnības darbiem, tevī radīsies pretīgums. Tu sauksi „Nē, nē – tā ir zaimošana! Nē! Es esmu izglābts tikai viena iemesla dēļ – pirms 2000 gadu Dieva Dēls izlēja Savas asinis un nomira manis dēļ.” Tātad glābšana nāk pie mums caur atgriešanos un ticību Jēzum Kristum. Ja tu patiesi tici Kristum, tev ir mūžīgā dzīvība.

 

Bet kā tu vari zināt, ka tu patiesi esi ticējis? Pat, ja tev ir bijusi kāda jūtama pārveidošanās pieredze, un ja tu esi jutis tādu kā Dieva mieru un vēl daudz citu emociju, kā tu vari būt pārliecināts, ka tas ir pa īstam? Viens no variantiem, kā tu vari zināt, ka tas ir patiesi, ir – tas turpināsies. Nav tā, ka obligāti jābūt nepārtrauktām sakāpinātām emocijām, bet tas, kas turpināsies – tu pieaugsi žēlastībā, tu iesi dziļāk atgriešanās procesā un ticībā. Pa maziem soļiem tu tiksi pārveidots Jēzus Kristus līdzībā. Tu jautāsi: „Brāli, Paul, vai īsti kristieši grēko?” Jā, par nožēlu, bet diemžēl. Vai īsts kristietis var krist grēkā? Jā!

 

Romiešiem 6:1-2 „Ko lai nu sakām? Vai paliksim grēkā, lai vairojas žēlastība? Nekādā ziņā ne! Kā lai mēs, kas grēkam esam miruši, vēl dzīvojam tajā?”

 

Bet šeit ir atšķirība – īsts kristietis nevar dzīvot nepārtrauktā stagnācijā un nepārtrauktā nepieaugšanā.

 

Filipiešiem 1:16 „būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”

 

Jo Bībele saka, ka Viņš, kurš sācis tevī darbu, pabeigs to. Bībele vēstulē ebrejiem 12. nodaļa saka, ka viena no lielākajām zīmēm, kas liecina par patiesām pārmaiņām, ir, ka Dievs ar gādīga vecāka rūpēm pieskatīs tevi, pat mācīs un sodīs tevi, ja novērsīsies no šaurā ceļa.

 

Ebrejiem 12:6 „Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem.”

 

Ne jau tāpēc, ka Viņa attieksme pret tevi ir mainījusies, bet tāpēc, ka Viņš mīl tevi. Viņš ļoti vēlas tavu svētumu. Tad, kad kļūsti par kristieti, tu kļūsti par daļu no Dieva providences. Un Viņš, kurš sāka darbu pie tevis, pabeigs to.

 

Jēzus Kristus evaņģēlijs ir par to, ka Dievs ir taisnīgs, cilvēks ir radikāli atkritis un samaitāts, tādēļ ir pelnījis pilnu nosodījumu. Bet, lai piedotu cilvēkiem, Dieva taisnīgumam ir jābūt apmierinātam. Un tas notika uz krusta, kur Kristus cilvēku vietā stāvēja likuma priekšā, uzņēmās viņu grēkus un pret Viņu tika triektas visa Dieva dusmu bardzība. Mirstot Viņš samaksāja prasīto maksu pilnībā. Viņš augšāmcēlās no mirušajiem un līdz ar to visi cilvēki jebkurā vietā uz pasaules var tikt izglābti caur ticību, atgriešanos un ticību Jēzum Kristum. Un liecība par atgriešanos un glābšanu ir, ka atgriešanās un glābšana būs nepārtraukts Dieva darbs, kas vedīs uz svētumu.