Tulkotāja piezīme: šajā daļā ir izskatīti šādi jautājumi:
1. Vai tad visi zinātnieki netic evolūcijas teorijai?
2. Baznīcas nošķirtība no valsts (ASV).
3. Kāpēc mēs varam redzēt zvaigznes miljardiem gaismas gadu attālumā, ja Zeme ir tikai 6000 gadus veca?
4. Kur atrodas pēdējā zvaigzne?
5. Sarkanā nobīde.
6. Vai Saule saraujas?
7. Datēšanas metodes.
8. Vai mūsdienu cilvēks ir gudrs un senatnīgais cilvēks bija muļķis?
9. Kurš uzcēla Lielo piramīdu?
10. Vai pasaule bija karsta, kausēta masa?
11. Globālā sasilšana.

Dr. Kents Hovinds–Seminārs 7A–Jautājumi & Atbildes – _Latvian_

Jautājumi! Šķiet, ka katram ir jautājumi, uz kuriem viņš cenšas dzīves laikā atrast atbildi.

Sveiki! Mans vārds ir Ēriks.

Šajā seminārā Dr. Hovindam ir daudz dažādu jautājumu, kas viņam bieži ir tikuši uzdoti;

tie ir apkopoti un tiks sniegts vislabākais zināmais skaidrojums par to, kas notiek.

Viņš aptvers daudzus tematus, tādus kā:

Sarkanās jūras šķērsošana, Primitīvais cilvēks, datēšana pielietojot radioaktīvo oglekli?

Vai tiešām Bībelē ir pretrunas?

Noskaidro pats šajā radīšanas seminārā ar nosaukumu „Jautājumi & Atbildes”.

Seminārs 7A- „Jautājumi & Atbildes” – Latviešu valodā tulkojuši: M.Rožkalns, S.Blumberga-Bredika, G.Brediks, B.Baikovska, I.Liepiņa, G.Gulbe

Paldies par jūsu klātbūtni. Mans vārds ir Kents Hovinds.

15 gadus es pasniedzu vidusskolā zinātnes priekšmetus un šis būs 7. seminārs, jautājumu un atbilžu laiks.

Ja tu esi ticis tik tālu, es ceru, ka esi redzējis iepriekšējos 6 seminārus.

Tāpēc, ka šoreiz mēs sniegsim jaunu informāciju.

Es mācīju zinātni 15 gadus un apkopoju informāciju par radīšanu, evolūciju un dinozauriem.

Mans uzskats ir, ka Bībele ir burtiski pareiza, zinātniski precīza visos sīkumos.

Un evolūcijas teorija, ko māca mūsu skolās, ir visstulbākā

un visbīstamākā reliģija Planētas Zemes vēsturē.

Manā Jautājumu & Atbilžu laikā mēs apskatīsim ļoti dažādus jautājumus.

Lai kur es dotos, cenšos mācīt apmēram 1 stundu, tad seko jautājumu un atbilžu laiks.

Es esmu dzirdējis lielāko daļu jautājumu, kas nākuši klajā pēdējo 17 gadu laikā, un tādēļ esmu uzsācis šo.

Mēs apskatīsim ļoti dažādas tēmas, tādas kā:

Kā mēs redzam zvaigznes, kas atrodas miljoniem gaismas gadu attālumā?

Vai kādreiz ir atrasti svaigi dinozauru kauli, ne tikai to fosilijas?

Kāpēc ir atrasts tik maz cilvēku kaulu? Kā ir ar Bībeles šifrējumiem?

Kāpēc tu izmanto Karaļa Džeimsa (King James) versiju? Vai Bībelē ir pretrunas?

Kā ir ar citām reliģijām -  vai tās varētu būt patiesas? Kā ar globālo sasilšanu?

No kurienes cēlušās rases?

Un daudz šādas informācijas mēs aptversim, cik ātri vien spējam.

Bībelē, Salamana Mācītāja grāmatā 7:25 sacīts:

„Es izmantoju savu sirdi, lai iepazītu un meklētu, un lūkotos pēc gudrības un lietu cēloņiem”.

Es domāju, ka ir gudri kristiešiem tā darīt.

Centieties būt „arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos.” (1. Pētera 3:15b)

Es domāju, ka mēs varētu būt veiksmīgāki dvēseļu ieguvēji un efektīvāk strādātu Dieva valstības labā,

ja mēs vairāk zinātu un spētu sniegt atbildes. Tāds ir mērķis mūsu rīkotajiem semināriem.

Mēs gribam palīdzēt cilvēkiem, kas var atbildēt uz jautājumiem, zinot Patiesību.

1. Pētera 3:15 sacīts „Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs un esiet arvien gatavi”

„aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos.”

Un mēs ceram, ka šīs apmācības, ko šeit iegūsiet, sniegs jums vajadzīgās atbildes.

2. Timotejam 2:15 sacīts: „Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks.”

Mums ir jāpētī un jāmācās ne tikai tāpēc, lai varētu atbildēt citiem, bet arī, lai Dievs būtu apmierināts ar mums.

Tāds ir mācību mērķis „ Dievs, vai Tu priecājies?”

Viens no jautājumiem, kuru man bieži uzdod, kad runāju universitātēs, ir:

„Klau, Hovind? Vai tu esi vienīgais, kurš tic Radīšanai?

Vai visi zinātnieki netic evolūcijai?!” Pilnīgi noteikti nē!

Es nezinu, kā šis jautājums radies.

Pirmkārt, nē, ne visi zinātnieki tic evolūcijai.

Tūkstoši un tūkstoši un tūkstoši zinātnieku ir Radīšanas Zinātnes piekritēji.

Piemēram, Dr. Russell Humphreys, kas gadiem strādājis Sandia Nacionālajā Laboratorijā.

Šeit pieejams labs raksts par viņu: http://www.answersingenesis.org.

Tur ir sniegts pilns saraksts ar 180-200 zinātniekiem, kuri šobrīd

ir jaunās zemes kreacionisti, kas tic Bībelē aprakstītajai Radīšanai 6 dienās.

Dr. Humphreys teica: „Pielietojot vienkāršu statistikas metodi, es vēlētos piesardzīgi

novērtēt, ka tikai Amerikas Savienotajās Valstīs vien ir apmēram 10 000 praktizējošu, profesionālu

zinātnieku, kuri atklāti tic nesenai radīšanai sešās dienās.

Tātad, vispirms, tā nav patiesība, ka visi zinātnieki tic evolūcijai.

Otrkārt, pat, ja viņi to darītu, tas nepierādītu patiesību.

Nav nozīmes tam, kam tic vairākums. Vairākumam ilgu laiku nav bijusi taisnība.

Viņi mēdza mācīt, ka visas planētas kustas ap Zemi. Vairākumam nebija taisnības.

Taču, ticiet vai nē, vēl joprojām ir daži ģeocentriski zinātnieki,

kas māca, ka Zeme ir centrā un riņķo ap to.

Es esmu dabūjis viņu grāmatas bibliotēkā. Ja vēlaties, jūs varat tās izlasīt.

Izlasot virsrakstu, es vienkārši nespēju tās pirkt. Es domāju, ka viņiem nav taisnība; manuprāt, centrā ir Saule.

Bija laiks, kad viņi mācīja, ka lieli akmeņi krīt ātrāk nekā mazi.

Tāds uzskats valdīja 2000 gadus, un tas ir nepareizs.

Tāpēc – vairākums var kļūdīties. Viņi ir mācījuši smieklīgas doktrīnas.

Ja tu esi slims, tev ir sliktas asinis. Notecini savas asinis un tev kļūs labāk.

Tādā veidā nomira Džordžs Vašingtons. Viņi kļūdījās, šajā gadījumā – nāvīgi kļūdījās.

Jāņa 7:40-42 rakstīts, „Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja,

sacīja: “Šis tiešām ir gaidāmais pravietis.” Citi sacīja: “Šis ir Kristus.”

Bet daži sacīja: “Vai gan no Galilejas jānāk Kristum? Vai nav sacīts rakstos,

ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema?”

Atcerēsimies, kas šeit notika, Jāņa evaņģēlija 7. nodaļā.

Cilvēki sprieda par jautājumu „Vai Jēzus tiešām ir Kristus?”

Daži no viņiem teica: „Kristus nevar nākt no Galilejas, bet Jēzus nāk no Galilejas.”

Problēma bija tā, ka viņiem bija nepareizs priekšstats. Viņi uzskatīja, ka Jēzus nācis no Galilejas.

Kur Jēzus patiesībā piedzima? Betlēmē. Tātad viņiem bija nepareiza problēma.

Viņi strīdējās par kļūdainu pieņēmumu.

Jāņa 7:43 sacīts: „Tā šķelšanās cēlās tautā Viņa dēļ.

un daži no viņiem gribēja Viņu gūstīt.” Viņi būtu mēģinājuši nogalināt vēstnesi.

Jo viņiem bija nepareizs priekšstats, tie domāja

„Šim Jēzum nav tiesību sludināt, un mums ir jāliek viņam apklust.”

Viņi sāka ar nepareizu pieņēmumu. Un tā tas notiek, kad cilvēki pieņem nepareizu priekšstatu.

Viņi domā, ka kreacionisti, līdzīgi kā es, rada traucējumus izglītības sistēmā.

Nē, mēs esam labie cilvēki. Mēs mēģinām novērst problēmu. Mēs mēģinām to atrisināt.

Turpinājumā, Jāņa 7:45-46 sacīts: „Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizejiem,

tie viņiem sacīja: “Kāpēc jūs Viņu neesat atveduši?”

Ievērojiet, tas ir tipiski – priesteri sūta savus huligānus, lai tie Jēzu saņem ciet.

Jēzus atbildēja uz viņu jautājumiem. Tie nāca atpakaļ un sacīja: „Neviens cilvēks nav tā runājis kā šis.”

Un tad farizeji sacīja: „Jums vajadzēja viņam pajautāt šo.”

Es piedzīvoju to katru reizi, arī pirms 3 dienām Ziemeļu Mičiganas Universitātē.

Viņi izziņoja, ka Kents Hovinds ieradīsies universitātē.

Milvoki (Milwaukee) kādi 100 profesori atteicās debatēt ar mani.

Ziemeļu Mičiganas Universitātē 80 profesori atteicās debatēt ar mani.

Tuvu pie 4000 profesoriem jau ir atteikušies debatēt ar mani par evolūciju.

Viņi pat neatnāk, kad es runāju. Profesori sūta savus studentus

un saka tiem: „Pajautā viņam to un to, un šo.”

Studenti atgriežas un saka: „Skolotāj, viņš atbildēja uz visiem maniem jautājumiem.”

Un tad skolotāji saka: „Tu, muļķi, tev vajadzēja pajautāt viņam to un to, un šo.”

Skolotāj, tu gļēvuli, kāpēc tu pats neatnāci?

Kāpēc tu pats nepajautāji? Mūsdienās profesori rīkojas līdzīgi kā farizeji.

Profesori sūta savus studentus, lai tie mēģina kreacionistus noķert slazdā.

Viņi paši negrib nākt, un, kad tas neizdodas, tad cenšas pielietot likumu, lai kreacionistus apklusinātu.

Ļaujiet tikai pieņemt likumu, kas saka – jūs nevarat mācīt Radīšanas zinātni.

Vai, ja kāds mēģinās mācīt Radīšanu, mēs panāksim, lai to atlaiž. Aizsūtīsim viņu projām no šejienes.

Turpinājumā, Jāņa 7:47-48, rakstīts „Farizeji viņiem atbildēja: “Vai arī jums prāti sajaukti?”

(Hovinda tulkojums) „Vai jūs esat stulbi? Vai šis puisis arī jūs ir maldinājis?”

Tad seko klasisks jautājums, ko viņi vienmēr lieto: „Vai gan kāds no valdības vīriem vai no farizejiem tic Viņam?”

(Tulkojums) Neviens no citiem zinātniekiem netic šiem radīšanas māņiem; tātad, evolūcijai jābūt patiesai.

Tagad padomājiet, kur te ir loģika – vairākums tam tic, tāpēc tā ir patiesība.

Manuprāt, tas ir dumji! Pirmkārt, nav patiesība, ka vairākums tam tic.

Otrkārt, tādā veidā nenosaka patiesību.

Un tad viņi teica: „Bet šī tauta, kas nezina likumu, ir nolādēta.”

(Hovinda tulkojums) Mums ir zināšanas, jums nav. Mums ir grāds, jums nav.

Mēs jūsu grādus neatzīstam, tie nāk no neakreditētām kristiešu skolām.

Tāpēc mēs esam gudri, jūs – stulbi.

Šī ir plaši pazīstama taktika, ko profesori mūsdienās pielieto, ieskaitot tos 99 profesorus, ar kuriem es esmu diskutējis.

Tas notiek visu laiku.

Bet Nikodēms gudri jautāja (Jāņa 7:50-53): „Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi?””

Nikodēmam vismaz bija veselais saprāts, lai pateiktu:

„Pirms jūs tiesājat šo puisi, Jēzu, un sakāt, ka viņam nav taisnības, viņš ir muļķis, paklausieties, ko Viņš stāsta.”

Un es gribu iedrošināt koledžu studentus un profesorus un ikvienu citu ieklausīties Radīšanas viedoklī.

Vienkārši paklausīties. Patiešām godīgi paklausīties un sadzirdēt, un tad izdarīt savu spriedumu.

Kad es dažus gadus atpakaļ runāju bijušajā Padomju Savienībā, Ukrainas universitātē,

viņi aizslēdza universitāti un nosūtīja 30 profesorus klausīties manu 2 stundu garo runu par kreacionismu.

Es biju liela slavenība, jūs zināt. Dr. Hovinds – atceļojis no pašas Floridas.

Jo tālāk es ceļoju, jo slavenāks esmu.

Lai nu kā, viņi aizslēdza universitāti un atnāca veseli 30 profesori.

Stundu vēlāk, kamēr es runāju par Radīšanu, viens profesors raudāja.

Es jautāju tulkam, Olgai: „Par ko viņš raud?”

Viņa sacīja: „Viņš nekad nebija dzirdējis radīšanas stāstu. Viņš nezināja, ka tāds ir.”

Un es domāju, ka Amerikā ir daudz cilvēku, es esmu redzējis daudz studentu Amerikā,

kuri nekad nav patiešām godīgi ieklausījušies Radīšanas stāstā.

Tātad, ja kāds saka, ka ikviens tic evolūcijas teorijai, tātad arī jūs,

pirmkārt, tas nav labs arguments un tas nav patiess.

Tikai ieklausies kreacionistu viedoklī, saproti to.

Pagājušo nedēļu es sēdēju lidmašīnā kopā ar kādu, kurš ticēja evolūcijai.

Es teicu: „Ļaujiet man tikai izskaidrot kreacionistu viedokli.”

Tas man prasīja 3 minūtes – ļoti vienkārši izskaidrot Radīšanu.

Un viņš teica: „Oho, tas ir pavisam loģiski.”

Viņi sāka ar nepareizu pieņēmumu, ka Jēzus nāca no Galilejas.

Viņš nenāca. Patiesībā viņš piedzima Betlēmē.

Daži no farizejiem neticēja viņam tikai tāpēc, ka bija „pierādījums”, ka Jēzum nav taisnība.

Šodien jūs saņemat to pašu. Daži zinātnieki netic Radīšanai, tāpēc Radīšana nav patiesa.

Tā ir pilnīgi stulba loģika. Un viņi teiks: „Vai viņš ir publicējies zinātniskos žurnālos?”

Kā tad, jūs neredzat rakstus par Radīšanu žurnālā National Geographic. Tātad tas pierāda, ka tā nav patiesība.

Jūs neredzējāt daudzus kapitālista rakstus komunista žurnālos, arī pirms desmit gadiem, starp citu.

Tas neko nepierāda, ir tā patiesība vai nav.

Vairākumam nevar būt taisnība – vairākums sekoja Āronam uz pretošanos (2. Mozus 32).

Vairākums nobalsoja neiet uz Apsolīto Zemi (3. Mozus 32).

Vairākums vairākas reizes sekoja neīstiem dieviem Vecajā Derībā.

Vairākuma vadītāji ienīda Jēzu. Pasaules vairākums ienīst kristiešus.

Vairākums nobalsoja par Bilu Klintonu divreiz, Dieva dēļ.

Es domāju, vairākumam nevar būt taisnība, viņi var nāvīgi kļūdīties.

Bet tā nav patiesība, ka visi zinātnieki tic Radīšanai.

Man šeit ir grāmata no Roberta Gentrija (Robert Gentry), laba drauga no Tenesijas.

Viņš ir ļoti slavens zinātnieks, kurš strādāja pie radioaktīvo atkritumu glabāšanas.

Ko jūs darītu ar kodolatkritumiem?

Viņš veica padziļinātu pētījumu par granītu visā pasaulē.

Viņš atklāja, ka, ja paskatās uz granītu caur mikroskopu,

var atklāt, ka tajos ir mazi sīki oreoli – radioaktīva polonija oreoli.

Par to parunāsim vēlāk.

Roberts Gentrijs (Robert Gentry) bija ļoti populārs zinātnieks publicists, līdz atklāja,

ka viņa pētījumi pierāda, ka evolūcija ir nepatiesa.

Tāpēc, ka viņš patiešām pierādīja, ka zeme nekad nav bijusi karsta kausēta masa.

Viņš nekad nepieminēja radīšanu vai Dievu. Tas bija tīri zinātnisks pētījums.

Viņi publicēja viņu visos galvenajos žurnālos, līdz kāds pateica:

“Klausieties, Dr.Gentrija darbs pierāda, ka Lielā Sprādziena teorija ir nepareiza.”

Viņi nedeva vairs viņam savu finansējumu un aizgrieza viņu kā krānu.

Viņi vajā kādu tikai tāpēc, ka viņa darbs neatbalsta svēto govi – evolūciju.

Rodžers Deharts (Roger DeHart) bija zinātnes skolotājs Burlingtonas Edisonas vidusskolā netālu no Sietlas.

Kādu dienu viņam paziņoja, ka viņš nevarēs vairs saviem studentiem stāstīt par kļūdām mācību grāmatās.

Viss, ko viņš darīja, viņš salīdzināja mācību grāmatas ar zinātnes žurnāliem.

Piemēram, mācību grāmatās ir teikts, ka mazulim ir žaunu spraugas, mēs to apskatījām Seminārā Nr.4.

Deharts atnesa zinātnes žurnālu un teica:

“Piedodiet, bet mācību grāmatā šajā lapaspusē teikts, ka mazulim ir žaunas.

Tas nav tiesa. Šeit ir pašreizējais zinātnes žurnāls.” Viņš parādīja viņiem pierādījumu.

Viņš nekad nepieminēja Dievu. Viņš nekad nepieminēja Bībeli. Viņš nekad nepieminēja radīšanu.

Viņš tikai teica, ka šī mācību grāmata nav precīza. Un viņam pateica, ka viņš vairs to nevarēs darīt.

Tu nedrīksti informēt savus studentus, ka grāmata ir novecojusi?

Tā viņi vajā ikvienu, kad kāds cenšas iet pret evolūcijas teoriju.

Evolūcija ir rūpīgi aizsargāta valsts reliģija.

Tāpat kā komunisms bija rūpīgi sargāta valsts reliģija, ja tu tajā uzaugi.

Tu nevari atļauties apšaubīt to. Kevins Haleijs (Kevin Haley) bija bioloģijas skolotājs Oregonā.

Viņš vienkārši zaudēja darbu par kļūdas izcelšanu mācību grāmatās.

Viņš teica viņiem: “Šī grāmata nav pareiza. Tajā ir kļūda.” Viņi atbildēja: “Tu esi atlaists.”

Tu nevari mācīt, ja teiksi, ka grāmatās ir kļūdas.

Teksasā, Beiloras Universitātē Vako pilsētā, 2000. gada aprīlī tika atlaists Vilijams Dembskis (William Dembski).

Viņš vienkārši pateica saviem studentiem, ka varētu būt inteliģents Radītājs.

Viņam pateica: “Tev nav atļauts tā teikt.” Un viņu atlaida.

Šī ir Beilora, kas it kā bija kristiešu koledža.

Forests Mims (Forrest Mims) gadiem bija zinātnieks rakstnieks. Viņš rakstīja daudziem nozīmīgiem zinātnes žurnāliem.

“Nacionālā ģeogrāfija”, „Zinātnes īssavilkums” un “Amerikāņu fizika”.

Viņš rakstīja visa veida rakstus žurnāliem.

Bet, kad viņš pieteicās darbam Zinātniskajā Amerikānī, viņam to liedza.

Viņi teica: “Tu nevari šeit strādāt, jo esi kreacionists.”

Kaut arī tam, ko viņš rakstīja, nebija nekāda sakara ar radīšanu vai evolūciju,

viņam pateica: “Mēs negribam, ka tu esi mūsu darbinieks, jo tas izskatīsies slikti, ja nolīgsim kreacionistu.”

Tāda veida vajāšanas jūs piedzīvosiet. Rods Lavaks (Rod Lavake) teica saviem studentiem:

“Man ir šaubas, ka Darvina teorija ir patiesa.”

Tā nu viņam neļāva vairs mācīt bioloģiju un deva viņam citu darbu.

Viņi teica: “Mēs negribam, ka tu māci bioloģiju, jo tu varētu likt mūsu studentiem

apšaubīt Darvina teoriju.” Tādā veidā tā tiek aizsargāta. Tā ir reliģija.

Indianā bija skolotājs vārdā Dens Klarks (Dan Clark).

Viņa vadītājs, Eds Ellers (Ed Eller) pasauca viņu un teica, ka viņš nedrīkst iepazīstināt savu klasi ar Radīšanu.

Nav likuma, kas aizliegtu mācīt Radīšanu.

Nav tiesu lietas, kas teiktu, ka nevari mācīt Radīšanu.

Tiesa ir tikai noteikusi, ka tam nav jābūt obligāti. Skolotājiem ir tiesības mācīt radīšanu.

Šeit ir problēma. Likums saka, tu vari mācīt to. Tiesa saka, tu vari mācīt to.

Bet tavs priekšnieks saka, ka tu nevari. Tā nu viņš pēc tā visa aizgāja no sava darba.

Viņš bija nelokāms. Viņš teica: “Es nezemošos tam.”

Dīns Kenojs (Dean Kenyon) sarakstīja grāmatu “Par pandām un cilvēkiem”.

Viņš bija zinātnes skolotājs Sanfrancisko Valsts universitātē.

Viņš sarakstīja šo bioloģijas mācību grāmatu, kurā teikts: “Ir jābūt kādam dizaineram.

Tas ir tik komplicēti. Tas ir pārsteidzoši. Ir jābūt radītājam.”

Tas nebija mēģinājums, lai viņi tiktu glābti, vai tiktu pārveidoti, vai lai viņi kļūtu par baptistiem,

vai budistiem, vai katoļiem. Tajā ir tikai teikts: “Klau, ir jābūt radītājam.”

Viņam bija bioloģijas profesora štata vieta Sanfrancisko Valsts universitātē.

Agrāk viņš rakstīja dažādas grāmatas par evolūciju, kad viņš tai ticēja.

Tad viņš mainījās un teica:

“Ziniet, es tiešām šaubos, vai šī teorija ir patiesa. Tā nedarbojas.” Un viņu atlaida.

Bet viņam bija štata vieta, tāpēc viņš iesūdzēja viņus tiesā un dabūja atpakaļ savu darbu.

Viņš tika nozīmēts kā laboratorijas asistents mēģeņu mazgāšanā, ko dara studenti.

Viņš iesūdzēja viņus atkal, lai dabūtu atpakaļ savu īsto darbu.

Tikai tāpēc, ka viņš teica: “Visumam ir jābūt Radītājam.”

Tādas vajāšanas tu piedzīvosi.

Es runāju Lubokā, Teksasā, kur man pastāstīja par profesoru vārdā Deni, kurš māca bioloģiju.

Viņš saviem studentiem teica: “Ja tu netici evolūcijai, nenāc pie manis pēc rekomendācijas,

lai iekļūtu medicīnas skolā, jo es tev to nedošu.” Gadiem tas bija rakstīts viņa mājaslapā.

“Ja tu netici evolūcijai, tu nekad nedabūsi rekomendācijas no manis.”

Kad es devos uzstāties Lubokā, Teksasā,

studenti piedāvāja Denijam 1000 dolārus, lai viņš debatētu ar mani 2 stundas. Un viņš atteicās.

Tūkstošs dolāri par divām stundām? Tā ir diezgan laba nauda.

Kā tu gribētu iegūt tūkstošs dolārus par divām stundām? Viņš teica, “Nē, viņš to nedarītu.”

Vajāšanas, kas notiek pret kristiešiem un pret kreacionistiem

sekulāro skolu sistēmā, ir prātam neaptveramas. No kā viņi baidās?

Tad nu es saku, ka tā nav patiesība, ka visi zinātnieki tic evolūcijai.

Bet daudzi zinātnieki, kuri tic radīšanai, baidās kaut ko teikt,

jo viņi zina, kādas vajāšanas viņi piedzīvos.

Cik daudz skolotāju bija Ukrainā, kuri neticēja komunismam,

bet neuzdrīkstējās teikt kaut ko? Ikviens, kurš pat neuzsmaidīja Staļinam, varēja tikt nogalināts.

Tas varēja beigties Sibīrijas gulagā vai kaut kur citur.

Tādas lietas tagad notiek Amerikā, ticiet tam vai nē.

Ja cilvēks skaļi un aktīvi neatbalsta evolūcijas teoriju,

viņš tiks izraidīts uz “akadēmisko Sibīriju.” Viņš pazaudēs viņam piešķirto naudu. Viņš pazaudēs darbu. Skumji.

2003. gada novembrī Patrika Henrija koledžai tika atteikta akreditācija, es ticu, ka viņi

nedabūja to, jo savā koledžā pietiekami nemācīja evolūciju.

Agape žurnālā ir raksts ar tādu pašu stāstu.

Universitātes profesore teica, ka viņai palūdza atkāpties par elites studentu iepazīstināšanu

ar kļūdaino darvinistu domāšanu Misisipi Sieviešu universitātē.

Es runāju ziemeļos netālu no tās vietas dažas nedēļas pēc notikušā. Es runāju ar dažiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šī dāma bija teikusi, ka viņai jāatkāpjas no sava darba, jo viņas mācīšana var likt studentiem šaubīties par darvinismu.

Pēc kā viņi iet uz skolu – pēc izglītības vai ideoloģijas?

Es domāju, tu ej, lai saņemtu izglītību. Un tā tiek lietota šādiem mērķiem, nekam citam. Tas ir diezgan skumji.

Šī dāma teica, ka profesors, kurš gribēja viņu atlaist no darba, pat nebija dzirdējis viņu runājam.

Bet viņa bija izraisījusi šaubas par darvinismu.

Tūkstošiem dažādi zinātnieki vēstures gaitā bijuši kreacionisti.

Visu veidu zinātnieki ir sākuši kā kreacionisti. Ej uz:

http://www.answersingenesis.org un ieraksti “scientists who believe creation” (zinātnieki, kuri tic radīšanai)

Tur tiks atlasīti dažādi raksti, kuros varēsi izlasīt par visiem šiem zinātniekiem,

kas vēstures gaitā bijuši kreacionisti. Ļoti slaveni zinātnieki.

Es bieži jautāju evolucionistiem:

“Vai jūs varat nosaukt man vienu progresu modernajā zinātnē, kas ir pateicoties evolūcijas teorijai?”

Vai tāpēc mums ir datori? Vai tāpēc mums ir telefoni? Radio?

Vai tāpēc mēs aizlidojām uz Mēness?

Kādu progresu varam nosaukt pateicoties evolūcijas teorijai?

Viņi nekad man nav snieguši atbildi. Nekā nav. Teorija ir nederīga.

Bet visas nozīmīgākās zinātnes, katra zinātnes nozare pēdējos 400 gados, ir kreacionistu iesākta.

Ne visi viņi bija jaunās zemes kreacionisti kā es un, protams, nebija tik neatkarīgi,

temperamentīgi, fundamentāli labēji radikāli baptisti kā es. Bet viņi visi ir bijuši kreacionisti.

Verners fon Brauns (Wernher von Braun), bijušais mūsu kosmosa programmas vadītājs, bija kreacionists.

A.E.Vaildersmits (Wildersmith), Viljams Ramzijs (William Ramsey), brāļi Raiti (Wright). Viņi pētīja putnus.

Viņi teica: “Mēs vēlamies redzēt, kā dizainers, Radītājs, kā Dievs ir radījis putnus

un tad mēs mācīsimies, kā uztaisīt lidmašīnu.”

Vīrs, kurš izgudroja MRI, magnētiskās rezonanses diagnostisko metodi, ir jaunas zemes kreacionists.

Mūsdienās arī ir kreacionisti. Mūsu bibliotēkā ir dažas labas grāmatas vai arī pārdošanā mūsu mājas lapā.

Eštona (Ashton) “Sešās dienās” ir viena grāmata un “Septītajā dienā” ir cita grāmata.

Šī atklāj 50 zinātniekus, kuri tic radīšanai.

Šeit ir vairāk nekā 40 zinātnieki, kuri tic Radīšanai. Tu vari iegādāties šīs.

Ir tūkstošiem zinātnieku, kuri tic Radīšanai. Viņi netic evolūcijai.

Karls Poppers (Karl Popper), slavens vadošās zinātnes filozofs, ir teicis: “Evolūcija nav fakts.

Evolūcija pat nekvalificējas kā teorija vai hipotēze.

Tā ir metafiziska pētījumu programma un tā nav pārbaudāma zinātne.”

Evolūcija ir reliģija un viņi kļūst tik nikni, kad es viņiem to pasaku.

Iespējams, tāpēc es to saku ik pāris minūtes, jo man patīk uzspiest uz īstajām pogām.

Džūljens Hakslijs (Julian Huxley), kura vectēvs Tomass Hakslijs (Thomas Huxley) bija tas, kurš patiešām izbīdīja Darvinu,

kad iznāca viņa grāmata, teica: “Es pieņemu, ka iemesls kāpēc mēs pārgājām uz sugu izcelšanos, bija

tas, ka ideja par Dievu traucēja mūsu seksuālajiem tikumiem.”

Mēs negribam, ka Dievs mums stāsta, kas jādara. Tāpēc viņi akceptēja evolūciju.

Maikls Rusē (Michael Ruse) ir teicis: “Evolūcija ir tās praktiķu veicināta vairāk kā tīra zinātne.

Evolūcija ir izplatījusies kā ideoloģija; sekulāra reliģija. Tā ir pilnībā apaugusi alternatīva kristietībai,

ar jēgu un morāli.” Viņš teica: “Es esmu dedzīgs evolucionists un bijušais kristietis,

bet man jāatzīst, ka šajā ir viena kaite. Un Dr.Duans Gišs (Duane Gish) no ICR ir viens no daudziem, kas to parāda.

Bībeles literātiem ir taisnība. Evolūcija ir reliģija.

Jau pašā sākumā tā ir bijusi patiesība par evolūciju un tā joprojām ir patiesība šodien.”

“Evolūcija ir reliģija katrā vārda nozīmē. Evolūcija ir pasaka pieaugušajiem.

Teorija neko nav palīdzējusi zinātnes progresā. Tā ir nederīga.”

Tātad, tā nav patiesība, ka visi zinātnieki tic evolūcijai.

Gandrīz visu nozaru zinātnes ir kreacionistu iesāktas. Evolūcija nekā nepapildina zinātni.

Kad studenti vai profesori baidās paust savas īstās, godīgās domas,

studenti netiek izglītoti, viņi tiek ideoloģiski apstrādāti.

Studenti tiek iegāzti eksāmenos, ja viņi neatbalsta evolūcijas teoriju.

Katru nedēļu, kad es uzstājos, kāds pie manis pienāk un saka:

“Kad es biju bioloģijas klasē, es uzrakstīju referātu un skolotājs man ielika F,

jo es neatbalstu evolūciju, vai arī es uzdrīkstos turēties pretī evolūcijas teorijai.”

Es saņemu šādus zvanus. Studenti saka:

“Ko lai es daru? Skolotājs ielika man F, jo es savā referātā pretojos evolūcijai.” Tas ir skumji.

Tā ir diskriminācija. Nevienam no modernās tehnoloģijas sasniegumiem nav nekāda sakara ar evolūciju.

Evolūcija ir šķērslis zinātnei, nevis palīdz tai.

Labi, nākamais jautājums. Kā ir ar baznīcas atdalīšanos no valsts?

Vispirms, Amerikas konstitūcijā nav tādu frāžu.

Tu vari izskatīt visu konstitūciju, tiesību likumprojektus un neatkarības deklarāciju

par 1.00 dolāru “Pilsoņu likumu grāmatā”. Ikvienam vajadzētu to izlasīt.

Tas ir lielisks stāsts par zvērinātajiem. Zvērinātajiem piemīt lielisks spēks.

Viens zvērinātais var izlemt, ka viņam nepatīk likums.

Ja viņi izdod likumu tavā pilsētā, ka tu nevari spļaut uz ietves

un kāds to izdara un tas tiek ierakstīts videolentē. Viņi ir ierakstījuši visas lietas.

Viņš pārkāpj likumu. Viņu aizved uz tiesu. Ir pierādīts, ka viņš ir pārkāpis likumu.

Bet tu, kā zvērinātais, saki: “Man nepatīk tas likums. Es nedomāju, ka ir godīgi teikt:

„Tu nedrīksti spļaut uz ielas.”” Tiesnesis gatavojas apdraudēt visus zvērinātos:

“Jums ir jāvalda saskaņā ar likumu. Jums jāklausās manos norādījumos.”

Tev nav jāklausās visā, ko tiesnesis saka. Viņš pūš dūmus.

Smaidi, pamāj ar galvu un kad nonāc tajā telpā, nobalso: “Nevainīgs.”

Pārējie zvērinātie domās, ka tu esi dīvains.

Viņi jautās: “Ko jūs domājat sakot “nevainīgs”? Jūs redzējāt ierakstu, jūs redzējāt.”

Es zinu, bet likums nav labs. Zvērināto atsaukums ir ietekmīgs, spēcīgs stāsts.

Konstitūcijā nav minēta valsts un baznīcas atdalīšanās.

Tev vajadzētu dabūt federālistu papīrus. Tos, kur ir visi papīri,

ko Tēvi Dibinātāji sarakstīja, kad viņi aizstāvēja jauno Savienoto Valstu konstitūciju.

Un tajā var redzēt viņu domāšanas  procesu.

Tā pati diena, kad viņi balsoja par Pirmo Labojumu, …

(kur cilvēki bieži domā, ka ir teikts par valsts un baznīcas atdalīšanos,

bet nav tas, kas tur teikts. Tajā ir teikts, ka valdībai jāveicina, nevis jāaizliedz reliģijas

brīvība, nevis jāizmanto tā.)

Bet, tanī pašā dienā, kongress nobalsoja par 25 000 dolāru piešķiršanu, lai palīdzētu katoļu misionāriem

sākt misiju, lai palīdzētu indiāņiem Seint Luisā. Viņi necentās atdalīt baznīcu no valsts.

Viņi vēlējās paturēt valsti ārpus baznīcas, bet ne turēt baznīcu ārpus valsts.

Savienoto Valstu konstitūcijā nav tādu frāžu par valsts atdalīšanos no baznīcas.

Kristiešu skolotāji pilnīgi legāli drīkst darīt visas kristiešu lietas

viņu skolās. Mans brālis 34 gadus mācīja sabiedriskajā skolā.

Viņam Jēzus attēls uz galda bija visus 34 gadus.

Daudzi skolotāji tur Bībeli tieši uz sava galda. Tagad viņu dēļ jums var būt grūti laiki,

direktors varētu aizliegt jums to darīt. Es nesaku, ka jūs netiksiet vajāts.

Bet tik tālu, cik tas ir legāli, tā notiks. Ja tev ir nepatikšanas,

vari sakontaktēties ar http://www.lc.org- libertycounsel.org  – Meta Steivera (Matt Staver) organizāciju.

Viņš izskata šādas lietas. Arī Deivida Gibsa (David Gibbs) organizācija Orlando, Floridā

uzņemas šādas lietas. Tātad, ja tev ir problēmas, izmanto kādu no šiem cilvēkiem.

Bet lūk, kas notika ar Tomasu Džefersonu (Thomas Jefferson), kad viņš uzrakstīja vēstuli kādiem baptistu mācītājiem,

un viņš ir viens no tiem, kurš pieminēja frāzi “baznīcas atdalīšanās no valsts” (personiskā vēstulē).

Tagad ateisti izmanto to, sakot, ka mums valdībā nav kristīgu lietu.

Kāda stulba ideja! Mūsu valsts tika dibināta kā kristīga valsts.

Viņi visi tā teica. Aizej uz http://www.wallbuilders.com, Deivida Bartona (David Barton) lielisko mājas lapu.

Viņam ir daudz informācijas. Tur nav tādu lietu kā baznīcas atdalīšanās no valsts,

neiekrītiet uz to. Mēs vairāk to apskatām mūsu koledžas klasē.

Lūk, kas notika. Savienoto Valstu konstitūcija,

Pirmais paragrāfs, 10. nodaļā teikts, Tev ir tiesības noslēgt līgumu.

Ja kāds teiktu: “Brāli Hovind, es tev maksāšu 10 dolārus stundā

visu savu dzīvi.” Viņš paraksta līgumu. Un, ja viņš nepilda līgumā sacīto,

tad es iesūdzu viņu tiesā. Viņš teiks: “Man ir konstitucionālas tiesības paturēt savu naudu.”

Jā, tev ir, bet tev ir arī konstitucionālas tiesības noslēgt līgumu.

Tu noslēdzi līgumu. Tiesnesis apstiprinās līgumtiesības.

Jautājums, kuru ļoti bieži man uzdod, es teiktu – katru nedēļu, kad uzstājos,

kas ir 52 nedēļas gadā nu jau 16 gadus. Kāds katru nedēļu jautā:

“Tā, Hovind, kā mēs varam redzēt zvaigznes miljards gaismas gadu attālumā?

Jūs sakāt, ka zeme ir tikai 6000 tūkstoš gadus veca. Kā mēs varam redzēt zvaigznes?”

Vakar uz radio programmu, kas ir mājas lapā http://www.drdino.com, kāds piezvanīja un teica:

“Hovind, es nedaudz papētīju, un 6000 gadu gaismas gadu rādiusā

mums ir tikai tik daudz kubikjūdžu un visas zvaigznes neietilptu.”

Es teicu: “Pagaidiet, kurš teica, ka viss ir 6000 gaismas gadu rādiusā?”

Viņš teica: “Nu, jūs esat vienīgais, kurš apgalvo, ka zeme ir tikai 6000 gadus veca.”

Jā, es teicu, bet nekad neesmu teicis, ka visas zvaigznes ir 6000 gaismas gadu rādiusā. Tas būtu smieklīgi.

Bet kā mēs varam redzēt zvaigznes miljards gaismas gadu attālumā, ja visums ir tikai 6000 gadus vecs?

