Evolūcijas mācīšana: ideoloģiska apstrāde kā izglītība

• Autors: CSE
• Tulkoja: Mārcis Rožkalns
• Originally published in English: Teaching evolution: indoctrination as education by CSE

http://www.drdino.com/teaching-evolution-indoctrination-as-education/

 

Ir sācies kārtējais mācību gads, un vai tu zini, ko mācās tavi bērni? Ieskatieties pamatskolas un vidusskolas mācību grāmatā par zinātni. Kā tā izskaidro radīšanu?

Evolūcijas „izglītība” saindē mūsu sabiedrību, sākot jau ar jaunatni. Ticiet man – ir pētījums, kas apstiprina šo uzstādījumu. Izglītības Izpētes Analītiķi (http://www.textbookreviews.org/) ir apkopojuši datus, un diagrammas (raksts: „Evolūcijas ideoloģija: pirms un pēc federālā finansējuma (diagrammas)”) ilustrē pieaugumu tādās jomās kā bērnu ļaunprātīgā izmantošana, šķiršanās skaits, jauniešu nelikumīga narkotiku lietošana, seksuāli transmisīvās slimības (STS), neprecējušies pāri, ārlaulības dzemdības un vardarbīgie noziegumi. Atainots ir arī sekmju kritums Zināšanu Apguves Pārbaudījumos. Viss ir sācies no tā brīža, kad valdība piecdesmito gadu beigās ar mācību grāmatu palīdzību sāka finansēt evolūcijas mācīšanu.

 

Kādēļ evolūcija?

Daži saka, ka valdība iejaucās evolūcijas mācīšanā skolā, jo 1957. gadā Padomju Savienība palaida „Sputnik”, un amerikāņi jutās apdraudēti, ka ASV varētu zaudēt sacensībās par kosmosa iekarošanu. Doma bija, ka Padomju Savienībā mācīja vairāk matemātiku un zinātni, tai skaitā, evolūciju (ko uzskatīja par „zinātni”), lai virzītu savu kosmosa programmu un citas tehnoloģijas. Reakcija bija tāda, ka palielināja vārdu (par evolūciju) skaitu mācību grāmatās; pēc 1963. gada satura apjoms samazinājās dēļ jaunas informācijas, kas par šo tēmu bija pieejama – tipiska ceļgala refleksa reakcija – vispirms liela bļaustīšanās, pēc tam norimst kā nebijis!

Dīvaini, ka amerikāņu pedagogiem būtu vadošā loma, kā tas bija Padomju Savienībā, kur reliģija tajā laikā bija aizliegta. It īpaši, kad Amerika ir dibināta uz kristīgiem principiem; mēs redzam tam pierādījumu uz mūsu monētām, valūtas, vecākajiem monumentiem un valdības ēkām, tiesās un solījumos, ko mūsu līderi dod stājoties amatā („palīdzi man Dievs”). Tomēr Dievs ir aizliegts skolās, ja vien netiek dots lojalitātes solījums un tad tā būtu vienīgā vieta, kur piemin Viņu.

 

Evolūcijas doktrīna, kurā nav iekļauts Dievs

Dr. Kents Hovinds (Dr. Kent Hovind) no Radīšanas Zinātnes Evaņģelizācijas (www.drdino.com), izbijis zinātnes mācību pasniedzējs 15 gadu garumā, saka savā Radīšanas Seminārā: „… Evolūcija… tic, ka šie pieci galvenie notikumi notika bez Dieva:

1. Laiks, telpa un matērija sāka eksistēt pašas no sevis.
2. Planētas un zvaigznes veidojās no Visuma putekļiem.
3. Matērija pati no sevis radīja dzīvību.
4. Agrīnās dzīvības formas iemācījās sevi pavairot.
5. Starp šīm atšķirīgajām dzīvības formām notika lielas pārmaiņas (piemēram, zivs pārveidojās par amfībiju, tad par rāpuli, tad rāpuļi pārtapa par putniem un zīdītājiem).

