Pierādījumi par jaunu Zemi

PIERĀDĪJUMI PAR JAUNU ZEMI

Autors: CREATION SCIENCE EVANGELISM (www.drdino.com)

In English: Evidence for young earth http://www.drdino.com/evidence-for-a-young-earth/

 

Vecākais koks

Bristlekones Priede (Bristlecone Pine) ir apmēram 4300 gadus veca – datēta pēc koka gredzenu skaita. Metode varētu nebūt pilnīga, taču tā ir labākā pieejamā metode nosakot koku vecumu.

 

Vecākais rifs

Lielais Barjerrifs nav vecāks par 4200 gadiem – mērot augšanas ātrumu 20 gadu garumā.

 

Lai gan šī koka un rifa vecums ir mazāks par 5000 gadiem, tie ir divi visvecākie dzīvie organismi uz zemes. To vecums labi saskan ar radīšanas piekritēju uzskatu, bet evolūcijas piekritējiem atstāj neatrisinātu problēmu – kādēļ gan nav vecāku koku vai rifu? Skatoties uz evolūcijas laika joslu, noteikti ir jābūt kaut kam vecuma ziņā tuvākam viņu „miljoniem gadu”.

Evolūcijas teorija nesaskan ar šiem faktiem, vai ne?

 

 

Zemes griešanās ātruma samazināšanās

Valdošos vējus izraisa divi fenomeni. Saules siltums izraisa (atkarībā no platuma grādiem) ziemeļ-dienvidu vai dienvid-ziemeļu vējus. Zemes griešanās izraisa vēju plūsmas uz austrumiem vai rietumiem – pulksteņrādītāja virzienā no ziemeļiem uz ekvatoru un pretēji pulksteņrādītāja virzienam uz dienvidiem. Šis Koriolisa (Coriolis) efekts ir proporcionāls zemes griešanās ātrumam: jo lielāks griešanās ātrums, jo lielāks Koriolisa efekts. Šo valdošo vēju dēļ Sahāras tuksnesī noris pārtuksnešošanās process – tas palielinās apmēram 6,45 kilometrus gadā. Aprēķini, kas balstīti uz Sahāras izplešanās ātrumu, parāda, ka tuksnesim ir jābūt 4000 gadus vecam. Sahāras tuksneša nelielais vecums lieliski iederas radīšanas piekritēju laika joslā, uzsākot tā pārtuksnešošanās procesu drīz vien pēc vispasaules Plūdiem. Esošais zemes griešanās ātruma samazinājums un tā saistība ar Koriolisa efektu ļauj pastāvēt vairākiem klimatiem visā pasaulē neradot bīstamu vidi. Sekojotevolūcijas piekritēju laika joslai, kas stiepjas miljoniem gadu garumā, Sahāras tuksnesim jau būtu jābūt savā maksimālajā izmērā. Lai nu kā, kopš Zemes griešanās ātrums (saskaņā ar mērījumiem) samazinās, Koriolisa efektam būtu jābūt daudz lielākam pirms miljoniem gadu, palielinot evolūcijas piekritēju grūtības izskaidrot Sahāras tuksneša nelielo vecumu.

 

Iedzīvotāju skaits

1810. gadā uz Zemes dzīvoja miljards iedzīvotāju. Šodien iedzīvotāju skaits ir pārsniedzis 6 miljardus. Šie fakti pilnībā saskan ar Bībeles hronoloģiju, kur esošais iedzīvotāju skaits aizsākās pēc Plūdiem ar Noa un viņu ģimeni – pirms 4400 gadiem. Evolūcijas laika joslai būtu jāuzrāda ne tikai tikpat kā neesošu pieauguma ātrumu, bet arī 3 triljonus mirušu cilvēku pēdējo miljons gadu laikā.1

 

Magnētiskā lauka samazināšanās

Pētījumi pēdējo 140 gadu laikā parāda konsekventu Zemes magnētiskā lauka spēka samazināšanos. Pēc šāda aprēķina Zemei jau pirms 25000 gadu nebūtu iespējams nodrošināt dzīvību strāvas karstuma dēļ.

Ātra Niagaras ūdenskrituma erozija

Kopš Čarlzs Laiels (Charles Lyell) 1830. gadā publicēja viņa grāmatu „Ģeoloģijas Principi” (Principles of Geology), sabiedrība sāka pieņemt teoriju, ka Zeme un cilvēce veidojās no iepriekšējas jeb mazāk attīstītas stadijas. Laiels izmantoja Niagaras ūdenskritumu vienā no savām ilustrācijām, lai pamatotu uniformismu. Viņš izteica pieņēmumu, ka Niagaras ūdenskritums bija 10000 gadus vecs. Viņš to darīja mēģinot diskreditējot Bībeli. Skeptiķi (tādi kā Laiels) neņem vērā nozīmīgu faktoru savā kalkulācijā – vispasaules Plūdus pirms 4400 gadiem.

Savos aprēķinos (ņemot vērā vispasaules Plūdus) zinātnieki nonāca pie lielāka erozijas ātruma 71 ar pusi jūdzes (115 km) attālajai Niagaras aizai. Tā kā ūdens daudzuma palielināšanās ir tieši saistīta ar erozijas ātrumu, lielais ūdens daudzums, kas nokritās pēc Plūdiem, varēja „nograuzt” pusi Niagaras ūdenskritumu. Lietojot evolūcijas laika līniju, Niagaras ūdenskritumam bija „jāaizgraužas” jau līdz pat Erī ezeram. Evolūcijas piekritēji joprojām turpina izvairīties atbildēt uz jautājumu, kādēļ visu šo „miljons gadu” Zemes pastāvēšanas laikā Niagaras ūdenskritums nav erozijas rezultātā pārvietojies daudz tālāk.  Šķiet, ka zinātne vienmēr saskan ar radīšanas laika joslu, kamēr evolūcijas piekritēji ķepurojas, lai padarītu viņu pieņēmumus ticamus.

 

Sāls okeānos

Okeānu ūdens satur 3.6% izšķīdušu minerālvielu, kas okeānam piešķir tā sāļumu. Primārais minerāls ir sāls, kas sastāv no nātrija un hlora savienojuma. Daudzus gadus zinātnieki ir mērījuši nātrija daudzumu okeānos un ir atklājuši savos aprēķinos, ka okeānos katru gadu nogulsnējas  457 miljons tonnu, kamēr 122 miljons tonnu dažādos veidos atstāj okeānu.

Ņemot vērā esošo sāls daudzumu okeānos, šie dati spēcīgi pamato nesenu radīšanu un vispasaules Plūdus. Ja piemērojam evolūcijas laika joslas izteiksmi ar miljoniem gadu, tad okeāniem būtu jāsastāv no sāls. Pat lietojot aptuvenu sāļuma pakāpes aprēķinus, maksimāli iespējamais vecums ir 62 miljoni gadu.

 

Atsauces

  1. Dr. Henry Morris, Scientific Creationism, Masterbooks, Green Forest, AR, 1985, 167-169. lappuses

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s