Jēzus Kristus ir viss!
Autors: Paul Washer

Video (in English): http://www.youtube.com/watch?v=B8JzyaPiayo&feature=g-vrec (Jesus Christ is Everything)
http://illbehonest.com

Viņi nicināja Viņa Vārdu un pat nesaprata to. Tu un es darām to pašu, kad jebkas cits aizpilda mūsu prātu vairāk par Dievu. Viss ir par Viņu. Redziet, problēma, ar kuru mēs šodien saskaramies Amerikas draudzēs, nav dedzības trūkums par misijas kalpošanām, bet gan – dedzības trūkums pēc Dieva un Dieva godības. Ja tu esi dedzīgs par Dieva lietām, ja tu apzinies, kas ir izdarīts – izpirkums par tevi, lai glābtu tevi no tava grēka un Dieva dusmām; ja tu apzinies tā Kunga varenību, kurš sēž tronī un ir radījis šo zemi un kādu dienu tai darīs galu; un, ja tu apzinies, ka pilnīgi viss šajā pagaidu zemeslodē ir putekļi un akmeņi, TAD tevī sāksies dedzība pēc Dieva. Ja tev ir dedzība pēc Dieva, tad tev ir dedzība par misijas kalpošanu.

Man nav jābūt pravietim vai pravieša dēlam, lai zinātu, kurš ir tavs Dievs. Man ir tikai jāpaskatās uz tavu dzīvi. Ja Jēzus Kristus ir kaut kas, ar ko tu uzsāc nedēļu, bet pārējā laikā praktiski esi ateists, tad es zinu, kurš ir tavs Dievs. Un tas nav tas, kurš ir Vienīgais un Patiesais Dievs. Ja tev ir tikai tik daudz kristietības, lai būtu morāls un justos ērti „ar sevi”, tad es zinu, kurš ir tavs Dievs. Ja es varētu ielūkoties tavā prātā un ieraudzīt to, kas ir pārņēmis to, es zināšu, kurš ir tavs Dievs.

Viss, kas tev ir, ir no Dieva. Pat tad, ja tu šodien šeit esi kā visagresīvākais un visļaunākais cilvēks, kurš visvairāk no visiem uz visas planētas ienīst Dievu, un tavā dzīvē tev ir kaut vai mazliet kā laba noticis, tad zini, ka tas nāk no tā paša, kuru tu ienīsti.

Visas tās lietas, kuras tev ir tik ļoti nozīmīgas, jau vien visiem pasaka vienu lietu: „Ak tu, kurš esi aicināts pazīt Viņu, kā tu vari nicināt Viņa Vārdu?” Es to saku nevis, lai sāpinātu tevi, bet es to saku, jo tā ir patiesība. Vai tu esi tikpat sajūsmināts par šo misijas konferenci, cik par vakardienas futbola spēli?

Mēs nekad neteiktu, ka Kungs nav pirmajā vietā un mēs nekad neteiktu ko citu, kas nozīmētu, ka mums kādas lietas ir svarīgākas par Dievu. Mēs nekad to neteiktu. Bet Viņš saka, ka tu to nesaki ar savu muti, bet saki to ar savu dzīvi.

Ko Viņš pieprasa no mums? Visu. Es zinu par tiem vientiesīgajiem evaņģēlistiem, kuri saka: „Dod man savu roku un Jēzum savu sirdi”. Es zinu par tiem vientiesīgajiem sludinātājiem, kuri saka: „Nāciet uz priekšu un lūdziet šo lūgšanu, kas prasa tikai piecas minūtes!” Viņi melo tev. Lūk, ko tas tev maksās – tavu dzīvi! Tavu dzīvi! Jēzus tev ir apsolījis divas lietas: krusts, uz kura nomirt, un mūžīgā dzīvība.

Viņš ir viss vai arī nekas. Visskumjākā vieta uz šīs zemes ir bibliskas patmīlības tuksnesis, kur ikvienam ir pietiekami daudz reliģijas, lai pa taisno tiktu nosūtīts uz elli un lai apmierinātu viņu reliģisko sirdsapziņu un nezinātu, ka viņi nicina Kungu un ka viņiem ir tik daudz elku viņu dzīvēs, ka Kungs vairs nav pirmais vai pat otrais, trešais vai ceturtais. Kungam nav atdots viss. Viss! „Kas man būtu jādara, Kungs? Māci man savus ceļus, ak, Kungs! Kas gan man ir debesīs, ja ne Tu? Kas gan man ir uz zemes, ja ne Tu? Kas gan es esmu, ja ne putekļu pika elpojot Svētā Elpu? Bet patiesi, Tu esi mani pārveidojis!”