Un es ticu, ka Bībele skaidri māca, ka tā ir tikai 6000 gadus veca.

Un Dievs radīja visu. Patiesībā, viņš radīja Zemi vispirms (1. Mozus grāmata)

un tad (1. Mozus grāmata 1:14) Viņš radīja zvaigznes. Evolūcija saka, ka zvaigznes radās vispirms

un tad Zeme. Protams, Visumā ir daudz zvaigžņu.

Nehemijas 9:6 sacīts:

“Tu vienīgais Kungs, tu veidoji debesis, debesu debesis,”

Dievs apgalvo, ka Viņš tos radīja. Vai nu Viņš ir radījis vai nav. Labi, kas ir ar zvaigznēm?

Kā tās atbilst? Astronomi var redzēt, kā zvaigznes uzsprāgst apmēram vienreiz katros 30 gados.

Tas nav tā, it kā būtu pēc grafika. Tas var atkal notikt pēc 5 gadiem vai pēc 50 gadiem,

bet vidēji zvaigznes uzsprāgst katros 30 gados.

Skatoties ar teleskopiem: “Lūk, vēl viena.”

Zvaigzne uzsprāga. To nosauca par Novu vai – ja tā ir liela – tad sauc par Super novu.

No-va no spāņu valodas nozīmē “Ne-ej” un, starp citu, automobilis Chevrolet Nova

īpaši daudz netika pārdoti Meksikā šī iemesla dēļ.

Zvaigznes uzsprāgst katros 30 gados. Pētnieki ir pārmeklējuši debesis ar saviem teleskopiem

pētot, cik daudz supernovas gredzenu tur ir.

Tās tiek sauktas par mirušām zvaigznēm. Kopsummā ir atrastas mazāk par 300.

Tātad, ja supernovu gredzenu ir mazāk par 300

un viena uzsprāgst katros 30 gados, tu vari sarēķināt. Tie ir apmēram 9000 gadi.

Ja pieņemam, ka visums ir miljards gadus vecs, vajadzētu būt daudz vairāk

supernovu gredzeniem. Kāpēc ir tikai mazāk par 300?

Tāpēc, ka visums ir mazāk nekā 10 000 gadu vecs. Viņiem nepavisam nepatīk šī atbilde.

Bet tas ir loģisks secinājums. Ja viena zvaigzne ir uzsprāgusi katros 30 gados,

vismaz vienai katros 30 gados vajadzētu rasties no jauna, vienkārši, lai uzturētu līdzsvaru.

Ar valstīm ir šādas problēmas, jo tajās mazāk dzimst, nekā mirst,

kā Vācijā šodien, ziniet, tas galu galā radīs problēmas.

Zvaigznēm vajadzētu rasties no jauna. Neviens nav nekad redzējis zvaigžņu rašanos vai izveidošanos – neviens.

Mēs tās redzam uzsprāgstam nepārtraukti, bet nekad neesam redzējuši tās izveidojamies.

Un es to tūlīt pastāstīšu. Pēdējie aprēķini ar Habla teleskopu

ir tādi, ka pavisam ir 70 sekstiljoni zvaigžņu. 70 sekstiljoni.

Saka, ka visums ir 20 miljardus gadu vecs. Tu vari parēķināt.

Tas nozīmē, ka 6,5 miljoniem zvaigžņu vajadzētu rasties katru minūti.

Mums katru minūti 20 miljardu gadu laikā vajadzētu rasties 6.5 miljons zvaigznēm,

par kurām mēs zinām. Netiek rēķinātas zvaigznes, par kurām mēs nezinām,

jo mēs tās nevaram redzēt. Kurš zina, cik zvaigžņu eksistē?

Dažreiz mācību grāmatās būs rakstīts:

“Mākoņos aizvien no gāzes un putekļiem rodas jaunas zvaigznes.” Tas ir tik stulbi.

Kā fizikas grāmatās tā var rakstīt, es nezinu.

Ikviens, kurš pārzina pirmkursnieka fiziku, zina, ka tad, kad cenšas saspiest kopā gāzes,

spiediens ceļas, temperatūra ceļas, un tās tiek atspiestas atpakaļ. To sauc par Boila Gāzes likumu.

Neviens nav redzējis putekļu sabrukšanu cietvielā.

Ir jābūt neticamam spiedienam, lai tā notiktu. Es biju debatēs un teicu:

“Kā jūs iegūstat cietvielu no putekļu sabrukšanas? Paskaidrojiet man to.”

Viņš atbildēja: “Mēs aprēķinājām, ka, ja 20 zvaigznes uzsprāgst netālu viena no otras,

tas rada pietiekamu spiedienu, lai rastos pilnīgi jauna zvaigzne.”

Es teicu: “Tas ir spīdoši. Ir jāpazūd 20, lai rastos viena.

Jums vajadzētu iet uz kongresu. Jūs varētu palīdzēt pārējiem čaļiem izkļūt no parādiem. “

Mums nebūtu pilns visums ar zvaigznēm, ja, zaudējot 20, iegūtu vienu.

Pat, ja tas ir teorētiski. Tas nekad nav novērots.

Es biju Almagordo, Jaunmeksikā. Tur ir zinātnes centrs,

kurā viņi parādīja šīs bildes ar “zvaigžņu mazuļiem”. Viņi teica, ka šeit rodas jauna zvaigzne.

Nē, kungs, tas ir spožs plankums.

Kāds puisis “Zinātnes žurnālā” atzina: “Kluss mūsdienu astrofizikas apmulsums

ir, ka mēs nezinām, kā pat vienai no šīm zvaigznēm izdevās rasties.”

Neviens nezina, kā zvaigznes var rasties no putekļu mākoņiem.

“Neviens nepārprotami nav novērojis vielu sabrukšanu embrionālā zvaigznē,

kam būtu jānotiek, ja zvaigzne tiešām joprojām veidojas.

Un neviens nav pieķēris molekulārus mākoņus sabrukšanas procesā.”

“Tieši kā starpzvaigžņu mākoņu daļa gravitātes ietekmē sabrūk zvaigznē -

divkāršā vai daudzkārtējā zvaigznē, vai saules sistēmā – joprojām ir izaicinoša teorētiska problēma.

“Astronomiem joprojām ir jāatrod starpzvaigžņu mākonis faktiskajā sabrukšanas procesā.”

“Zvaigžņu izcelšanās attēlo vienu no visnozīmīgākajām mūsdienu astrofizikas

neatrisinātajām problēmām.” Šis puisis ir teicis:

“Neviens īsti nesaprot, kā zvaigzne veidojoties attīstās. Tas patiešām ir ievērojami.”

Neviens nezina, kā tas notiek. Tātad, ja jums kādi stāsta, ka veidojas jauna zvaigzne,

sakiet, ka Kents Hovinds teica, ka viņi ir apjukuši vai melo,

jo neviens nezina, kā tas notiek.

Nav pat nevienas labas teorijas par to, kā var saspiest putekļus zvaigznē

un tam, protams, nav pierādījumu. Lūk, kas notiek.

Viņi ierauga Visumā spožu plankumu putekļu mākonī.

Viņi paskatās uz Krabja miglāju vai Ērgļa miglāju.

Viņi cieši vēro to un pēkšņi vienā dienā plankums kļūst mazliet gaišāks.

Nekavējoties viņi secina, ka zvaigzne ir dzimusi.

Varbūt tās priekšā esošie putekļi ir izkliedējušies un zvaigzne jau atradās tur.

Varbūt tas ir zvaigznes sprādziens. Varbūt tā ir cita supernova.

Tā tas notiek, kad tās kļūst patiešām spožas. Viņi nezina, ka rodas zvaigzne.

Neļaujiet viņiem jums iestāstīt, ka esam redzējuši zvaigznes izveidošanos. Neviens nav redzējis tādu lietu.

Viss, kas mums ir iespējams, ir redzēt tās uzsprāgstam, kas ir pretējs tam, ko evolucionistiem vajag.

Bībelē 1. Mozus grāmatā 1:14: “lai tie ir zīmes, kas rāda laiku mijas, dienas un gadus”

Viņš radīja arī zvaigznes” : Šeit Dievs apgalvo, ka Viņš radīja zvaigznes. Un Viņš teica psalmos,

“Viņš noteica zvaigznēm skaitu.” Ne tikai kopējo skaitu, bet katrai ir savs numurs.

Dievs teica: “Šīs zvaigznes numurs ir 42 triljoni, 718 miljards.”

Viņš zina katras numuru. Ir teikts:

“slavējiet viņu, debesu debesis un ūdeņi, kas virs debesīm” Psalms 148:4.

Šis ir vienīgais pants, kurā teikts kaut kas šāds: “ūdeņi, kuri ir pāri debesīm.”

1.Mozus 1:6-7 pantā ir teikts par ūdeni, kas bija pāri debesīm.

Es ticu, ka tad, kad Dievs vispirms radīja pasauli, tā bija ļoti, ļoti atšķirīga no tā, ko mēs redzam tagad.

Galvenokārt, milzīgā okeāna vietā, kas mums ir tagad, bija zeme.

Lielākā daļa no ūdens atradās zemes garozā. Mēs apskatām to 2. Seminārā.

Bet zeme un debess bija vienskaitlī.

Karaļa Džeimsa Bībele ir vienīgā, ko es zinu, kurā tas ir rakstīts pareizi, 1. Mozus 1:1 ir teikts:

“Iesākumā Dievs radīja debesi un zemi.”

Visi citi raksta “debesis.” Tā ir kļūda. Tur bija debess, kas nozīmē izvērstu vietu.

Bija zeme un tad no šejienes uz āru. Vēlāk Viņš sadalīja “debesi” 3 daļās:

pirmā debess, otrā debess, trešā debess. Pirmā debess ir vieta, kur lido putni.

1. Mozus 1:20-21 ir rakstīts par to. Tad ūdens bija virs debess velves.

Daži kreacionisti netic kupola teorijai.

Es saprotu. Esmu lasījis viņu rakstus un domāju, ka viņi kļūdās.

Esmu lasījis pētījumus par to un es tiem nepiekrītu.

Es ticu, ka bija gaisa slānis Ādamam, lai elpotu, ūdens slānis pāri,

lai aizsargātu un tad zvaigžņu slānis, un tad vairāk ūdens.

Vienīgais pants, kas man ir par to, ka tas ir „virs” – ir šeit Psalmā 148:4.

“slavējiet viņu, debesu debesis un ūdeņi, kas virs debesīm!” Tas ir tagadnes teikums.

Vai ūdens joprojām ir virs debesīm? Psalmā 104:3 teikts:

“uz ūdeņiem uzcel savas istabas, paņem mākoņus sev par ratiem,

traucies ar vēja spārniem.”

Vai varētu būt, ka ir vēl viens ūdens slānis aiz visa ārējā kosmosa?

Varbūt viss, ko mēs redzam kā šo visumu, kas mums izskatās tik milzīgs, ir iekļauts ūdenī,

kristālā, un Dievs ir ārpus visa tā – trešā debess (2.Korintiešiem 12. nodaļa).

Vai tur varētu būt trešais līmenis, kurā dzīvo Dievs?

Protams, Dievam nav nepieciešama vieta, kur dzīvot. Viņš vienkārši ir. “Es esmu.”

Psalmā 29:3 sacīts: “Kunga balss pār ūdeņiem!

Kungs ir pār lielajiem ūdeņiem!” Varbūt viss, ko mēs redzam,

kad naktīs izejam ārā un sakām: “Paskaties uz visām šīm zvaigznēm!”

Varbūt visas lietas ir mazas sniega bumbas uz Dieva naktsskapīša, kuras Viņš paceļ

un sakrata ik pa brīdim, teikdams: “Kā jums tur iet?”

Bet psalmā 148:4: “ūdeņi, kas virs debesīm!” Cilvēki bieži ir jautājuši:

“Kur atrodas pēdējā zvaigzne? Un, ja reiz esam to atraduši, kas ir aiz tās?”

Es nezinu atbildi, bet saskaņā ar Bībeli pastāv iespēja, ka

virs debesīm joprojām ir ūdens. Visumā ir daudz zvaigžņu.

Pēdējie aprēķini pēc Habla teleskopa ir, ka uz katru cilvēku ir 11 triljoni zvaigžņu. Tas ir 70 sekstiljoni,

sadalot uz 6 miljardiem cilvēku. Katram no jums ir 11 triljoni zvaigžņu.

Lūk, kas notika, viņi lika Habla teleskopu nofokusēt uz tumša punkta.

Paskatieties uz šo attēlu. Viņi atrada mazu, tumšu laukumu virs Lielā Lāča,

apmēram smilšu grauda izmērā, ja tur rokas stiepiena attālumā, un tas bija melns.

Viņi nedomāja, ka tur bija kāda zvaigzne. Viņi izlēma fokusēties uz to punktu

un skatīties, ko var atrast. Viņi nepārtraukti 10 dienas uzņēma attēlus,

fokusējoties tikai uz to punktu. Pēc 10 dienām viņi atrada vairāk zvaigžņu, kā viņi varēja saskaitīt.

Pirms tam neredzētas, pilnīgi jaunas zvaigznes. Tas tika nosaukts par Habla Dziļo Laukumu (Hubble Deep Field).

Kaut kas, par ko viņi pirms tam nebija zinājuši. Pieņēmums ir tāds,

ka tā ir visā kosmosā. Patiesībā, zvaigznes cilvēks nevar saskaitīt.

Tā ir sacīts Bībelē, ka tās nevar saskaitīt.

Kā var noteikt attālumu līdz zvaigznei un kā zeme var būt 6000 gadus veca,

un zvaigznes tik tālu? Godīgs jautājums. Zinātnieks Stīvens Hokinss (Stephen Hawking) ir teicis:

“Zvaigznes ir tik tālu, ka tās parādās mums būdamas tikai kā sīkas gaismiņas.

Mēs nevaram redzēt to izmērus vai formas. Kā mēs varam nosaukt dažādu zvaigžņu veidus?

Ir tikai viena lieta, ko mēs redzam lielākajai daļai un tā ir gaismas krāsa.”

Ja tev ir lielākais teleskops uz zemes un tu skaties uz tuvāko zvaigzni, kas ir Centaura Alfa,

4 ar pusi gaismas gadu attālumā, viss ko tu redzēsi, ir punkts.

Ja es nofokusēju teleskopu uz saules, tā kļūs lielāka un lielāka.

Un tu patiesībā vari redzēt lēkājošas liesmas, tu vari redzēt spīkulas, tu vari redzēt krāsu maiņu.

Patiesībā tu vēl vari redzēt saules iezīmes. Kad skaties uz tālu zvaigzni, tu to nekad neredzēsi.

Neviens nekad nav redzējis zvaigznes iezīmes. Vari dabūt pat Zemes lielāko teleskopu.

Zvaigzne nebūs nekas cits kā punkts tavā teleskopā. Viss, ko var pateikt par to, ir krāsa.

Tā ir sarkana, dzeltena, zila. Tas ir viss, ko vari redzēt.

Viss, ko mēs varam iedomāties par zvaigznēm, mums ir minējums, balstoties tikai uz pieņēmumiem, tikai no krāsām.

Bet kā var noteikt attālumu līdz zvaigznei? Es vidusskolā vairākus gadus mācīju trigonometriju.

Ja tev ir bijusi trigonometrija, tad sapratīsi, kā tas strādā.

Ja ir divi novērošanas punkti, vari izskaitļot trešo attālumu. Tas ir tāpat kā atrisināt trijstūri.

Trigonometrija apskata leņķus un lielumus. Tiek izmantots sinuss, kosinuss un tangenss.

Ja ir zināms viens attālums un divi leņķi vai divi attālumi un viens leņķis,

var aprēķināt pārējo trijstūri, izmantojot sinusu, kosinusu un tangensu.

Lūk, kāda problēma. Zemes diametrs ir tikai 12 800 km,

kurš salīdzinājumā ar zvaigžņu attālumu ir gandrīz nulle. Tas ir nekas.

Tātad, ja es skatos uz zvaigzni un kāds no Ķīnas skatās uz zvaigzni,

mēs esam tikai 12 800 km attālumā viens no otra, mērot taisni cauri zemei.

Tas būtu gandrīz nekas, mazs attālums.

Viņi izmanto kaut ko citu, lai palielinātu attālumu starp tām, skatoties uz zvaigzni,

turklāt esot pretējās zemes pusēs. Atceries, zeme arī pārvietojas

apkārt saulei šajā milzīgi lielajā aplī. Mēs pārvietojamies ar 105 600 kilometriem stundā

un mums nepieciešams gads, lai apietu riņķī, tāpat kā liels skrējiens trasē.

Attālums no Zemes līdz Saulei ir 148 800 kilometri, kas ir daudz.

Bet gaismas ātrumam tas nav daudz. Gaismas ātrumam

tas ir 8 minūtes. Saules gaismai, lai nokļūtu līdz Zemei, nepieciešamas 8 minūtes.

Tātad, ja mēs esam 8 gaismas minūšu attālumā no Saules, mūsu orbītas diametrs

apriņķo Saulei 16 gaismas minūtēs.

Tātad, tas, ko mēs darīsim, paskatīsimies uz zvaigzni janvārī,

un tad mēs paskatīsimies uz to jūnijā, un esam nogājuši pusceļu no šī milzīgā apļa.

Un mēs iegūstam divus novērošanas punktus, lai palielinātu trijstūra pamatu,

un tas izklausās milzīgs. Tas ir 300 miljoni kilometru! Bet tas joprojām nav daudz.

Gadā ir 525 000 minūtes. Ja šinī attēlā mazais dzeltenais punkts parāda mērogu.

Tas attēlo zemes orbītu, bet ne Zemes diametru, Zemes orbītu (apkārt Saulei).

Tas ir pārāk liels attālums attēlam. Tas, ko es darīšu, parādīšu jums matemātisku aprēķinu.

Ja man būtu divi mērnieki ar saviem tranzītiem (mērinstrumentiem) un teleskopiem,

un viņi ir 40 cm tālu viens no otra, un viņi abi skatās uz punktu

1,3 miljonu cm attālumā, kas ir 13 km.

Vai piekritīsiet, ka tas būtu diezgan kārns trijstūris?

Iziesim ārā stāvvietā un uzzīmēsim trijstūri ar punktu A un punktu B 40 cm attālumā,

un punktu C 13 kilometru  attālumā. Tas radītu ļoti tievu trijstūri.

Tas ir tieši tāds pats trijstūris, kad divi cilvēki stāv pretējās pusēs

Zemes orbītā apkārt Saulei, mēģinot izmērīt vienu gaismas gadu – vienu.

Un es neesmu pārliecināts, vai vari pateikt, kur tieši tu biji kosmosā pirms sešiem mēnešiem.

Es domāju, tas varētu prasīt kādu brīdi iztēles.

Tu nevari precīzi zināt, kur tu biji pirms sešiem mēnešiem,

bet leņķis, ko tu iegūsti, ir 0.017 grādi. Tagad iztēlojies.

Es vēlos, lai tu dabū divus čaļus, lai viņi uzstāda savus mērniecības tranzītus. Viņi ir nošķirti par 40 cm,

un es nolikšu punktu 13 km attālumā, bet viņi nezina, cik tālu tas ir.

Viņi abi fokusējas uz punktu un viņi redz šo punktu.

Lūk, vienīgā informācija, ko viņi redz:

mērījums starp tiem – 40 cm un paralēles leņķis.

Es teiktu: “Es vēlos, lai jūs aprēķinātu, cik tālu ir šis punkts, balstoties uz šīm mazajām leņķa izmaiņām, ko jūs iegūstiet. “

Es domāju, ka būtu grūti izmērīt tikai vienu gaismas gadu.

Protams, tas būtu pieņēmums.

Tātad, ja jūs gribat izmērīt 100 gaismas gadus, jums būs lielākas problēmas.

Jums ir jāpārvieto jūsu punkts 1300 kilometrus tālumā.

Ja mums uz jumta šai ēkai Pensakolā Floridā būtu divi puiši, 40 cm attālumā

un viņi abi fokusētos uz punktu Čikāgā, kurš ir 1300 km attālumā,

bet viņi nezina, cik tālu tas ir.

Viņi varēs pateikt, cik tālu tas ir, balstoties uz teleskopa ārējās paralēles leņķi.

Es teiktu, tas ir neiespējami, neiespējami izmērīt.

15 miljardi gaismas gadu – bez jautājumiem, tas ir neiespējami.

Es nedomāju, ka var izmērīt 100 gaismas gadu bez pamatīgiem mērījumiem.

Šajā mācību grāmatā teikts, ka paralakses trigonometrija var izmērīt līdz pat 100 gaismas gadiem.

Es šaubos, bet es dotu viņiem 100. Es pat dotu viņiem 1000,

ja viņi pārstātu bļaut, patiesībā, nevaram izmērīt miljardu – vienkāršs fakts.

Lūk, dažas lietas, aplūkojot zvaigžņu gaismu.

2004. gadā tika paziņots, ka ar jaunajām SIM (Kosmosa Interfenometra Misija) tehnoloģijām

viņi cer pierādīt mērījumu precizitāti zvaigžņu attālumam.

Viņi saka: “Šī precizitāte dos iespēju SIM noteikt zvaigžņu attālumu

līdz 10% precizitātei līdz 771 miljonu miljoniem kilometru.

“Tas ir 82 000 gaismas gadu.” Tad ir teikts: “Šis ir uzlabojums

simtiem reižu vairāk, kā tas ir iespējams šodien.”

Uzgaidi mirkli, ja viņi to ir uzlabojuši simtiem reizes,

un tas beidzas pie 82 000 . 82 000 dala ar vairākiem simtiem,

būtībā sanāk daži simti reižu. Izskatās, ka viņi pieļauj,

ka var tikai izmērīt vairākus simtus gaismas gadu. Es piekrītu.

Es domāju, es teiktu, ka tas ir pat pārspīlēts, bet es dotu viņiem dažus simtus.

Galvenais ir, ka nevar izmērīt miljardus. Tātad, kad jums studentiem skolā

māca, ka zvaigzne ir 14 629 miljardu gaismas gadu attālumā, atbildi: “Es tev neticu.”

Tā varētu būt, bet to nevar pierādīt. Viņi rada stāstu.

Ar SIM tehnoloģijām viņi cer, ka beidzot būs iespējams izmērīt

lielāko daļu mūsu galaktiku, un mēs tajā atrodamies. Mēs pat nevaram izmērīt mūsu pašu galaktiku,

nemaz nerunājot par attālumiem citās galaktikās. Es domāju, ka mums vajadzētu skatīties uz zvaigznēm un teikt:

“Kādam varenam Dievam mēs kalpojam,” tā vietā, lai ietu un teiktu:

“Mēz zinām, cik tālu tas ir. Mēs zinām, kā to attīstīt.”

Tā ir tā egoistiskā attieksme, kas ir dažiem ateistiem,

kuri liek jums gribēt iepļaukāt viņus sejā. Kāpēc tu nekalpo Dievam?

Paskatieties uz to, ko Viņš radīja. Šeit ir lietas, kuras vajag ņemt vērā par zvaigžņu gaismu.

Pirmkārt, mēs nevaram izmērīt šos lielos attālumus. To vienkārši nevar izdarīt.

Otrkārt. Neviens nezina, kas ir gaisma. Mēs to saucam par vilni, fotonu vai daļiņu.

Mēs zinām, ko tā dara. Mēs to izmantojam visu laiku. Bet iedodiet man ar to piepildītu burku un nokrāsojiet to sarkanu.

Neviens nezina gaismas substanci. Kas ir gaisma?

Un mēs pavisam droši nezinām, ka tā ceļo visumā ar vienu un to pašu ātrumu cauri laikam un telpai

Visa teorija par melnajiem caurumiem pamatojas uz to, ka gaisma pakļaujas gravitācijai.

Tātad, ja gaisma pakļaujas gravitācijai, jūs nevarat teikt, ka gaismas ātrums ir konstants.

1999. gadā Hārvardas universitātē gaismas ātrums tika samazināts līdz 60 kilometriem stundā.

Nākamajā gadā viņi gaismas ātrumu samazināja līdz 1.6 km stundā.

Un nākamajā gadā gaisma tika pavisam apstādināta.

Gaisma parasti pārvietojas diezgan ātri, ar ātrumu 297 600 kilometri sekundē.

Viņi to palēnināja. Tas tika paveikts Hārvardā. Tas tika paveikts Smitsona institūtā.

Tas tika paveikts Kembridžas universitātē. Tas iekļāva atkārtojamu un demonstrējamu eksperimentu.

Lūk, tā ir zinātne. Ja tu izdari eksperimentu un iegūsti rezultātu, tad kāds cits izmanto tavu informāciju,

izdara to pašu eksperimentu, un iegūst tādu pašu rezultātu – tā ir zinātne.

Viņi palēnināja gaismu. Fox Ziņu kanālā teica:

“Mēs esam guvuši panākumus, apturot gaismas impulsu.”

Viņi samazināja gaismas ātrumu līdz nullei. Viņi to apturēja pavisam.

Tajā pašā laikā, 2000. gadā Princentonas universitātē, viņi gaismu paātrināja

līdz 300 reizes lielākam ātrumam nekā gaismas ātrums. Tātad, kad kāds saka:

“Tā zvaigzne ir 10 miljardu gaismas gadu attālumā (par ko es ļoti šaubos, ka viņi to var noteikt),

tādējādi mēs varam noteikt, ka visums ir 10 miljardus gadu vecs.”

Viņiem uzreiz rodas vairākas problēmas savā loģikā – problēmas, ko viņi droši vien neredz.

Tas ir iemesls, kāpēc mēs rīkojam šos seminārus, lai mēs varam palīdzēt cilvēkiem saprast.

300 reizes ātrāk nekā gaismas ātrums. Neticami!

Austrālijas valdības astronoms Berijs Seterfīlds (Barry Setterfield) ir teicis:

“Pēdējo 300 gadu laikā ir publicēti 164 gaismas ātruma mērījumu rezultāti,

kas iegūti, izmantojot 16 dažādus mērīšanas paņēmienus. Gaismas ātrums acīmredzot ir samazinājies

tik ļoti, ka to nevar izskaidrot ar kļūdu eksperimentā.”

Šis grafiks parāda gaismas ātruma palēnināšanos, saskaņā ar pēdējos 150 gados publicētajiem rezultātiem.

Jūs redzat samazinājumu grafikā. Gaismas ātrums samazinās līdz apmēram 1960. gadam.

Ikviens, kurš ir izmērījis gaismas ātrumu par pēdējiem 40 gadiem, ir ieguvis vienu un to pašu skaitli:

298 051.84, es domāju, kilometrus sekundē.

Ir 2 vai 3 iespējami iemesli, kāpēc tas stabilizējās 1960.gadā.

Veids, kā tas ticis izmērīts, paliek labāks, instrumenti paliek labāki; mēs esam gudrāki.

Pagātnē ikviens bija neizglītots. Mēs esam gudri. Mēs to sapratām pareizi. Varētu būt, ka tas ir tas, ko viņi tev pateiks.

Otrs variants ir, ka mēs esam logaritmiskas līknes pašā galā, un šeit ir mazākas iespējas redzēt jebkādu samazinājumu.

Jo tu virzies tālāk pa logaritmisku līkni, viss izlīdzinās.

Bet trešais iemesls: 1956. gadā tika izgudrots atompulkstenis,

un viņi to sāka izmantot, kā savu pulksteni, lai izmērītu gaismas ātrumu.

Pašlaik atompulksteņa darbības pamatā ir Cēzija 133 atoma viļņa garums.

Tādējādi pulkstenis ir balstīts uz gaismas ātrumu.

Tātad, ja jums ir pulkstenis, kas balstīts uz gaismas ātrumu un jūs ar tā palīdzību mērāt gaismas ātrumu,

un gaismas ātrums izmainās, jūs nekad to nenoķersiet ar šo pulksteni.

Tas ir kā skatīties uz diviem dvīņiem, kas aug tieši viens otram blakus. Neviens no viņiem neaug.

Jums ir (izstiepta) “gumijas lineāla” problēma. 1987. gadā daži pētnieki teica:

“Gaismas ātrums ir desmit miljardus reižu lielāks nulles laikā”.

Ir jābūt lielākam gaismas ātrumam.

Ir bijuši raksti divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos, deviņdesmitajos un divdesmit pirmā gadsimta pirmajos desmit gados par to, ka gaismas ātrums

nav konstants. Tie vēstīja, ka “Nav tāda fizikas likuma, kas neļautu pārsniegt gaismas ātrumu.

Divos publiskotos eksperimentos gaismas ātrums acīmredzami ir palielināts līdz 100 reizēm!”

Lielā Sprādziena teorijai ir nepieciešams daudz lielāks gaismas ātrums. Dr. Magueijo saka:

“Ir šokējoša iespēja, ka gaismas ātrums visuma dzīves laika gaitā var mainīties.”

Vai varētu būt, ka gaismas ātrums ir bijis lielāks? Šeit ir raksts no avīzes:

“Pētījums atklāj, ka gaismas ātrums vēstures gaitā ir mainījies.”

Winnipeg Free Press – “Nekas nav uzticams – pat gaismas ātrums.”

“Mēs esam parādījuši, kā laikā mainīgais gaismas ātrums varēja dot atrisinājumu

plaši zināmām kosmoloģijas mīklām.”

“Viens no noslēpumiem, kuru, iespējams, varētu izskaidrot gaismas ātrums, kurš samazinās, ir kāpēc kosmosa galējās robežas

kuras ir tik tālu viena no otras, ka nekad nav bijušas savstarpējā kontaktā, tomēr izrādās, ka pakļaujas

vieniem un tiem pašiem fizikas likumiem un pat apkārtnes temperatūra ir vienāda.

Gaismai būtu iespējams šķērsot visumu no vienas malas līdz otrai tikai tad,

ja tā pirmajos brīžos pēc visuma radīšanas ir pārvietojusies daudz ātrāk nekā tagad.”

Vai gaismas ātrums tiešām ir konstants? Reitera Ziņu dienestā ir atrodami sekojoši raksti:

“Gaismas ātrums var nebūt konstants.” Man ir ducis rakstu, līdzīgu šim, pēdējo 15 gadu laikā.

Un mēs pievērsīsim daudz vairāk uzmanības gaismas ātrumam CSE Koledžas klasēs.

Tātad, neļaujiet kādam jums iestāstīt, ka gaismas ātrums ir konstants.

Mēs to nezinām. “Discover Magazine” tika nodrukāts liels raksts,

2000. gadā: “Vai Einšteins maldījās par gaismas ātrumu?” Tur bija rakstīts,

“Jā, Einšteins kļūdījās. Gaismas ātrums nav konstants.”

Ir Eiropiešu zinātnieka grāmata, kas saka, “Gaismas ātrums nav konstants.”

Un ir publicēts daudz līdzīgu rakstu. Tos jūs varat izlasīt paši.

Trešā lieta, kas jāņem vērā, ir, ka visa radība bija pabeigta un nobriedusi, kad Dievs to radīja.

Mēs ne tikai nevaram izmērīt tos attālumus, bet arī gaismas ātrumam noteikti nav jābūt konstantam,

radība bija pabeigta. Jūs redzat, Jēzus radīja vīnu no vīnogām, kas nekad nav eksistējušas.

Tās nebija visu laiku. Tā vietā, lai pārvietots no zemē esoša ūdens

caur augu uz vīnogu, kuru kāds pēc tam saspiestu un pagatavotu vīnu,

Jēzus pārvērta ūdeni tieši vīnā. Es uzdodu cilvēkiem jautājumu,

“Cik vecs bija Ādams Sestajā Dienā?” Vai kāds zina? Nulle. Vai viņš tā izskatījās?

Nē, viņš varēja izskatīties kā 52 vai 53 gadus vecs. Viņš bija teicamā fiziskā stāvoklī.

Dievs neradīja divus mazuļus, nepalaida Ēdenes Dārzā, neiedeva sēklu maisu,

un neteica: “Še, iestādiet šos, ātri. Jums būs vajadzīgas vakariņas.”

Viņš radīja pilnīgi pieaugušu vīrieti, pilnīgi pieaugušu sievieti un pilnībā izaugušu dārzu.

Viņiem ir jāvakariņo šovakar. Labāk tur kaut kam atrasties

kokā, gatavam ēšanai. Pat, ja jūs iestādāt koku,

jāpaiet 4 vai 5 gadiem, līdz tas dod augļus. Tādēļ radībai bija jābūt nobriedušai.

Ceturtā lieta, kas jāņem vērā par gaismas ātruma distanci, ir tas, ka tas nav laiks. Tas ir attālums.

Un, tā kā nav pierādīts, ka gaismas ātrums ir konstants,

kāpēc zvaigžņu attālumam jābūt kam kopīgam ar visuma vecumu?

Es nesaku un es nekad neesmu teicis, “Visas zvaigznes atrodas 9600 km rādiusā ap zemi.”

Tas nav tas, ko es saku, un es nepazīstu nevienu kreacionistu, kurš kaut ko tādu māca.

Kad viņi kaut ko tādu saka, viņi uzstāda salmu cilvēciņu un to nogāž. Viņi melo.

Zvaigznes droši vien ir miljardiem gaismas gadu attālumā. Mēs vienkārši to nevaram izmērīt un viss.

„Tātad, kā zinātnieki nosaka zvaigžņu vecumu? “Mēs varam noteikt absolūto vecumu, salīdzinot

zvaigznes krāsu un spožumu ar informāciju zvaigžņu evolūcijas modeļos.” Ko?

Mēs varam pateikt, cik tas ir vecs, pēc tā, cik mēs domājam, ka tas ir vecs. Tas ir tieši tas, ko viņi saka.

Es domāju, ka ikviens uzdod pilnīgi nepareizu jautājumu. Viņi jautā,

kā gaisma nokļuva no zvaigznes līdz Zemei? Viņi uzdod nepareizo jautājumu.

Bībelē 17 reizes ir teikts, ka Dievs “izpletis debesis.”

Labi, ja viņš izstiepa debesis, tad Jūs uzdodat nepareizo jautājumu.

Tas ir nevis kā gaisma no zvaigznes nokļuva līdz šejienei? Bet gan, kā zvaigzne nokļuva no šejienes līdz turienei.

Tas ir jautājums, kas mums ir jājautā. Bībele pietiekoši skaidri pasaka, ka Viņš radīja Zemi pirmo.

Un ka Viņš radīja arī zvaigznes. Pieņemu, ka Viņš radīja Zemi un zvaigznes izvilka no šejienes.

Ādams redzētu zvaigznes sestajā, septītajā un astotajā dienā.

Tā kā zvaigzne tiek izvilkta laukā uz savu vietu, tā aiz sevis atstās gaismas asti.

Tādējādi zvaigznes var atrasties miljardu gaismas gadu attālumā šodien un joprojām tās ir tikušas radītas.

sešu dienu laikā pirms 6000 gadiem. Dr. Rassels Hamfrijs (Russell Humphreys) ir sarakstījis grāmatu,

kuru es izlasīju, un kuru, jāsaka, es nesapratu, pilnībā nesapratu.

“              Viņš ir ļoti, ļoti gudrs, bet ir laba grāmata “”Zvaigžņu gaisma un laiks”", ja jūs gribat ko vairāk uzzināt par šo tēmu.”

Es nezinu, vai piekrītu viņa premisām.

Es domāju, ka viņš sāk ar pieņēmumu, ka gaismas ātrums ir konstants.

Un viņš mēģina to izskaidrot. Un tad viņi nonāk līdz sagrieztā un saliektā visuma tematam.

Es domāju, ka tas ir daudz vienkāršāk. Gaismas ātrums nav konstants.

Dievs radīja lietas, un aizvilka tās līdz to vietai.

Tātad, ja ir bijusi pārvilkšana, varbūt tas izskaidro, kāpēc mums ir tā saucamā “sarkanā nobīde”.

Mēs pārrunāsim sarkanās nobīdes jautājumu uzreiz pēc pārtraukuma.

Pievērsīsimies jautājumam par sarkano nobīdi. Vai tas nepierāda, ka visums izplešas?

Vai tas nepierāda, ka visums ir miljardiem gadu vecs?

Ļaujiet paskaidrot, par ko ir runa. Ja gaisma spīd cauri prizmai,

tā sadala to varavīksnes krāsās: sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, zilā un violetā.

Ja paņemsi zvaigžņu gaismu un spīdināsi to prizmā, uzliekot prizmu uz teleskopa,

gaisma spīd cauri un tā sadalās tajās pašās krāsās:

sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, zilā, indigo un violetā. Un jūs varat apmēram pateikt, kas sadeg,

jo dažādas lietas deg dažādās krāsās, piemēram, varš sadeg zaļā krāsā.

Katrs elements rada atšķirīgu krāsu, un var apmēram pateikt, kas ir zvaigznē un

kas deg, pēc tā, kādu gaismas krāsu tas rada. No gaismas var daudz mācīties par zvaigznēm.

Lai nu kā, kad skatās spektroskopā, krāsās, ko tas rada, zvaigžņu gaismā

ir smalkas, melnas līnijas, kas norāda uz konkrētu degošu elementu, bet tās nobīdītas uz sarkano pusi.

Tur attēla centrā var ievērot, ka melnās līnijas ir nobīdītas uz sarkano pusi;

un to sauc par sarkano nobīdi. Tātad jautājums ir, kas varētu to izraisīt?

Kāpēc dažām no šīm zvaigznēm ir melnā līnija, kas nobīdīta uz sarkano pusi?

Ir dažādas teorijas par to, kas to izraisa.

Vispopulārākā teorija ir, un iespējams vienīgā, kas skolniekiem jebkad ir mācīta skolās,

ir tas, ka sarkano nobīdi izraisa tas, ko dēvē par Doplera efektu.

Ja jūs kādreiz esat gaidījuši pie dzelzceļa sliedēm, kad nāk vilciens, vilcienam nākot jums pretī,

tas saspiež skaņas viļņus tā, ka skaņas tonis paaugstinās. Kad vilciens attālinās, skaņas viļņi izstiepjas,

un tādējādi skaņas tonis strauji pazeminās. To sauc par Doplera efektu.

Tā notiek, kad skaņa pārvietojas jums garām vai jūs pārvietojaties garām skaņai.

Jebkurā gadījumā jūs piedzīvojat šo Doplera efektu; mainās skaņas tonis.

Teorija ir tāda, ka, ja zvaigzne kustas mums pretī, tā saspiedīs gaismas viļņus,

radot zilo nobīdi, un, ja tā virzās prom no mums, tas rada sarkano nobīdi, jo gaisma tiek izstiepta.

Tāda ir teorija. Bet es nedomāju, ka kāds zina, kas to patiesībā izraisa.

Šis cilvēks teica: “Tā bija agrīna zīme, ka sarkanās nobīdes ir ticama norāde attālumam līdz kvazāriem.

Lai nu kā, diagramma rāda platu, izkliedētu neapšaubāmu spilgtumu katrā sarkanajā nobīdē.”

“Patiesībā sarkanajā nobīdē vispār ir neliela spilgtuma korelācija!

Vai nu kvazāri nāk ļoti platā raksturīgā mirdzuma amplitūdā,

kā vairums cilvēku tic, vai arī sarkanā nobīde nenorāda attālumu.”

