Vai ir bibliski pareizi meklēt pierādījumus radīšanai?

John D. Morris, Ph.D.

Tulkoja: Gatis Brediks un Sintija Blumberga-Bredika

http://www.icr.org/article/it-biblically-proper-seek-evidence-for-creation/

 

 

Radīšanas Izpētes Institūts ir kļuvis pazīstams ar savu rūpīgo attieksmi pret pētījumiem. Ir svarīgi apzināties, ka mēs nemēģinām „pierādīt Bībeli”. Bībelei nav vajadzīga mūsu palīdzība. Ir vai nav pierādījumi, Bībele ir patiesa! Savos pētījumos mēs pieņemam Bībeli, un veicam savus izmeklējumus šajos rāmjos. Mēs interpretējam visus vēsturiskos datus patiesas vēstures, dotas Svētajos Rakstos, robežās.

Piemēram, mēs veicam daudz pētījumus Lielajā Kanjonā, milzīgā klintī, kas izgrebts zemē kustīga ūdens rezultātā. Mēs dodamies tur ar nelokāmu pārliecību, ka Noasa dienu pasaules pārveidošanās plūdi apklāja Arizonu un ka šie procesi un sekas varēja atstāt pēdas. Mēs interpretējam faktus no šāda aspekta.

Šī nav naiva nostāja. Jebkuram ir izredzes. Evolucionārais naturālisms ir kļuvis par tādu kā pasaules uzskatu un to bez ierunām lietojuši tā piekritēji savu faktu interpretēšanā. Mēs uzskatām, ka no diviem plašiem vēstures skatu punktiem, radīšana ir labāka izvēle. Bībele un tās mācības ir pierādītas kā uzticams un stabils pamats mūsu ticībai. Tā aplūko faktus labāk, bez pretrunām vai iebildumiem.

Kopš Bībele ir nemaldīgs Dieva Vārds, nav jābaidās to pārbaudīt (1. Tes. 5:21 pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!). Frensiss Šēfers (Francis Schaefer) ir paradis pieteikt Bībeli kā „patiesu Patiesību”. Tā ir pilnīgi precīza visās lietās, kam tā pieskaras, un pasaules uzskats, ko tā nostāda priekšā, ir piemērojams visās jomās. Pētījumi var aizpildīt caurumus mūsu zināšanās, jo Bībele nedod pilnīgi visas detaļas. Turklāt, Valdīšanas Pilnvarā 1. Mozus grāmatā 1:28 (1. Mozus 1:28 Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”) mums (t.i. visi cilvēces pārstāvjiem) ir pavēlēts pētīt radīšanu, lai to gudri lietotu cilvēka labumam un Dieva slavai. Radītājs instruēja Ādamu pakļaut [zemi] un valdīt [pār to]. Turklāt, Viņš ir priecīgs, kad mēs caur pētījumiem mācāmies vairāk par Viņu, ko Viņš ir darījis un dodam Viņam slavu. Pētījumi var atbildēt uz jautājumiem, kas var rasties kristiešu prātos, lai novāktu glābšanas šķēršļus nekristiešu ceļā un parādītu bibliskā domāšanas veida pārākumu.

Tomēr daži kristieši domā savādāk. Viņi uzskata, ka Bībele ir tāda kā neizpētāma un nav pat vajadzības to atbalstīt ar pierādījumiem. Viņi ir aizskarti, ka mēs mēģinām parādīt viņu pareizību un nosoda mūs par to. Lai gan tas var izklausīties „garīgi”, tomēr šī attieksme atšķiras no Kristus piemēra.

Pēc augšāmcelšanās Viņš kļuva redzams saviem mācekļiem augšistabā, bet Toma tur nebija (Jāņa 20:24 Bet Toms, viens no divpadsmit, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus.). Kad pārējie viņam izstāstīja, ka viņi ir redzējuši augšāmcēlušos Kungu, Toms uzstāja, ka Viņam ir jāredz pierādījumi. „Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu” (25.p.). Pēc dažām dienām Viņš atkal parādījās. Šoreiz Toms bija klāt. Vai Jēzus viņu sarāja par viņa vajadzību pēc pierādījumiem? Nepavisam ne. Viņš laipni aicināja Tomu nākt un apskatīt rētas. Tur bija pierādījums un viņa ticība tika nostiprināta. Viscaur Rakstos mēs atrodam Dieva atklāšanos un patiesības apstiprināšanu ar pierādījumiem. Joprojām Viņš pieprasa ticību, bet šī ticība ir saprātīga ticība, stipri pamatota uz pierādāmiem faktiem.