Mūsu glābšana ir tik sarežģīta, ka tikai Dievs uz to ir spējīgs. Vai tu tiešām domā, ka Dievs ir gripa? Es varu runāt gandrīz ar ikvienu baptistu par glābšanu un viņi man saka:
„Neuztraucies par mani, esmu to jau izdarījis.”
„Ko tieši tu esi izdarījis?”
„Es par to parūpējos jau pirms ilga laika.”
„Ja tu nerūpējies par to tagad, tad tu neparūpējies arī tad – sen atpakaļ.”
Pierādījums, ka tu vienreiz vai pirms ilga laika nožēlā novērsies no grēkiem, lai glābtos, ir – ka tu joprojām nožēlo grēkus un tava izpratne par to palielinās. Pierādījums, ka tu pirms daudziem gadiem patiesi esi ticējis glābšanai, ir tas, ka tu tai tici arī šodien un pat vēl vairāk nekā iepriekš. Pierādījums, ka Viņš ir mainījis tavu dzīvi, ir tas, ka Viņš to dara joprojām, ja Viņš to nedara, tad Viņš nemaz nebija izdarījis to, lai tas vispār sāktos.

Tev kā faktu vajadzētu apzināties, ka sātans un eņģeļi krita un Dievs pie viņiem nesūtīja glābēju, un viņi dosies uz elli. Mūsu tēvs – Ādams – krita un es vēlos, lai tu zini – ja Dievs nesūtītu mums Glābēju, Viņš visus cilvēkus sūtītu uz elli, bet Viņš joprojām būtu taisnīgs, slavējams un mīlošs.

Samierinies ar faktiem, ka sastopoties ar evaņģēliju, tas no tevis pieprasa VISU; un kad tu sastopies ar to, kas ir Dievs – Viņš nedalās, Viņš paņem visu. Ja tava sirds ir patiesi pārveidota un tu neesi pazudis un miesīgs draudzes loceklis, tu teiksi: „ĀMEN! Lai Viņš ņem visu! Viņš ir cienīgs!” Patiesam kristietim nekad nav bijusi problēma, ka visa slava tiek Dievam.

Kopš brīža, kad Svētajam Garam nav nekādas ietekmes mūsu kalpošanas nozarēs, draudzēs un misijas kalpošanās, mums ir jādara visāda veida profesionālas darbības, lai nodrošinātu, ka mirušas miesas darbojas. Ir labāk būt par sekulāru cilvēku, ateistu, kas neko no Dieva neprasa vai par Dievu neko neapgalvo, nekā prasīt no Dieva vai apgalvot kaut ko par Dievu „pa pusei”. „Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.” (Atklāsmes grāmata 3:16)

Vairums cilvēku ir dzīvi, jo gaiss ir par brīvu. Viņi neko nedara ar savu dzīvi. Tu teiksi, ka esi darījis daudz? Bet no tā daudzā, ko esi darījis, cik daudz no tā daudzā ir mūžīgs? Cik daudzi no tā visa sadegs ugunī? Taču, kad mēs šeit tik daudz runājam par Kunga Valstības priekšrocībām, pirmkārt, nedomā nemaz doties misijas braucienā vai ko tamlīdzīgu, kamēr tu netaisies kalpot Dievam šeit.  Ir tikai divas kalpošanas misijas nozarē – vai nu tu esi auksts vai laidies lejā akā, vai arī tu esi auksts vai turi virvi tiem, kas laižas lejā akā. Abos gadījumos tev uz plaukstām būtu jābūt skrambām. Vai nu tu dodies kā misionārs Dieva godam un dēļ lieliskās privilēģijas, ko Viņš tev ir devis, ka tu ej un mirsti misijas laukā, vai arī tu mirsti šeit turot virvi tiem, kas ir devušies lejā. Kur ir tavas skrambas? Ko tas tev ir maksājis – būt par kristieti? Ko tas tev ir maksājis – būt par šīs draudzes locekli? Ko tev ir maksājušas globālas misijas? Atbildi man uz šiem trim jautājumiem, tieši tagad – neaizej.

Cik daudz tev ir maksājis būt par kristieti? Cik daudz iespēju šajā pasaulē tu esi pazaudējis dēļ savas identitātes Kristū? Cik daudz laika, enerģijas un resursu esi izlietojis būdams šīs draudzes loceklis? Un visbeidzot – cik daudz misijas kalpošanas pasaulē tev ir izmaksājušas?

Tu teiksi: „Brāli, Paul, bet es neko neesmu varējis piedāvāt no tīras sirds, es vienmēr esmu cīnījies ar grēku, esmu cīnījies par to, lai būtu kas vairāk. Pat šorīt, kad es slavēju, es cīnījos ar domām, kas nebija saistītas ar Dievu, un slavēt bija tik grūti. Kā tu domā, vai Dievs no manis neko nesaņem?” No tevis Viņš saņem daudz! Jo pēc tava paša teiktā tu apliecini rakstīto, ka – svētīti tie, kas vēlas vairāk, jo tie tiks iepriecināti; svētīgi ir izslāpušie un izsalkušie pēc taisnības, jo tie tiks apmierināti. Ar šiem vārdiem, ko tu teici, un salauztu sirdi tu parādi, ka tu patiešām piederi Viņam, ka tu vēlies būt kas vairāk Viņam. Bet tiem jums, kas esat palikuši kā auksti akmeņi un kuriem ar to nav nekādu problēmu, jūs esat tie, kuriem būtu jābaidās.

Patiesībā tiem, kas ir lasījuši šo, nejūtīgi kā auksti akmeņi, nejūtoties neomulīgi, būtu jābūt tiem, kam būtu jābīstas.

Tulkoja: Mārcis Rožkalns