Es nedomāju, ka kāds droši zina, kas izraisa sarkano nobīdi, bet jūs noteikti nevarat noteikt

attālumu līdz zvaigznei, balstoties uz sarkano nobīdi. Taču tas ir tieši tas, ko viņi cenšas darīt.

Viņi paskatās uz zvaigzni un saka: “Tai ir lielāka sarkanā nobīde. Tai jābūt 10,5 miljardi gaismas gadu tālu,

nevis 10.2,” vai tamlīdzīgi. Manuprāt, viņi mazai kripatiņai zinātnes piešķir ļoti lielu nozīmi.

Žurnālā “Debesis un Teleskops” šis puisis teica: “Tādējādi mūsu vienīgais secinājums ir,

ka vismaz daži kvazāri ir samērā tuvu un ka liela daļa no viņu sarkanās nobīdes

ir saistīta ar kaut ko citu, nevis visuma izplešanos.”

Būtībā viņš saka, ka mēs neesam pārliecināti, kas izraisa sarkano nobīdi.

Var būt, ka tie ir tuvu. Es ļoti iesaku kādu labu grāmatu, kuru sauc

” The Evolution Cruncher “. Tā ir 900 lappušu bieza grāmata, un tā nopērkama tikai par 5,00 dolāriem.

Tajā 52. lappusē ir vesela nodaļa par sarkano nobīdi un Doplera efektu,

un par to, kas to izraisa. Tajā tiešām ir dažas labas lietas.

Un šo jūs varat dot katram vidusskolniekam.

Grāmatā ir laba informācija par sarkano nobīdi un par to, kas to izraisa.

Šinī nodaļā teikts: “Kvazārs ar milzīgu sarkano nobīdi tika atklāts

tuvu spirālveidīgai galaktikai ar daudz mazāku sarkano nobīdi.” Tad kā viena zvaigzne var

būt citā zvaigznē un tām ir divas atšķirīgas sarkanās nobīdes, ja tas norāda uz attālumu?

Ja kvazārs ir iekšā galaktikā, tiem abiem būtu jābūt ar tādu pašu sarkano nobīdi;

abi ir vienādā attālumā. Bet viņi atzīst, ka ir atklājuši šo kvazāru galaktikā,

kurai ir atšķirīgas sarkanās nobīdes, bet tomēr tie acīmredzami ir vienādā attālumā.

Tā viņi saka: “Saskaņā ar standarta visuma Lielā sprādziena uzskatu, objektiem, kurus saucam par kvazāriem,

galvenokārt jābūt redzamā visuma pašā malā.

Tiek pieņemts, ka tie ir superspīdoši melnie caurumi ar miljons

vai 100 miljonu reižu lielāku masu nekā mūsu saulei, kurus ieskauj materiāls disks.

Daži matērijas gabali iekrīt melnajā caurumā, izraisot milzīga daudzuma enerģijas noplūdi.”

Kad tas tika atklāts, bija liels raksts par to -

“Atklājums rada kosmisku puzli: vai “tāls” kvazārs var atrasties tuvējā galaktikā?”

Tas tiešām radīja problēmu. Kā mums uz zemes šie divi objekti

ar tik atšķirīgiem attālumiem var būt tajā pašā vietā?

Tā nav problēma, ja apzināties, ka nevarat uzticēties tam, ka sarkanā nobīde nosaka attālumu.

Bet viņi tik ļoti vēlas teikt, ka visums ir miljardiem gaismas gadu plašs,

un tā droši vien ir, un izmanto to kā pierādījumu, sakot, ka tāpēc visums ir miljardiem gadu vecs.

Lūk, kāpēc tas viss viņiem kļūst par problēmu.

Ja viņi vienkārši pieņemtu Bībeli, tad tā viņiem nepavisam nebūtu problēma.

Šajā rakstā teikts: “Kvazārs ar milzīgu sarkano nobīdi tika atklāts ieslēgts tuvējā spirālveida galaktikā

ar daudz mazāku sarkano nobīdi: neatrisināta mīkla Lielā sprādziena astronomijai.” Es piekrītu.

Ja jūs ticat Lielā sprādziena teorijai, tā ir neatrisināta problēma.

“Zinātnes Ziņās” bija raksts, kurā teikts: “cits novērojumu kopums rāda,

ka visums, šķiet, ir 8,4 līdz 10,6 miljardus gadu vecs. Jaunais darbs

bija balstīts uz Habla kosmisko teleskopu, lai noteiktu attālumu līdz tālu esošām galaktikām.”

“Komanda, ko vadīja Tanvirs no Kembridžas Universitātes Anglijā,

izmantoja divu soļu metodi, lai aprēķinātu Habla konstanti.”

Apstājieties un padomājiet par to. Cik daudziem no jums ir bijusi algebra?

Jums ir vienādojums ar mainīgajiem. Jūs reizināt mainīgo ar konstanto lielumu.

Ja viens konstantais lielums mainās, tas izmaina visu rezultātu.

Pārsvarā šie attālumi, kas tiek aprēķināti zvaigznēm, ir balstīti uz to, ko viņi sauc par

Habla konstanti, bet viņi pat nezina, kas tā ir.

Habla konstante ir aprēķināta. Tas radikāli ietekmēs rezultātu

jūsu vienādojumu. Tātad – vai visums ir 8,4 miljardus gadu vecs vai 10,6?

Kad es debatēju ar Hjū Rosu (Hugh Ross) par “Iemesliem, lai ticētu”, viņš teica, ka tas ir 17,42 miljardus gadu vecs.

17,42 – kā jūs to zināt? Dažās mācību grāmatās teikts 18, dažās 20, dažās 12.

Skaitļi svārstās visā amplitūdā. Patiesībā viņi to nezina.

Viņi izdomā ciparus un tikai palielina tos. Raksta turpinājumā teikts:

“Jums jābūt ļoti uzmanīgam (izdarot secinājumus), jo visiem

(Habla konstantes) mērījumiem ir lielas sistemātiskas kļūdas.”

Man patīk šis raksts, kurš bija publicēts “Discover” žurnālā pirms dažiem gadiem.

“Astronomi ticēja, ka Plīvura miglājs, viena no vislabāk pētītajām supernovas paliekām,

bija 2500 gaismas gadus tālu un 1800 gadus vecs. Viņi pilnībā kļūdījās.

Patiesībā Plīvura miglājs ir tikai 1500 gaismas gadu attālumā un 5000 gadus vecs.”

Redzat, tikai pirms četriem gadiem viņi atklāja, ka viņiem bijuši pavisam kļūdaini skaitļi.

Kā jūs varat zināt, ka jebkuri skaitļi, kuri mums tiek teikti, ir pareizi? Es domāju, mums vajadzētu teikt:

“Līdz kāds pierādīs, ka Bībele nav patiesa, es tai ticēšu.” Nevis:

“Zinātnieki saka, ka tā nav pareiza. Tādēļ mums jātic zinātniekiem.” Nepiekrītiet tam.

“Pat vistuvākās cefeīdas ir tik tālu, ka ir grūti noteikt to absolūtos attālumus

ar kaut cik lielu precizitāti. Visiem lielajiem attālumiem astronomiskajā literatūrā raksturīga kļūda,

iespējams, 10 procenti, šī iemesla dēļ vien.”

Ir tik daudz dažādu lietu, kas var izraisīt kļūdas šajos mērījumos.

Iepriekš runājām par triangulāciju, mērīšanu ar trigonometrijas palīdzību.

Tajā ir neticamas kļūdas. Skaitļi vienkārši ir tik lieli,

attālumi tik lieli, ka to nevar izdarīt. Viņi saka:

“Mēs tagad zinām, ka blāvumu rada divi iemesli [attālums un absorbējošā viela visumā],

tā tas notiek. Viņi raugās uz zvaigzni un saka: “Mēs zinām, ka šī viena ir

4 miljardu gaismas gadu attālumā, un paskatieties uz to otru, tā ir tikai uz pusi tik spoža,

tātad tai jābūt 8 miljardu gaismas gadu attālumā.”

Viņi izmanto apgriezto kvadrāta likumu, un tas viss ir loģiski, ja nekas neatrodas pa vidu,

kas absorbē gaismu vai izkliedē to.

Tikai tas vien, ka zvaigzne ir blāvāka, nenozīmē, ka tā ir tālāk.

Tas var nozīmēt, ka kaut kas ir pa vidu, piemēram, putekļu mākonis.

Ārējais visums ir pilns ar visu ko. Šis pētnieks atzīst, ka

“parasti nav iespējams sadalīt to precīzi starp diviem.”

Šeit ir vairāk par Haltonu Arpu (Halton Arp) un vajāšanām, ko viņš piedzīvoja

tādēļ, ka viņš uzdrīkstējās apšaubīt sarkano nobīdi. Viss, ko viņš izdarīja, – viņš atklāja problēmas ar to.

“Veči, ar to sarkano nobīdi ir problēmas.” “Labi, tad tu esi atlaists. Pazūdi

un nekad vairs nerādies, līdz tu nožēlosi to.” Tāpēc, ka dažas lietas vienkārši nav apšaubāmas.

Viņi ir svētie. Bībelē teikts (Jesajas 42:5), ka Dievs ir radījis debesis un tās izpletis.

Viņš “izpleta pār visu debesis” (Jeremijas 10:12).

Bībelē 17 reizes ir teikts, ka Dievs izpleta debesis. Tad ko tas nozīmē?

Manuprāt, Viņš izpleta debesis. Es nezinu, vai kāds vispār zina,

bet te var būt pāris variantu, kas var izraisīt šo sarkano nobīdi.

Atcerieties, ka sarkanā nobīde laikam ir vienīgā zinātnes datu daļiņa, kas tiek izmantota,

lai pamatotu Lielā sprādziena teoriju. Viņi skatās zvaigznēs un saka: “Sarkanā nobīde, sarkanā nobīde, sarkanā nobīde.”

Visas šīs zvaigznes pārvietojas prom. Ko tas nozīmē?

O, tas nozīmē, ka tās visas bijušas vienā vietā. Tātad pierādījums Lielajam sprādzienam ir sarkanā nobīde.

Un Lielajam sprādzienam jābūt vienai no muļķīgākajām teorijām cilvēces vēsturē.

Ir vairākas lietas, kas var izraisīt sarkano nobīdi.

Tā var būt izplešanās no radīšanas.

Ja zvaigznes pārvietojas prom tādēļ, ka tās tiek izplatītas vai tika izplatītas,

tas varētu radīt sarkano nobīdi. Varētu būt, ka gaisma nogurst.

Es nogurstu. Es nezinu, vai gaisma nogurst vai nē. Mēs zinām, ka gaisma, ejot cauri prizmai,

liecas, jo dažādiem viļņu garumiem ir dažādi enerģijas līmeņi.

Tādēļ veidojas varavīksne. Varbūt tas vienkārši ir efekts, ko rada pārvietošanās visumā.

Vai visums tiešām ir nekas vai tajā kaut kas atrodas? Vai gaisma iet cauri kaut kam,

kad tā iet cauri visumam? Es nezinu. Varbūt tas ir Doplera efekts.

Varētu būt. Varbūt tā ir gaisma, kas tiek paātrināta vai palēnināta, ejot cauri melnajam caurumam.

Robertam Gentrijam viņa mājaslapā http://www.halos.com ir lielisks raksts, ja vēlaties

lasīt vairāk par sarkano nobīdi un ar to saistītajām problēmām, uzziniet visu tehnisko informāciju.

Bet, runājot par zvaigznēm, ir laba Braiena Janga grāmata

“Zvaigznes: Dieva vārds debesīs”. Jūs varat to iegādāties mūsu ofisā par 10 dolāriem.

Tā ir lieliska grāmata par zvaigznēm. Kristiešiem nebūtu jābaidās no astronomijas.

Astroloģija ir citāda. Dievs radīja visu. Ir vēl viena grāmata -

“Astronomija un Bībele”, ko sarakstījis Donald B. DeYoung. Tā ir satriecoša grāmata.

Es domāju, ka mums ir jāpēta astronomija, jāpēta tas, ko Dievs ir radījis. Šī grāmata ir nedaudz polemiska.

Dr. D. Džeimss Kenedijs no Coral Ridge Kalpošanas, Coral Ridge prezbiterāņu baznīcas

Fort Lauderdalē, Floridā, runā par to, ka viņš tic zodiaka īstajai nozīmei.

Viņš apskata visus 12 zodiaka simbolus un saka, ka, iespējams, sākotnēji tie bijuši saistīti ar evaņģēlija stāstu,

kas tagad sagrozīts līdz horoskopam. Vārdu sakot, ejiet uz http://www.coralridge.org, lai iegādātos šo grāmatu,

kas maksā apmēram 6 vai 8 dolārus. Bet Bībelē ir runa par zvaigznājiem.

Tajā ir minēts Sietiņš un Orions (Ījaba 38:31). Un Zodiaks un Lielais Lācis Ījaba 38:32-33.

Bībelē ir pieminēti zvaigznāji. Tad ko tas nozīmē?

Tagad es to nezinu, un es nezinu nevienu, kurš to zinātu droši, bet lūk, ko domā daži kristieši.

Proti, kad Dievs iesākumā radīja pasauli, Ādamam nebija Bībeles, tā vēl nebija uzrakstīta.

Tādēļ Dievs deva Ādamam evaņģēlija stāstu zvaigznēs.

Divpadsmit dažādi zvaigznāji vēstīja stāstu par pestīšanu, par Jēzus Kristus nākšanu.

Un ir viena teorija, kas saka, ka sfinksa pie piramīdas Ēģiptē tika uzcelta, lai mums pavēstītu, kā

lasīt zodiaku, jo tā sākas ar sievietes seju un beidzas ar lauvas ķermeni.

Proti, jūs sākat lasīt zodiaku nevis no janvāra, kā mēs darām, bet sākat ar Virgo – Jaunavu

un izejat visam cauri līdz pat Leo – Lauvai. Es nezinu.

Es zinu, ka šodien viss horoskops ir sagrozīts, Sātans vienmēr ņem to, ko Dievs rada, un izkropļo to,

sagroza un maina to. Bet, ja jūs vēlaties pētīt īsto astronomiju, tas ir labi.

Šķiet, ka tajā tiešām kaut kas ir, ka jēdzienā “evaņģēlijs zvaigznēs” varētu būt kāda patiesība.

Dr. Karlam Baugh ir tiešām laba teorija, ka katrs zvaigznājs rada atšķirīgus radio viļņus.

Zvaigznes rada radio viļņus. Viņaprāt, ledus sega, kas ir pāri zemei

patiesībā varētu pārveidot šos radio viļņus par dzirdamiem viļņiem, kā to dara kristālu radio;

tie varētu reāli svārstīties. Un Ādams un Ieva varētu

dzirdēt mūziku no zvaigznēm, kas minētas Ījaba grāmatas 38. nodaļā.

Vai tā ir taisnība vai nē, es nezinu, bet tas pavisam noteikti labi pasludina, ka viss evaņģēlija stāsts

viņiem visu laiku tika dziedāts, kad viņi katru gadu ceļoja apkārt. Kas zina?

Nākamais jautājums ir – vai Saule saraujas?

Par šo jautājumu pēdējos 10 gados starp kreacionistu grupām ir bijušas zināmas diskusijas.

Saule saraujas. Tas nav īpaši apšaubāms. Bet vai tas pierāda, ka tā nav miljardiem gadu veca?

Es tā domāju. Saule acīmredzami sadeg. Jūs varat iziet laukā un paskatīties uz to.

Tā zaudē apmēram 5 miljonus tonnu katru sekundi; gluži vai svara zaudēšanas plāns.

Tas, protams, nozīmē, ka tā bijusi lielāka. Jums nav jābūt pārāk lielam

ģēnijam, lai to saprastu. “Amerikas Astronomijas biedrības biļetenā”

1979. gadā bija raksts, kura likumību daži cilvēki ir apstrīdējuši.

Bet viņi rakstīja: “Kopš 1836. gada vairāk nekā simts dažādi novērotāji

Karaliskajā Grinvičas observatorijā [Anglijā] un ASV Navalas observatorijā ir veikuši tiešus

vizuālus mērījumus, kas rāda, ka Saules diametrs saraujas ar ātrumu apmēram 0,1 % katros simts gados

vai apmēram, 5 pēdas (1,8 m) stundā.” Pieņemsim, ka tas šobrīd atbilst patiesībai.

Ja Saule sadeg un tā zaudē 5 pēdas stundā – tas varētu būt diametrs, kas sarūk.

Tādējādi rādiuss zaudētu 75 cm. Saule atrodas 148.8 miljonu km attālumā no Zemes.

Izdaliet to ar 75 cm stundā, un jūs atklāsiet,

ka tā, iespējams, nevar būt miljardiem gadu veca. Tas, protams, varētu nozīmēt dažas lietas.

vai ātrums vienmēr ir bijis viens un tas pats? Vai degšanas ātrums vienmēr ir bijis vienāds?

Es zinu, ka ir bijuši vairāki pieņēmumi. Bet es domāju, ka visi varam piekrist – saule deg.

Es domāju, ka visi varam piekrist, ka tā kļūst mazāka.

“Dažas citas netiešas metodes arī apstiprina, ka saule sarūk,

kaut gan šīs citas metodes secina, ka sabrukšana ir tikai 1/7 no iepriekšējo apjoma.”

Šis ir no žurnāla “Science”.

Lūk grafiskā tabulā parādīts, kas ir novērots, un novērojumi pierakstīti.

Viņi paskatās uz sauli. Ar trigonometrijas palīdzību izmēra sauli,

un saule ir pietiekami tuvu, lai šī metode strādātu. Viņi izmēra ciparus

un saka: “Saules diametrs, polārais un ekvatoriālais sarūk.”

Tagad es zinu, ka saule svārstās. Tā viļņojas un saraujas, un viļņojas un saraujas.

Tā deg, kā mīkstā konfekte. Bet vispār, jūs to varat ieraudzīt grafikā.

Ja tu atgrieztos miljards gadus atpakaļ, tev jāpieņem, ka tas radītu problēmas.

Ja saule būtu lielāka, tā diezgan ātri uzsūktu Merkūriju, Venēru un tad Zemi.

Es nezinu, cik senā pagātnē tev būtu jāatgriežas un es domāju, ka kristieši būtu tik gudri,

lai nesauktu kādus ciparus. Nesakiet, pirms 18.6 miljoniem gadu,

šis vai tas būtu noticis. Jo tas, kas notiek – ateisti strīdas par cipariem,

un pazaudē visu domu. Viņi pazaudē konceptu. Fakts ir tāds, ka tā deg.

Tā mēdza būt lielāka. Šis rada problēmas viņu teorijai.

Lielāka problēma par saules izmēru, ir tās masa.

Gravitācija ir tieši proporcionāla tam, cik smags ir objekts, t.i., objekta masai.

Ja saule būtu smagāka, gravitācija būtu spēcīgāka.

Un tad tā sāktu iesūkt planētas, izvelkot tās ārpus to orbītām.

Tātad jā, saule saraujas, un es domāju, tas rada problēmas tiem, kuri vēlas ticēt

ka Visums ir miljards gadus vecs. Es nesauktu nekādus ciparus,

bet tas noteikti kaut kur radītu problēmas.

Denijs Folkners (Danny Faulkner) ir astronoms Dienvidkarolīnas universitātē.

Viņš ir labs draugs, viņš ieradās šeit, kad es diskutēju ar Hjūsu Rosu, lai to ierakstītu.

Viņa mājas lapā ir lielisks raksts. Diezgan garš, bet

Danny Faulkner raksts „Jauns blāvas Saules paradokss un Saules sistēmas vecums” ir ļoti interesants.

„Jo saule, ja atgriežaties laikā, būtu blāvāka, kas rada problēmu.

Kā augi būtu izdzīvojuši ar mainīgo saules gaismu?

Evolucionisti apgalvo, ka dzīve uz Zemes parādījās pirms apmēram 3.8 miljards gadiem.

Salīdzinot ar to brīdi, pašlaik Saulei vajadzēja būt spožākai par 25%.

Ja Saule tagad ir par 25% spožāka nekā tad, kā augi varēja attīstīties?”

Viņš iet cauri dažiem labiem pamatotiem punktiem.  „Jauns blāvas Saules paradokss”

ir problēma tiem, kas tic evolūcijai.

Loģisks secinājums pie kā viņš nonāca ir tas, ka tā nav miljards gadus veca.

Protams, citi astronauti saka, ka tas nav iespējams. Protams, ka tā ir miljards gadus veca.

Protams, ka tā ir. Viņiem nepatīk tā ideja. Kas ir ar oglekļa datēšanu? Man to jautā visu laiku.

Džonatans iztērēja 70.00 dolārus, lai dabūtu šo grāmatu un ir izdota jauna un tā maksā 80.00 dolārus?

80.00 $. „Radioizotopi un Zemes vecums.”

(No ICR, Institute for Creation Research (Radīšanas Pētniecības Institūts): http://www.icr.org) projekts RATE.

Es, protams, neesmu eksperts oglekļa datēšanā. Bet es domāju, ka varu paskaidrot lietas.

Es esmu skolotājs. Es varu to paskaidrot tik labi, cik vien varu. Tas ir tas, kas skolotājam ir jādara.

Paņem ko sarežģītu un paskaidro to tā, lai vidusmēra cilvēks to var saprast.

Kopš es mācīju ceturtajai klasei, man tas ir jāsaprot vispirms pašam, lai varu paskaidrot.

Ļaujiet paskaidrot, kā oglekļa datēšanai būtu jāstrādā.

Un tad pastāstīšu nopietnu problēmu, kas ar to saistīta.

Oglekļa datēšana nebija izgudrota līdz 1949.gadam, pēdējos 60-70 gadus.

Kopš 1830.gada, kad bērniem sāka stāstīt, ka zeme ir miljardiem gadus veca,

viņi nepaskaidroja, ka tas ir dēļ oglekļa datēšanas. Viņi nekad nedomāja par oglekļa datēšanu.

Par to nekad nebija nekas dzirdēts. Kāpēc viņi pirms 160 gadiem mācīja, ka zeme ir miljardiem gadus veca?

Jo viņiem vajadzēja miljardiem gadu, lai viņu teorijas izskatītos labi. Lūk, tāpēc.

Es domāju, ja es jums teiktu, ka noskūpstot vardi, tā pārvērtīsies par princi, jūs teiktu, ka tā ir pasaka.

Bet, ja es teiktu: „Bērni, varde var pārvērsties par princi, ja pagaidīsiet miljards gadu.”

Nu tas kļūst ticami. Nē, tā joprojām ir pasaka. Tā ir stulba doma.

Bet ģeoloģiskā tabula ir tā, no kurienes tas viss ir sācies. Mēs apskatījām to, Seminārā Nr. 4,

un nedaudz vairāk Seminārā Nr. 6 par ģeoloģisko tabulu.

Zeme tika sadalīta slāņos: Kainozoja,  Mezozoja, Paleozoja utt.

Katram slānim tika piešķirts nosaukums, vecums un  fosiliju indekss.

Mēs to apskatījām seminārā nr.4. Tad viņi teica:

„Tagad mums jāpierāda, ka šie slāņi ir seni.”

Tā viņi izvēlējās skaitļus no skaidrām debesīm un jebkurai datēšanas metodei, kas šo ciparu dod,

piemēram, oglekļa datēšanai vai jebkurai citai metodei būtu jāatbilst ģeoloģiskai tabulai, vai arī tā tiek noraidīta.

Tikai tāpēc, ka ģeoloģiskā tabula tiek mācīta jau 180 gadus, protams, tā tiek pieņemta kā patiesa.

Nē, tikai tāpēc, ka tā tiek mācīta 180 gadus, nepadara to par patiesu.

Bet tā ir zinātnieku loģika.

„Mēs zinām, ka ģeoloģiskā tabula ir ieviesta,  tādēļ jebkuriem datiem, ko iegūstam ar oglekļa datēšanu, , ir jāsakrīt ar to. ”

Ja tā nesakrīt, metam to ārā. Un mēs turpināsim pārbaudīt līdz sakritīs.

Viņiem ir jāpārbauda paraugs 5 vai 6 reizes līdz viņi iegūst ciparu, kādu vēlas.

Tad kā jūs varat zināt, ka kāds no tiem ir pareizs, ja katru reizi iegūst citu ciparu?

Kā jūs varat zināt, ka kāds no tiem ir pareizs?

„Radiometriskā datēšanas metode nebūtu izpildāma, ja vispirms nebūtu izveidota ģeoloģiskā tabula.”

Kopš Viljama Smita (William Smith)  laikiem no 19.gadsimta sākuma

fosilijas ir bijušas un joprojām ir vislabākā un visprecīzākā datēšanas

metode un korelācija ar iezi, kurā tās atrodas.”

„Nemaz nerunājot par „mūsdienīgiem” piemēriem, kas patiešām ir arheoloģija, es nevaru iedomāties nevienu

radioaktīvās sabrukšanas gadījumu, ko lieto, lai fosilijām noteiktu vecumu.”

Viņi nenosaka vecumu ar oglekļa datēšanas metodi. Viņi nosaka to vecumu pēc ģeoloģiskās atrašanas vietas. Tā tas tiek darīts.

Lūk, kā tas notiek. Zemes atmosfēra ir apmēram 160 km bieza.

Kosmosa kuģim, lai tam netraucētu berze, ir jāizlido 160 km cauri gaisa slānim.

Taisni uz augšu, 160km nemaz nav ļoti tālu.

160km ir pusceļš no šejienes līdz Tallahassee.

Taču, ja jūs aplūkojat atmosfēru, tai ir ļoti atšķirīgi slāņi, kas savā ziņā ir ļoti interesanti.

Tai  11-12km augstumā ir siltuma izlietne, kur kļūst ļoti, ļoti auksts.

Tur ir apmēram -60 līdz -75 grādu aukstums (pēc Celsija skalas).

Bet zemes atmosfēras sastāvā visvairāk ir slāpeklis: 78% slāpeklis, 21% skābeklis un

mazliet CO2 augiem elpošanai. Augi ieelpo ogļskābo gāzi,

un mazliet radioaktīvo oglekli-14 – 0.0000765%.

Šis radioaktīvais ogleklis-14 atšķiras no parasta oglekļa.

Tas veidojas radiācijai ietriecoties atmosfērā. Saules gaisma ietriecas atmosfērā,

apmet slāpekli otrādi, un pēc tam pārveido to par oglekli-14.

Tas viss sākas  Saules stariem ietriecoties atmosfērā, lai šeit nodrošinātu procesu.

Katru gadu tiek saražots apmēram 9.5kg oglekļa-14, un tas tiek izplatīts pa visu pasauli.

Ja es teiktu, ka te ir 9.5kg zelta, taču tas ir izdalīts vienādās daļās

pa visu pasauli, tad varat par to vairs nedomāt, jo jūs to pat neieraudzīsiet.

Jūs to neatradīsiet. Ļoti niecīgi apjomi. Ja aplūkojat ķīmisko elementu tabulu,

ogleklis un slāpeklis atrodas blakus viens otram. Slāpeklim atoma masa ir 14.

Ogleklim atoma masa ir 12. Taču, ja saules gaisma apgriež slāpekli otrādi,

tad dažas lietas tiek noārdītas no tā un tas var kļūt par oglekli 14.

Tātad tas joprojām sver tikpat, cik slāpeklis, taču nu uzskatāms par oglekli.

To sauc par radioaktīvu, kas nenozīmē, kas tas klausās radio.

Tas nav stabils un sabruks pa daļām.

Tas ir līdzīgi kā – ja trīs puiši tiekas ar vienu un to pašu meiteni, šīs attiecības nebūs ilgstošas. Kaut kas noies greizi.

Ogleklis 14 ir nestabils. Tam nepatīk būt par oglekli 14.

Tas vēlas no šīs situācijas izkļūt, tādēļ tas sadalās sabrūkot.

Apmēram puse sabruks pēc vidējā statistiskā, apmēram puse no tā sabruks

reizi 5700 gados. Tas notiek tīri pēc nejaušības principa, izlases kārtībā. Jums ir molekulu kaudze.

Jūs nekad nevarat zināt, kas nobruks. Taču statistika mums saka, ka apmēram puse no tiem

sabruks reizi 5700 gados. Ļoti aptuveni. kamēr tas ir ogleklis 14, tas peld pa atmosfēru.

Līdzīgi kā cits ogleklis, tas pieslēdzas skābeklim (kā to ogleklis bieži dara) un kļūst par ogļskābo gāzi.

Tie saāķējas kopā un laimīgi peld pa atmosfēru. Augi ieelpo CO2.

Dzīvnieki atnāk līdz augam un apēd to. Tātad šis ir vienīgais veids, kā Ogleklis-14 iekļūst dzīvajā radībā.

Tas veidojas saulei ietriecoties atmosfērā, augi to ieelpo un dzīvnieki apēd augus.

Iespējams, ka jūsu dzīves laikā, esat kādreiz ēduši augus vai esat apēduši dzīvniekus, kas ir ēduši augus.

Cik daudzi no jums to kādreiz ir darījuši? Piemēram, šodien – pusdienās.

Visu, ko apēdam, nāk no viena no šiem avotiem – augiem vai dzīvniekiem,

kas ir ēduši augus. Augi absorbē CO2. Daži no tā ir radioaktīvi.

Tātad, ja atmosfēras sastāvā ir 0.0000765%, tad tiek pieņemts, ka arī augos ir 0.0000765%.

Iespējams, pamatots pieņēmums un es neiebilstu.

Taču es vēlos izcelt, ka šis ir viens no daudzajiem pieņēmumiem,

kas var novest pie tādām muļķībām kā oglekļa datēšanas metode.

Iespējams, ka jūsos ir 0.0000765% oglekļa, jo esat ēduši augus

vai esat ēduši dzīvniekus, kas ir ēduši šos augus.

Iespējams, dabā viss ir balansā.  Kad augs vai dzīvnieks mirst, tas vairs neuzņem C14.

Tas pārstāj elpot. Tad nu tagad viss, kas tam bija – sabruks. Tas jau bruka, kamēr bija dzīvs.

Taču tagad nav ar ko to aizvietot. Tādēļ viņi salīdzina C14 daudzumu

fosilijā ar daudzumu atmosfērā šodien un tad saka:

„Oho, šai fosilijai ir tikai puse no atmosfēras apjoma, tādēļ tas ir bijis miris vienu pusi dzīves.”

5700 gadi, jo tas turpina sabrukt pēc nāves, taču to nevar aizstāt.

Tātad, kamēr tas ir dzīvs, tajā būtu jābūt 0.0000765%.

Ja tajā būtu tikai 0.00003825%, tas ir bijis beigts vienu pusdzīvi.

Vai divas pusdzīves vai trīs pusdzīves utt.  Saskaņā ar teoriju 0 nekad netiek sasniegta.

Taču ņemot vērā praktiskos apsvērumus, tu nevari izmērīt pēc noteikta apjoma.

Tev beigsies iespēju izmērīt.

Tas sākas no 1/2 līdz 1/4 , līdz 1/8, līdz 1/16, līdz… nepietiekami lai izmērītu.

Radīšanas Izpētes institūts (Institute for Creation Research) izdeva ļoti labu rakstu par šo tēmu.

Viņi ir tie, kas veica aprēķina projektu. http://www.icr.org. Viņi teica:

„Ar viņu īso 5700 gadu ilgo pusdzīvi, nebūtu vairs neviena oglekļa 14 atoma nevienā ogleklī, kas vecāks par

250 000 gadiem. Turklāt, tas pierādīja, ka ir neiespējami atrast jebkādu dabisku oglekļa avotu, kas būtu zemāk par

Pleistocēna (Ledus laikmeta) slāni, kura sastāvā nav vērā ņemams Oglekļa-14 apjoms,

pat ja šāds slānis tiek uzskatīts par miljoniem vai miljardiem gadu vecu.

Vispāratzītas oglekļa-14 laboratorijas apzinājās šo anomāliju

sākot no 20.gadsimta 80.gadu sākuma, ir centušās to novērst un nav spējušas to paskaidrot.

Nesen pasaulē labākā šāda veida laboratorija, kura divu desmitgažu laikā ir iemācījusies

veikt detalizētus C-14 mērījumus nepiesārņojot paraugus no ārienes,

un kura veica pētījumu radīšanas pētnieku uzdevumā, apstiprināja šādus novērojumus ogļu paraugiem

un pat ducim dimantu.” Padomājiet, ko tas nozīmē.

Mācību grāmatas teiks jums, ka ogles veidojās pirms 250 miljoniem gadu Carboniferous ērā.

Taču, kad viņi pārbauda ogles, tajās joprojām ir ogleklis 14. Kā tas ir iespējams?

Ja visi oglekļa 14 atomi būtu izzuduši, piemēram, pirms 40 vai 50 tūkstošiem gadu,

tad kādēļ oglēs joprojām būtu atrodams ogleklis 14?

Man ir ideja, varbūt tās nav ceturtdaļmiljonu gadu vecas? Bet šī atbilde viņiem ļoti nepatīk.

Viņi turpinās meklējumus līdz viņi atradīs citu atbildi. Viņiem šāda atbilde noteikti nepatiks.

Un dimantos, kuri pēc viņu teiktā veidojās pirms miljoniem un miljoniem gadu,

joprojām ir ogleklis 14 un to arī nav iespējams šiem dimantiem pievienot.

Proti, tā ir viscietākā viela, kas mums ir. Tad kā var dabūt oglekli 14 dimantos?

Un kad dimanti veidojās? Es īsti nezinu, kad veidojās dimanti.

Es zinu, ka Supermens izveido tos dažās minūtēs. Nu – paņem ogles gabalu,

saspiež to, lai iedotu to savai draudzenei Luisai Leinai. Tikai pēdējo 20 gadu laikā zinātnieki ir iemācījušies

kā laboratorijās izgatavot dimantus, kas ir pilnīgi neatšķirami no dabiskajiem dimantiem.

Viņi lieto ļoti lielu spiedienu. Gadiem ilgi tiek izgatavoti mākslīgiem dimanti,

taču nav radīts neviens, kas izmēros ir ļoti liels. Tikai 2005.gadā

viņi ir spējuši sintētiskā procesa gaitā izveidot lielus dimantus.

Tikai nesen viņi sāka to reklamēt. Ņem savu mirušo mājdzīvnieku, sadedzini ķermeni, kremē to līdz ogleklim

un tad sapresē to līdz dimantam. Tu vari valkāt savu suni visu savu dzīvi.

Mēs par šo tēmu vakar radio runājām.

Lai nu kā, šis čalis saka, ka pat šiem dimantiem ir ogleklis 14.

Viņš saka, ka tie „nav piesārņojami. Tie ir ļoti pārliecinoši pierādījumi,

ka zeme ir tikai tūkstošiem, nevis miljardiem gadu veca.”

Mērījumu projekta grāmatu (no ICR) ir grūti lasīt, tā ir  smagi lasāma.

Jonatān (Jonathon), tu esi šausmīgi gudrs. Cik tālu tu tiki lasot viņa grāmatu?

Apmēram līdz pusei un tas prasīja gandrīz gadu? Jā, tā ir grūti lasāma.

Ja vēlies vienkāršotu variantu, neiedziļinies padziļinātājā versijā,

šī grāmata ir ekselenta, to sauc „Tūkstoši, nevis miljardi” (Thousands, NotBillions”), autors Donald B. DeYoung

Tā saprotamā valodā tā kā apkopo viņu teikto -

dažādi veidi, lai pierādītu, ka zeme nav miljardiem gadu veca.

Taču oglekļa datēšanas metodes ir jāizceļ.

Viņi teiks: „Nu, mēs zinām, ka ogleklis sabrūk ar noteiktu ātrumu

un mēs zinām, ja tas ir tikai puse no mums zināmā, tas ir tā vecums.”

Ir daži pieņēmumi, kas visu sabojā.

Es jums parādīšu, kā tas strādā. Ja es saku: „Mēs piepildīsim mucu ar ūdeni,”

un iedošu kādam rokās šļūteni. Un teikšu: „Piepildi to ar ūdeni.”

Tas, ko jūs nezināt, ir, ka esmu izdūris mucā caurumus.

Kamēr jūs piepildāt mucu ar ūdeni, ūdens tek laukā. Tas ir līdzīgi kā ar čeka grāmatiņu.

Tu turpināsi tajā liet iekšā, taču ūdens turpinās pa caurumiem tecēt laukā.

Zemes atmosfēra ir tāda kā šī muca.

Tā vienmēr iegūst pilnīgi jaunu oglekli-14. 9.5kg katru gadu

tiek pievienoti un tas „iztek” sabrūkot.

Tādēļ jautājums būtu, cik ilgam laikam būtu jāpaiet, lai tiktu sasniegts līdzsvara punkts?

Mucai patiesībā tu vari veikt matemātisku aprēķinu,

ja es pildu noteiktu apjomu minūtē un noteikts apjoms minūtē iztek,

kad tas sasniegs līdzsvara punktu. Mazliet matemātikas.

Taču ar atmosfēru ir tā, ka viņi jautāja: „kad atmosfēra sasniegs līdzsvara punktu?”

Pētnieki, kuri pirmie ieviesa oglekļa datēšanas metodi 20.gadsimta 40.gados, sprieda par

Zemes atmosfēras līdzsvara punkta sasniegšanu. Viņi veica vairākus pētījumus un teica:

Ja mēs ņemtu pilnīgi jaunu planētu Zeme, radītu no pilnīgas nulles un palaistu ap Sauli,

cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai sasniegtu līdzsvara punktu atmosfērā,

kur rašanās ātrums un sabrukšanas ātrums būtu vienāds?”

Un viņi noteica, ka tas prasītu apmēram 30000 gadu, lai sasniegtu līdzsvara punktu.

Man īsti nav skaidrs, kā viņi to izdomāja. Jūs varat iepazīties ar kādu no šādiem zinātniekiem un mēģināt izprast.

Taču viņi, pēc manām – pilnīgi objektīvām – domām, izdarīja divas kļūdas,

Viņi teica: „Pirmkārt, mēs zinām, ka Zeme ir miljoniem gadu veca.” Šī ir pirmā kļūda.

„Otrkārt, mēs līdzsvara punktu varam neņemt vērā, jo mēs šo punktu būtu šķērsojuši

pirms 30000 gadu.” Vai jūs zināt, viņi atklāja, ka Zeme joprojām nav sasniegusi līdzsvara punktu.

„Radioaktīvais ogleklis joprojām veidojas par 28-37% ātrāk, nekā sairst.”

Padomājiet par to, ja radioaktīvais ogleklis veidojas ātrāk nekā sairst,

tas nozīmē, ka Zeme ir jaunāka par 30000 gadu, tas pirmkārt;

un otrkārt – tu nevari nekam ar oglekļa datēšanas metodi noteikt vecumu, jo tev būtu jāzina,

kad tas dzīvoja, lai tu varētu izrēķināt, kad tas dzīvoja.

