Dinozauri – daļa no Dieva radības

Autors: Creation Today

Tulkoja: Gatis Brediks un Sintija Blumberga-Bredika

Avots: http://www.drdino.com/dinosaurs-in-the-bible/

 

 

Šis ir visu laiku dramatiskākais un nozīmīgākais ievads starp visām grāmatām: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1.Moz.1:1) Tā aizsākās pasaule un viss, kas tajā – viss. Bībele par radītām dzīvajām būtnēm sniedz sīkāku informāciju: „Tad Dievs sacīja: “Lai zeme izdod dzīvus radījumus pēc viņu kārtas, lopus, rāpuļus un zemes zvērus pēc viņu kārtas.” Un tā notika.” (1.Moz.1:24)

Mums ir fiziski pierādījumi par daudzām radībām, kuras šodien vairs nedzīvo, tai skaitā reptiļus, tagad sauktus par dinozauriem. Esošie skeleta pierādījumi rāda, ka dažas sugas bija milzīgi, sauszemes augēdāji dzīvnieki. Un paturi prātā: Dievs radīja visu, pat „sauszemes zvērus.”

 

Perfekta pasaule – sākumā

Sākotnēji, Dieva radība bija perfekta, ar visu dzīvnieku un cilvēku dzīvošanu harmonijā, visiem iztiekot no augiem, kokiem un augļiem tajos. Drīz pēc tam cilvēks sagrēkoja un šī perfektā pasaule daudzos veidos tika samaitāta. Viens no pavērsieniem bija, ka radījumi sāka medīt viena otru.

Galu galā Dievs pieņēma lēmumu sodīt ļaunumu, kas bija pārņēmis pasauli. Bet Viņš pasargāja Noa, kurš bija „taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.” (1.Moz.6:9)

 

Noa izglābj situāciju – un radību

Stāsts par Noa, kurš glābj dzīvniekus, dodot patvērumu diviem no katras kārtas šķirstā, ir sagādājis evolucionistiem argumentu pret radīšanas stāstu: šķirstā nebija iespējams ietvert milzīgos sauszemes radījumus, kas tagad pazīstami kā dinozauri. Lai nu kā, loģiski, ka Noa atlasīja jaunākos un mazākos no pārstāvētajiem dzīvniekiem, saprotot, ka telpas bija maz, kā arī, lai palīdzētu uzturēt mieru starp tiem. Kas notika ar dinozauriem pēc plūdiem, kuri pasteidzināja to izmiršanu, mēs nezinām, bet vairums domā, ka tas ir saistīts ar klimata izmaiņām.

 

Dinozaurs ar kādu citu vārdu joprojām ir dinozaurs

Ījaba 40:15-19, ir norāde uz to, kas īsti ir radība, ko mēs saucam par „dinozauru”: „Bet palūko, te ir behemots, ko Es esmu radījis tāpat kā tevi! Tas ēd zāli kā katrs vērsis. Bet palūko, kāds tam ir spēks viņa gurnos un to stiprumu, kāds viņa ķermenī! Tas labprāt izstiepj taisnu un stingru savu asti kā ciedru koku, un viņa lielu dzīslas ir cieši sapītas cita ar citu. Viņa kauli ir kā varā lietas caurules, viņa ģindenis kā izkalti dzelzs stieņi. Viņš ir pirmais Dieva ceļos; viņa Radītājs ir piešķīris viņam arī zobenu.” Dievam raksturojot šo dzīvnieku kā „galveno”, tam, protams, jābūt milzīgam un lieliskam pēc izskata.

„Behemots” tulkojot no ebreju valodas ir  „gigantisks zvērs.” Daži, cenšoties pielīdzināt šo dzīvnieku mūsu pieredzei, apraksta to, atsaucoties uz ziloni vai nīlzirgu, tomēr nevienam no tiem nav „astes kā ciedru kokam”.

 

Bībele = Patiesa

 Arī citur Bībelē ir dzīvnieku apraksti, pielietojot dažādu dinozauru veidu aprakstus, par kuriem mums ir fiziski pierādījumi.

Jesajas 27:1 – „…un nokaus lielo jūras pūķi.”

Jeremijas 51:34 – „…viņš mūs padarījis par tukšiem traukiem! Viņš mūs aprija kā pūķis un ar mums pildīja savu vēderu…”

Psalmi 74:13 – „…sadragājis pūķu galvas virs ūdens.”

Ījaba 41:11-13 – „…No viņa mutes izšaujas liesmas, izsprakšķ veseli dzirksteļu kūļi! Bet no viņa nāsīm paceļas dūmi kā no verdoša katla vai mitru salmu ugunskura. Viņa elpa liek gailēt oglēm, no viņa mutes izverd liesmas un karstums. ”

Jesaja 30:6 – „…lauvas un indīgas spārnainas čūskas”

Kā mēs to redzam Bībelē, visbiežāk, šie dzīvnieki tika minēti kā „pūķi”, jo tad vēl nebija vārds „dinozaurs”. Atcerēsimies, ka „dinozaurs” ir uzskatāms par modernu terminu, ko ieviesa 1841. gadā Sers Ričards Ouvens (Sir Richard Owen), angļu anatoms, no grieķu valodas vārda „deinos” (briesmīgs, nedabīgs) un „sauros” (ķirzaka). Iespējams, mēs pat joprojām dzīvojam ar viņiem, Komado pūķa (jeb Komado ķirzakas) formā! Zinātne ir pierādījusi, ka ir kā plūstošās smiltis, taču Bībele ir nelokāma. Kungs Dievs radīja mūs visus. Punkts.