Pie tam, Zeme nav miljardiem gadus veca, un dzīvība neizlēca no nedzīvas matērijas. Nav pierādījumu vai aculiecinieku liecības par šiem uzstādījumiem, kas nosaukti kā „zinātne”. Dr. Hovinds pastāv uz to, ka Bībele ir mūsu avots radīšanas patiesībai un tā norisinājās tieši tā, kā tas ir aprakstīts 1. Mozus grāmatā. Komplicētais dzīvo radību dizains un to savstarpējā saistība ir vairāk nekā ļoti intelektuāla, lai būtu nejauša darbība, par ko liecina evolūcija. Tas ir noziegums, ka jaunatnei nav iespējas mācīties šo radīšanas izskaidrojumu, jo tas ir „reliģisks”, turklāt zinātne tiek reklamēta kā vispārēja un objektīva.

 

Kādu efektu mūsdienu jaunatnei dod šī mācīšana?

Pašcieņa un pašvērtējums tiek ieaudzināts ar novērtēšanu. Ja persona tic, ka viņš ir veidojies no inerta materiāla, kas nejauši kļuva par cilvēku, kā tev liekas, ko viņš domā par savu dzīvi? Kāds būs viņa pasaules skatījums? No otras puses, ja persona tic, ka viņš tika veidots, lai būtu pasaules rota, ko radīja visvarena inteliģence, kura viņu novērtē tik augstu, ka cenšas viņu saglabāt, vai tad visticamāk viņš nenovērtēs savu dzīvības dāvanu? Šī pateicība izpaudīsies ikvienā viņa dzīves aspektā un ietekmēs viņa pasaules skatījumu uz citiem viņam līdzīgiem un ikvienu dzīvo radību. Novērtējot sevi un citus tiek vairota cieņa; cieņa aizved līdz mieram un harmonijai.

 

Autoritātes nepieciešamība

Ikviens zina, ka bērnam ir nepieciešama autoritāte, lai kļūtu par morālu indivīdu, kas pieturas pie noteiktām uzvedības normām un likumiem. Evolūcijas teorijas (NEVIS zinātnes) pamatā nav radītāja. Visa veida dzīvības formas izlēca no matērijas. Bet – kas radīja matēriju un kas ir tās avots? Ja dzīvība ir nejauša, tad neviens nevalda pār mums; dzīvība ir tikai lēna šūnu mutācija, pie tam bezjēdzīga. Ticība evolūcijai mazina mūsu nozīmi; mūsu dzīves un darbības paliek mūsu vadībā un mēs sākam fokusēties uz sevi.

Atcerieties filmu „Mušu pavēlnieks” (Lord of the Flies), kurā krastā izsēdinātie mazgadīgie zēni izlēma valdīt paši? Drīz vien viņi sašķēlās divos karojošos grupējumos. Abas grupas drīz pierādījās kā neefektīvas likumu ieviesējas, uzspiedējas un sekotājas. Vienīgais zēns, ar kaut ko līdzīgu sirdsapziņai, kļuva par izstumto, kuru noķengāja pārējie. Sākās haoss. Tas ir drūms stāsts par morāli un netikumību, indivīdu/pašu un to, kas ir vislabākais kopējam labumam. Bez Dieva kā augstāko spēku un morāles kompasu, indivīds ir pamests likteņa varā un dzīve kļūst nejaušību pilna.

 

Evolūcijas piekritējiem nav atbilžu

Evolūcija nevar atbildēt uz pamata jautājumiem, kuri nodarbina visus cilvēkus:

• Kas es esmu?
• No kurienes es rados?
• Kāpēc es šeit esmu?
• Kurp es nokļūšu, kad nomiršu?

Dievs ir Radītājs un Viņš atbild uz šiem jautājumiem caur Bībeli. TĀ ir vissvarīgākā mācību grāmata jebkurā vecumā un jebkuram vecumam!