Tev ir jāzina, kad tas dzīvoja, lai zinātu, cik tajā brīdī daudz oglekli-14 tas elpoja

Tas nestrādā. Ir tāda mājas lapa http://www.arky.org, kurā ir vairāk informācijas,

izskaidrojot, ka Zeme nav sasniegusi līdzsvara punktu. Rakstu autors Ron Cooper.

Šī ir kalibrēšanas līkne. Ja dzīvnieks joprojām ir dzīvs, 16 klikšķiem būtu jābūt

Geigera skaitītājā par minūti uz gramu. Ja iegūstat tikai astoņus,

sakāt, ka tas ir bijis vienas pusdzīves laikā, ja četri klikšķi, tad divas pusdzīves.

To sauc par kalibrēšanas līkni. Teorijā izklausās tā, it kā tam būtu jādarbojas.

Taču tur ir daži patiešām acīmredzami pieņēmumi. Es nesaprotu, kā viņi to nespēj ieraudzīt.

Pieņemsim, ka tu ienāc telpā un es saku: „Uz galda atrodas degoša svece.

Es vēlos, lai tu man pasaki, kad tā tika iedegta.” Tu ievēro, ka svece ir 18 centimetrus gara.

Tu teiksi: „Nu, tas man neko nepalīdz.”

Mums ir jānoskaidro, cik ātri šī svece sarūk degot. Mēs svecei uz kādu brīdi veicam kādus mērījumus.

Paņemam olimpisko spēļu hronometru, ar kuru varam iegūt gandrīz vai 40 miljardo daļu no sekundes.

Mēs visi vienojamies, ka svece izdeg ar ātrumu 2.54 centimetri stundā.

Mums ir divi fakti: svece ir 18 centimetrus gara.

Tā izdeg ar ātrumu 2.54 centimetri stundā. Kad tā tik iedegta? Neviens to nevar izdomāt,

ja vien netiek izteikti kādi pieņēmumi. Pieņēmums numur viens – cik gara bija svece?

Pieņēmums numur divi – vai tā dega visu laiku ar vienādu ātrumu?

Neviens no šiem abiem pieņēmumiem nav kas tāds, ko var zināt. Ja tu smiltīs atrodi fosiliju,

var izmērīt oglekļa daudzumu, un sabrukšanas ātrumu var izmērīt.

par šiem abiem mēs nemaz nestrīdamies. Cik daudz oglekļa bija tajā, kad tas dzīvoja? Es nezinu.

Vai tas sabruka ar vienādu ātrumu? Es nezinu.

Vai tas ir ticis piesārņots, kamēr tas atradās smiltīs šo miljonus gadu?

Nav iespējams šīs lietas zināt. Ja zemei bija ūdens kupols

virs atmosfēras, vai arī ledus kupols (par to mēs vairāk stāstam otrajā seminārā),

tas bloķētu pieeju lielam daudzumam Saules radiācijas,

kas ievērojamos apjomos novērstu pat oglekļa-14 veidošanos.

Tādēļ dzīvnieki, kas dzīvoja pirms plūdiem, varēja dzīvot pasaulē,

kurā sākotnējais oglekļa-14 apjoms ir mazāks, varbūt pat nebija vispār, taču noteikti mazāk.

ja mēs izrokam fosiliju, kas ir bijusi aprakta 4400 gadus,

teiksim, ka skaitīt tas sāk ar četriem klikšķiem, turpretim šodien mēs sākam ar 16.

Mēs izrokam to 4400 gadus pēc plūdiem un sakām:

„Oho, šeit ir mamuts, kas ir aprakts, un tam ir noteikts vecums ar oglekļa datēšanas metodi.”

Nu, mēs pieņemam, ka tas sāka ar 16. Kad mēs to pārbaudām, iegūstam divus.

Mēs domājam, ka tas ir nogulējis četras pusdzīves, lai gan faktiski tas ir gulējis tur vienu pusdzīvi.

Tādēļ tas arī nedarbojas. Kad 1949.gadā pirmo reizi tika ieviesta oglekļa datēšanas metode,

William Libby veica kādas pārbaudes un teica:

„mamuta apakšstilbs bija 15000 gadus vecs, taču tā āda – 21000 gadus veca.”

Kā gan divas ķermeņa daļas vienam un tam pašam dzīvniekam vecuma ziņā var atšķirties?

Visai skaidrs, ka viens no šiem numuriem ir nepareizs.

Tad kā tu vari zināt, kurš no tiem ir pareizais?

Un ja viens no tiem ir pareizs, kā var zināt, kurš tas ir?

Es neredzu, kā to varētu pateikt. Nu, paskatīsimies, vai kļūs vēl labāk.

Četrpadsmit gadus vēlāk tika testēta dzīva gliemene un tā bija 2300 gadus veca.

Tā vēl bija dzīva. 1970.gadā Nobela Simpozijā:

„Ja C-14 datēšana atbalsta mūsu teorijas, mēs to ieliekam pamattekstā.

Ja tā nav gluži pretrunā, mēs to ieliekam zemteksta piezīmēs.

Un ja nu galīgi tā neatbilst, mēs to izmetam kā nederīgu.”

Jūs domājat, ka viņi var tā paņemt jebkādus ciparus, kurus vēlas? Tieši tā.

Ja skaitlis neatbilst viņu gaidītajam, viņi to izmet.

1971.gadā tikko nogalināts ronis bija 1300 gadus vecs, kad viņi ar šo datēšanas metodi noteica tam vecumu.

„Radioaktīvā oglekļa datēšanas metodes problēmas ir nenoliedzami dziļas un nopietnas.

Par spīti tehnoloģiju attīstībai un labākai izpratnei 35 gadu garumā,

pamatpieņēmumiem ir mests spēcīgs izaicinājums

un arī brīdinājumi ir izskanējuši, ka radioaktīvās oglekļa datēšanas metode drīz var piedzīvot krīzi.

Metodes turpmākais pielietojums ir atkarīgs no ‘izlabot to pa ceļam’ (‘fix-it-as-we-go’) piegājiena

pieļaujot piesārņojumu šeit, frakcionēšanu tur un kalibrāciju, kur vien iespējams.

Tam tad nebūtu jābūt pārsteigumam, ka pilnībā puse no datiem tiek noraidīti.”

Vai sapratāt? No tām vairāk nekā tūkstošiem reižu, kad viņi ir veikuši oglekļa datēšanu,

puse no visiem pētījuma rezultātiem ir izmetami laukā. Kā viņi zina, kurš ir nepareizs?

Un arī – kā tu zināsi, ka tie citi ir pareizi?

Ja puse no taviem pārbaužu rezultātiem ir izmetami laukā, tad kādam vajadzētu par to nopietni aizdomāties:

„Paga, tas ir stulbi. Ko mēs darām? Mēs izniekojam savu laiku.”

Raksts turpinās: „Brīnums, noteikti ir, ka atlikusī puse ir tikuši pieņemti.”

„Neskatoties uz to, cik tas ir ‘noderīgi’, radioaktīvā oglekļa metode joprojām nav spējīga

iegūt precīzus un uzticamus rezultātus. Ļoti lielas neatbilstības.

Hronoloģija ir nevienmērīga, relatīva un apstiprinātie vecumi patiesībā ir izvēlētie vecumi.

Šī visa svētītā lieta ir nekas cits kā 13.gadsimta alķīmija.” Es piekrītu.

To rakstīja 1981.gadā. Man visi šie raksti ir sakārtoti hronoloģiskā secībā. Nekad nekļūst labāk.

1984.gadā dzīva gliemežu vecums tiek datēts ar 27000 gadu.

1992.gads – atrada divus vienu pie otra blakus esošus mamutus. Viņi veica šo datēšanu. Vienam ir 22000 gadu.

Otrs ir 16000 gadus vecs. Kurš no tiem ir pareizais? Vai arī abi ir nepareizi?

Vai arī abi ir pareizi? Nav iespējams noteikt.

1996.gadā Carl Swisher Berklija Universitātē lietoja vismodernākās tehnoloģijas,

lai datētu cilvēka fosilijas. Pagājušajā pavasarī viņš pārvērtēja Homo erectus galvaskausus,

ko trīsdesmitajos gados atrada Javā. Viņš pārbaudīja šajos galvaskausos esošos nogulšņus.

Tika uzskatīts, ka šī suga izmira pirms 250 000 gadiem.

Kaut gan Sisher lietoja divas atšķirīgas datēšanas metodes, viņš sev par pārsteigumu turpināja atklāt to pašu:

kauli bija maksimums 53000 gadus veci un, iespējams, ne vairāk kā 27000.

Es šeit vēlos izcelt divas lietas. Viņš kā savu atbildi meklēja 250 000 gadus.

Taču viņš turpināja iegūt no 57 līdz 27 tūkstošiem, kas ir viena piektā daļa no vēlamā.

Vienalga viņš joprojām iegūst 96% kļūdu. Pareizi ir 27000 vai 53000? Tā nav precīza zinātne!

Tātad, kad viņi publicē rakstu avīzē sakot: „Mēs atradām dinozaura kaulu

vai mamuta kaulu, un tā vecums ir 17 221 gads, 6 mēneši un trīs dienas,”

tu vari atbildēt: „Kā tad! Viņi nezina. Viņi uztaisa tā, kā vajag.”

Profesors Rainers Pročs fon Cītens (Reiner Protsch von Zieten) 2005. gada februārī atkāpās

no profesora amata, jo gadiem ilgi bija melojis par oglekļa datēšanu.

Viņa krāpšanās tika atklāta 2005. gada februārī.

Viņš bija datējis t.s. “Bišofa-Speijera” skeletu kā 21300 gadus vecu,

bet, kad to pārbaudīja Oksfordā, tika noskaidrots, ka tam ir tikai 3300 gadu. Kļūda par 700%.

Profesors Pročs teica, ka ir atradis vecāko vācieti, kas jebkad ieradies Vācijā:

27 400 gadus vecu. To pārbaudīja Oksfordā un noteica, ka tas ir vecs vīrietis, kas miris 1750. gadā.

250 gadus vecs. Profesors gadu desmitiem bija melojis par šīm lietām,

un tā nu beidzot viņš ar kaunu atkāpās. Viņam tas bija jādara.

“Viena mamuta daļa tika datēta kā 29500 gadus veca, un otrai daļai bija 44000.”

Jūs runājat par lēnām dzemdībām. Tā tas varētu būt. Man patīk šis Rand McNally raksts.

“Pēdējos divos gados tika noteikts absolūtais vecums (Ngandong apbedījumi, virs Trinila apbedījumiem),

un tam bija ļoti interesants vecums – 300 000 gadu, plus mīnus 300 000 gadu.”

Nu gan viņi trāpīja kā naglai uz galvas – plus, mīnus 100% kļūda.

Ģeoloģiskā pārskata dienesta ziņojumā 862 (man ir tikai daļa no tā

taču man ir arī viss eksemplārs kaut kur bibliotēkā. Mēs to šeit nevarējām atrast.)

ir pieejami dažādi raksti par oglekļa datēšanu dažādām lietām, ko atrod Aļaskā.

Es jums vēlos kādas lietas parādīt. Viņi veica oglekļa datēšanu paraugam Nr. SI454.

Apskatīja to uz diagrammas un teica, ka bija 17210 gadus vecs, plus/mīnus 500 gadi.

Tad viņi pārbaudīja paraugu Nr. SI455 un teica: „Tas ir 24140 gadus vecs.”

Nu, tu teiksi, ka 17000 vai 24000 izskatās labi, līdz atklāsi,

ka tas ir tas pats paraugs paraugam Nr. 454. To pašu paraugu pārbaudīja atkal. Tad, vai tas ir 17000 vai 24000?

Paraugs Nr. 299 bija jaunāks par 20000 gadu. Tas mazais simbols nozīmē – mazāk kā.

Paraugs Nr. L136 ir vecāks par 28000. Teiksiet: „Nu, tas strādā ļoti labi.”

Šis paraugs ir jaunāks par 20000 un tas paraugs ir vecāks par 28000,

līdz jūs atklājat, ka tas ir tas pats paraugs.

Kā gan paraugs var būt vienlaicīgi jaunāks par 20 un vecāks par 28?

Es ilgu laiku mācīju algebru, un es nedomāju, ka tādu lietu varētu paveikt. Tas nav pārāk labi.

„Dzīvi pingvīni ir datēti kā 8000 gadu veci.”

Materiālam no slāņiem, kuros ir atrasti dinozauru kauli, ar oglekļa datēšanu noteica vecumu 34 000 gadu.”

Es reiz debatēju un profesors kļuva ļoti dusmīgs.

Beigās viņš teica: „Kā gan jūs varat izmantot „Reader’s Digest” kā literatūru?”

Es teicu: „Kungs, es lietoju tikai attēlu no “Reader’s Digest”, kurā ir dinozaura kauls.

Tā nav izmantotā literatūra fakta apliecināšanai. Viņš nomierinājās, un mēs turpinājām debati.

Taču dinozauru vecums tiek datēts ar 70 miljoniem gadu.

Krievu zinātnieks datēja dinozauru kaulus ar ne vairāk kā ar 30 000 gadu vecumu.

Hugh Miller no Columbus, Ohaijo štatā paņēma četrus dinozaura kaulu paraugus un teica:

„Vai jūs veiksiet man oglekļa datēšanu šiem paraugiem?” Viņi izrakstīja rēķinu par kādiem 600 dolāriem, lai ar oglekļa metodi noteiktu kaut kam vecumu.

Viņi veica tiem oglekļa datēšanu un teica, ka tie bija jaunāki par 20000 gadu.

Viņš teica: „O, un, starp citu, tie ir dinozaura kauli.”

Viņi teica: „O, tad tie nav 20000 gadus veci. Mums tad tie ir jātestē no jauna.”

Kādēļ tie nevar būt 20000? „Nu, mēs zinām, ka dinozauri dzīvoja pirms 70 miljoniem gadu,

tātad, ja  tu mums to pateiktu, mēs nekad tiem nebūtu veikuši oglekļa datēšanu.”

Viens mans draugs šeit pirms dažiem gadiem nomira, taču pirms tam viņš veica ļoti daudz arheoloģiskos izrakumus.

Viņš rakās lejā pa šo eju un atrada sadegušu koku slāņus, kuri ir pietiekami labi, lai veiktu oglekļa datēšanu,

jo tajos acīmredzot bija ogleklis. Viņš ielika to plastmasas maisiņā un nomarķēja ar zīmīti „Paraugs A”

no tāda un tāda slāņa, tādā un tādā dziļumā.

Viņš turpināja rakties dziļāk 3 vai 6 metrus, un viņš atkal atrada vēl vienu sadegušu koku slāni.

(Pilsēta bija iznīcināta.) Viņš to nomarķēja ar „Paraugs B”

un aiznesta tos datēšanai. Viņš tiem samaksāja 600 dolārus.

Viņi teica, ka Paraugs A, es piemirsu, bet bija 3000 gadi un Paraugs B bija 4000 gadus vecs.

Viņš gaidīja 6 mēnešus, samainīja marķējumus, aiznesa to atpakaļ uz to pašu laboratoriju

un palūdza viņiem veikt oglekļa datēšanu šiem paraugiem.

Tikai šoreiz paraugs B ir maisiņā ar marķējumu Paraugs A un otrādi.

Viņi iedeva viņam tos pašus datumus, ko viņi pēdējā reizē iedeva Paraugam A un Paraugam B.

Oglekļa datēšana nestrādā. Tā nekad nav strādājusi. Šeit ir dažas lietas pārdomām par oglekļa datēšanu.

Kad veic datēšanu paraugam ar zināmu vecumu – tas nestrādā.

Ja tu datē paraugu ar nezināmu vecumu – ir pieņemts, ka tas strādā. Tā nav zinātne.

Kad lietas noārdās, tās rada hēliju. Hēlija daudzums atmosfērā

ir tikai tik daudz, lai saskaitītu ne vairāk par 2 miljoniem gadu, nevis miljardiem gadu.

Ir tāda grāmata „Mūsdienu datēšanas metožu mitoloģija” (“The Mythology of Modern Dating Methods”), ko ir izdevusi ICR,

ja par šo tēmu vēlaties izlasīt vairāk. Viņi par šo tēmu veic ļoti daudz pārbaužu.

Viņi, iespējams, ir labākie eksperti par šo tēmu radīšanas piekritēju sabiedrībā.

Šis čalis teica: „Ieži datē fosilijas, taču fosilijas datē iežus vēl precīzāk.”

Tas ir smieklīgi un balstīts uz riņķveida spriedumu.

Viņi to ir zinājuši gadsimtiem ilgi. Par to vairāk mēs runājam Seminārā Nr. 4.

Es runāju ar James P. Dawson. Viņš šovakar piezvanīs uz mūsu radio programmu.

James Dawson bija viens no tiem cilvēkiem, kas nodarbojās ar Mēness iežu datēšanu.

Viņi atpirka Mēness iežus, atdeva tos laboratorijās

un jautāja, cik veci ir Mēness ieži? Viņš paņēma vienu iezi (paraugs 10017),

sadalīja to sešās daļas un pārbaudīja to vairākas reizes. Cik vecs tas ir?

Vienam un tam pašam iezim ieguva skaitļus sākot no 2.5 miljardiem līdz 4.6 miljardiem.

Tā ir 100% kļūda. 1999.gadā es ar viņu runāju. Viņš dzīvo Oklahomā un šeit ir viņa tālruņa numurs.

Viņš bija NASA vecākais inženieris un ekspluatācijas vadītājs Mēness un Zemes  Zinātnes nodaļā

Pilotējamo kosmosa kuģu centrā, Hjūstonā, Teksasas štatā.

Viņš strādāja ar Mēness paraugiem, ieskaitot Izcelsmes iezi (Genesis rock).

Viņš man pateica, ka viņi atklāja gadu skaitu sākot ar 10000 līdz par vairākiem miljardiem gadu uz viena un tā paša ieža gabala.

Viņa mājas lapa ir http://www.drjpdawson.com/

Kā gan viens iezis var būt 10000 gadus vecs un tajā pašā laikā vairākus miljardus gadus vecs?

Kaut kas ir nepareizi. Grāmatas „Bones of Contention” (Strīdābols) beigās ir plašāka nodaļa,

ko sauc par „The Dating Game” (datēšanas spēle), kurā tiek atspoguļots, ka viņi vienkārši maina datus pēc nepieciešamības.

Ja rezultāti nesakrīt ar teoriju, vienkārši pārbaudīsim atkal, līdz atbildīs teorijai. Redziet, teorija ir svarīga.

Fakti nav. Evolūcijas teorija, kā jau esmu vairākas reizes teicis, ir rūpīgi aizsargāta valsts reliģija.

Nekas vairāk. Kā ar kālija argona (K-Ar) datēšanas metodi? Vai tā darbojas?

Patiesībā cipari ir lielāki, taču problēma un pieņēmumi ir precīzi tie paši.

Un to, ka šī metode nedarbojas, ir iespējams nodemonstrēt. Kālijs sabrūk ļoti lēni.

Šī diagramma parāda dažādus elementus un attiecīgi to pusdzīves.

Ogleklim pusdzīves garums ir apmēram 5700 gadi, taču kālijam tas prasa 1.3 miljardus gadus,

lai puse no tā izzustu. Tas ļoti lēni sairst.

Starp citu, es vēlētos izcelt, Jūsu Godība,

ka visas datēšanu metodes ir balstītas uz elementa sabrukšanu.

Urāns noārdās līdz svinam. Kālijs noārdās līdz argonam. Tie visi virzās uz leju pa Periodisko tabulu;

nekad uz augšu. Tie visi virzās uz leju. Paturiet to prātā.

„80% no kālija, kas atrodas mazā dzelzs meteorīta paraugā,

ir iespējams noņemt ar destilēta ūdens palīdzību 4.5 stundu laikā.”

Ja ir iespējams izņemt 80% no tā 4.5 stundu laikā, kā gan var uzticēties šādiem datiem,

kas tiks iegūti ar šādu metodi?

Izdevums „Canadian Journal of Earth Science” (Kanādiešu Zemes zinātnes žurnāls) raksta: „Tradicionālajā interpretācijā par Kālija-Argona vecumu

vienojošais viedoklis ir noraidīt vecumu, kas savā būtība ir pārāk liels vai pārāk mazs salīdzinot

ar pārējo grupu vai ar citiem pieejamiem datiem, kā, piemēram, ģeoloģisko laika tabulu.”

Te nu tas ir. Ja tu pārbaudi paraugu un cipars ir pārāk liels vai pārāk mazs,

vai arī nesaskan ar ģeoloģisko tabulu, tas tiek izmests.

Nu, tad kādēļ tiek izniekots laiks un nauda to pārbaudot?

Tāpat jau ir zināms, kādu vecumu ir vēlme dabūt, tad nu arī ieliec, kādu vēlies.

Izvēlies skaitli. Tas ir stulbi. KBS slānis (šis slānis pelnu vai lavas slānis,

pamatā pelni, kas ir saspiesti un pārveidojušies iezī).

Kay Behrensmeyer ir datējis šo paraugu ar kālija-argona metodi (K-Ar).

Tad nu ir šī teorija – kad izvird vulkāns, ieži un citas lietas,

kas izsprāgst laukā, ir ļoti karstas un tajos esošās gāzes ir spējīgas izdalīties no tiem.

Kālijs (K – minerāls) lēnām pārtop par argonu (ar) un argons ir gāze.

Tas tiek izmantots metināšanai – argona metināšana. Argons ir gāze.

Kālijs pārvēršas argonā. Kad iezis tiek izkausēts un izmests no vulkāna, no tā izdalās visa gāze.

Teorija apgalvo – pulkstenis tiek atiestatīts ar brīdi, kad izveidojas jauns slānis.

Tagad tā vecums ir nulle gadi. Kaut gan, kad tas bija zemē,

(nu jūs jau ziniet – 4 miljardus gadu), viss argons, kas uzkrājās

3 vai 4 miljardus gadu, ir pazudis, jo šis iezis bija izkausēts.

Visa gāze ir izdalījusies, tādēļ varam ar argona datēšanu noteikt šai lavai, pelniem vai jebkuram vulkāniskajam materiālam vecumu.

Viņi datēja šo pelnu slāni, ko nosauca Kay Behrensmeyer vārdā,

jo viņš veica tā izpēti. Viņi teica, ka tas ir no 212 līdz 230 miljoniem gadus vecs.

Visi zinātnieki piekrita, ka pelnu slānis ir apmēram 200 miljonus gadus vecs.

Līdz 1972.gadā parādījās Richard Leakey.

Viņš veica izrakumus zem KBS slāņa, un viņš atrada pilnīgi normālu cilvēka galvaskausu.

Ikviens krita panikā un teica: „Kā gan var atrast normālu cilvēka galvaskausu zem 200 miljonus gadu veca ieža,

ja cilvēks pat nesāka veidoties ātrāk nekā pirms 3 miljoniem gadu?

Tas nav iespējams. Un tad viņi sāka meklēt tādas lietas, kā  – vai tā bija apbedījuma vieta,

vai kāds izrakās cauri un apglabāja personu tajā vietā? Vai ir bijusi zemestrīce?

Vai tuvumā nav pārklājuma līnija? Nē.

Viss, ko viņi spēja secināt, bija, ka zem 200 miljonus gadus veca slāņa bija normāls cilvēka galvaskauss.

Tātad, ko tu vari secināt? Kādi pētīja šo un teica:

„Tas pierāda, ka pirms 200 miljoniem gadu šeit ieradās citplanētieši.”

Vai maz pieļaujat domu, ka varbūt šis iezis nav 200 miljonus gadus vecs?

Pēc tam, kad viņi atklāja, ka tā nevar būt intrūzija, apbedījumu vieta vai jebkas cits,

tas ir, tas pilnīgi likumīgi atradās zem šī pelnu slāņa,

viņi paņēma papildus 10 paraugus no KBS slāņa un atkal tos datēja.

Paturiet prātā, viņi jau bija vairākas reizes to datējuši

un visi piekrita, ka tas bija 212 miljonus gadus vecs.

Taču tagad viņi paņēma papildus desmit paraugus un atkal tos pārbaudīja un teica:

„O, nē! Tas ir tikai 0.5 līdz 2.6 miljonus gadus vecs.” Tāds kritiens no 212.

Viņi ļoti samazināja savus ciparus, taču joprojām kļūdas procents ir vairāk nekā 500%,

no 0.5 līdz 2.6. Tā nav precīza zinātne.

1770.gadā tika mācīts, ka zeme bija 70000 gadus veca. 1905.gadā apgalvoja, ka 2 miljardus gadus veca.

Ap 1969.gadu, kad es vēl biju bērns un bija ekspedīcija uz Mēnesi, viņi atveda atpakaļ Mēness iežus

un teica: „O, tie ir 3.5 miljardus gadu veci.” Tas bija oficiālais vecums – 3.5 miljardi.

Starp citu, viņi to datēja ar Kālija-argona (K-Ar) metodi.

Šeit varat redzēt rakstu no avīzes. Šodien skolēniem māca, ka zeme ir 4.6 miljardus gadu veca.

Vai apzināties, ka Zeme noveco ar ātrumu 21 miljons gadi viena gada laikā?

40 gadi minūtē. Ar oglekļa datēšanas metodi vienmēr tiek iegūti mežonīgi dati,

arī ar kālija argona datēšanas metodi. Dati, kas neiekļaujas teorijā, tiek noraidīti.

Vienīgi (iedomātie) „pareizie dati” vienmēr tiek publicēti.

Tad kādēļ izniekot laiku? Tā nav zinātne.

Sākotnējo minerālvielu saturu nav iespējams zināt.

nevar zināt, vai nav  bijis piesārņojums.

Nevar zināt, ka noārdīšanās ātrums vienmēr ir bijis tāds pats.

Tu nevari zināt tādas lietas. Es jums parādīšu dažus kālija-argona datēšanas problēmu piemērus.

Bazalts no Etnas kalna Sicīlijā (starp citu, esmu uzkāpis Etnā, kad viesojos

Sicīlijā). Viņi zināja, ka tas izvirda 122.gadā pirms Kristus. Bija rakstītas liecības.

Viņi veica kālija argona datēšanu un teica, ka tas ir 250 000 gadus vecs.

Piedodiet man, bet vai tam nevajadzētu būt 2000. Tad viņi pārbaudīja lavu no havajiešu vulkāna.

Viņi zināja, ka tas izvirda 1801.gadā. Cilvēki vēroja šo izvirdumu.

Tā ir lava, kas apklāja mūsu ciematu. Tai tika piešķirts vecums 1.6 miljoni gadu.

Tas notika 1968.gadā. paskatīsimies, vai kļūs labāk.

Kad pārbaudīja bazaltu no vulkāna Havajās, kas izvirda 1959,

ieguva vecumu 8 ar pusi miljoni gadu.

Cita Etnas kalna vulkāna izvirdums 1964.gadā tika datēts ar 700000 gadiem.

1972.gada izvirdums – 350 000 gadi. Tas izvirda, manuprāt, 2002.gadā un es tur arī biju.

Sainthelena kalna lava arī tika pārbaudīta. (Mana māsa dzīvo apmēram 100km no turienes, netālu no Sietlas).

Viņi pārbaudīja pilnīgi jaunu lavu, kas tecēja no vulkāna. Vienkārši pagrāba paraugu.

Viņi pārbaudīja to piecos dažādos veidos un ieguva piecus dažādus skaitļus – sākot no

350 000 līdz 2.8 miljoniem gadu. Ievērojiet, ka visi pieci cipari bija atšķirīgi; tas pirmkārt.

Visi pieci cipari ir nepareizi; tas otrkārt. Tie visi ir nepareizi. Tas nestrādā.

Tad nu atkal, kad tiek pārbaudīts paraugs ar zināmu vecumu – tas nedarbojas.

Kad tu pārbaudi paraugu ar nezināmu vecumu – tiek pieņemts, ka tas darbojas.

Tas vienkārši nedarbojas. Man ir apnicis, ka viņi tērē mūsu nodokļu maksātāju naudu, lai to sauktu par zinātni.

Tā nav zinātne. Tā ir tīra iztēle. Ir vēl ļoti daudz piemēru, ko varat atrast

grāmatā “The Evolution Cruncher” (Evolūcijas ielauzējs).

Vai arī grāmata „Radioisotopes and the Age of the Earth” (Radioizotopi un Zemes vecums),

kā arī ir ļoti daudz labas informācijas Dr. Walt Brown grāmatā „In the Beginning” (Iesākumā)

Viņš ir filozofijas doktors fizikā, gadiem ilgi profesors gaisa spēku akadēmijā, kas atrodas Kolorado.

Tajā grāmatā ir lieliska informācija. Mums ir atšķirīgi viedokļi dažos maznozīmīgos jautājumos.

Protams, ka man viedokļi vairāk vai mazāk atšķiras no ikviena.

Vienīgais, kuram ir pilnīga taisnība, protams, esmu es. Taču mēs centīsimies viņus konvertēt.

Ja dinozauri noslīka plūdos, vai mēs esam atraduši svaigus (nepārakmeņojušos) dinozauru kaulus?

Vai arī – ja tie ir pārakmeņojušies, tas ir prasījis vairākus miljonus gadu, vai tad ne?

Pirmkārt, tas neprasa miljoniem gadu, lai lietas pārakmeņotos. To mēs apskatījām 6. Seminārā.

Bet jā, daži svaigi dinozauru kauli ir atrasti.

Tagad ir lieliska grāmata, kuras nosaukums ir:  „Lielais Aļaskas Dinozauru Piedzīvojums” ( “The Great Alaska Dinosaur Adventure.”)

Tā ir par 4 vīriešiem, kuri uzgāja augšup uz ziemeļu Aļasku Coleville upes krastos,

ziemeļu Aļaskas nogāzē atrada sasalušu nepārakmeņojušos dinozauru kaulus. Es runāju ar Les Zerbe,

savu draugu, kurš ir bijis misionārs Aļaskā jau daudzus gadus

Es tur biju kopā ar viņu tikai pirms pāris mēnešiem.

Viņš teica: “Viņš bija tur, un viņš varēja vadīt savu lidmašīnu tieši  līdz vietai, nosēsties tur

un izrakt kādus svaigus sasalušus dinozauru kaulus, ja mēs vēlētos.”

Bet jā, tie ir atrasti. Žurnālā “Zinātne” 1993. gada decembra izdevumā

ir atrodams ziņojums par brīnumainu jauna pīļknābja dinozaura kaulu saglabāšanos,

kas ir atrasti Montanā. Zem mikroskopa bija redzams, ka kaulu struktūra bija

saglabājusies līdz tādai pakāpei, ka šūnu īpašības varēja salīdzināt ar vistas kaula šūnām.”

Visi, kuri māca to, ka dinozauri izmira daudzus miljonus gadu atpakaļ, nav izstudējuši patiesus pierādījumus.

Ziemeļrietumu Aļaskā ģeologi 1961. gadā atrada dinozauru kaulu  slāni, kur kauli nebija

pārakmeņojušies.” Tas, iespējams, ir tas pats slānis, uz kuru dodas Les Zerbe.

Viņš man piedāvāja uz turieni doties pēdējā reizē, kad es viņu apciemoju, bet laika apstākļi to neļāva.

Mēs lidosim turp un redzēsim to. Es tur došos nākamreiz, kad došos uz to Aļasku.

Prudhoe līcī, Aļaskā, kas ir ceļš uz ziemeļu nogāzi pie Barrow, Aļaskā

viņi atrada sasalušus nepārakmeņojušos dinozauru kaulus, kas ir

“tik gaišs kā balsa koks un izskatās tik svaigi kā vakardienas suņa kauli.”

“To struktūra bija poraina un fosilijas nebija mineralizētas.” Nebija pārakmeņojušās.

Jauns kanādiešu eskimoss 1987. gadā uz Bylot salas Ziemeļ Kanādā

atrada daļu no pīļknābja dinozaura apakšējā žokļa. Tas bija svaigā stāvoklī.

Joe Taylor, mūsu draugs no Crosbyton, Teksasas (viņa mājas lapa ir http://www.mtblanco.com)

ir izracis dinozaurus, kas nav pārakmeņojušies. Viņš ir izracis dinozaurus visā pasaulē.

2005. gada vasarā viņi atrada svaigus dinozaura audus T-Rex kājas kaulā,

un dinozaura audi bija vēl mīksti. Tagad tādi zinātnieki

kā John Horner no Montanas cenšas noskaidrot to, kā tie varēja saglabāties mīksti 70 miljonus gadu?

Doma par to, ka varbūt tie nemaz nav 70 miljonus gadu veci, nekad neienāks viņu prātā.

Viņi tam jau ir nodevušies un teikt, ka varbūt tie ir tikai 6000 gadus veci

vai 4400 veci, rēķinot no plūdiem, nozīmētu pilnīgu lāstu viņiem.

Viņi nekad to neapsvērs. Tagad viņi, iespējams, saņems valdības atbalstu

tam, lai izpētītu, kā tie varēja palikt mīksti 70 miljonus gadu?

Viņi uzdod pilnīgi nepareizu jautājumu. Jautājums ir, kad tie ir veidojušies, nevis, kā tie ir veidojušies.

Šeit ir attēls no žurnāla, kurā ir parādīts, ka viņi atrada pārakmeņojušos dinozauru, kuram vēl bija,

kā viņi domāja un ticēja, ka tas ir apstiprināts, sirds, mīksti audi, iekšēji pārakmeņojušies.

Aļaskā viņi atrada dinozaurus. Labi, Aļaskā ir auksts.

Reptiļiem neiet labi aukstumā. Bet kā tad ar dinozauriem Aļaskā?

Ne daudzi, bet daži  un tā ir patiesība, daži ir atrasti,

kas nav pārakmeņojušies. Tu pats vari veikt pētījumu par to un mēs vairāk par to runāsim koledžas nodarbībā.

Cilvēki jautā: Ja ir bijuši Lielie plūdi, kādēļ tad mēs neatrodam vairāk cilvēku kaulus?

Būtu jābūt miljoniem apraktu cilvēku kaulu.

Mēs atrodam daudz gliemežu un daudz citu dzīvnieku.

Un tā ir patiesība, visvairāk izveidojušos fosiliju, es domāju kādi 90%, ir jūras organismi.

Vai Tu esi ko tādu lasījis? Es dzirdu 90 vai 98 %. Tie ir dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī.

Ir atrasts ļoti maz zīdītāju un cilvēku fosiliju.

Marvin Lubenow savā grāmatā “Strīda kauli” (“Bones of Contention”) ir labākais,

ko es esmu lasījis par šo tematu. Viņš ir kreacionists, bet viņš pavadīja gadus un gadus, un gadus,

apmēram 25 gadus pētot visas cilvēku paliekas. Viņš saka, ka ir atrasts apmēram 4000 cilvēku palieku.

Tas ir salīdzinājumā ar gliemežiem, kurus mēs atrodam miljardiem vai zivīm,

kuras mēs arī atrodam bagātīgi. Kādēļ tikai 4000?

Ir lietas, ko pārdomāt, kādēļ tik maz cilvēku kaulu ir atrasti.

Un, starp citu, tie visi ir 100% cilvēku.

Patiesībā, neandertāliešiem bija biezāki kauli  nekā mums. Tie bija daudz labākā stāvoklī.

Viņi saka, ka vidusmēra neandertālietis varēja pacelt futbola spēlētāju

un aizsviest viņu pāri uz mērķa vietu. Viņi bija vienkārši neticamā formā.

Viņu muskuļu struktūrai vajadzēja būt izcili spēcīgai.

Bet, kad Dievs pirms 6000 gadiem radīja pasauli, bija divi cilvēki.

Bet zeme bija piepildīta ar augiem un dzīvniekiem, 4400 gadus vēlāk

tā vēl joprojām bija piepildīta ar augiem un dzīvniekiem un tā vēl nebija pilna ar cilvēkiem.

Man nav ne jausmas, kāds bija iedzīvotāju skaits plūdu laikā.

Tas ir tikai tīrais minējums, ka apmēram miljards cilvēku.

Ja parēķina, ka viņi dzīvoja kādus 900 gadus un katrā ģimenē bija 70 vai 80 bērni,

tad tā ātri vien jau būtu liela populācija. Vienkārši izvēlēsimies skaitli, teiksim miljardu.

Bet kāpēc tad tik maz cilvēku ir atrasti kā fosilijas? Saskaņā ar 1. Mozus grāmatu, plūdu mērķis

bija iznīcināt cilvēku no zemes. Tāpēc Dievs lika nākt plūdiem pār zemi.

Bībelē (1.Mozus 6:7) ir teikts, ka tajās dienās uz zemes bija milži, un bija vareni, lieli, veci cilvēki.

Es nezinu, ko “vareni” nozīmē, bet es nojaušu, ka cilvēki

patiesībā bija lielāki pirms plūdiem.

Otrajā video mēs runājam par milzu fosiliju skeletiem, kas ir atrasti.

Tur bija cilvēki 3 līdz 3,7 m gari.

Es nezinu, vai visi bija tik lieli vai nē, bet sanāk, ka daži no viņiem noteikti bija.

Tātad ir vairākas teorijas par to, kāpēc tik maz cilvēku kaulu ir atrasti.

Pirmā – iespējams, ka bija mazāk cilvēku, ko nogalināt.

Nav tik daudz cilvēku pieejami, tāpēc jūs neatradīsiet

tik daudz viņu kaulus. Jūs atradīsiet vairāk dzīvniekus, vairāk zivis un augus, un tādas lietas.

Otrkārt, cilvēki ir gudrāki nekā dzīvnieki, daži labi cilvēki.

Viņi izvairītos no noslīkšanas līdz pat pēdējai iespējamajai minūtei.

Kamēr dzīvnieki tiktu pārsteigti un pārklāti ar ūdeni un apglabāti,

cilvēki izdomātu kādu veidu, lai no tā izvairītos.

Plus, tas vēl iespējams prasīja sešus mēnešus, lai visi aizietu bojā.

Plūdi pārklāja pasauli, bet tas nenozīmē, ka tie pārklāja visu pasauli vienā mirklī.

Lija 40 dienas un 40 naktis un iespējams, ka tas, ko mēs redzam šodien –

kontinentālās formas un viss, kas acīmredzami ir tīrā sakritība,

kas pamatojās uz ūdens līmeni un viss izlocījās augšup un lejup plūdu laikā.

Mēs to apskatām 6. seminārā, tātad zemei bija pavisam savādāks apveids,

ar šodienas zemeslodi neatpazīstams.

Bet, tā kā zemes garoza locījās augšup un lejup,

ūdens palēnināja nākšanu augšup no dziļajiem avotiem, kas atnāca vaļā.

Lietus lija 40 dienas, bet ūdens turpināja plūst 150 dienas (1. Mozus 7:24).

Tātad, ja mēs sākam ar pieņēmumu, ka plūdu laikā

bija augsta zeme pār ūdeņiem, kas varēja pastāvēt sešus mēnešus.

Augstā zeme turpināja sarukt.

Cilvēki bēgtu uz augsto zemi. Un tur būtu arī straumes.

Mēness izraisa straumes. Mēness nezina un tam neinteresē, ka uz zemes ir plūdi.

Tas vienkārši rauj ūdeni uz augšu. Tātad straume varēja iet uz augšu un noklāt noteiktu zemes virsas daļu, un tad iet uz leju,

un cilvēki un dzīvnieki pārbēgtu uz jaunatklātu salu.

“Ak, tur ir kāda augsta zeme. Dosimies uz turieni.”

Mēs atrodam pēdu nospiedumus šajās dubļu kārtās, kas tad tiktu apklātas

ar nākamo straumi. Es domāju, katras sešas stundas straume mainās.

No augstas straumes uz zemu straumi vidēji apmēram 6 stundās un 25 minūtēs.

Tā kā šīs dubļu kārtas ir pilnas ar pēdu nospiedumiem, saulē tie iekalst pāris stundu laikā,

pietiekoši, lai uz tiem izveidotos cieta virskārta. Tad no nākamās straumes virsū uz tiem tiek uzskalota jauna dubļu kārta.

Ir ļoti iespējams, ka šo plūdu laikā, šo pirmo plūdu mēnešu laikā

dažādu iemeslu dēļ nogulsnētos tūkstošiem kārtu, to mēs apskatām 6. seminārā.

un pēdu nospiedumi var būt jebkur starp katru no šīm kārtām.

Mums bija cilvēks, kurš vakar piezvanīja radio programmas laikā,

viņš ir no Zviedrijas un viņš ik pa laikam piezvana, viņš ir evolucionists.

Viņš teica, ka viņi atrod klints kārtas un pēdu nospiedumus starp kārtām.

Tas pierāda, ka katra kārta izveidojās  daudzu tūkstošu gadu laikā.

Nē, tas pierāda, ka tā izveidojās varbūt 30 minūtēs. Tas nepierāda, ka tā izveidojusies tūkstošiem gadu ilgā periodā.

Jā, ir iespējams iegūt pēdu nospiedumus, īpaši, ja paskatās uz pēdu nospiedumiem,

gandrīz visi no tiem iet vienā virzienā.

Ko tas varētu nozīmēt? Viņi cenšas no kaut kā izvairīties.

Viņi visi iet vienā virzienā, iespējams, lai izvairītos no plūdu ūdeņiem.

104. Psalmā ir rakstīts: “Kalni pacēlās un lejas nogrima”,

tātad plūdu laikā zemes garoza visa bija sadalīta plāksnēs.

Un tās bija daudz lokanākas un kustīgākas nekā tās ir šodien.

Šodien, tā kā lielākā daļa ūdens ir izsīkusi,  tās ir tādā kā slēgtā stāvoklī.

Tā bija apakšdaļa, kas eļļoja un izraisīja šo plākšņu kustību.

Tātad, viņi varēja aizskriet līdz augstākai vietai un pēc pāris dienām

tā vairs nebija augstiene. Plāksnēm pārvietojoties, kāda cita vieta kļūst par augstieni.

Otrai iemesls, cilvēki ir gudrāki un, iespējams, izvairītos no noslīkšanas.

Ja viņi nomirst virspusē, viņi sapūst; viņi nepārtop par fosilijām.

Cik daudz bifeļu tika nogalināti rietumos pēdējo 200 gadu laikā? Miljoniem.

Neviens no tiem nav fosilija. Ir tā, ka lietas pārtop par fosilijām, ja tās tiek apraktas.

Varēja būt tā, ka liela daļa cilvēku tika nogalināti plūdu beigu periodā

vai tuvāk plūdu vidusdaļai, un man liekas, ka vispār nepārtopot par fosilijām.

Treškārt, ja cilvēki bija lielāki, tad viņu kaulus neatpazītu kā cilvēka kaulus.

Piemēram, ja tu atrodi pusotru metru lielu augšstilba kaulu,

tu to neatpazīsi kā cilvēka kaulu.

Tu varētu teikt – o, šim kaulam ir jābūt dinozaura , alu lāča vai tamlīdzīga izmēra dzīvnieka kaulam.

Šie ir iemesli, kādēļ tik maz cilvēku fosilijas ir atrastas un identificētas.

Ceturtkārt, es neesmu pārliecināts par to, kurš veic aprēķinus, kad tiek teikts, ka 4000 ir atrastas.

Marvin Lubenow saka, ka tas ir viss, ko viņš var atrast publicētajos materiālos.

Taču cik daudz ir atrasti priekšmeti, kas ir cilvēku fosilijas, taču atrodas noteiktos slāņos un

tas nesaskan ar mūsdienās nostiprināto paradigmu,

tādējādi viņi saka, ka mums labāk būtu, ja neziņotu par to, jo nav atļauts atrast cilvēkus

kopā ar dinozauriem, citādi tu zaudēsi savu darbu.

Tu nevari cīnīties ar evolūcijas teoriju. Tā ir rūpīgi aizsargāta valstiska reliģija.

Es norādu, ka nav atrastas cilvēka un vistas kaulu fosilijas vienkopus

vienā iežu slānī – nevienā vietā uz pasaules.

Tādēļ tas pierāda, ka cilvēki un vistas nedzīvoja vienā un tajā pašā laika posmā.

Ziniet, tas nav labs loģisks secinājums. Mums nav jāatrod kauli vienkopus, lai pierādītu, ka tie dzīvoja līdzās.

Un mums arī nav jāatrod vienkopus pēdu nospiedumi, lai ko pierādītu.

Nav atrasti vienkopus cilvēku un vistu pēdu nospiedumu.

Nav atrasta neviena latimērijas zivs fosilija, kas būtu jaunāka par 65 miljoniem gadu, saskaņā ar tās atrašanās vietu ģeoloģiskajā tabulā.

Viņi paņem savu ģeoloģisko tabulu un saka, ka latimērija dzīvoja pirms 65 miljoniem gadu.

Kā to vispār var zināt? Nu, tā ir pēdējā fosilija, ko esam atraduši.

Un vēlāk viņi atklāj šo zivi, kas joprojām ir dzīva. Ko tas pierāda?

Pēc viņu izpratnes, 65 miljonu gadu laikā vai nu latimērijas vispār nedzīvoja vai arī nepārveidojās fosilijās.

Acīmredzot viņi teiks, ka tā vienkārši bija- tās nepārtapa par fosilijām.

Nu, varētu būt tā, ka tikai neliela daļa cilvēku pārtapa par fosilijām vai arī, ka tika nogalināti Plūdos.

Viņi netika aprakti pietiekamā dziļumā vai arī tie vēl nav atrasti. Tam ir visādi iemesli.

Es piedalījos debatē ar izbijušu mācītāju, kurš reiz kļuva par ateistu.

Tās bija debates par Noa Šķirstu. Viens no viņa argumentiem bija,

Noa nevarēja uzcelt šo šķirstu kā to apraksta Bībele, jo Bībele saka, ka Noa pārklāja Šķirstu ar darvu.

Viņš teica: „Hovind, vai tad tu nezini, ka darvu veido no naftas

un nafta, saskaņā ar tavu teoriju, ir pēcplūdu produkts.

Plūdi pārklāja šo pasauli. Visi dzīvnieki tika aprakti, saspiesti

un pārvērsti naftā. Tātad, ja nafta bija plūdu rezultāts,

Tad kā Noa varēja iegūt darvu, lai noklātu ar to šķirstu?”

Šo var paskaidrot ar vispārīgu pārpratumu.

1.Mozus grāmatā 6:14 ir teikts, ka Noa pārklāja šķirstu ar darvu no iekšpuses un ārpuses.

Darīja to ar darvu jeb piķi (2.Mozus 2:3). Mozus tika ielikts mazā grozā, kas bija pārklāts ar piķi.

Tad, kas ir šis piķis jeb darva? Bībele Jesajas 34:9-10 saka:

„Tad Edomas upes pārvērtīsies par darvu un viņu zeme par sēru, tā ka viņu zeme būs degoša darva.

Ne dienu, ne nakti tā neizdzisīs, mūžīgi kūpēs tās dūmi, tā paliks tukša uz radu radiem, neviens tur nestaigās nemūžam.”

Darva (saskaņā ar 1828.gadā izdoto Webster’s vārdnīcu) ir veidota no koka sveķiem.

Reiz bija milzīgas industrijas, kas nocirta priedes, karsēja no apakšas, ieguva sveķus un

un taisīja darvu tikai kuģu vajadzībām – ūdensnecaurlaidībai, kaut kas līdzīgs lakai, jūras lakai vai linsēklu eļļai.

Ir daudz eļļu, kas izgatavotas no lietām, kuras nav saistītas ar kaut ko no plūdiem.

Darva, saskaņā ar vārdnīcu, ir priedes sveķi vai terpentīns.

Amerikā bija milzīgas rūpnīcas, kas ražoja neskaitāmas mucas ar darvu,

lai pārdotu tās kuģu būvētavām laika posmā no 1700.gada līdz 1800.gadam. Tā bija ļoti izplatīta prece.

Tu iegādājies dažas darvas mucas. Ja tavam kuģim ir sūce, tad notriep ar darvu koka korpusu.

Tātad tai nav jābūt no plūdu izraisītiem nogulšņiem.

Es turu savā rokā. Es nezinu, vai jūs varat šo nofokusēt kamerā,

bet šis ir slānekļa gabals. Tajā, iespējams, ir apmēram 60 slāņu,

patiešām plāni slāņi un jūs varat redzēt, ka nafta lēnām sūcas no sāna.

Taču uz šī gabala virsmas ir zivs. Tā ir patiesība, ka dzīvnieki zem spiediena pārvēršas par naftu.

Tas ir fakts. Šī zivs tika saspiesta starp šiem slāņiem, un jūs varat redzēt, kādu iespaidu tas atstāj uz zivi.

Nav šaubu, ka vismaz daļa naftas zem zemes rodas no organismiem,

dzīviem organismiem: zivīm, cilvēkiem, dzīvniekiem un tamlīdzīgām saspiestām lietām.

Taču tas nenozīmē, ka Noa bija nepieciešama šāda veida nafta, lai Šķirstu padarītu ūdensnecaurlaidīgu.

Tas atrodas mūsu radīšanas dinozauru muzejā, ja nu gadījumā vēlaties tur aizbraukt un apskatīt to.

Nākamais jautājums. Man bieži uzdod jautājumu:

Vai mūsdienu cilvēks ir gudrs un senatnīgais cilvēks bija muļķis? Vai viņš bija muļķis vai arī senatnīgais cilvēks bija ļoti gudrs?

Ir ļoti laba grāmata ar nosaukumu „Senlaicīgā cilvēka mīkla” (The Puzzle of Ancient Man), kuras autors ir Donald E. Chittick

Izcila grāmata. Man liekas, ka viņiem ir bijis grūts laiks, lai nodrošinātu šīs grāmatas izdošanu.

Taču mēs tās pārdodam lielos apjomos, to es zinu. Tā patiešām ir ļoti laba.

Tā apskata visāda veida interesantus artefaktus, ko darinājis cilvēks.

Ir atrasti apbrīnojami mehānismi un artefakti, kuriem būtu jābūt ļoti, ļoti veciem.

Bībele māca, ka pirms plūdiem cilvēki dzīvoja līdz pat 900 gadiem.

Ādams ienāca pasaulē jau ieprogrammēts, pa tiešo no Dieva.

Viņš varēja staigāt, runāt, nosaukt dzīvniekus vārdā un pirmajā dienā arī apprecēties.

Viņa prātā, iespējams, bija neticami apjomīgs informācijas apjoms, kas tika viņā ieprogrammēts pirms ierašanās

vai arī simts gadu laikā iegūta, staigājot kopā ar Dievu un runājot ar Viņu,

viņš vienkārši zināja ļoti daudz, ko Dievs viņam izstāstīja. Dievs Ādamam varēja teikt: „Ādam, vai tu redzi šo koku?

Skaties. Novelc mizu, paskrāpē iekšpusi un pakošļā to.”

Oho, super. „Jā, tur ir vitamīni. Tev tie ir vajadzīgi, Ādam.”

Iespējams, liela daļa senlaiku medicīnas, ko izmanto kultūras, ir tas,

kas palicis pāri no senču nodotajām zināšanām.

Kā gan pirmais čalis zināja, ka paņemot vītolu,

noskrāpējot mizu un aplejot tēju, no tās var iegūt vitamīnu C?

Kā viņi to varēja zināt? Kurš ir tas pirmais čalis, kas ir sācis košļāt koku?

Jums būtu jābrīnās. Kāds noteikti to ir pateicis viņiem.

Viņi dzīvoja 900 gadus, viņiem bija milzīgas ģimenes un

un apguva neticami daudz zināšanu, es nezinu, cik progresīvi viņi kļuva

pirms plūdu sākuma, bet man ir aizdomas, ka viņi, iespējams, bija progresīvāki

nekā mēs esam šodien. Un kāds saka: „Nu, tad kāpēc mēs izrakumos neatrodam viņu pilsētas?”

Tā problēma ir, ka mēs skatāmies no tā, kas mums šodien ir vajadzīgs un pieņemam, ka šīs lietas viņiem bija nepieciešamas arī pirms plūdiem.

Pieņemu, ka viņi dzīvoja pasaule ar ideāliem laikapstākļiem. Māja nav vajadzīga. Vienkārši guli uz zāliena.

Iedomājies, ka tu dzīvoji pasaulē, kur neviens dzīvnieks tev nekaitētu?

Visi dzīvnieki bija draudzīgi. Viss ir veģetārs (1.Mozus 1:29).

Tātad tev māja nav vajadzīga. Kādēļ mēs neatrodam viņu automašīnas?

Ja tu esi 2.8 vai 3.7 metrus garš un vari skriet ar ātrumu 80 km stundā,

viss aug tavā pagalmā un tev nav vajadzības kaut kur doties,

tad kādēļ tev ir nepieciešamas šosejas, kādēļ tev ir vajadzīga mašīna? Tev nav vajadzīgas lidmašīnas, nav vajadzības pēc vilciena.

Tātad, ja tu domā ņemot vērā Ēdenes Dārza apstākļus,

tad lietas, kas viņiem bija vajadzīgas, nebija tās, kas nepieciešamas mums.

Pēc plūdiem cilvēki joprojām dzīvoja līdz pat 400 gadiem.

Tātad sākumā joprojām būtu saglabājies ļoti daudz informācijas.

Taču mūsdienās vecums, kurā tu zini visu, ir 80 gadi un tad arī tu mirsti.

Tu nevari šīs zināšanas nodot kādam citam. Bet, ja tu varētu dzīvot 400 gadu,

tu varētu nodot savas zināšanas tavam maz, maz, maz mazbērnam.

Tajā laikā bija jābūt pavisam citādākai pasaulei. Es domāju, ka daudz zināšanu aizgāja cilvēkam līdzi kapā.

Taču tajos laikos tu varētu aiziet un aprunāties ar savu vec, vec, vec, vectēvu,

lai iegūtu padomu un viņš iedotu tev kādu patiešām labu padomu par

to, kā darāmas noteiktas lietas. Pēc plūdiem daudzas civilizācijas ļoti ātri uzplauktu.

Ja tev ir bariņš gudru cilvēku (Noa dēliem bija 15 vai 20 bērni katrā ģimenē)

un viņi grasās aiziet uz šo teritoriju, lai celtu civilizāciju.

Nu, tas neprasītu ilgu laiku, jo viņiem bija augsts inteliģences koeficients.

Viņiem varbūt nebija visa tehnoloģija, sākumā viņi varēja izgatavot akmens rīkus

līdz brīdim, kad viņi spētu izrakt bedri un atrast dzelzi izkausēšanai un metāla instrumentu iegūšanai.

Viņi zinātu, kā tas ir izdarāms. Tā ir gluži kā šova „Giligan’s Island” situācija.

50 gados būtu iespējams uzcelt civilizāciju. Ņemiet par piemēru Robinsonu Krūzo. Viņš izpeld salā.

Pēc 20 gadiem viņam ir ferma, māja un forts. Viņš to visu paveica viens.

Ja šādā situāciju tu ieliktu gudrākus cilvēkus, civilizāciju varētu uztaisīt ļoti ātri.

Interesanti ir ievērot, ka pētot vēsturi, visas varenās senās civilizācijas kā

babilonieši, šumeri, grieķi un ķīnieši – viņi parādījās „uz līdzenas vietas”.

Puf, lūk civilizācija. Nav pierādījumu tam, ko māca skolās,

ka tie cēlās no medniekiem, vācējiem, rukšķiem un stenētājiem. No alus cilvēka vācējiem

lēnām kļuva civilizēti un cēla pilsētas. Tam nav pierādījumu.

Jo senākā pagātnē tu skaties – puf, ēģiptiešu civilizācijas sākums,

puf, ķīniešu civilizācijas sākums, it kā viņi būtu ievākušies un uzcēluši to nepilnu simts gadu laikā.

Fosiliju liecībās ir atrastas dažas dīvainas lietas, kas norāda, ka cilvēks ir bijis patiešām ļoti gudrs.

Piemēram, maza lidmašīna, kas atrodas Smithsonian (muzejs).

To atrada Kolumbijā, kādā kapā. Tā ir apmēram 1000 gadus veca.

Tā diezgan droši ir lidmašīna, ar visām lidmašīnas pazīmēm.

Taču tā nevar būt lidmašīna saskaņā ar evolūcijas piekritēju viedokli.

Tādēļ viņi Smithsonian muzejā to ir nosaukuši par „stilizētu kukaini”.

Nu pasakiet jūs man, vai tad tas tiešām izskatās pēc stilizēta kukaiņa?

Viņi vienkārši nevar pieņemt to, ka senais cilvēks zināja par lidmašīnām, jo tas runātu pret viņu teoriju.

Šī teorija saka, mūsdienu cilvēks ir gudrs. Senais cilvēks bija muļķis.

Viņš bija šimpanze, kas vairumā gadījumu staigā uz visām četrām.

Viņš lēnām izslējās un te nu mēs šodien esam – visuma dievi.

Tā gandrīz vienmēr viņu prātos izpaužas domāšana. Patiesībā pierādījumi rāda pretējo.

Šeit ir lidmašīna, kas nesen ir atrasta ēģiptiešu kapenēs, 2100 gadus veca. Tas bija vēl pirms Kristus.

Kā viņi zināja par lidmašīnām? Mazs lidmašīnas modelis. Viņi zināja par lidošanu.

Šis dzelzs podiņš (mums ir tā modelis), kas ir atrasts ogles gabala iekšpusē.

Šī ir kopija, ko varat dabūt pie Dr. Carl Baugh.

Viņi atlauž ogles gabalu un tur iekšā ir dzelzs podiņš.

Viņi izpēta iegūto ogles gabalu, un šis gabals ir piekusis klāt tieši pie podiņa abās pusēs.

Ogle veidojās ap dzelzs podiņu. Ko tu secinātu?

Ka ogļu raktuvju darbinieks to nometa uz zemes? Nē, jo tad ogle nepiegultu

pie podiņa. Es secinātu, ka viņiem pirms plūdiem bija dzelzs un izgatavoja no tā dzelzs traukus.

pirms plūdiem. Plūdu laikā tie tika aprakti koku čupās

saspiesti un pārvērsti oglēs. Protams, tas neietekmētu dzelzi.

Kā var iegūt dzelzs podiņu ogles gabalā? Senajam cilvēkam bija jābūt gudram, nevis primitīvam.

Peru atrodas milzīgas akmens sienas, līdzīgas tām, kas ir šajā bildē.

Akmens sienas ir fenomenālas. Daži no akmeņiem ir tik milzīgi,

ka mums šodien trūkst aprīkojuma, lai tos izkustinātu.

Par šo daudz vairāk varat izlasīt grāmatā „Senlaicīgā cilvēka mīkla”.

Viens no šiem Peru akmeņiem sver 20 000 tonnu.

Es jums mēģināšu izstāstīt, cik tas ir smags, jo lielākais celtnis uz šīs zemes šodien var pacelt 3000 tonnu.

Man liekas, ka vienu tādu tikko uztaisīja Japānā, lai izkrautu kuģus.

Nesen, 2003.vai 2004.gadā, par to dzirdēju. Man liekas, ka tas var pacelt 6000 tonnas.

Taču vienalga ir akmeņi, kuru svars ir 20 000 tonnas.

Kā viņi to pārvietoja? Kurš to izdarīja un kā tas tika izdarīts?

Es nedomāju, ka ir loģiski apgalvot, ka senatnīgais cilvēks bija primitīvs.

Viņiem bija jāzina kaut kas, ko mēs šodien nezinām.

„Kas patiešām ir neiespējami attiecībā uz šo blāķi, ir tā izmērs, kurš ir vienāds ar piecstāvu ēkas augstumu

un sver 20 000 tonnas. Mums šodien nav tādu iekārtu kombinācija,

kas varētu izkustināt no vietas tik smagu vienību, nemaz nerunājot par tā pārvietošanu.”

Mēs pat nevaram to atraut no virsmas, nemaz nerunājot par tā pārvietošanu.

Mēs to nevaram izdarīt. Rietumvirdžīnijā ir atrasts ogles gabals, kura iekšpusē ir atrasts zvaniņš.

Vīrs, kuram tas ilgu laiku stāvēja uz galda, pēc laika pārvācās uz Floridas centrālo daļu

(viņš pašlaik ir vecs vīrs) un man nav bijusi iespēja ar viņu satikties.

Tāpēc, ja jums ir viņa adrese, dodiet man ziņu, jo man liekas, ka viņam ir vajadzīgs, lai tas

būtu izstādīts muzejā, kas atrodas Pensakolā, Floridā.

Zvanu analizēja un pēc tam teica: „Tas ir kāds dīvains, vecs, budisma tipa dievs, kas atrodas uz zvana.”

Bet kā gan tu vari atrast misiņa zvanu ogles gabala iekšpusē? Senais cilvēks zināja, kā strādāt ar visiem metāliem.

Bībele (1. Mozus 4:22) saka: „(..) Tubal-Kainu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs (..)”

Viņš ir Ādama mazdēls. Viņi jau strādāja ar misiņu un dzelzi.

mazi cinka un sudraba trauki ir atrasti iekšpusē akmenim, kura pieņemtais vecums ir „600 miljoni gadu”.

Es nepiekrītu sadaļai par 600 miljoniem gadu, bet viņi toreiz par šīm lietām zināja.

Grāmatā „Senlaicīgā cilvēka mīkla” ir lieliska nodaļa par mazu ierīci,

kas ir atrasta kuģī, kurš ir nogrimis Egejas jūrā apmēram 100 gadus pirms Kristus.

Jūra ir blakus Grieķijai. Kuģim uz klāja bija analogais dators.

Kā gan viņi varēja zināt par analogajiem datoriem 100 gadus pirms Kristus?

Šo ierīci sauc par Antikitēras Mehānismu. The History Channel 2005.gada martā

rādīja pārsteidzošu stundu ilgu raidījumu par šo senatnīgo iekārtu, kas atrasta Grieķijā.

Viņi patiesībā uzbūvēja šīs iekārtas darbojošos paraugu.

Viņi teica, ka pagriežot rokturi, šī iekārta spēja noteikt

planētas un saules atrašanās vietu. Tas būtu kā apbrīnojams dators

kuģa navigācijai. 100 gadi pirms Kristus. Nē, senatnīgais cilvēks nebija primitīvs.

Mūsu muzejā jūs varat dabūt šī senatnīgā āmura kopiju.

Dr. Carl Baugh muzejā atrodas oriģināls. Viņš mums atļāva izveidot tā kopijas.

To atrada 1934.gadā Jaunlondonā, Teksasas štatā.

Sākumā, kad šis āmurs tika atrasts, āmurs (tas, kas bija palicis pāri no āmura) bija pārakmeņojies.

Āmurs tika apskatīts un pēc tam atradēji teica: „Kā šis āmurs var būt akmenī?”

Turklāt, akmens tika datēts ar 400 miljoniem gadu. Tas bija ciets akmens.

Cilvēki, kuri tic evolūcijai, vienkārši teiktu, ka tas pierāda to,

ka citplanētieši apciemoja mūsu planētu pirms 400 miljoniem gadu, un vienam no viņiem izkrita āmurs.

Tas ir viņu loģikas mehānisms, pēc kā tie vadās, taču nekad neiedomāsies, ka visa viņu iedomāta laika skala ir nepareiza.

Viņi nekad to neapsvērs. Āmurā izcirta mazu robu,

lai redzētu, kāda veida metāls tas bija. Tas robs joprojām nav sarūsējis. Tas ir nerūsējoša tērauda tips.

Batelle laboratorijas to analizēja un teica, ka tā sastāvā 96% ir dzelzs, 2.6% hlors un 0.75% sērs.

Un  viņi teica: „Diez vai varētu iegūt šo elementu kombināciju,

ja vien tu to nedari daudz spēcīgāka magnētiskā lauka ietekmē.”

Iespējams, ka pirmsplūdu Zemei bija 8 vai 10 reizes spēcīgāks magnētiskais lauks,

nekā tas mums ir šodien. Šī mazā baterija ir atrasta Irākā.

Diezgan daudz tādu ir atrasts. Par elektrību kādiem bija zināms jau aptuveni pirms 2000 gadiem.

Acīmredzot arī ēģiptieši zināja par elektrību.

Šeit redzat hieroglifu, kurā attēlotas čūskas tādās kā kamerās,

kas pieāķētas pie vada, kurš ved uz kaut kāda veida ģeneratoru.

Ir divas teorijas: viena ir, ka viņi lieto elektrību, lai iebalzamētu vai

kaut ko izdarītu čūskai vai arī viņi lieto elektriskos zušus, lai ražotu elektrību.

Es nezinu, kurā virzienā plūst elektrība, pat nezinu, vai tā vispār ir elektrība.

Taču man liekas, ka mums ir nepareizs priekšstats sakot, ka mūsdienu cilvēks ir gudrs,

bet senatnīgais cilvēks bija muļķis. Es uzskatu, ka senais cilvēks zināja daudz.

Viņi zināja par smadzeņu ķirurģiju. Ir atrasti diezgan daudz šāda veida galvaskausi.

Šo procesu sauc par trepanēšanu. Faktiski tiek griezts kāda galvā.

Un daudzi ir atrasti ar saaugušu caurumu, kas norāda, ka pacients dzīvoja.

Izgriezt caurumu nav liela māksla, uz dažiem senajiem Peru Ika akmeņiem

ir attēls, kurā, izskatās, ir attēlota smadzeņu ķirurģija.

Dr. Dennis Swift, kurš teica runu mūsu treniņnometnē 2004.gadā, ir daži sacietējuša vara instrumenti,

kurus varēja izmantot smadzeņu ķirurģijai vai ķirurģijas laikā.

Senais cilvēks zināja, kā darīt visāda veida darbības ar cilvēku galvām,

citu starpā izgriezt tajās caurumu un tad likt tām sadzīt. Viņi galvām veidoja dīvainas formas.

Viņi acīmredzot veica sirds ķirurģiju, ko var redzēt gravējumos uz dažiem no Ika akmeņiem.

Šeit ir kāds cilvēks ar pievienotu mākslīgo ekstremitāti, tātad viņi arī par to zināja.

Tas varēja būt pirms 2000 gadiem.

Izskatās, ka šī mazā iekārta ir kaut kāda veida tvaika dzinējs.

Viņi varēja zināt par kaut kāda tamlīdzīga veida jaudu pirms 2000 gadiem.

Viņi noteikti zināja par riteni. Ir atrasts šis mazais kaķis, kurš stāv uz riteņiem.

Acīmredzot kāda maza bērna spēļmantiņa. Šāda veida priekšmeti ir atrasti

dažos Inku indiāņu kapos. Viņi noteikti bija gudri, ja ir runa par bioloģiju.

Šis zirneklis, kas ir 46 metrus garš, ir viens no Peru Naskas līniju zīmējumiem.

Par to mēs stāstām otrajā seminārā. Viņi zināja izveidot šo zirnekli bez acīm,

jo tas ir akls. Šāda veida zirneklis ir ārkārtīgi reti sastopams. Viņš ir tikai 3 milimetrus garš

un tas dzīvo alu tumsā Amazonē,

1600 kilometrus attālumā no vietas, kurā ir šis zīmējums.

Viņi patiešām zināja bioloģiju. Viņi zināja uztaisīt vienu kāju garāku par citām.

Tā arī ir pareizi attēlota kāja. Trešā kāja zemāk pa labi labajā pusē.

Šī kāja uz 15 sekundēm pārošanās laikā izaug garāka

un apmaina DNS no šīs kājas gala, un šie cilvēki to zināja.

Tātad viņi nebija muļķi. Piri Reis karte (1513.gads) rāda Antarktīdu bez ledus.

Pirmkārt, kā viņi atrada Antarktīdu? Kā viņi zināja uzzīmēt to uz kartes bez ledus?

Kaut kas bija citādāk. Šo metāla lodi atrada Dienvidāfrikā.

Tai ir trīs paralēlas rievas ap ekvatoru.

Taču to atrada tā sauktajā Prekembrija iezī, kurš tiek datēts ar 2.8 miljardiem gadu.

Protams, es nepiekrītu sadaļā par 2.8 miljardiem gadu.

Šis, visnotaļ droši, ir cilvēka artefakts, kurš atrasts iezī ar pieņemto vecumu – 2,8 miljardu gadu.

Taču drīzāk, lai uzdotu jautājumu – „varbūt tas nav 2 miljardus gadus vecs?”,

cilvēkiem kā Michael Cremo, kurš uzrakstīja lielisku grāmatu par tāda veida lietām,

ko sauc par OopArts – ārpus konteksta artefakti (out-of-place artifacts), ir cita atbilde.

Viņš pēta šāda veida lietas. Pašlaik viņš ir hinduists.

Michael Cremo ir grāmata „Cilvēces rases apslēptā vēsture” (The Hidden History of the Human Race)

Viņš saka, ka šis pierāda to, ka pirms 2.8 miljardiem gadu Zemi apciemoja citplanētieši.

Drīzāk jau būtu jāuzdod jautājums – varbūt visa ģeoloģiskā tabula ir nepareiza.

Es nezinu, kādēļ tas tā notiek. Viņiem vienkārši nav atļauts uzdot tādu jautājumu.

Šī grāmata ir mūsu Pensakolas muzejā, ja vēlaties to palasīt.

Šeit ir miezeris un piesta, ar kuriem saberza kviešus un kukurūzu miltos.

Problēma ir, ka to atrada iezī, kura iedomātais vecums ir 33 – 55 miljonus gadus vecs –

tas ir vēl ilgi pirms cilvēks parādījās. Tad ko jūs secināsiet? Un atkal – citplanētieši pabija šeit, uz mūsu planētas.

Ir atrastas šādas mazas spirāles, un apbrīnas vērts ir fakts, ka tās ir izgatavotas no volframa,

kas ir ļoti sarežģīti apstrādājams metāls un ļoti sarežģīti rafinējams.

Šo spirāļu diametrs ir 0,003 milimetri

un ir atbilstošs pilnīgai Zelta Vidusceļa attiecībai – to pašu lietoja Fibonači skaitļu virknē: 1 līdz 1.618

Kā viņi par to zināja? Daudz šādu spirāļu ir atrastas Krievijā.

Es noteikti vēlētos kādu no šīm pārsteidzošajām spirālēm savam muzejam.

Internetā par šo tēmu ir ļoti daudz dažāda veida informācijas.

Kā ar piramīdu? Kurš uzcēla Lielo Piramīdu?

Ja mēs uzskatām, ka senais cilvēks bija muļķis, kā gan viņi uzcēla Lielo Piramīdu?

Tā vien izskatās, ka oriģinālajai ir 66 kopijas. Izskatās, ka visā pasaulē pavisam kopā ir 67 šādas milzīgas akmens piramīdas.

Kurš tās uzcēla un kādēļ? Par kopijām īpaši daudz jautājumu nav.

Tie bija ēģiptieši vai Dienvidamerikas Maiju indiāņi u.t.t. Taču kurš uzcēla oriģinālo?

Oriģinālo piramīdu bieži sauc par Lielo Piramīdu.

Tā ir daudz lielāka par pārējām piramīdām. Un tā ir ļoti atšķirīga ar to, ka

tajā nav atrasti uzraksti, izņemot dažas atzīmes, kuras acīmredzot atstāja celtnieki.

Piemēram, uzliec šo akmeni uz šī akmens.

Taču visās pārējās piramīdās ir visāda veida hieroglifi,

piemēram, faraona varenības pasludināšana.

Taču Lielajā Piramīdā, kas līdz šim ir vislielākā celtne uz pasaules, nav uzrakstu.

Kas to uzcēla? Kādēļ tā tika uzcelta?

Par Lielo Piramīdu ir četras teorijas, kuras sadalās divās kategorijās.

Viena teorija apgalvo, ka to pirms plūdiem uzcēla kādi dievbijīgi cilvēki,

tie varēja būt Ādams un Ēnohs. Es nezinu, taču tās būtība bija saglabāt kādas senas zināšanas.

Piramīdā ir kādas pārsteidzošanas matemātiskas formulas, kā,

piemēram, augstuma un pamatnes dalījuma reizinājums ar divi ir pī vērtība.

Lielajā Piramīdā ir iebūvēts daudz dažādu pārsteidzošu matemātisko formulu.

Tātad pirmā teorija apgalvo, ka to pirms plūdiem uzcēla dievbijīgi cilvēki.

Otrā teorija saka, ka to pirms plūdiem uzcēla pagāni.

Tai vienkārši bija pagāniska struktūra, sava veida templis pielūgšanai vai kam tādam.

Trešā teorija saka, ka to uzcēla dievbijīgi cilvēki pēc plūdiem.

Un ceturtā teorija saka, ka to pēc plūdiem uzcēla pagāni.

Visai ticams, ka to necēla plūdu laikā. Es domāju, ka mēs visi tam piekrītam.

Tas nebija labākais brīdis piramīdas celšanai.

Es tā kā vairāk tiecos uz teoriju numur viens, bet es nebūšu dogmatisks attiecībā uz šo teoriju.

Es uzskatu, ka kāds dievbijīgs cilvēks (iespējams, Ēnohs), uzcēla Lielo Piramīdu, lai saglabātu Evaņģēlija vēsti.

Protams, Ādamam nebija Bībele. Tādēļ, iespējams, Dievs Evaņģēlija vēsti deva viņiem ierakstītu zvaigznēs.

Tā uzskata daudzi cilvēki un es arī tā kā tiecos tam ticēt,

bet es labprāt par to diskutētu. Arī Noa nebija Bībele

un, ja kupols vairs nebija, kas viņus pasargāja,

un kas, visticamāk, pastiprināja gaismu, lai viņi laikā pirms plūdiem varētu labāk saskatīt zvaigznes.

50 līdz 75 centimetrus biezs ledus, sakompresējies superaugstā kupolā,

par kuru mēs runājam otrajā video, ļautu daudz vieglāk

saskatīt zvaigznes, un patiesībā viņi dzirdēja zvaigžņu mūziku – zodiaku.

Tā ir viena no teorijām. Bet Noa nebija Bībeles – viņam bija dažas nodaļas,

“jo Ādams patiesībā uzrakstīja daļu no 1. Mozus grāmatas.                                                           “

Un mēs to apskatām toledoth diskusijā, kas drīz iznāks.

Tātad Dievs viņiem Evaņģēliju deva akmenī. Tas sludina labu.

Es nezinu, vai tā ir patiesība vai nē. Tur mēdz būt Evaņģēlijs zvaigznēs,

Tad Evaņģēlijs akmenī, un šodien mums Evaņģēlijs ir Rakstos.

Tagad pieņemsim, ka tajā var būt kāda patiesība, un no tā virzīsimies tālāk.

Ja tā nav, tad es nezaudēšu nenieka miega. Bet Lielā piramīda ir apbrīnojama konstrukcija.

Vēl joprojām tā ir lielākā ēka uz planētas.

Tā ir lielākā būve pasaulē. Kopš tā laika neko lielāku cilvēks nav uzcēlis.

Kādi cilvēki domā, ka Jesajas 19:19 ir runa par piramīdu.

„Tanī dienā stāvēs Tam Kungam altāris pašā Ēģiptes zemes vidū,

un piemiņas stabs pie zemes robežām. Abi tie būs Tam Kungam Cebaotam par zīmi un liecību Ēģiptes zemē.”

Ir diezgan nedaudzi cilvēki, kuri domā, ka tā ir Lielā piramīda.

Tāpēc, ka notika mācība, Ēģipte sadalījās divās karalistēs, ziemeļu un dienvidu

karalistēs, un tās karoja, apmēram kā Pilsoņu karš.

Un šī piramīda ir tieši uz robežas.

Un tad, kad tās tika apvienotas, tā sakarā ar to tagad bija tieši pa vidu.

Tātad tā ir gan uz robežas, gan tieši pa vidu. Citādāk kā būve varētu būt tāda?

Protams, tagad Jehovas liecinieki ir kļuvuši traki ar piramīdu.

“Ir visāda veida Jehovas liecinieku grāmatas, kas saka:                                    “

„Oho, šis  pareģo visu, un pierāda, ka Jehovas lieciniekiem ir taisnība.”

Un viņi to noved līdz īstām galējībām.

Un ir pieejamas daudzas grāmatas par piramīdu, dažas no kurām ir pavisam trakas.

Bet tās ir ļoti interesanti lasīt.

Piramīda ir milzīga celtne. Tā iet uz augšu četrās pusēs un augšējais akmens nekad nav ticis uzstādīts.

Ja jūs aplūkojat diagrammu šeit, ir tikai vienas durvis, kas ved iekšā piramīdā.

Un neviens tās nevarēja atrast līdz pat 800. gadam pēc Kristus dzimšanas.

Šī piramīda tur ir bijusi tūkstošiem gadu, un neviens nevarēja atrast ceļu iekšā tajā.

Visbeidzot 800. gadā pēc Kristus daži arābi dabūja āmuru un kaltu un sāka izdauzīt caurumu

un izkala ceļu iekšā piramīdā. Viņi kala un kala mēnešiem ilgi.

Vīrs turpināja teikt saviem strādniekiem: „Tur iekšā būs daudz zelta.

Jūs visi būsiet bagāti.” Visbeidzot, pēc daudzu mēnešu kalšanas,

Visi sāka piekust no cauruma rakšana akmenī, jo tas bija ciets akmens.

Viņi bija tuvu tam, lai padotos, un viņi izdzirdēja akmens krišanas troksni.

Viņi teica: „Tas nāca no turienes. Kalsim tur.”

Viņi kala tur, un viņi trāpīja pārejai pa vidu

Un tad viņiem bija jāstrādā atpakaļgaitā, lai atrastu durvis.

Ja viņi zinātu, kur tas bija , viņi varētu vienkārši iet tālāk un atgrūst tās vaļā.

Bet neviens nevarēja atrast šīs durvis. Vienreiz viņi iegāja piramīdā un attēloja tās karti,

Jūs redzat, ka ieeja ir tur, kur ir A. Tajā ir tikai viena ieeja.

Tas jūs uzreiz noved tieši uz plata ceļa lejā uz bedri.

Pie burta C jūs varat izvēlēties nogriezties un iet augšup pa E kanālu uz šauru ceļu,

kas ved uz karaļa istabu. Tātad jūsu izvēle ir platais ceļš,

kas ved uz bedri vai šaurais ceļš, kas ved uz karaļa istabu.

Tagad mazliet sprediķosim. Izklausās, ka tur ir mazliet no Evaņģēlija.

Ja tu nokļūsti karaļa istabā, tu nokļūsti tukšā kapā,

kur neviens nekad nav satrūdējis, un tā ir uz 50tās akmeņu rindas.

Tur ir liela galerija, kur pa ceļam ir zīmes.

Daži tic, ka šajās zīmēs, ja mēs ejam ar piramīdas collām,

kas ir nedaudz lielākas nekā mūsējās collas, katra apzīmē gadu.

Viņi saka, ka galvenie notikumi, tādi kā 1. Pasaules karš un 2. Pasaules karš, ir atzīmēti.

Platais ceļš, šaurais ceļš, karaļa istaba, bedre, tukšais kaps u.t.t.

Es neesmu to pārbaudījis, bet man ir teikts, ka šim tukšajam kapam ir tāds pats tilpums

kā Derības šķirstam. Jūs ņemat garumu, reizināt ar platumu, reizināt ar augstumu

un tas ir vienāds ar Derības šķirsta tilpumu. Varbūt kāds to varētu pārbaudīt un paziņot man.

Bet oriģināli piramīda bija klāta ar 144 000 gludi noslīpētiem bloka akmeņiem.

Katrs no tiem svēra apmēram, viņi teica, 10 tonnas.

Tie tik cieši saderēja kopā, ka daudzos gadījumos jūs pat nevarētu atrast starpslāni.

Man ir teikts, ka visos gadījumos jūs pat nevarat papīra sloksni dabūt starp tiem.

Vai jūs varat iedomāties 10 tonnu smagus akmeņus, kas tik cieši sader kopā,

Ka jūs pat nevarat dabūt papīra sloksni starp tiem. Nekāda java.

Šodien mēs būvējam ķieģeļu sienas un liekam javu starp tiem,

un jūs varat paskatīties uz ķieģeli uz mājas šeit,

un daži no tiem ir taisni un daži no tiem ir ne tik taisni.

Ķieģeļu kārtas tiek liktas mazliet steigā.

Lielās piramīdas akmeņi ir masīvi. Viņi pat nelietoja javu,

un tie nevainojami sader kopā. Augšējais akmens nekad netika uzstādīts.

Un cilvēki, kuri māca, ka piramīdā ir kristīgi principi,

saka, ka tas attiecas uz skaitli 144 000 Atklāsmes grāmatā 7.

Bībele arī runā par visu ķermeni savienotu kopā (Efeziešiem 4). Tas ir,

iespējams, vēl vairāk pierādījums tam, ka tur ir kāds kristīgs simbolisms.

Mateja 21:42 runā par galveno stūrakmeni, ko celtnieki noraidīja.

Lielajai piramīdai nekad nav bijis galvenā stūrakmens.

Iedomājieties pasaulē lielāko, visprasmīgāk uzcelto celtni pasaulē, bet bez stūrakmens.

Kāpēc viņi apstājās, kad iztrūka tikai viens akmens. Kāpēc viņi nepabeidza savu darbu?

Par to ir dažas teorijas, bet Marka 12:10 runā par akmeni, ko celtnieki noraidīja.

Lūkas 20:17 sacīts, ka  akmens, ko celtnieki noraidīja, ir tas pats, kas

kļuvis par stūrakmeni. Tas acīmredzami attiecas uz Jēzu Kristu.

Daniela grāmatā ir teikts par akmeni, kas tika izgriezts no kalna bez rokām

un satrieca attēlu uz tā pēdas. Vai šis akmens varētu būt Jēzus Kristus,

kas uzcels savu valstību šeit uz zemes?

Atklāsmes 21:2 runā par Jauno Jeruzalemi, kas nāks no Dieva no debesīm.

“Ir tādi, kuri māca, ka Jaunās Jeruzalemes pilsēta būs skaidra kā kristāls, “

četri kvadrāti un 12 000 astotdaļjūdzes, Tas ir 1 379 jūdzes (2000 km).

Tātad tur būs pilsēta (2000 km) 1400 jūdzes uz 1400 jūdzēm uz 1400 jūdzēm.

Un visi pieņem, ka tas būs kubs. Varbūt, es nezinu. Bet varbūt tā ir piramīda.

Tādēļ, ka tā ir konstrukcija, tai varētu būt arī šīs dimensijas

un tās būtu četros kvadrātos, ja tā būtu piramīda, piramīdām ir tikai viens stūrakmens,

tieši augšā, turpretim citām konstrukcijām būtu četri.

Tātad ir tādi, kuri māca, ka Jaunā Jeruzaleme būs

Lielās piramīdas formā. Jēzus ir galvenais Stūrakmens,

un Viņš ir pasaules gaisma. Un, ja visa lieta ir tik skaidra kā kristāls,

caurspīdīga, gaisma iet tieši cauri. Tādēļ Viņš ir gaisma.

Pirmie 13 Bībeles panti sākas ar faktu, ka zemei ir gaisma,

bet tai nav saules. Pēdējie 26 panti Bībelē mums saka to, ka pasaulei atkal ir gaisma,

bet tai nav saules. Tādēļ Viņš ir gaisma. Un tā, varbūt Lielā piramīda

ir tam simbols. Man ir laba grāmata par to, ja jūs to vēlaties izlasīt.

Un, ja kaut kas no tā ir patiesība, ir acīmredzami, ka Sātans to sagrozītu savā labā,

un piramīda uz aizmugurējās daļas uz jūsu dolāra naudaszīmes ir Masonic Lodge simbols,

kas kā trīspadsmit akmeņu rindas reprezentē 13 pakāpes Blue Lodge.

Galvenais stūrakmens vēl nav vietā, un daudzi cilvēki saka, ka tas reprezentē Luciferu.

Viņš nonāks lejā un dibinās savu valstību.

Kad beigās patiesībā Dievs nodibinās Savu valstību. Kurš ir pareizs?

Es it kā sliecos uz pirmo teoriju (dievbijīgi cilvēki uztaisīja to), bet es negribētu būt dogmatisks.

Bībele nav skaidra. Nākamais jautājums, mācību grāmatās bieži vien ir mācīts, ka pasaule bija karsta, kausēta masa.

Šajā zemes zinātnes grāmatā ir teikts: „Kad zeme veidojās, tā bija karsta un tur bija lieli burbuļojošas lavas baseini.”

Ir labi zināms, ka Bībelē 1. Mozus grāmatā 1. nodaļā ir teikts: „Dieva gars lidinājās virs ūdeņiem.”

Tātad vai zeme bija karsta, kausēta masa un tā lēnām atdzisa miljardiem gadu ilgā laikā?

Vai arī tā tika radīta zem ūdens, kas, protams, nozīmē to, ka tai vajadzēja būt mazāk nekā 212 grādus (100 °C) karstai.

Tā nav karsta kausēta masa. Kāds kļūdās. Vai nu Bībele kļūdās vai mācību grāmatas.

Kāda ir patiesība par šo jautājumu?

Viena no precīzākajām grāmatām par šo tematu ir grāmata, uz kuru mēs atsaucāmies iepriekš,

ko ir sarakstījis Robert Gentry ar nosaukumu „Radīšanas Sīkais Noslēpums”.

Viņš pavadīja daudzus gadus studējot radioaktīvā polonija oreolus, kas ir sīki gredzeni,

kurus var saskatīt tikai ar mikroskopu. Katrs granīta veids visā pasaulē

satur šos mazos radioaktīvā polonija oreolus, mazus, sīkus apļus klintī.

Kas tie ir? Kad polonijs, viens no elementiem periodiskajā tabulā,

sairst, kļūstot radioaktīvs zemākā līmenī, tas izsūta nelielus fragmentus

līdzīgi kā sīka rokas granāta. Problēma ir tāda, ka polonijam ir ļoti, ļoti neilgs pussabrukšanas laiks -

kā 0, 164 no sekundes, tātad, ja tas notiktu karstā kausētā akmenī,

polonijs sairtu, izveidotu nelielu oreolu un akmens kļūtu šķidrs,

tātad tas pazustu, tas aizplūstu prom. Tieši tāpat kā salūts

no 4. jūlija svinībām nepaliktu debesīs visu gadu.

Salūts uziet gaisā, uzsprāgst, izveido mazu gredzenu un tad nokrīt lejā.

Bet, ja tu varētu uzspridzināt rokas granātu milzīgā želejas klucī,

fragmenti izplatītos uz āru, pieliptu un saglabātos.

Vienīgais veids, kā varētu saglabāt gredzenu, oreolu, būtu to darīt

iekš kaut kā tāda kā milzīga želejas kluča vai kaut kā, kas ir jau ciets.

Veids, kādā saglabāt visus šos mazo polonija oreolus, kas ir atrasti visā pasaulē,

ir to darīt, kad klints jau ir cieta. Robert Getry rakstīja visa veida rakstus

par šiem radioaktīvā polonija oreoliem, sakot: „Lūk šie ir norādījumi uz to, ka zeme nekad nav bijusi karsta, kausēta masa.”

Granīts ir interesants akmens. Es nedomāju, ka kāds zina, kā granīts ir veidojās.

Ja izkausē granītu un ļauj tam atdzist, tas nepārvēršas atpakaļ par granītu.

Tas pārvēršas par riolītporfīru. Jūs varat redzēt riolītporfīra attēlu šeit.

Tātad visiem granītiem ir šie polonija oreoli.

Ko tas nozīmē? Acīmredzami granīts bija oriģinālais izveidotais pamatakmens.

Tas bija oriģinālā izveidotā klints. Tas ir vienīgais man zināmais veids, kā iegūt šos mazos oreolus

Jūs varat parunāt ar Robert Gentry; viņa mājas lapa ir: http://www.halos.com

un uzzināt vairāk šī temata tehnisko informāciju.

Es domāju, ka pierādījumi liecinātu par to, ka zeme nekad nav bijusi karsta, izkausēta klints.

Nova TV programmā, 2005. gada vasarā viņi izdeva rakstu,

kurā viņi teica: „ Skābeklis 18, kas tika atrasts 4,4 miljardus gadu vecos  cirkonos,

uzrāda, ka tas ir bijis saskarē ar lielu daudzumu ūdens.” Kādēļ viņi to nesaprot?

Ja šie mazie cirkona kristāli, kas ir ļoti, ļoti sīki,

rāda mums, ka tiem ir bijusi saskare ar lielu daudzumu ūdens pirms 4.4 miljardiem gadu,

kam es nevienu sekundi neticu. Bet viņu pašu pierādījumiem ir jāparāda viņiem, ka

Zeme nekad nav bijusi karsta, izkausēta masa – nekad.

Bieži semināros man jautā par globālo sasilšanu. Vai zeme tiešām kļūst karstāka?

Es nezinu. Tagad es esmu uz tās dzīvojis 53 gadus. Man tā šķiet tāda pati, kāda visu laiku ir bijusi.

Protams, tas ir īss laiks salīdzinājumā ar lielo bildi.

Saskaņā ar Korintiešiem 10:26 „Zeme pieder Dievam.” Pasaule pieder Dievam.

Psalmā 8:5 ir teikts „Kad es skatu debesis….” Dievs radīja debesis,

un Viņš radīja cilvēku, lai viņš valdītu pār tām. Mūsu pienākums ir būt nomniekiem.

Dievs ir īpašnieks. Dievs ir saimnieks. Mēs esam nomnieki.

Mūsu darbs ir rūpēties par Viņa zemi. Tā nepieder mums, bet mums par to ir jārūpējas.

Tā pieder Viņam. Tagad Karls Marks savā Komunisma Manifestā

sniedza desmit veidus, lai iznīcinātu kapitālistu valsti un pārvērstu to par komunistisku valsti.

Pirmais punkts bija iznīcināt privātīpašumu. Tas bija būtiskākais, lai iznīcinātu kapitālismu.

Nevienam netika atļauts, ka tam pieder privātīpašums. Ja jūs lasāt Bībeli, 3. Mozus grāmatā 25:10

ir teikts, ka katrā 50tajā gadā viņiem ir Jubilejas gads.

Viņi pasludina brīvību pa visu zemi, un visiem tiek atgriezts atpakaļ viņu īpašums.

Ir liela saistība starp brīvību un to, ka tev pieder īpašums.

Redziet, ja tev tas pieder, tu to kontrolē. Tātad, ja Dievs radīja zemi, Viņam tā pieder. Viņš to kontrolē.

Un Viņš atļauj cilvēkam to lietot Viņa slavai. Un ir tādi, kuriem šī ideja nepatīk.

Tādi cilvēki kā Karls Marks domā, nē, pasaule pieder mums.

Un mēs to kontrolējam. Dieva nav.

Bet 1. Ķēniņu grāmatā 4:25 ir runāts par to, ka tev pieder vīna koks, pašam savs vīģes koks.

Sālamana pamācībās 5:15 ir teikts: „Dzer ūdeni pats no savas bedres, un lai tavas upes iztek no tava paša akas!”

Privātīpašums ir būtiskākais brīvībai.

Un Peter Berle saka: „Mēs noraidām privātīpašuma ideju.”

Bērniem šodien skolā ir solījumi, tādi kā šie.

Sauc to par dumju, bet tādas lietas kā šī ir uz sienām daudzās publiskajās skolās.

„Es apsolu lojalitāti zemei, ko es mīlu un uz ko paļaujos

un visai dzīvībai uz zemes, debesīs un jūrā, kas ir tikpat liela zemes daļa kā es.”

Šajā ir teikts: ”Es apsolu lojalitāti pasaulei rūpēties par zemi, jūru un debesīm,

godināt katru dzīvu lietu ar mieru un taisnīgumu visur!”

Jacob Bredsten izstāstīja man, ka, kad viņš bija trešajā klasē Džonšvilles Pamatskolā

Bleinā (Blaine), viņa skolotāja Ms. Klophockhy, noņēma nost Amerikas karogu

un lika bērniem dot solījumu zemei tā vietā.

Vai jūs varat iedomāties? Zēni un meitenes, mēs šodien dosim solījumu zemei.

Jūs zināt, puse no multfilmām, ko rāda sestdienu rītos tādas ir.

Iznīcini ļaunos vecos kapitālistus, kuri iznīcini pasauli un glāb planētu.

Kapteinis Planēta. Ir visāda veida multenes, kas ir veidotas, lai liktu pasaulei

domāt, ka mums ir jāglābj zeme. Es esmu pret piesārņojumu,

un es esmu pret nevajadzīgu lietu iznīcināšanu.

Bet patiesais vides aizsardzības kustības mērķis

un šīs lielās bailes par globālo sasilšanu nav tāpēc, lai glābtu zemi.

Mērķis ir iedibināt Komunistu pamatprincipu nr. 1: Iznīcināt privātīpašumu.

Viņi grib panākt to, lai tev ir jālūdz atļauja, lai tu varētu nocirst koku savā īpašumā.

Kādam vīram Kalifornijā bija koks, kas auga iekšā viņa mājā

un tas spieda priekšējo verandu. Māja bija 100 ar kaut ko gadus veca.

Koks bija iestādīts un tas iebruka priekšējā verandā.

Viņš aizgāja, lai saņemtu atļauju koku nocirst.

Viņi teica, ka viņš nedrīkst nocirst koku, jo koki ir aizsargājami.

Viņš teica: „Tad man ir nepieciešama atļauja, lai rekonstruētu manu verandu.

Viņi teica: „Nē, māja ir 100 gadus veca. Tā ir vēsturiska ēka.

Jūs nevarat rekonstruēt verandu.”

Bet ir ļoti laba grāmata par globālās sasilšanas jautājumu,

ja jūs vēlaties palasīt vairāk. Tās nosaukums ir „Fakti ne Bailes” (“Facts not Fear”).

Es neesmu priecināts, ka tā ir pieejama daudzās vietās, bet Marilyn Quail, Dan Quail’s sieva,

bijusī viceprezidente uzrakstīja priekšvārdu tai. Kādi ir patiesie pierādījumi par globālo sasilšanu?

Jūs varat tajā ieskatīties, ja jūs vēlaties.

Tā ir mūsu bibliotēkā vai arī jūs varat pasūtīt savu, ja vēlaties.

Viņi rakstīja žurnālos, ka „ cilvēku izveidots lietus mežs apmulsina zinātniekus.”

Viņi rakstīja: ”Cilvēku izveidots lietus mežs, kuram būtu jāaug un jāattīstās tūkstošgades laikā

ir apmulsinājis zinātniekus, izaugot tikai 150 gados.”

Šis planētas un šo seno lietus mežu iznīcināšanas bizness,

ak, tas, ka mēs iznīcinām pasauli un debesis krīt uz mums, manuprāt, ir  blēņas.

Ir ļoti daudzi vides aizstāvji, kuri ir patiesi un ļoti inteliģenti un ļoti kļūdaini domājoši.

Un viņi mēģina izcīnīt nepareizo cīņu. Tā ir patiesība, ka daži cilvēki ļaunprātīgi izmanto dabu,

un kad kāds izgāž ķimikālijas straumes no manas mājas,

es iešu un iesūdzēšu tiesā un teikšu, lai viņi nemet to manā ūdens apgādes sistēmā.

Tas ir labi. Bet, ja ir vides problēma, vai valdībai to vajadzētu atrisināt?

Parādiet man kaut ko, ko viņi ir atrisinājuši? Ja viņi to atrisinās,  tas maksās desmit reizes vairāk

nekā tam vajadzētu maksāt un iespējams, ka tas vēl joprojām nebūs kārtībā. Lai gan es ticu globālajai sasilšanai.

Bībelē Atklāsmes grāmatā 16 ir teikts: „Ceturtais eņģelis ļāva vaļu dusmām pret sauli;

Un viņam bija dota vara apdedzināt cilvēku ar uguni.”

“Globālā sasilšana būs. Tā vēl nav notikusi. Drīz tā nāks pilsētā netālu no jums.                                                    “

Lai iegūtu vairāk informācijas: Creation Science Evangelism, P.O. Box 37338, Pensacola, FL. 32526 USA

Vai zvaniet mums uz numuru: 1-850-479-3466. Vai apmeklējiet mūsu mājas lapu http://www.drdino.com.

7A semināra beigas – Dr. Kent Hovind – http://www.drdino.com – [Ed.13.5]

Avots: http://yes-23.com/other/albert-einstein-god-vs-science/

Tulkotāja piezīme: tas, vai students bija Alberts Einšteins (kā to uzskata šī raksta publicētāji), nav skaidri zināms, taču saruna kā tāda ir ļoti interesanta pati par sevi.

Profesors: Ļaujiet man izskaidrot, kāda zinātnei ir problēma ar reliģiju.

(Filozofijas profesors, ateists, uz brīdi pārtrauc uzsākto runu, paskatās uz auditoriju un liek vienam no jaunajiem studentiem piecelties.)

Profesors: Vai tik tu, dēls, neesi kristietis?
Students: Jā, kungs!
Profesors: Tātad tu tici DIEVAM?
Students: Protams, jā!
Profesors: Vai DIEVS ir labs?
Students: Protams.
Profesors: Vai DIEVS ir visuvarens? Vai DIEVS var izdarīt visu?
Students: Jā.
Profesors: Vai tu esi labs vai ļauns?
Students: Bībele saka, ka esmu ļauns.

(Profesors uzskatāmi paņirdz.)

Profesors: Aha! Bībele! Lūk, viens uzdevums tev. Pieņemsim, ka šeit ir kāds slims cilvēks un tu viņu varētu izārstēt. Tu to vari izdarīt. Vai tu viņam palīdzēsi? Vai tu mēģināsi palīdzēt?
Students: Jā, kungs, es palīdzētu.
Profesors: Tātad tu esi labs…!
Students: Es tā neteiktu.
Profesors: Bet kādēļ, lai tā neteiktu? Tu palīdzētu slimam cilvēkam, ja varētu. Vairums no mums to darītu, ja varētu. Taču Dievs to nedara.

(Students neatbild.)

Profesors: Mans brālis bija kristietis un viņam bija vēzis. Viņš nomira, lai gan lūdza JĒZU, lai Viņš dziedina viņu. Kā tad JĒZUS var būt labs? Nu, vai vari atbildēt?

(Students turpina klusēt.)

Profesors: Tu nevari atbildēt, vai ne? Sāksim no jauna, jaunais cilvēk! Vai DIEVS ir labs?
Students: Jā.
Profesors: Vai sātans ir labs?
Students: Nē.
Profesors: No kurienes ir sātans?
Students: No… DIEVA …
Profesors: Tieši tā! Saki man, dēls – vai šajā pasaulē ir ļaunums?
Students: Jā.
Profesors: Ļaunums ir visur, vai ne? Un DIEVS taču radīja visu. Pareizi?
Students: Jā.
Profesors: Tātad, kurš radīja ļaunumu? Ja DIEVS radīja visu, tad DIEVS radīja ļaunumu, jo ļaunums pastāv un saskaņā ar principu, kas pēc mūsu darbiem nosaka, kas mēs esam, sanāk, ka Dievs ir ļauns.

(Students atkal neatbildēja.)

Profesors: Vai ir slimības? Netikumība? Naids? Neglītums? Visas šīs šausmīgās lietas pastāv šajā pasaulē, vai ne?
Students: Jā, kungs.
Profesors: Tātad, kurš tās radīja?

(Studentam nebija ko atbildēt.)

Profesors: Saki man, kurš tās radīja?

(Auditorija bija kā hipnotizēta. Profesors pievēršas citam studentam.)

Profesors: Saki man, dēls, vai tu tici Jēzum Kristum?
Students: Jā, kungs!

(Profesors apstājas.)

Profesors: Zinātne saka, ka tev ir 5 maņas, kuras tu lieto, lai identificētu un novērotu apkārtējo pasauli.  Saki man, dēls – vai jebkad esi redzējis JĒZU?
Students: Nē, kungs.
Profesors: Pastāsti mums, vai esi jebkad dzirdējis savu DIEVU?
Students: Nē, kungs.
Profesors: Vai esi kādreiz sajutis savu DIEVU, pagaršojis savu DIEVU, apostījis savu DIEVU? Vai tev vispār ir bijusi kaut kāda maņu uztveres pieredze attiecībā uz DIEVU?
Students: Nē, kungs. Baidos, ka nebūs bijusi gan.
Profesors: Un tomēr tu vēl tici Viņam?
Students: Jā.
Profesors: Saskaņā ar Empīriskuma, Pārbaudāmības un Demonstrējamības noteikumiem zinātne saka, ka tavs DIEVS neeksistē. Ko tu par to teiksi, dēls?
Students: Neko, man ir tikai man ticība.
Profesors: Jā, ticība. Un tā arī ir zinātnes problēma attiecībā uz DIEVU. Nav nekādu pierādīju, tikai TICĪBA.

(Students klusi pieceļas kājās, mazliet paklusē un tad pats uzdod jautājumu.)

Students: Profesor, vai ir tāda lieta kā siltums?
Profesors: Jā.
Students: Un vai ir tāda lieta kā aukstums?
Profesors: Jā.
Students: Nē, kungs. Nav gan.

(Pēc šī notikumu pavērsiena lekciju telpa kļuva pavisam klusa un arī profesors ieinteresēti paskatījās uz studentu. Students turpināja skaidrot.)

Students: Kungs, Jūs varat iegūt daudz siltuma, pat vēl vairāk siltuma, supersiltumu, megasiltumu, mazliet siltuma vai nekādu siltumu. Bet mums nav nekā tāda, ko sauc par aukstumu. Mēs varam sasniegt 272 (Celsija skala) grādus zem nulles, kas savukārt nozīmē, ka nav siltuma, un mēs nevaram iegūt zemāku temperatūru. Nav tādas lietas kā aukstums, citādi mēs varētu iegūt vēl aukstāku aukstumu nekā mīnus 272 grādi.
Ikvienā ķermenī vai objektā var izpētīt, kad tam ir vai arī kad tas pārvada enerģiju. Un siltums ir tas, kas dod ķermenim vai matērijai enerģiju vai arī pārraida to. Absolūtā nulle (-272 C) ir pilnīga siltuma neesamība. Aukstums vienkārši ir vārds, ko mēs lietojam, lai pateiktu, ka nav siltuma. Mēs nevaram izmērīt aukstumu. Siltumu mēs varam izmērīt ar siltuma mērvienībām, jo siltums ir enerģija. Aukstums nav pretējs siltumam, cienītais, bet tikai tā neesamība.
(Ļoti dziļš klusums lekciju zālē. Krītošas pildspalvas troksnis bija pielīdzināms āmura sitienam.)

Students: Profesor, kā ar tumsu? Vai ir tāda lieta kā tumsa?
Profesors: Jā! Kas tad ir nakts, ja nav tumsas?
Students: Kungs, Jūs atkal kļūdāties. Tumsa nav kaut kas, bet kaut kā neesamība. Jums var būt blāva gaisma, normāla gaisma, spoža gaisma un ļoti spoža gaisma. Taču, ja pastāvīgi nav gaismas, tad nav nekā un to sauc par tumsu. Mēs taču ar šo vārdu to tā arī apzīmējam, vai ne? Realitātē tumsas nav. Ja būtu, tad būtu iespējams padarīt tumsu vēl tumšāku, vai tad nē?

(Profesors studenta priekšā sāka smaidīt, nodomājot, ka šis būs interesants semestris.)

Profesors: Jaunais cilvēk, uz ko Jūs tēmējat?
Students: Kungs, es domāju, ka Jūsu filozofiskā premisa ir kļūdaina no paša sākuma un līdz ar to arī slēdzienam ir jābūt kļūdainam.

(Profesora sejā pārsteiguma moments nebija noslēpjams.)

Profesors: Kļūdaina? Vai varat paskaidrot, kā tieši kļūdaina?
Students: Kungs, Jūs darbojaties ar duālisma premisu. Jūs apgalvojat, ka ir dzīvība un pēc tam ir nāve, labs DIEVS un ļauns DIEVS. Jūs aplūkojat DIEVA jēdzienu kā kaut ko ierobežotu, kā ko tādu, ko varam izmērīt. Kungs, zinātne pat nevar izskaidrot, kas ir doma. Zinātne lieto elektrību un magnētismu, taču nekad nav to redzējusi, nav pat daudz maz pilnīgas sapratnes ne par vienu no šīm lietām. Aplūkot nāvi kā ko pretēju dzīvībai nozīmē ignorēt faktu, ka nāve kā materiāla lieta nevar pastāvēt.
Nāve nav kaut kas pretējs dzīvībai: tikai tās neesamība. Pasakiet man, profesor, vai Jūs studentiem mācat, ka viņi ir cēlušies no pērtiķa?

Profesors: Ja Jūs norādāt uz dabisko evolūcijas procesu, tad, protams, jā – es to mācu.
Students: Vai esat kādreiz ar savām paša acīm novērojis evolūciju?

(Profesors, nojaušot, uz kurieni virzās saruna, turpināja smaidīt un pakratīja galvu. Patiešām semestris būs ļoti labs.)

Students: Neviens nekad nav novērojis evolūcijas procesu darbībā un pat nevar pierādīt, ka šis process ir joprojām notiekošs. Vai Jūs, kungs, nemācat savu viedokli? Vai tad nesanāk, ka neesat zinātnieks, bet sludinātājs?

(Auditorijā sākās liela kņada. Students klusēja līdz kņada norima.)

Students: Vai šeit auditorijā ir kāds, kurš jebkad ir redzējis profesora smadzenes?

(Auditorijā pēkšņi pāršalca smieklu vētra.)

Students: Vai šeit ir kāds, kurš jebkad ir dzirdējis profesora smadzenes, sajutis tās, pieskāries vai saodis tās? Izskatās, ka neviens to nav izdarījis. Tātad, saskaņā ar nostiprinātajiem Empīrisma, Stabilitātes, Demonstrējamības protokola noteikumiem, zinātne saka, ka Jums, kungs, nav smadzeņu. Ar visu cieņu, kungs, bet kā mēs varam ticēt Jūsu lekcijām?

(Telpā bija klusums. Profesors ar neaprakstāmu sejas izteiksmi blenza uz studentu.)

Profesors: Man liekas, ka Jums nāksies to pieņemt ticībā.
Students: Tagad Jūs atzīstat, ka ir tāda TICĪBA un, patiesībā, TICĪBA pastāv kopā ar dzīvību. Kungs, vai ir tāda lieta kā ļaunums?

(Nu jau nepārliecināti, tomēr profesors atbild.)

Profesors: Protams, ka ir. Mēs to redzam katru dienu, katra diena ir kā piemērs cilvēku necilvēcībai pret citiem cilvēkiem. Noziedzība ļoti augstā līmenī un vardarbība visā pasaulē. Šīs manifestācijas ir nekas cits, kā ļaunums.
Students: Ļaunums nepastāv, kungs, vai vismaz tas nepastāv pats no sevis. Ļaunums vienkārši ir DIEVA trūkums. Tas ir līdzīgi kā ar tumsu un aukstumu – vārdi, ko cilvēks ir izdomājis, lai aprakstītu DIEVA trūkumu. DIEVS neradīja ļaunumu. Ļaunums ir rezultāts tam, kas notiek, kad cilvēka sirdī vairs nav DIEVA mīlestības. Tas ir līdzīgi kā aukstums, kas nāk, kad nav siltuma; vai tumsa, kas nāk, kad vairs nav gaismas.

(Profesors apsēdās.)

Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Visā pasaulē, ģeologi un paleontologi meklē fiziskas anomālijas,

kuras tie nevar izskaidrot ar evolūcijas teorijas palīdzību.

Labdien, mani sauc Džons Gusti. Savienojot Svētos rakstus ar zinātniskiem novērojumiem,

Hovinda teorija ir fascinējošs skaidrojums Noasa plūdiem, Ledus laikmetam,

ogļu formācijām, kalnu grēdu un Lielā Kanjona izcelsmei.

Dr. Kents Hovinds – Seminārs Nr.6 – Hovinda teorija – uz latviešu valodu tulkoja J.Dovgalecs, S.Blumberga-Bredika, G.Brediks un M.Rožkalns

Paldies, ka pievienojāties mums, man ir gods būt šeit – Tennessee Temple Universitātē.

Visi trīs mani bērni apmeklēja šo skolu. Pirms daudziem gadiem arī es gandrīz sāku apmeklēt šo skolu.

Es tiku piereģistrēts un uzņemts, taču viss beidzās vidējos rietumos – Mid-Western Baptistu koledžā.

Taču ir jauki būt šeit, Čatanogā, Tenesijas štatā.

Šorīt es pastāstīšu par to, ko mēs saucam par Hovinda teoriju. Kas izraisīja plūdus Noasa dienās?

Es domāju, ka kristiešiem labāk ir zināt, ko atbildēt skeptiķiem un zobgaļiem.

Ja jūs evaņģelizējiet un mēģināt kādu pievērst Dievam,

jūs sastapsiet cilvēkus, kuriem ir milzīgs šķērslis, ko pārvarēt – Evolūcijas teorija.

Jums visiem gadu no gada ir ticis mācīts, ka Zeme ir miljardiem gadu veca.

Viņi domā, ka bija nepieciešami miljardi gadu, lai izveidotu dažādus ģeoloģiskos slāņus.

Ja jūs vēlaties viņus pievērst Dievam, jums būs tas viss jāpārvar.

Pirmkārt, misionāram ir jāiemācās valoda, lai varētu runāt ar mērķauditoriju.

Un es domāju, ka mums kā kristiešiem dažas valodas vajadzētu iemācīties labāk, lai mēs būtu spējīgi

sasniegt ļaudis, kuri ir šajā kopienā un visā pasaulē.

Bībele māca, ka Zeme ir aptuveni seštūkstoš, nevis miljardiem gadu veca.

Ja tas tā ir, tad mums vajadzētu izskaidrot dažus apstākļus.

Kā uz Zemes radās šie milzīgie kanjoni, tādi kā Lielais Kanjons?

Pat kanjoni uz Marsa, kas ir lielāki par Lielo kanjonu. Kā to izskaidrot?

Kā izskaidrot sasalušos mamutus?

Tie ir milzīgi, spalvaini ziloņi, kas ir sasaluši, daži no tiem pat stāvus.

No kurienes parādījās ūdens, kas izraisīja Noasa plūdus? Kur viss šis ūdens palika pēc plūdiem?

Tie ir godīgi jautājumi, kurus ateisti jautā, un mums labāk būtu uz tiem atbildēt.

Kur Bībelē iederas Ledus laikmets? Kāpēc ķenguri mīt tikai Austrālijā?

Kur atradās Ēdenes dārzs? Ko Dievs darīja pirms Radīšanas?

Ir tūkstošiem jautājumu, ar kuriem mums kā kristiešiem nāksies saskarties,

ja mēs darbojamies ar noklīdušajiem, cenšoties tos vest pie Kristus.

Mana lūgšana ir, lai šī sesija jeb video nr.6 – Hovinda teorija,

dotu jums pamatu jeb teoriju par pasaules vēsturi, kā skeletu, ko apaudzēt ar muskuļiem.

Šī ir tikai teorija. Es neesmu īpaši piesaistīts citām teorijām.

Ja kāds atradīs kaut ko nepareizu, es to izlabošu!

Daudz cilvēku ir ietekmējuši to, bet līdz šim, pēc sešpadsmit gadu

sludināšanas un pasniegšanas par šo tēmu, es neesmu atradis nevienu nopietnu trūkumu šajā teorijā.

Ja jūs atrodat kādu, dodiet man ziņu!

Šodien mēs apskatīsim trīs galvenās lietas.

Pirmkārt, Radīšana – šo tēmu mēs apskatījām iepriekš seminārā Nr.2 un tikai nedaudz apskatīsim šo tēmu.

Otrkārt, Lāsts. Dieva lāsts pār Zemi.

Un treškārt, katastrofa – Lielie grēku plūdi. Kas izraisīja plūdus Noasa dienu laikā?

Mēs sāksim ar Pasaules radīšanu. Bībelē (1.Mozus 1:1) teikts: “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.”

Bībelē teikts, ka pirms plūdiem cilvēki dzīvoja vairāk nekā līdz deviņsimt gadu vecumam.

Vai jūs aptverat, ka deviņsimt gadu laikā jūs varētu daudz ko iemācīties?

Daudz cilvēku nemaz nezin šo, bet Ādams prata visas valodas uz pasaules.

Tad bija tikai viena.

Un, starp citu, viņš apprecēja visskaistāko meiteni uz pasaules.

Pirms plūdiem viss bija citādāks.

Mēs par to runājām mūsu seminārā Nr.2, kuru jūs varat iegūt.

Bībelē, Pētera 2.vēstulē 3.nodaļā (3.pants) rakstīts: “Papriekš ievērojiet to, ka pēdējās dienās nāks nikni smējēji…”

Vai jūs zinājāt, ka ir cilvēki, kuri ņirgājas par Bībeli?

Un iemesls tam ir to kārības. Tie nevēlas, lai Dievs tiem teiktu, ko darīt.

Tas ir pamata iemesls katrā gadījumā.

Neesmu sastapis tam izņēmumu pat pēc vairāk kā deviņdesmit debatēm universitātēs,

aptuveni septiņtūkstoš radio un televīzijas sarunu šovos.

Esmu pārliecināts, ka vienīgais iemesls, kādēļ cilvēki ņirgājas par Rakstiem, ir to kārību dēļ.

Nav zinātniska pamata noraidīt Bībeli, un nav zinātniska pamata pieņemt evolūcijas teoriju.

Taču tiem vienkārši nepatīk, ka Dievs nosaka, ko tiem darīt, tas ir visam pamatā.

Zobgaļi teiks: “Kur paliek Viņa apsolītā atnākšana?

No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.” (2.Pētera 3:4)

Šo sauc par Uniformitārisma doktrīnu.

Viss kas notiek tagad, tādā pašā veidā ir noticis vienmēr, ilgi, lēni un pakāpeniski procesi.

Vairāk par to mēs runājam seminārā Nr.4 “Meli mācību grāmatās”

Bībelē (2.Pētera 3:5) teikts, ka zobgaļi ir tīšuprāt nezinoši. “Tīšuprāt nezinošs”

Grieķu valodā tas nozīme “Stulbs ar nodomu”. Zobgaļi ir tīšuprāt nezinoši, ka Dievs radīja debesis.

Ņemiet vērā, ka “Debesis” šeit ir daudzskaitlī, un zeme atradās ūdenī un ārpus ūdens.

Par to vairāk var uzzināt seminārā Nr.2 “Kā izskatījās Ēdenes dārzs”

Taču zobgaļi ir neziņā par Radīšanu un par plūdiem.

Jo pasaule tika pārpludināta ar ūdeni un gāja bojā.

Par diviem apstākļiem zobgaļi ir neziņā: par pasaules radīšanu, kas notika aptuveni pirms seštūkstoš gadiem

un par plūdiem, kas notika aptuveni pirms četrtūkstoš četrsimt gadiem.

Tie nevēlas atzīt, ka Dievs radīja pasauli, jo tad tas nozīmē, ka pasaule Tam pieder un Viņš raksta likumus.

Tie nevēlas atzīt, ka ir bijuši Vispasaules plūdi, kas nozīmē, ka Dievam ir autoritāte sodīt savus radījumus.

Es uzskatu, ka mums kā kristiešiem vajadzētu labāk saprast, kā viss bija Radīšanas sākumā

un ko plūdi nodarīja pasaulei. Tādējādi mēs sapratīsim, kā viss darbojas šodien.

Mēs būsim labāk sagatavoti evaņģelizācijai šai pasaulē – cilvēkiem, kurus esam aicināti sasniegt.

Zobgaļi ir nezinoši arī par gaidāmo sodu. Draugi, Dieva sods tuvojas un ir pavisam tuvu.

Zobgaļiem nepatīk Radīšana un tiem nepatīk arī plūdu ideja.

Un pilnīgi noteikti tiem nepatīk doma par gaidāmo sodu.

Taču, ja mēs labi sapratīsim šīs trīs lietas, tad,

manuprāt, mēs būsim daudz produktīvāki evaņģelizēšanā uz šīs pasaules.

Bībelē teikts, ka pasaule tika radīta seštūkstoš gadus atpakaļ un Dievs radīja izcilus radījumus.

Dinozauri dzīvoja kopā ar Ādamu un Ievu, un tā bija brīnišķīga vieta. Par to vairāk seminārā Nr.2

Taču vēlāk, cilvēku grēku dēļ, Dievs nolādēja zemi.

Dievs (1.Mozus 3:8-12) jautāja: “Ādam, kur tu esi?” Viņš slēpās, protams, grēku dēļ.

Dievs jautāja: “Vai tu ēdi no koka, no kura Es tev pavēlēju neēst?”

Ādama pirmā reakcija, kad Dievs jautāja: “Ādam, vai tu ēdi no koka?”

Ādams teica: “Sieviete, ko tu man devi.” Viņš cenšas pārlikt atbildību.

“Dievs, tā īstenībā ir tava vaina, ka es to izdarīju, jo, ja Tu man neiedotu viņu,

man nebūtu šīs problēmas. Un, ja Tu to neradītu, mums nebūtu šādas problēmas!”

Ikviens cenšas pārlikt atbildību uz citu. “Dievs, sieviete, ko tu radīji…”

Citiem vārdiem sakot, tā ir viņas vaina un tava. Taču beigās viņš atzinās un sacīja: “Jā, es ēdu no koka!”

Tad Dievs (1.Mozus 3:13-15) jautāja: “Sieviete, ko tu izdarīji?”

Un Ieva atbildēja: “Čūska, (norāde uz “kuru tu radīji”) mani pievīla un es ēdu!” Beigās viņa negribīgi atzinās.

Tad Dievs sacīja čūskai: “Tu tiksi nolādēta un rāposi uz vēdera visu atlikušo dzīvi!”

Dievs (1.Mozus 3:16-17) sacīja sievietei: “Viens no lāstiem ir tas, ka vīrs valdīs pār tevi”. Tas ir viens no lāstiem, meitenes!

Vīrietis kļūst par priekšnieku. Un tas ir lāsts daudzos gadījumos.

Vīrietim Dievs teica: “Tevis dēļ es nolādēšu Zemi! Zeme ir nolādēta tevis dēļ!”

Šis ir fascinējošs pants. Dievs sacīja: “Ādam, es gatavojos nolādēt zemi tevis paša labad!”

Tas ir labi, ka zeme ir nolādēta, tagad tev būs jāstrādā, lai izdzīvotu! Tā tu būsi nodarbināts!

Tu strādāsi visu dienu un mājās nāksi noguris!

Kā būtu, ja Dievs visus nodrošinātu ar visu nepieciešamo un mums nekad nebūtu jāstrādā?

Mēs visi sēdētu un lauzītu galvas, kā iekļūt nepatikšanās. Tā ir viena no labklājības problēmām.

Bībelē teikts, ka Dieva labklājības programma ir ļoti vienkārša. Ja tu nestrādā, tu neēd!

Tāda bija mana labklājības programma maniem bērniem. Ja tu nestrādā, tu neēd!

Tas neaizņēma daudz laika, lai viņi paveiktu savus darbus. No rīta tu iedod tiem darāmo darbu sarakstu!

Ziniet, saklāj savu gultu, izpildi mājasdarbus, sakop istabu, utt.

Pie vakariņu galda jūs visi noskaitāt lūgšanu: “Dievs, svētī šo baru, kad tie ēdīs savas vakariņas, āmen!”

Un jūs sakāt: “Stāt, pirms jūs sākat ēst, paskatīsimies! Dēls, esmu pamanījis, ka tava istaba nav sakopta,

meita, tu neesi izpildījusi mājasdarbus, tāpēc, draugi, ejiet un izpildiet, un, kad pabeigsiet, nāciet atpakaļ ēst!”

Jums šādi ir jārīkojas tikai vienu reizi, lai pievērstu to uzmanību. Ja tu nestrādā, tu neēd!

Tāda ir Dieva labklājības programma. Taču šodien Amerikā mums ir nopietnas problēmas, jo mēs maksājam cilvēkiem, lai tie nestrādātu!

Un Dievs sacīja: “Nolādēta ir Zeme, tevis dēļ!” Darbs ir viena no labākajām nodarbēm tev. Brīnišķīga terapija.

Dievs (1.Mozus 3:18-19) sacīja: “Ar sviedriem uz sejas tu ēdīsi maizi,

līdz pārtapsi par pīšļiem, no kuriem tu esi ņemts!” Tu nomirsi!

Un tad nāca Noasa plūdi. Tā ir 1.Mozus grāmata, sestā nodaļa.

Uz to mums ir jāvērš uzmanība lielāko dienas daļu.

Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums uz Zemes bija liels, un to iztēle,

un domas pastāvīgi bija ļaunas. (1.Mozus 6:5)

Un Dievs nožēloja, ka radīja uz Zemes cilvēku. (1.Mozus 6:6)

Tas sāpināja Dieva sirdi, un Dievs teica: “Es iznīcināšu no Zemes virsas cilvēku, kuru radīju,”

visus – cilvēkus, dzīvniekus, rāpuļus, jo nožēloju, ka tos radīju!” (1.Mozus 6:7)

Un Zeme pārpildījās ar vardarbību. Visi bija ļauni. (1.Mozus 6:11-12)

Un Dievs sacīja: “Lai notiek, Noa, ej un uzbūvē laivu, uzbūvē šķirstu!”

Un Noa sacīja saviem zēniem: “Ei, zēni, ejam uz mežu! Mēs būvēsim laivu!” (1.Mozus 6:13-14)

Tā viņi devās un savāca kokmateriālus un sāka būvēt milzīgu laivu. Par to mēs parunāsim vēlāk!

Cilvēki jautā: “Pagaidiet, kādēļ Dievs appludināja visu pasauli?

Kādēļ gan nenogalināt tikai visus sliktos cilvēkus? Vai tas nav nežēlīgi, iznīcināt visu pasauli?

Galu galā, pingvīni tak’ negrēkoja”. Mēs zinām, ka Dievs iznīcināja visu pasauli!

Manuprāt, šeit ir pāris lietas par plūdiem, par kurām derētu aizdomāties!

Pirmkārt, plūdi atstāja pēdas, ko brīnums neatstātu!

Ja Dievs sacītu: “Labi, tagad visi nomirstiet, izņemot Noa un viņa ģimeni!”

Kādus pierādījumus tas atstātu?

Plūdu sekas tagad kalpo kā piemiņa par Dieva sodu par grēkiem.

Turklāt, Dievs lika Noa būvēt laivu, tādējādi brīdinot cilvēkus.

Šeit mums ir Noa, kurš strādā 7 gadus, citi avoti saka – 120 gadus.

Bībelē nav teikts cik, taču viņš to cēla ilgu laiku.

Cilvēki vēroja, kā viņš cēla milzīgu laivu un sacīja: “Noa, vai tu esi traks? Ko tu dari?”

Un Noa atbild: “Draugs, drīz līs lietus!”

Paturiet šo prātā, nedomāju to var pierādīt dogmatiski, bet iespējams pirms Grēku pūdiem lietus nelija nemaz!

Noa vēstīja par kaut ko, kā vēl nav bijis!

Viņš sacīja: “Ziniet ko? Lietus līs no debesīm!”

Visi lūkojās apkārt sacīdami: “Tiešām, nekā tāda vēl nav bijis!” Viņi domāja, ka viņš bija jucis!

Taču mēs, kristieši, mūsdienās darām tieši to pašu!

Mēs staigājam apkārt runādami: “Klau, kādā no šīm dienām Dieva eņģelis nonāks lejā, kopā ar Dievu,

un tie nāks caur mākoņiem taurēdami taures, un Dienvidu baptisti augšāmcelsies (Jūs ziniet, tie kas pirmie mira Jēzus Kristus dēļ) un tad pārējie no mums celsies uz paradīzi!”

Un ikviens no mums skatīsies apkārt, runādams: “Tiešām, taisnība,

neviens nekad nav dzirdējis trompetes, pūstas no mākoņiem un redzējis cilvēkus ceļamies mākoņos. Tas nekad nav bijis!

Mēs sprediķojam par kaut ko tādu, kā nav bijis nekad cilvēces vēsturē.

Tas ir tas, ko darīja Noa. Viņš sprediķoja par to, kas notiks!

Un tas, ko viņš sprediķoja, nekad nebija noticis!

Tādēļ, kamēr viņš sprediķoja, cilvēkiem bija iespēja nožēlot savus grēkus.

Cilvēki iebilst: “Vienu mirklīti, kā visa pasaule varēja applūst? Vai varēja būt tik daudz lietus, lai apsegtu Everestu?”

Reiz es biju debatēs, un viens skeptiķis piecēlās un sacīja:

“Hovind, vai jūs saprotat, ka, lietum līstot, atmosfērā izdalās siltums?”

Es atbildēju: “Jā, kungs, es esmu mācījis fiziku! To sauc par kondensācijas latentumu. Ko jūs vēlējāties pajautāt?”

Viņš atbildēja: “Ja nolija tik daudz lietus, lai nosegtu Everestu, tad radītais siltums būtu izvārījis visu pasauli!”

Es sacīju: “Jums ir pilnīga taisnība!” Viņš vaicāja: ” Vai tad jūs nedomājat, ka lija tik daudz, lai nosegtu Everesta klinti?”

Sacīju: “Es to nekad neesmu teicis!” Viņš jautāja: “Tad jūs domājat, ka Everesta klints tomēr tika nosegta?”

Es atbildēju: “Es nedomāju, ka tad Everests bija tajā vietā!”

Es domāju, ka kalni nebija noformējušies līdz pat plūdu beigām. Bībelē par to rakstīts Psalmu 104. nodaļā.

Par kalnu grēdu formēšanos mēs parunāsim vēlāk!

Taču es domāju, ka nenolija tik daudz lietus, lai nosegtu Everestu! Es nezinu nevienu kristieti, kas tā mācītu!

Es uzskatu, ka visa pasaule tika nosegta ar ūdeni, taču tas ūdens nenāca lietus veidā!

Ļoti maza daļa no plūdu ūdens bija lietusūdens.

Tā skeptiķi ir izveidojuši vājo argumentu, ka, ja lietus lija tik ilgi, lai nosegtu Everestu, tad pasaule izvārītos.

Tas ir pareizi, taču tas ir mākslīgs arguments. Plūdu ūdens neradās no lietavām.

Ir vairākas teorijas, kas skaidro, kas Noa dienās izraisīja Lielos grēku plūdus!

Pāris minūtēs es padalīšos ar savu teoriju. “Hovinda teorija” – kas varētu to izraisīt.

Es to saucu tā, jo negribu vainot nevienu citu, ja , tā izrādītos nepareiza.

Es uzņemšos vainu, ja tā ir nepatiesa. Un tas nebūs īsti evaņģēlistiski.

Iemesls ir iedot jums nedaudz zinātnisku pierādījumu, kas sakārtos jūsu domas šajā sakarā!

Tad jūs varēsiet teikt: “Klau, iespējams tā tas notika!”

Un tas dos jums atbildes skeptiķiem, zobgaļiem un ateistiem.

Mums ir jāsaprot pāris lietas. Sākotnēji radītais ļoti atšķīrās.

Bībelē (Psalmi 24:1-2) teikts, ka bija ne tikai Zeme, bet bija arī ūdens zem Zemes garozas.

Tas atradās zem Zemes augšējās grozas.

Psalmu 24. nodaļā teikts: “Jo Viņš zemi virs jūras nostiprinājis un to pacēlis virs ūdens straumēm.”

Tas ir ļoti interesants pants. Zeme tika radīta virs ūdeņiem.

Psalmu 33.nodaļā “Viņš sakrāj jūras ūdeņus kā kādā traukā, Viņš glabā straumes Savās krātuvēs”.

Tas, kas mūsdienās ir okeāni, reiz bija zem Zemes garozas.

Psalmi 136:6 minēts “Kas zemi pār ūdeņiem izplatījis.” Šo pantu lasiet uzmanīgāk!

Tas dod spēcīgu liecību par to, kāda Zeme bija iesākumā.

Un tad “pazemes avoti” atvērās. (1.Mozus 7:11-12)

Ūdens, kas atradās zem garozas, zem spiediena šāvās virszemē, kad pazemes avoti atvērās.

Ījāba grāmatā 38:8-11 rakstīts “Un kas noslēdza jūru ar stipriem vārtiem, kad tā, dzīvi burbuļodama, izplūda ārā no savas mātes klēpja?”

Es jums teikšu, kad dzimst bērns, ūdens nāk laukā, tas ir brīnišķīgs process.

Viens no maniem draugiem bija koledžā, viņa sieva gatavoja brokastis virtuvē un viņai nogāja ūdeņi.

Tā kā viņa samērcēja bikses, ūdens bija uz grīdas. Viņas vīrs skrēja palīdzēt kliedzot: “Kas noticis?”, paslīdēja un salauza roku.

Viņai bija jāved vīrs uz slimnīcu, lai nofiksētu viņa roku. Tāds juceklis rodas, kad dzimst bērni.

Es pieņēmu vienu no maniem bērniem mājās, un, kad nogāja ūdeņi, tas bija viens karalisks juceklis.

Un Ījāba grāmatā Dievs saka mums, 38:8-11 ir rakstīts, ka:

kad ūdens astsāj zemes garozu, tas šaujas ārā zem spiediena.

Un tālāk rakstīts: “Kad Es tai noteicu Savu nolikto robežu un pieliku šai robežai aizšaujamās bultas un durvis,

un teicu: līdz šai vietai tu plūdīsi, bet ne tālāk, un šeit lai norimst tavi lepnie viļņi!”

Es ticu, ka Zemes garoza salūza Lielo plūdu laikā, un joprojām mēs redzam rētas uz mūsu planētas, kur tas noticis.

Tās tiek sauktas par lūzuma līnijām. Es dzīvoju netālu no San Andreasa lūzuma.

Esmu pētījis Heivardas lūzumu, Ņūmadridas lūzumu un Goldenas lūzumu, un neviens no tiem nav lūzis manas vainas dēļ.

Esmu tos pētījis. Tas nav apstrīdams, Zemes garoza ir sadalīta plātnēs.

Un neapšaubāmi šīs plātnes kustas.

Kad tās kustas, tās var izraisīt cunami, zemestrīces un vulkānu izvirdumus. Neapstrīdami, tas viss notiek!

Jautājums ir, kad tas viss notika ar Zemeslodi?

Es uzskatu, ka aptuveni 4400 gadus atpakaļ, Lielo grēku plūdu pašā sākumā.

Evolucionisti teiks: “Vai tad jūs neredzat pierādījumus Pangejas teorijai? Tie kontinenti ir saderīgi, un

kā jūs neredzat, ka Dienvidamerika un Āfrika izskatās saderīgas?” Uzgaidiet mirklīti!

Cik daudzi no jums ir dzirdējuši par Pangejas teoriju? To māca macību grāmatas kā faktu.

“Visi kontinenti ir saderīgi savā starpā!”

Pirms jūs aizraujieties, es iebilstu: “Uzgaidiet mirklīti! Te ir vairākas lietas, kas jums ir jāzin par Pangejas teoriju!”

Pirmkārt, viņi visi apgalvo, ka Dienvidamerika un Āfrika esot saderīgas.

Un mana māja arī ir saderīga ar kaimiņa māju, ja tās saliek kopā. Ko tas pierāda?

Neko! Tas nenozīmē, ka iela ietecēja starp ēkām un pabīdīja tās malā. Tā ir tīrākā sagadīšanās!

Šo kontinentu formas ir tīrākā sagadīšanās, balstīta uz ūdens līmeņa starp tiem.

Interesanti ir pierādījumi, ko tie lieto, lai pierādītu kontinentu dreifa teoriju. Viņi apgalvo, ka kontinenti pēc formas ir saderīgi!

Līdzīgas fosīlijas ir atrastas pretējās okeāna pusēs. Tas tā varētu būt!

Taču, tās pašas fosīlijas ir atrodamas visur pasaulē.

Un fosīlijas visapkārt uz pasaules tikai liecina par labu Vispasaules plūdiem.

Vispasaules plūdos, cik tālu varētu aizpeldēt beigti dzīvnieki? Diezgan tālu, vai ne?

Tiek apgalvots, ka Vidusatlantijas grēdā esot magnētiskā lauka virzienmaiņa. Uzgaidiet!

Viņi jums nesaka, ka tie samazināja Āfriku par aptuveni 30-40%, lai tā būtu saderīga.

Kā arī, netiek pieminēts, ka Meksika un Centrālamerika ir vispār izņemta laukā.

“Cienītais, kur ir Meksika, Panama, Kostarika un Gvatemala?”

Netiek arī minēts, ka Eiropa un Dienvidamerika ir sagrieztas pretēji pulksteņrādītāja virzienam un

Āfrika ir pagriezta pulksteņrādītāja virzienā.

Un netiek minēts tas, ko es uzskatu, kas pat bērnu dārzā ir saprotams.

Vai jūs zinājāt, ka, ja savāktu ūdeni no okeāniem, jūs pamanītu, ka zem tā ir zeme?

Tas ir, okeāniem ir dibens. Cik daudzi no jums to jau zināja? Zem okeāniem ir zeme!

Cilvēki jautā: “Kā jūs domājat, vai kontinenti, kādreiz ir bijuši savienoti?”

Es saku: “Nu, tie joprojām ir savienoti, vai ne? Ko jūs domājat ar to “ir bijuši savienoti”?”

Tie joprojām ir savienoti. Un vienmēr ir bijuši. Zemei ir garoza.

Zemās vietās tā vienmēr ir bijusi pilna ar ūdeni, es to saprotu!

Taču macību grāmatās ir teikts: “Protams, taču Vidusatlantijas grēdas apakšā esot magnētiskā lauka virzienmaiņa!”

Tās ir pilnīgākās muļķības! Tur nav apgrieztas polaritātes, vienīgi varētu būt, ka tur ieži ir agriezušies otrādi,

kad zemes dzīles atvērās. Tā varētu notikt dažās vietās.

Taču tās ir muļķības, ja runājam par magnētiskām virzienmaiņām.

Pat grāmatas “Dziļurbumi Ziemeļatlanijas okeānā” autors zinātniskajā “Science magazine” žurnāla 204. izdevumā rakstīja:

“Tas ir skaidrs, ka vienmērīgi veidoti garozas bloki

ar apgrieztu polaritāti neatbilst realitātei!”

Tas, ko raksta mācību grāmatās, neatbilst realitātei!

Voltam Braunam ir lieliska grāmata “Iesākumā” (“In the beginning”)

Es nepiekrītu Voltam Bruanam dažos jautājumos, taču viņš ir mans draugs!

Brīnišķīgs vīrs, ar doktora grādu fizikā, viņš gadiem ilgi pasniedza Gaisa spēku akadēmijā.

Šī ir viņa mājaslapa http://www.creationscience.com

Es augsti rekomendēju viņa grāmatu, par spīti dažām mūsu domstarpībām.

Viņam ir labi raksti par tā sauktajām “magnētiskajām virzienmaiņām”. Nē, nav tādu magnētisko virzienmaiņu.

Ir tikai stiprāki un vājāki magnētiskie lauki. Īstenībā, tur apakšā, Vidusatlantijas grēdā, ir pilnīgs juceklis.

Redzat, pēdējo 150 gadu laikā Zemes magnētiskais lauks ir samazinājies par 10%!

Tas ir samazinājies par 40% pēdējo 1000 gadu laikā.

Pastāv milzīgs daudzums pierādījumu, ka Zemes magnētiskais lauks kļūst vājāks.

Un ko tas varētu nozīmēt? Tas nozīmē, ka tas kādreiz ir bijis stiprāks.

Un, ja Zemes magnētiskais lauks kļūst vājāks,

tas rada problēmas, jo, ja jūs dotos 25 000 gadus atpakaļ,

tad magnētiskais lauks būtu tik stiprs, ka lielā radītā siltuma dēļ dzīvība nevarētu pastāvēt uz Zemes.

Tāpēc evolucionistiem ir jāatrod atbilde uz šo jautājumu.

“Hei, mēs taču novērojam magnētiskā lauka pavājināšanos, tātad magnētiskais lauks maina virzienu!”

Tas nekad nav bijis novērots dabā, ir tikai novērota pavājināšanās.

Manuprāt, Voltam Braunam ir vislabākā teorija par koninentu dreifu. Ļaujiet man jums to ātri izskaidrot!

Tā tiek saukta par Dr. Volta Brauna “Hidroplātņu teoriju”. Man tā ir atbildējusi uz daudziem jautājumiem.

Uz mūsu planētas mēs varam redzēt septiņpadsmit ļoti dīvainas īpašības, kas tagad var tikt sistemātiski izskaidrotas

kā globāla mēroga plūdu rezultātu, kuru ūdeņi izlauzās no pazemes kambariem

ar enerģiju, kas pārsniedz 10 miljardus ūdeņraža bumbu sprādzienu enerģiju.

Šis skaidrojums parāda, cik ātri izveidojās kalnu grēdas,

izskaidro ogļu un naftas depozītu rašanos un ātru kontinentu dreifu,

un kādēļ okeāna dibenā ir milzīgas tranšejas, simtiem kanjonu un vulkānu.

Tā izskaidro ģeoloģisko slāņu formācijas un vairumu fosīliju,

un tā saukto “Ledus laikmetu”, virszemes kanjonus, it īpaši Lielo kanjonu.

Pirmsplūdu Zeme, iespējams, bija milzīgs superkontinents ar plaukstošu veģetāciju,

jūrām, upēm un nelieliem kalniem.

Sakarā ar Hidroplātņu teoriju, uz pirmsplūdu Zemes bija daudz pazemes ūdens.

Tie sastādītu atpuveni pusi no mūsdienās okeānos esošā.

Ūdens, savstarpēji savienots, veidoja tievu, sfērisku ūdens slāni, aptuveni pusjūdzi biezu.

Tas, iespējams, atradās 10 jūdzes zem zemes virsmas.

Augošais spiediens pazemes ūdens kambaros izstiepa virsū esošo zemes garozu.

To var salīdzināt ar balonu, kad to piepūš, un spiediens iekšpusē aug.

Lūzums garozā sākās ar mikroskopisku plaisu, kura sāka augt abos virzienos ar ātrumu trīs jūdzes sekundē.

Plaisa, ejot pa mazākās pretestības ceļu, apriņķoja zemeslodi aptuveni divās stundās.

Kamēr plaisa traucās apkārt zemeslodei, zemes garoza pārplīsa kā stipri stiepts audums.

16 km biezās Zemes garozas dēļ pazemes ūdeņi atradās zem milzīga spiediena.

Tādējādi ūdens drausmīgā ātrumā izšāvās no plīsuma.

Aprēķini rāda, ka no plaisas visapkārt zemeslodei ūdens strūklas

izšāvās ar virsskaņas ātrumu 32 km augstumā.

Ūdens šalts no šīs milzīgās strūklas radīja lietus straumes, kādas Zeme nekad iepriekš vēl nebija redzējusi.

Bībelē teikts, ka visas zemes dzīles atvērās vienā dienā (1.Mozus 7:11)

Un tā apraksta tos notikumus atpuveni četrarpus tūkstoš gadus atpakaļ.

Kurus tagad mēs varam zinātniski saisstīt ar cēloņa un seku kārtību Hidroplātņu teorijā.

Zemes dzīļu ūdens un izpletošais tvaiks radīja stiprus vējus.

Ūdens, izšāvies augstu virs augstās stratosfēras, sasala superaukstos ledus kristālos.

Tas radīja masīvas sniega vētras, aprokot, nosmacinot un ātri sasaldējot daudzus dzīvniekus.

Augsta spiediena strūklas izraisīja iežu eroziju plaisas malās,

pat izsvieda pirmsplūdu jūru saturu.

Milzīgs daudzums nogulšņu no šī duļķainā ūdens nosēdās uz Zemes.

Šīs nogulsnes notvēra un apbedīja augus un dzīvniekus, veidojot fosīlijas.

Plūdi izrāva veģetāciju un pārvietoja tos uz vietām, kur tie uzkrājās

un ātri pārtapa par oglēm un naftu, līdzīgi kā mūsdienās to var izdarīt laboratorijās.

Eksperimenti rāda, ka erozija paplašināja garozas plīsumu, tā platums kļuva tik liels, ka

saspieda iežus zem pazemes ūdens kambariem,

paceļoties un radot Vidusatlantijas grēdu, kas apvij zemeslodi kā beisbola bumbas šuve.

Kontinentālās plātnes, hidroplātnes, lēnām, ar ūdeni zem tām noslīdēja lejup,

prom no paceļošās Vidusatlantijas grēdas.

Kad masīvās kontinentālās plātnes, lēnām paātrinoties, sasniedza ātrumu 72 km stundā,

tās sastapās ar pietiekamu pretestību, kas tās saspieda, sadragāja, sabiezināja  un salieca.

Izliektās hidroplātnes izveidoja kalnus.

Ieliektās veidoja okeānu dziļvagas.

Tādēļ šī sakarība parasti ir paralēla okeānu grēdām, no kurām plātnes nolsīdēja.

Hidroplātnes, noslīdot no okeāna grēdām, atstāja ļoti dziļus okeānu baseinus.

Tajos drīz sakrājās plūdu ūdens. Visi kontinentālie baseini drīz piepildījās ar ūdeni.

Tas radīja milzīgus pēcplūdu ezerus. Katrs no tiem palielinājās no lietus un no paugstinājumu notekūdeņiem,

kuri pārplūda pāri zemākajām baseina malām.

Tas radīja nelielu malu noskalošanos, ļaujot lielākām ūdens masām plūst arvien ātrāk,

izskalojot mīkstākos nogulumiežus arvien dziļāk.

Šis process paātrinājās tiktāl, kamēr viss ezera ūdens iztecēja pa šauru spraugu, veidojot kanjonu.

Lielākais no tiem ir Lielais Kanjons.

Uz ziemeļiem un austrumiem no kanjona reiz bija milzīgs ezers, kuru es esmu nosaucis par Lielo ezeru.

Tā baseinā ietilpa vairāk ūdens nekā visos piecos Amerikas Lielajos ezeros kopā ņemot.

Lielais ezers radīja dambja nogrūšanu un ūdens pārplūda pāri malai, apmēram divdesmit jūdzes uz dienvidiem no Peidžas, Arizonā,

pāris nedēļas, katastrofiskos mērogos, izveidojot Lielo kanjonu.

Šeit Volta Brauna hidroplātņu teorija, man atbild uz jautājumiem vislabāk nekā viss cits, ko esmu sastapis līdz šim.

Tā izskaidro vairākas lietas. Ja plaisa izstieptos apkārt Vidusatlantijas grēdai, ūdens šautos ārā,

tad tā izplestos, ļaujot bazaltam zem tās izliekties uz āru, kas arī notika.

Kad bazalts izliecas, tas sasprēgā un tas mēdz slīdēt,

virzot plātnes prom.

Tās, slīdot prom, ietriecās kaut kur, veidojot saspiestas klintis, kuras mēs tagad redzam.

Piemēram, Britu Kolumbijā, kur klintis ir saspiestas no gala, krokas iet augšup un lejup.

Klintis bija kā paklājs, kurš sakrokojas, kad to stumj pret sienu.

Manuprāt, kristiešiem ir jāatbild uz šādiem jautājumiem, un šis ir viens no iespējamiem skaidrojumiem.

Kad bazalts sasprēgā, ūdens aizpilda spraugas, tās atdzesējot. Ap aukstu akmeni pastāv magnētiskais lauks.

Izkusis akmens zaudē savas magnētiskās īpašības. Tātad, tas, ko viņi sauc par magnētiskā lauka virzienmaiņu

okeāna dibenā, īstenība bija vecas bazalta plaisas.

Jo tur ietekošā ūdens dēļ bija siltākas un vēsākas vietas

Tās plaisas, iespējams, ir pilnas ar nogulsnēm. Tādēļ neļaujiet sev iestāstīt, ka tur vērojama magnētiskā lauka virzienmaiņa.

Iespējams, ka pāris akmeņu agriezās otrādi plūdu laikā, taču manuprāt, hidroplātņu teorija te iederas labāk!

Tātad, kad kontinenti lēnām slīdēja prom, dažas vietas tika ievilktas zem tām – notika plātņu pārklāšanās.

Bobam Gārdeneram bija lieliska teorija par plātņu pārklāšanos. Manuprāt, tā šeit iederas.

Plātnes mēdz paiet viena zem otras. Vai jūs kādreiz esat maisījuši pudiņu un uz tā veidojās plēve?

Kad jūs spiežat plēvi lejup, tā noies lejā un aizvilks sev līdzi visu pārējo.

Magma dara tieši to pašu, kad atdziest, lavai izveidojas cieta garoza.

Ja tā nogrimst vienā vietā, tā aizraus līdzi visu magmas slāni ar lavu.

Tā, iespējams, notika plūdu laikā. Kontinenti ir pakļauti erozijai.

Kad līst lietus, rodas noslīdeņi, dubļu straumes, erozija, masveida piesārņojumi un grunts pārvietošanās.

Visas šīs lietas notiek nepastāvīgi, kā pagājušo nakti, kad bija pērkona negaiss.

Esmu pārliecināts, ka Četanogas apkaimē notika ievērojama erozija. Šie dubļi drīz tiks ieskaloti okeānā.

Tātad, notiek divas lietas: Kalni kļūst zemāki un okeāni piepildās.

Pie mūsdienu erozijas tempiem, kontinenti kļūs plakani 14 miljonu gadu laikā.

Tā evolucionistiem ir nopietna problēma. Kādēļ okeāni nav pilni ar dubļiem?

Jo tur ir sakrājušies tikai pāris tūkstošu gadu nogulsnes. Un kādēļ kalni vēl nav kļuvuši līdzeni?

Tādēļ viņiem Pangejas teorija ir tik svarīga, jo tie saka: “Tas ir tādēļ, ka tie tiek pārstrādāti!”

Viņi teiks: “Okeāna dibenā nav tik daudz nogulšņu, jo tie tiek pavilkti apakšā un pārkausēti,

un uzrodas atkal pa vidu. Tātad, tie tiek pārstrādāti! Iespējams, tas tā varētu būt, taču ir arī cits iemesls.

Tur nav tik daudz nogulšņu, jo tie nav miljoniem gadus veci.

Plātnes, bez šaubām, kustas, taču tas nepierāda, ka tās ir kustējušās vienmēr.

Un tas nepierāda, ka kustības ātrums vienmēr ir bijis tāds, kāds tas ir šodien.

Manuprāt, studentiem ir jāmāca arī citi iespējamie varinati, nevis tā, kā tie tiek apmācīti skolās.

Es dzīvoju pie starpštatu desmitā lielceļa, Pensakolā, Floridā.

Tas stiepjas no Losandželosas Kalifornijā līdz Džeksonvilai, Floridā.

Ja es redzu kādu braucam uz austrumiem ar ātrumu 110 kilometri stundā, vai tas pierāda,

ka tie izbrauca no Losandželosas četras dienas iepriekš? Nē, tie varēja izbraukt uz lielceļa no iepriekšējā pagrieziena ,vai ne?

Un tikai tāpēc, ka mūsdienās mēs redzam kontinentus lēni kustamies, tas neko nepierāda garākā vēstures periodā.

Neuzķeraties uz tās propagandas. Kontinetu dreifa teroija ir radīta, lai evoulucionisti izvairītos no divām problēmām.

Pirmkārt, Zemes magnētiskais lauks pavājinās. Otrkārt, okeānos ir ļoti maz nogulšņu.

Cits skaidrojums ir tas, ka Bībelē ir taisnība un zeme nav miljardiem gadus veca.

Cilvēki jautā: “Kur Bībelē iederas ledus laikmets?” Ledus laikmets noteikti ir bijis.

Nav šaubu par to, ledus nāca visu ceļu lejup līdz pat Kanzasas pilsētai, Misūri.

Cik daudzi no jums ir no Aidaho, Indiānas, Mičigānas vai Minesotas, vai viena no šiem štatiem, kas tika pārklāti ar ledu?

Tie bija pārklāti ar ledu. Īstenībā – katru gadu pa ziemu tie pārklājas ar ledu.

Taču tajos štatos ir visu veidu pierādījumi, ko jūs varat izmanot, lai pierādītu, ka tur tiešām ir bijis ledus laikmets.

Kad ledus spiežas ārā, tas paceļ sev priekšā kaudzi ar iežiem.

Kad ledus izkūst un paāri paliek ieži, tā tiek saukta par gala morēnu.

Ja ieži tiek spiesti uz sāniem, to sauc par sānu morēnu.

Kas ledus izkūst, tas atstāj aiz sevis nelielus ezerus.

Minesotā ir desmit tūkstošu šādu ezeru.

Kad ledus izkūst, grunts paceļas, jo iepriekšējais smagums ir zudis.

Grunts var pacelties dažādos veidos, to sauc par izostatisko atlēkšanu.

Nav šaubu, ka šādi procesi ir notikuši.

Kristietim ir jautājums, kur tas viss iederas Bībelē. Un kas sasaldēja mamutus?

Daži no lielajiem, spalvainajiem ziloņiem ir atrasti stāvot, ar pārtiku zobos.

Kas notika ar mamutiem? Vienā gadā tika ziņots, ka no zemes ir tikušas izceltas 20 000 mamutu atliekas.

Vienā gadā, divdesmit tūkstoši ķermeņu! Pēc aplēsēm, katastrofā gāja bojā aptuveni pieci miljoni mamutu.

Sarkanie punkti norāda, kur mamuti ir tikuši atrasti.

Dzeltenie punkti norāda, kur ir atrasti sasaluši degunradži.

Kas tad notika ar mamutiem? Daži no tiem ir sasaluši vertikālā, stāvošā stāvoklī.

Nesagremota barība to vēderos un mutēs veido interesantu situāciju. Tie noslāpa.

To plaušās nav atrasts ūdens.

Mazie ledus kristāli to asinīs norāda, ka tie sasala mazāk kā piecās stundās.

Tam ir nepieciešami vairāk kā 185 grādi zem nulles. Mūsdienās nekad temepratūra nekrīt tik zemu!

Viszemākā temperatūra, jebkad izmērīta, pēc National Geographic žurnāla ir mīnus 127 grādi.

Tas ir tīri vēsi, taču nepietiekami, lai sasaldētu mamutus. Kas tad notika, lai mamutus sasaldētu?

1999. gadā es sprediķoju Aļaskā un veicu nelielu tūri ar laivu, lai redzētu Portažas šļūdoni.

Un es stāvu aiz tā vīra uz laivas un runāju ar to, mēģinot tam liecināt.

Es jautāju: “Kā jūs pelnāt iztikai?” Viņš sacīja: “Mēs veicam naftas urbumus netālu no Barrovas, Aļaskā!”

Es jautāju: “Kad jūs urbjaties lejā, vai jūs atrodat ko interesantu?”

“Jūs neticēsiet, ko mēs atrodam, kad urbjam!” viņš sacīja.

“Pāris mēnešus atpakaļ mēs urbāmies lejā,

mēs izurbāmies cauri 300 metriem sasalušas zemes, sauktas par permafrostu,

un sākām iegūt koka gabalus. Mēs vienmēr izceļam visu, ko izurbjam un izliekam uz zemes,

tā mēs iegūstam kodolu paraugu, ko mēs urbjam, lai izpētītu formāciju.”

Viņš sacīja: “Mēs izurbāmies taisni cauri vertikāli stāvošam kokam.

Koks bija 100 metrus augsts, vertikāls un 300 metrus zem pilnīgi sasalušas grunts!”

Pāris gadus atpakaļ es sprediķoju Barrovā, Aļaskā.

Barovā, Aļaskā ir tikai viens koks un tas ir apmēram tik garš un tas atrodas ķīniešu restorānā.

Viņi cīnās, lai uzturētu to dzīvu, jo viņiem mēnešiem ilgi saules gaisma ir nepietiekamā daudzumā.

Barovā, Aļaskā nav koku. Tur, protams, nav 100 metrus gari koki.

Pasaulē ir tikai daži tādi koki, kuri ir 100 metrus gari.

Tad kā var dabūt 100 metrus garu, stāvošu koku 300 metru dziļumā, pastāvīgi sasalušā zemē? Kas notika?

Es jums izklāstīšu (kā es to saucu) Hovinda teoriju, kas paskaidro visus šos fenomenus.

Man jums ir jādod arī neliels zinātnes pārskats. Daudzi cilvēki ir iesaistījušies attīstot šo teoriju, vismaz manā prātā.

Es novērtēju citu starpā Valtu Braunu (Walt Brown), Henriju Morisu (Henry Morris) un Džonu Baumgardneru (John Baumgardner), kuri darījuši šo darbu

un grāmata, ko sarakstījis Pattens (Patten) “Bibliski plūdi un Ledus Laikmets” (“The Biblical Flood and the Ice Epoch”); visam šim ir bijusi liela ietekme uz mani.

Bet galu galā, man jāuzņemas atbildība par šo teoriju, ja tā ir nepareiza.

Es iemācīšu jums dažas lietas par zinātni un tad pastāstīšu Hovinda teoriju.

Apgrieztā kvadrāta likums stāsta mums, ka divi objekti ir saistīti viens ar otru, kā Zeme un Mēness,

pievilkšanas spēks ir apgriezti proporcionāls attālumam (kas kāpināts kvadrātā) starp tiem.

Saprotamā valodā tas nozīmē, ja tu sadali attālumu uz pusēm vai ja tu noliec mēnesi vienas trešdaļas attālumā,

tu apgriez trešdaļu kā daļskaitli otrādi un … un kāpini to kvadrātā. Tagad tam ir 9 reizes (3 x 3) lielāks pievilkšanas spēks.

Apgrieztā kvadrāta likumi tiek piemēroti, kad tev ir darīšana ar tādiem spēkiem kā gravitācija, gaisma, magnētisms un meitenes.

Es ceļoju katru nedēļu. Man liekas, ka esmu bijis mājās 8 svētdienas 14 gadu laikā.

Pagājušajā gadā es lidoju 215 dienas, 210 dienas esmu prom no mājām.

Tātad, man jānokļūst mājās katru nedēļu. Kad esmu noteiktā attālumā no savas sievas, viņa jautā: “Sveiks, dārgais, kā tev iet?”

Kad tu uz pusi samazini attālumu, tam ir 4 reizes (nevis 2) lielāks pievilkšanās spēks. Kad tu atkal sadali attālumu uz pusi, tad jau ir par vēlu.

Tātad veči, nolēpums ir tāds, ka jāstāv apmēram 3 metrus attālumā un tev nebūs problēmu.

Apgrieztā kvadrāta likums ir tikai viena lieta, ko iemācīties.

Otrā lieta, ko nepieciešams iemācīties, ir vilciņš vai jebkurš rotējošs objekts,

kurš darbojas noteiktā veidā, ja tas ir atdūries pret kaut ko.

Ja tu met ar akmeni šim vilciņam, tas uz kādu brīdi grīļosies.

Vai arī tu to vari izdarīt ar žiriskopu un tas grīļosies un pēc tam tas atgūsies,

griežoties atkal vienmērīgi, bet parasti kādā jaunā, trakā leņķī.

Patiesībā tu vari noteikt, kad tas tika sakustināts, ja ir redzamas viļņotās diagrammas līnijas

kad tās izveidojās tam grīļojoties; tas ir interesanti.

Nav šaubu, ka zeme grīļojusies gadiem. Ziemeļpols ir pārvietojies.

Šodien Zeme ir sasvērusies par 23.5 grādiem.

Tāpēc globusu vienmēr noliek 23.5 grādu leņķī.

Stounhendža ir interesanta akmens celtne. Acīmredzami tā tika celta, lai pielūgtu sauli vasaras saulgriežos.

Bet šodien Stounhendža neatrodas šādā pozīcijā.

Ēģiptiešu templis Amun-Ra acīmredzami tika celts, lai pielūgtu sauli vasaras saulgriežos, garākajā gada dienā.

Bet tas arī vairs neatrodas vajadzīgā pozīcijā. Eudoxus tāpat.

Zeme šodien ir sasvērusies un tas ir tas, kas izraisa gadalaikus.

Gada garākā diena parasti ir 21. jūnijs, šad un tad 20. jūnijs, bet parasti 21. jūnijs,

jo Zeme ir sasvērusies, mūsu gadījumā ziemeļu puslode, ko esam noliekuši pretī saulei, tāpēc mēs saņemam vairāk saules gaismas.

Ziemeļpolā tīra saules gaisma spīd nepārtraukti – 24 stundas dienā.

Džordžs Dodvels (George Dodwell), slavens austrāliešu astronoms, pētīja seno astronomu saulgriežu pierakstus.

Viņš teica: “Ziniet, man izskatās, ka kaut kas ir ietriecies Zemē.”

Kad viņš izsekoja saulgriežu ēnu radītajām viļņveidīgajām līnijām, viņš teica, ka kaut kas Zemē ir ietriecies

pirms apmēram 4350 gadiem, un tas ir licis Zemei svārstīties vairākus tūkstošus gadu.

Šodien Zeme ir diezgan stabila. Ziemeļpols nav pārāk daudz pārvietojies.

Bet vai tā varētu būt, ka kaut kas patiešām satrieca planētu Zemi ap to laiku, kad bija Noa plūdi?

Tas ir tas, uz ko norāda zinātniskie pierādījumi.

Šodien Zeme ir sasvērusies vairāk, un tāpēc rodas gadalaiki.

Pirmais aukstais laiks Bībelē ir pieminēts 1. Mozus grāmatā 8:22, pēc Lielajiem Plūdiem.

Es šaubos, ka viņiem bija milzīgas polārās ledus cepures, pirms sākās Plūdi.

Es aizlidoju tik tālu uz Kanādas ziemeļiem, cik varēju, un tad braucu divas stundas pa ziemeļu ceļu uz Centrālsaskačevanu (central Saskatchewan).

Mēs bijām nokļuvuši tikai līdz apmēram šai vietai.

Virs mums bija daudz cietzemes, bet viņi saka, ka šī ir apdzīvojamās zemes robeža,

kur faktiski var nodarboties ar lauksaimniecību, bet tāpēc, ka šeit ziemeļos ir skarbi gadalaiki, nav iespējams nodarboties ar jebkuru lauksaimniecības veidu.

Uz planētas Zeme ir milzīgs zemes gabals, Ziemeļos un Dienvidos, netālu no poliem, kuri vienkārši ir neapstrādājami lauksaimniecības vajadzībām.

Bībelē sacīts, ka Dievs veidoja pasauli, lai tā būtu apdzīvota.

Es nedomāju, ka tas, kas mums ir šodien, ir līdzīgs tam, ko redzēja Ādams un Ieva.

Nākamā lieta, kura jāpatur prātā, ir – uz Mēness ir krāteri, bet mēs nekad neesam redzējuši, ka uz tā kaut kas ir nokritis.

No kurienes uz Mēness šie krāteri ir radušies? Pat uz Merkura ir krāteri.

No kurienes ir radušies šie krāteri? Uz Marsa ir kanjons, kas ir daudz lielāks par Lielo Kanjonu.

Kad zinātnieki uz Marsa pētīja šo kanjonu, viņi teica: “Oho, šis kanjons ir izveidojies dažu nedēļu laikā.”

Jo viņi saka, ka vienā no krāteriem ir kūstošs ūdens.

Tas pārplūda pāri malām un ļoti, ļoti ātri izskaloja kanjonu.

Kāpēc viņi uz Marsa var redzēt kanjonu, kurā mēs patiešām nevaram atrast ūdeni, un saka, tas izveidojās ļoti ātri,

taču apskatoties uz Zemes Lielo Kanjonu, nevar secināt, ka ūdens šo kanjonu izveidoja ļoti ātri?

Es nevaru saprast šo stulbumu. Man šķiet, ka cilvēkiem vajadzētu to redzēt.

Līdzko krātera grēdas malas padevās, Marsa kanjons izveidojās dažos mēnešos.

„Tas noteikti notika ātrāk nekā gada laikā,” teica viens no zinātniekiem.

Nākamā lieta, kas jāpatur prātā, tiek saukta par Meisnera efektu.

Cik no jums kādreiz ir redzējuši divus magnētus; tu saliec tos kopā un viens peldēs otra virspusē?

Jūs saprotat par ko es runāju? To sauc par Meisnera efektu. Šādā veidā darbojas japāņu vilcieni.

Mēs braucām ar vienu tādu vilcienu, kad bijām Japānā. Tie traucas pa sliedēm ar magnētisko levitāciju.

Nekāda pretestība tā ceļā; nekādas berzes. Nākamā lieta, kas jāpatur prātā.

Apkārt kosmosā lido komētas un šīs komētas ir ārkārtīgi aukstas.

Mīnus 185 līdz 240 grādi zem nulles pēc Celsija skalas. Nelaiziet tās.

Man jānoskaidro, kurš no jums esat vai bijāt tik dumjš kā es, kad biju bērns.

Cik daudzi no jums esat savu mēli pielīmējuši pie sūkņa roktura vai karoga kāta

un atstājuši gabaliņu no tās kādā vietā uz planētas Zeme, jo to nolaizījāt, kad tas bija auksts?

Nu taču, esiet godīgi. Ok, ir dažas rokas. Nelaiziet neko, kas ir mīnus 185 grādus auksts.

Ticiet man šajā jautājumā. Tā kādu laiku būs pēdējā lieta, ko jūs nolaizīsiet.

Ja tu mestu sniega piku pārāk ātri, tā izjuktu. Tu nekādā veidā nevarētu sniega piku izšaut no lielgabala.

Ja tu mēģināsi, tā vienkārši izjuks gabaliņos, pat pirms tā izšausies no stobra.

Tātad, super aukstam ledus meteoram, ja tas ir tuvojies Zemei, vajadzētu palielināt ātrumu apgrieztā kvadrāta likuma dēļ.

Pārvietojoties ātrāk un ātrāk, tas varētu izjukt kosmosā neskaitāmos ledus kristālos.

Tad tie nolītu uz zemes kā super auksts sniegs.

Nākamā lieta, kura jāpatur prātā – zemei ir ļoti spēcīgs magnētiskais lauks , bet tas kļūst vājāks.

Plūdu laikā tas, iespējams, bija 15 līdz 20 reizes stiprāks, nekā tas ir šodien.

Zemes magnētiskais lauks kļūst vājāks.

Magnētiskais lauks novirzītu lielāko daļu super aukstos ledus kristālus uz poliem.

Tāpat, super auksto ledu ir viegli statiski uzlādēt. Ziemeļblāzma eksistē, pateicoties zemes magnētiskajam laukam.

Cik daudzi no jums kādreiz ir redzējuši Ziemeļblāzmu? Tā ir neticami krāšņa.

Ja tu to neesi redzējis, aizbrauc tur uz augšu, tas ir tā vērts. Es tās esmu redzējis Dienviddakotā un Kanādā.

Neticami skaista, Ziemeļblāzama noteikti ir tas, ko ir vērts redzēt.

Katrā ziņā, pirms plūdiem pasaule bija ļoti atšķirīga. Pasaulei virs atmosfēras, iespējams, bija ledus vai ūdens kupols.

Mēs apskatījām to seminārā Nr.2. Tagad ir daži kreacionisti, ieskaitot Valtu Braunu (Walt Brown), kuri nepiekrīt.

Viņi saka, ka nebija nekāda kupola. Un es domāju, ka uz viņu argumentiem var viegli atbildēt.

Un es būtu priecīgs padiskutēt par to, ja jūs labprātīgi vēl gribētu to klausīties.

Nākamā lieta, kas jāpatur prātā: Kas gan bija Pelegs? Viņš ir pieminēts 1. Mozus grāmatā 10. nodaļā.

Es neciešu tā runāt par Bībeli, tā kā – Dievs, tagad uz brīdi, lūdzu, neklausies, labi?

Bet 1. Mozus grāmatas 10. nodaļa ir garlaicīga.

Ja tu lasi šo nodaļu (13.-17.panti), tajā ir visi šie lielie vārdi, kurus neviens uz zemes nevar izrunāt, izņemot Aleksandru Skorbiju (Alexander Scourby).

Tu zini: “Tas un tas dzemdināja to un to, un viņš dzemdināja to un to, un viņš dzemdināja to un to.”

Un tu lasi šo garo, garlaicīgo nodaļu, kur visi dzemdināja visus.

Un tad pēc visa pēkšņi tu nonāc pie 25. panta.

Un tur ir teikts: “Bet Ēberam tika dzemdēti divi dēli: viena dēla vārds ir Pelegs;

jo tas dzima zemes sadalīšanas laikā, bet viņa brāļa vārds ir Joktans.”

Tā, tagad uzgaidiet mirkli. Pelegs ir vienīgais čalis, par kuru kaut kas ir teikts un tur nekas nav teikts ne par vienu citu.

Kāpēc tur kaut kas ir teikts par Pelegu? Tur teikts: “jo tas dzima zemes sadalīšanas laikā.”

Un tad ir teikts: “viņa brāļa vārds ir Joktans.” Nevienam citam nav pieminēts brālis.

Kāpēc lai viņa brālis būtu pieminēts? Vārds „Joktans” nozīmē “kļūt īsākam”. Pelegs nozīmē “sadalīts”.

Pelegs ir dzimis apmēram 100 gadus pēc plūdiem. Pieminēšu, viņš tikai dzīvoja līdz 239 gadiem.

Viņa tētis, vectēvs un vecvectēvs nodzīvoja savus 400 gadus.

Kāda bija atšķirība? Kas notika Pelega laikā?

Nākamā lieta, ko vajadzētu paturēt prātā – pirmsplūdu pasaulei bija ūdens kupols

un ūdens zem zemes garozas. Pirms vairākiem gadiem, kā jauns kristietis, es pieņēmu lēmumu.

Man bija 16, kad es tiku glābts un visi ateisti manā pilsētā nāca pie manis

mēģinot mani novērst no kristietības.

Man bija dažas reālas problēmas noticēt dažām lietām Bībelē.

Viņi man parādīja šķietamas pretrunas un visu pārējo. Mēs to vairāk apskatīsim Seminārā Nr. 7.

Bet man bija jāpieņem lēmums kā 16 gadīgam, jaunam kristietim.

Es teicu: “Kungs,  es ticēšu Tavai grāmatai, līdz kāds pierādīs, ka tā ir nepareiza.”

Daži mani draugi izlēma, ka viņi šaubīsies par Bībeli, līdz tā būs pierādīta. Es domāju, tā ir kļūda.

Es domāju, ka es izdarīju pareizo lēmumu. Es teicu: “Dievs, es ticēšu Tev, pat, ja būs lietas, kuras es nesapratīšu.”

Un Viņš ir pierādījis Sevi katrā no tām lietām. Ir tikai pāris lietas, par kurām man joprojām ir jautājumi.

Reiz kāds ateists atnāca pie sludinātāja un teica: “Sludinātāj, es neticu nekam Bībelē.

Es ticu tikai zinātnei.” Viņš teica: “Sludinātāj, ja tu vari pierādīt vienu pantu no Bībeles zinātniski, es ticēšu tai.”

Sludinātājs teica: “Nu, labi.” Viņš sagrāba ateistu aiz kakla, sagrāba viņa degunu un sāka spaidīt to.

Diezgan drīz, protams, asinis sāka līt pa viņa seju un ateists teica: “Ko Jūs darāt!?”

Viņš teica: “Es pierādu Bībeli. Tur (KJV Salamana pam. 30:33) teikts: “Kad spiež degunu, tek asinis.”

Es neiesaku jums to darīt, ja vien tev negadās patiešām  „smags” ateists, tad tev varētu sagribēties pamēģināt šo versiju.

Es jums izstāstīšu Hovinda Teoriju. Šī, es pieņemu, ir laba apmācības tehnika.

Es tev pateikšu to, ko es tev pateikšu un tad es tev pateikšu,

un tad es pateikšu tev to, ko es tev pateicu.

Vai tu saprati to visu? Mēs gatavojamies tam iet cauri ļoti ātri.

Astoņi vienkārši soļi par to, ko es domāju, kas izraisīja plūdus un paskaidro visus šos dīvainos fenomenus uz planētas.

Tad mēs iedziļināsimies mazliet vairāk detaļās un tad mēs slēgsim tēmu.

1. Noa un dzīvnieki šķirstā bija drošībā.

2. 185 grādus zem nulles auksts ledus meteors lidoja pretī Zemei un sadalījās kosmosā.

Līdzko tas sadalījās, daži fragmenti tika uztverti un kļuva par gredzeniem ap planētām.

Tie izveidoja krāterus uz Mēness, krāterus uz dažām planētām,

un tie, kas palika pāri, nokrita un apšļakstīja Ziemeļpolu un Dienvidpolu.

3. Šis super aukstais sniegs lielākoties nokrita uz poliem, aprokot stāvošus mamutus.

4. Ledus izgāztuve Ziemeļu un Dienvidu polā pāršķēla zemes garozu, atbrīvojot pazemes avotus.

Ledus izplešanās radīja Ledus Laikmeta efektu. Šļūdoņa efektu, ko mēs redzam. Tas apraka mamutus.

Tas uz dažiem tūkstošiem gadu radīja zemes grīļošanos.

Un tas radīja kupola sabrukšanu, kurš kalpoja, lai aizsargātu zemi.

Un tas atvēra pazemes avotus.

5. Pirmo dažu plūdu mēnešu laikā, beigtie dzīvnieki un augi varēja nosēsties un tos visus apraka.

Tie kļuva par oglēm, ja tie bija augi un par naftu, ja tie bija dzīvnieki.

Un tie joprojām šodien ir atrodami milzīgās kapsētās. Fosīlijas ir atrastas kapsētās.

Naftu atrada milzīgās kamerās, kas atrodas zem zemes.

6. Pēdējo dažu plūdu mēnešu laikā nestabilās zemes plāksnes varēja novirzīties.

Dažas vietas pacēlās augšā; dažas iegrima. Tā izveidojās okeāna baseini un kalnu grēdas.

Un notece dažās nedēļās radīja neticamu eroziju – tādu kā Lielais Kanjons.

7. Dažos nākamajos tūkstošos gados ledus cepures lēnām izkusa, sasniedzot esošos izmērus.

Klāt pienākušais ūdens no ledus kušanas varēja pacelt okeāna līmeni, radot to, ko sauc par kontinentālo šelfu.

Tas arī absorbēja oglekļa dioksīdu no atmosfēras, kurš ļauj starojumam

iekļūt atmosfērā, saīsinot cilvēku mūžus. Un Pelega dienās tas beidzot notika.

8. Zeme joprojām šodien parāda sekas šiem postošajiem plūdiem.

Tagad mazliet vairāk detaļas par katru no šiem. Dievs teica Noa. Kungs teica Noa: “Nāc tu.” Vai uzķērāt?

Klausies ļoti uzmanīgi. Ko Dievs lika Noa darīt? Viņš lika viņam nākt šķirstā.

Viņš neteica: “Ej šķirstā.” Viņš teica: “Nāc šķirstā.” Kur Dievam būtu jābūt, lai Viņš tā teiktu?

Šķirstā. To brālis sludinās. Tieši tur ir sprediķis, tieši tur (1.Mozus 7:1-2).

“Nāc šķirstā, Noa. Nāc ar mani un mēs dosimies nelielā kruīzā. Nāc iekšā, Es esmu šeit ar tevi.”

Un kad plūdi bija beigušies, Dievs teica: “Noa, ej ārā no šķirsta.” Dievs bija ar viņu visu laiku.

Tas patiešām bija kruīzs. Un Dievs aizvēra durvis.” Starp citu, tas ir labs mūžīgās drošības pants.

Ja Dievs Tevi ir izglābis, tu esi glābts. Tu nevari izkļūt no Dieva rokām.

Tad šis mīnus 185 grādu ledus meteors nāca, lidojot pretī saules sistēmai.

Kādi gabali no tā atšķēlās. Tie radīja krāterus uz Merkura un krāterus uz Mēness.

Ap četrām planētām joprojām ir gredzeni. Un šo planētu gredzeni sastāv no akmeņiem un ledus.

Ļoti interesanti. Valts Brauns domā, ka daži krāteri uz Mēness izveidojās, kad

pazemes avoti izlauzās un akmeņi pacēlās no Zemes virsas un izgāja ārpus Zemes gravitācijas lauka,

dreifējot kādu laiku apkārt un tad atsitoties pret Mēnesi.

Iespējams, viņam ir taisnība. Es to tiešām nezinu, bet tas ir interesanti.

Viņš domā, ka komētas nāca no Zemes, un ūdens uz Marsa nāca no Zemes, kad pazemes avoti izlauzās ārā.

Tu vari pats par to palasīt, ja vēlies.

Super aukstais sniegs varēja nolaisties lielākoties uz ziemeļu un dienvidu poliem, jo super aukstais ledus

netiek ietekmēts tikai no magnētiskā lauka, tas ir arī viegli statiski uzlādējams.

Cik daudzi no jums ir redzējuši elektrisko van de Grāfa ģeneratoru, kurš liek jūsu matiem celties augšā.

Mums viens tāds ir mūsu zinātnes centrā Dinozauru Piedzīvojumu Parkā.

Tāpat kā ledus meteors nāca lidojot pretī Zemei, tas sadalījās, gabali lielākoties nolaidās uz poliem,

izraisot zemes grīļošanos uz dažiem simtiem gadu. Vai varbūt uz dažiem tūkstošiem gadu.

Ūdens kupols virs zemes sabruka, tad 40 dienas lija, ūdens apakšējā mala

zem garozas iznāca virszemē, un ūdens turpināja celties vēl 150 dienas.

Un visi noslīka. Iespējams, pagāja seši vai astoņi mēneši, līdz plūdu laikā visi nomira.

Mēs visi domājam: “Labi, lija un visi nomira pirmajā dienā.” Nē, vajadzēja ilgāku laiku, lai cilvēki nomirtu.

Cilvēki skrēja un cīnījās par nokļūšanu uz augstākām zemes vietām.

Tā kā tās kļuva arvien mazāk ūdenim 150 dienas turpinot celties un celties, ūdens līmenis paaugstinājās.

Starp citu, joprojām kosmosā tiek atklāti lidojoši ledus gabali.

Šeit ir raksts par zinātnieku, kurš atklāja gabalus, tik lielus kā šī auditorija, visu laiku triecoties pret Zemi.

Viņi izšķīst kosmosā un tas nolīst kā ūdens. Kosmosā ir ūdens, tur visur ir ūdens.

Šis ir zinātnes un tehnoloģijas izdevuma raksts.

Ja tu dodies uz Ziemeļpolu, tev būs mazliet vēsi un tu būsi viens no 400 cilvēkiem, kurš jebkad tur ir bijis.

Bet apkārt ziemeļpolam ir okeāns ar nosaukumu „Ziemeļu Ledus okeāns”.

Pirms dažiem gadiem es devos, lai redzētu Ziemeļu Ledus okeānu, un viens čalis teica:

“Brāli Hovind, vai tu zini ko interesantu par šo okeānu? Tam nav plūdmaiņu.”

Es teicu: “Es nekad neesmu domājis par to. Es mācu Zemes zinātni jau 15 gadus. Ziemeļu Ledus okeānam nav plūdmaiņas.”

Un kuru gan tas uztrauc, vai ne? Tur Krievijas krastā ir salas ar nosaukumu „Jaunsibīrijas salas”.

Uz šīm Jaunsibīrijas salām tika atrasti sasaluši lūši un sasaluši kamieļi. Kas notika?

Kad viņi nokļuva Dienvidpolā un urba ledu, zem ledus Dienvidpolā tika atrastas akmeņogles.

Es vēlos uzsvērt, godātie, to, ka Antarktīdā nav koku, neviena.

Admirālis Burds (Admiral Byrd) aizbrauca uz turieni un teica, ka netālu no Dienvidpola viņš ir redzējis palmas zarus vai palmas lapas.

Zinātnieki netālu no Dienvidpola ir atklājuši visu veidu sasalušas lapas, pat dinozaura fosīlijas, augēdājdinozaurus.

Antarktīdā atrastas tūkstošiem labi saglabājušās lapas?

Lapas klints malā, 400 kilometru no Dienvidpola?

Un lapas joprojām ir saglabājušas savu oriģinalitāti, šūnu struktūru un organisko vielu saturu. Tās nav pārakmeņojušās.

Tās ir saglabājušās. Ir atrasti dinozauri, augēdājdinozauri Ziemeļaļaskā.

Bet šodien tur nav koku. Es biju tur. Nekā, vairums vietās pat ne viena paša zāles stiebra.

Redziet, uz zemes patiesībā ir divi Ziemeļpoli. Ir ģeogrāfiskais Ziemeļpols, ap kur mēs griežamies apkārt.

Ir arī magnētiskais Ziemeļpols Kanādā, kur patiesībā norāda kompass.

Šeit, Tenesijā, iespējams nav nekādu atšķirību.

Tavs kompass norādīs uz ziemeļiem, jo tie abi ir diezgan tuvu viens otram.

Bet, ja tu dzīvo Aļaskā, tavi magnētiskie ziemeļi atrodas citā virzienā nekā īstie ziemeļi.

Pilotiem ir jāiemācās pielāgoties tam. Un kuru gan tas uztrauc? Pareizi?

Es domāju, notika šādi: mamuti atradās tur un gremdējās savos tropiskajos ziedos.

Tā bija skaista diena un sāka snigt super auksts sniegs. Viņi nekad nebija redzējuši sniegu.

Viens no mamutiem paskatījās uz savu ķermeni un teica: “Herman, šis ir dīvainākais laiks, kāds jebkad mums ir bijis.

Kas ir šī baltā viela, kas krīt no debesīm?” “Es nezinu, bet laižamies prom no šejienes.”

Tie sāka skriet apkārt un meklēt vietu, kur paslēpties, un sniegs kļuva dziļāks un dziļāks, un dziļāks,

un tie iestiga stāvoši sniegā, tie pat nevarēja nokrist zemē.

Cik daudzi no jums esat bijuši sniega kupenā tik dziļi, ka nevarat pat nokrist?

Kādreiz esat bijuši tādā? Es domāju, tas ir tas, kas notika ar mamutiem.

Cilvēki saka: “Mamutiem bija gari mati. Tie bija radīti aukstam laikam.”

Nē, mamuti netika radīti aukstam laikam. Daudziem dzīvniekiem džungļos ir gari mati.

Tur ir karsti. Ja temperatūra ir 21 grādi (Celsija skala), gari mati vienkārši ir rotājums.

Mamutiem ir daudz pazīmju, kas parāda, ka tie nebija radīti aukstam laikam.

Šajā grāmatā ir vesela nodaļa par mamutiem, kur parādīts, ka tie nebija radīti aukstam laikam.

Tu par to visu vari izlasīt. Par mamutiem, daži no tiem nosala stāvot.

Tas bija super auksts ledus, iespējams 185 grādus zem nulles!

Ledum spiežot uz ekvatoru, tas gatavojas izgriezt šļūdoņa rievas.

Ja tu esi Ohaio ziemeļos, aizbrauc uz Kellija salu Erie ezerā un aplūko šļūdoņa rievas.

Lieli, dziļi skrāpējumi uz klintīm, kilometriem gari. Es domāju, ka ledus laikmets patiešām bija.

Bet tas notika plūdu sākumā. Kreacionistu vidū pamatā ir divas teorijas par Ledus laikmetu.

Viena teorija saka, Ledus laikmets izraisīja plūdus, kurai es ticu.

Otra teorija saka, ka plūdi izraisīja Ledus Laikmetu. Mazsvarīga atšķirība; es nedomāju, ka tas ir cīņas vērts.

Bet, jebkurā gadījumā, Ledus laikmets ilga vairākus simtus gadus pēc plūdiem.

Pēcplūdu laikā iedzīvotājiem vairojoties, ja kāds slikti uzvedās, tā vietā, lai celtu cietumus un ieslodzītu viņus tajos un pēc tam visu atlikušo mūžu viņus barotu,  viņus vienkārši izraidīja.

Lika viņiem aiziet, viņi nevarēja palikt kopā ar civilizāciju.

Un, ak vai, ja bija grūti laiki un tikko sāka veidoties civilācija, kas cīnās par izdzīvošanu kā “Džiligana salā” (Gilligan’s Island),

tikt padzītam būtu pietiekams bargs sods.

Tu sekosi Ledus laikmeta dzīvniekiem un nogalināsi viņus, atstājot savu instrumentu kasti aiz sevis.

Jo tu nevēlies stiept līdzi 20 kilogramus akmens.

Tu nogaidi, līdz atrodi mamutu ganāmpulku, tad turpat uz vietas tu izgatavo savus ieročus un tur arī nogalini mamutu.

Tieši tāpēc visā pasaulē ir atrasti ādas skrāpji un visu veidu kramu bultu uzgaļi.

Šie čaļi tiešām izmantoja akmens ieročus, lai nogalinātu dzīvniekus, bet viņi nenēsāja tos apkārt.

Akmeņi ir papilnam, viņi to atrada visur, lai izgatavotu bultu galus un tamlīdzīgas lietas.

Un tad šis super aukstais ledus uz poliem sūtīja viņiem aukstuma viļņus.

Līdzīgi kad tu atver saldētavu un aukstais gaiss iznāk un uzkrīt uz tavām pēdām.

Šis aukstais gaiss saskaroties ar siltu gaisu radīja lietu.

Lija 40 dienas un 40 naktis, kupols sabruka.

Bībelē sacīts, visi pazemes avoti izlauzās vienā dienā [A daļas beigas].

[B daļas sākums] Ja tu lasi Jašera grāmatu (tu to vari iegūt pie mums) es nevaru apliecināt tās pareizību,

patiesībā Jašera grāmata ir pieminēta Bībelē. Bībelē (Jozuas 10:13, 2.Samuēla 1:18) ir atsauce uz Jašera grāmatu. Tā varētu būt un varētu nebūt. Es nezinu.

Bet tā tomēr ir interesanta lasāmviela.

Jašera grāmatā ir teikts: “Un tanī dienā Kungs visai zemei lika sajaukties, un saule aptumšojās, …

un zemes pamati trakoja un visa zeme spēcīgi kustējās.

Un zibens  liesmoja un pērkons dārdēja, un visi zemes avoti izlauzās.”

Jašera sestajā nodaļā. Interesanti. Es domāju, lūk kas notika – ledus krāvumi bija iemesls zemes garozas plaisāšanai.

Ledus izplatījās virzienā uz ekvatoru, apklājot mamutus, radīja zemes svārstīšanos un zeme pilnībā tika pārklāta ar ūdeni.

Bībelē (1.Mozus 7:19) sacīts, ka visi augstie kalni tika apklāti.

Tagad daži idioti māca, ka Noa dienās tie bija tikai lokāli plūdi.

Bībelē sacīts, ka augstie kalni tika apklāti. Tie nebija lokāli plūdi.

Ja zeme tiktu samazināta līdz šim izmēram,

visi pasaules okeāni piepildītu tikai vienu ēdamkaroti.

Ja tu nogludinātu zemi līdzenu, okeāni nokristos par 3600 metriem.

Bet ja tu nogludinātu zemi, to vidējais dziļums visās vietās būtu 2400 metri.

Uz zemes ir tik milzīgs daudzums ūdeņa, lai ar to apklātu planētu.

Tehniski pat viens ūdens piliens apklātu planētu, ja tu to izplet ļoti plānu.

Es lidoju pāri Klusajam okeānam un atgriežoties es teicu vienam čalim no mana kabineta:

“Vecīt, tas Klusais okeāns ir milzīgs.” Viņš teica: “Tā ir tikai okeāna virspuse.” Pārsteidzoši, kas par domu.

Tā ir tikai virspuse. Okeānā ir daudz ūdens.

Kad alpīnisti 1953.gadā (gadā, kad es piedzimu) nokļuva līdz Everesta virsotnei,

viņi sāka atklāt kaut ko interesantu – pārakmeņojušos gliemežus Everesta virsotnē.

Pirms dažiem gadiem Peru tika atrasta milzīga austere – 3.3 metrus gara, tas bija 3.2 km virs jūras līmeņa.

Tā ir liela austere. Jums vajadzētu redzēt pērli!

Šīs gliemenes ir interesantas. Tās ir pārakmeņojušās aizvērtā pozīcijā. Tagad mirkli padomājiet par to.

Kad gliemenes nomirst, tās atveras. Iekšējie muskuļi atslābst, saites ārpusē liek čaulai gandrīz acumirklī atvērties. Kad gliemenes nomirst, tās atveras.

Visā pasaulē uz kalnu virsotnēm ir miljoniem pārakmeņojušos gliemeņu aizvērtā pozīcijā.

Es vēlētos uzsvērt, godātie, ka Everests ir diezgan tālu no pludmales. Tas pirmkārt.

Otrkārt, gliemenes nekāpj kalnos pārāk labi.

Un treškārt, kad gliemenes nomirst, tās atveras.

Vislabākais izskaidrojums tam ir, ka tās tika apraktas dzīvas.

Dažkārt ir atrasti veseli gliemeņu slāņi.

Vīrs Alabamā teica: “Brāli Hovind, vai vēlies kādas pārakmeņojušās gliemenes tavam muzejam?” Es teicu: “Jā!”

Viņš teica, ka viņa pagalmā tās ir 1.2 m biezumā. Kad viņš uzara savu dārzu, viņš izcēla tūkstošiem pārakmeņojušos gliemju, aizvērtas pārakmeņojušās gliemenes.

Mūsu muzejā Pensakolā, Floridā to ir vesels bars.

Ir atrastas pat tādas trauslas lietas kā pārakmeņojušās olas.

Es ticu, ka nogulsnes radās no šiem plūdiem, smalkas nogulsnes varētu pasargāt lietas pat visneiedomājamākos sīkumos.

Šeit ir pārakmeņojusies medūza. Mums muzejā ir pārakmeņojusies astoņkāja roka.

Mīkstie audi tā vienkārši nepārakmeņojas; ir jābūt ļoti īpašiem apstākļiem.

Bībelē (1.Mozus 7:11) sacīts, ka pazemes avoti izlauzās.

Es domāju, ka Zeme saskārās ar meteorītu un pazemes ūdens izšāvās virspusē.

Un Zeme tika pārklāta ar ūdeni.

Redziet, Zemes garoza savā veidā ir interesanta. Tā patiesībā dažās vietās ir diezgan plāna.

Tā ir 5 līdz 8 km bieza zem okeāna. Apmēram 50 km bieza zem kontinenta.

Karsts ūdens no zemes iekšienes izšāvās ārā un nogalināja dzīvniekus, kuri dzīvoja  konkrētā rādiusa robežās no šīs plaisas, kur izlauzās karsts ūdens.

Bazaltam izspiežoties pa vidu virspusē, plāksnes noslīdēja zemāk, izskaidrojot, kā jau es teicu agrāk, rievainos kalnus.

Paskatieties uz šiem krunkainajiem kalniem Britu Kolumbijā, Kanādā.

Tie ir bijuši saspiesti no beigām, sarievojoties. Kas notika?

Ūdenim izšaujoties ārā, karstais ūdens nogalināja visa veida dzīvību konkrēta rādiusa robežās.

Ja tu ielietu galonu vāroša ūdens savā akvārijā, tas noteiktā attālumā nogalinātu visas zivis

līdz tempratūra izlīdzinātos.

Visā pasaulē ir atrastas beigtas mazas, sīkas radības, sauktas par diatomu, lielā biezā slānī, ko sauc par diatoma zemi.

Šie diatomi ir ļoti sīki. Nepieciešams apmēram tūkstotis gadu, lai iegūtu collu (2.54cm) beigtu diatomu okeāna dibenā.

Tie uzkrājas ļoti lēni. Kad tie izžūst, tos var pārvērst īpašā pulverī, kuru sauc – diatoma zeme.

To izmanto visādām vajadzībām. Tos lieto kaķēnu pakaišos.

Tos lieto, lai uzsūktu eļļu. Diatoma zeme tiek lietota peldbaseinu filtros.

Tos lieto ķieģeļos, aspirīnā un medicīnā, un visādās lietās, kuras tu nevari pat iedomāties. Diatomīta zeme. Tā ir ļoti absorbējoša.

Es biju Lompokā, Kalifornijā sludināt un devos apmeklēt pasaules lielāko diatoma karjeru. Es ticu, ka tas ir lielākais pasaulē.

Tur Lompokā, Kalifornijā, kas ir pleķis tieši San Andreas Līnijas augšgalā.

Tur Lompokā, Kalifornijā 1976. gadā tika atrasts pārakmeņojies, saslējies 25 metrus garš vaļa skelets, kurš stiepās  cauri diatoma zemei!

Es zinu, valis atrodas paralēli slāņiem, tas ir labi, jo arī slāņi ir izliekušies uz augšu.

Tātad, vaļa biezums kļūst par problēmu, nevis garums.

Bet joprojām, ja šī lieta uzkrāsies katrus tūkstošos gadus …

Cik ilgi mirušie vaļi ir tur atradušies, gaidot šo vielu apklājamies viņiem apkārt?

Okeāna dibenā mirušie vaļi ir izšķīduši dažu nedēļu vai mēnešu robežās.

Pat kauli galu galā ir pazuduši. Viņi man iedeva gabalu no viņu diatoma zemes.

Tajā vienā mazajā kvadrātpēdā (~0.093 m2) ir desmitiem, varbūt līdz pat 60 zivju skeletu.

Vai zinājāt, ka zivju skeleti, kuri ir atrasti diatoma zemē, ir atrasti ar izplestām žaunām, ieplestām spurām? Tās nomira pārbijušās.

Lai kas arī notika ar tām, tas pārbiedēja šīs radības. Ir atrastas triljoniem zivju fosīlijas.

Arī krīta klintīs Doverā, Anglijā. Krīts no latīņu vārda “kreta”, kas nozīmē krīts, šeit ir 100 metrus biezs.

Tā bija katastrofa, kas to visu izveidoja. Bībelē (1.Mozus 7:18) teikts, ka ūdeņi guva virsroku pār Zemi.

Es domāju, ka tas, kas notika pirmo plūdu laikā, beigtās lietas izskaloja virspusē.

Plūdi uz šīs planētas attēlo Dieva spriedumu.

Hovinda Teorijas punkts nr. 5 ir: –plūdu pirmajos mēnešos varēja nogulsnēties beigtie dzīvnieki.

Cilvēki jautā: “Kāpēc nav atrasts vairāk cilvēku fosīlijas”?

Nu, cilvēki ir gudrāki par dzīvniekiem. Nu labi, daži cilvēki un daži dzīvnieki.

Un viņi centās izvairīties no noslīkšanas līdz pat pēdējai minūtei.

Ar dzīvniekiem, kuri tika aprakti virspusē vai ļoti seklā augsnē, nenotika fosilizēšanās.

Padomājiet par visiem miljons bifeļiem rietumos, kuri pēdējos dažos simts gados ir tikuši nogalināti.

Neviens no viņiem nav pārakmeņojies – jo viņi netika aprakti.

Tātad fosīlijas veidojas tad, ja dzīvnieks ir aprakts dziļi un ātri, pirms tas ir satrūdējis.

Marvins Lubenovs saka, ka ir atrasti apmēram 4000 cilvēku mirstīgo atlieku komplekti.

Es domāju, ka cilvēku fosīliju ir mazāk nekā dzīvnieku, jo viņi bija gudrāki un līdz pēdējam elpas vilcienam centās izvairīties no noslīkšanas.

Tāpēc viņi nepārakmeņojās. Mēs to vairāk apskatīsim seminārā nr. 7.

Koki, kuri tika izrauti ar visām saknēm, peldēja apkārt Teksasas lieluma baļķu paklājā.

Tie tika aprakti un kļuva par ogļu slāņiem, kurus redzam mūsdienās.

Ūdens pārvietošanās bija par iemeslu dažām interesantām parādībām.

Kustoties ūdenim, tas automātiski sašķiro lietas. Tas vienlaicīgi var izveidot 5 vai 6 slāņus.

Ir labs video, saucas: “Noslāņošanās eksperimenti”,

kas parāda, ka virsējais slānis patiesībā var būt vecāks par apakšējo.

Ja ūdens kustas, tas izveido vairākus slāņus vienlaicīgi. Ūdenim pārvietojoties, notiek dīvainas lietas.

Kurš no jums kādreiz ir redzējis veikalos tās lietas, kurās ir dažādu krāsu smiltis starp diviem stikliem?

Kad tu apgriez to otrādi, tas ātri sakārto visus slāņus. Tas neaizņem daudz laika.

Noslāņošanās var notikt ļoti ātri.

Zemūdens nogruvumi, kā piemēram tas, ko mēs redzējām Indonēzijā 2004. gadā, ko sauc par dubļu straumi, zem ūdens var izdarīt milzīgus bojājumus.

Tas virspusē izraisīja cunami, kas nogalināja 250 000 cilvēku.

1929. gadā bija zemūdens nogruvums, kas virzījās ar 112 km/h lielu ātrumu. Tas pārrāva transatlantiskos kabeļus.

Šis viens zemes nogruvums apklāja 64 000 kvadrātkilometrus (Tas ir apmēram Ohaio izmēros). Viens zemūdens nogruvums.

Plūdu laikā ūdens mutuļoja riņķī apkārt. Beigtie dzīvnieki tika ierauti šajos mazajos mutuļos, ko sauc par virpuļiem. Tu vari redzēt tos upē, mazus virpuļus, kas samutuļo ūdeni.

Tas varēja notikt vispasaules Noa plūdu laikā.

Dažas nedēļas dzīvnieki peldēja apkārt, viņi sapuva. Galva atdalījās, aste atdalījās un kājas atdalījās.

Un, kad daži no tiem beidzot tika aprakti, tu galu galā tiec pie jucekļa dinozauru kaulos.

Ievērojiet, šim mugurkaulam nav pievienota galva un nav kājas, tikai mugurkauls.

Zemūdens nogruvums dara lielus postījumus un dzīvnieki, kas tika aprakti uz virszemes zem dubļiem, tika atrasti, sajaukušies juceklī.

Uz šīs planētas ir ļoti daudz fosīliju kapsētu.

Ir atrasti fosīliju kopumi, piemēram, kā koka baļķi koku sanesumā.

Ja tu dodies uz San Džuakito pieminekli Teksasā (kur Santa Ana beidzot satika savu īsto, kad teksasieši noķēra viņu), redzēsi, ka viss piemineklis ir izgatavots no fosīlijām.

Ja paskatās uz klints bluķi, tas izskatās kā liels akmens bluķis un tā arī ir, līdzko pieiet tuvāk, tā tajos ir neskaitāmi daudz sīku fosīliju.

Šeit ir četri dzīvnieki, kas atrasti pārakmeņojušies peldus pozā. Viņi turēja galvas augšā virs ūdens. Viņi, iespējams, iekļuva dubļos un dubļi parāva tos zem ūdens.

Tie noslīka vai nomira šādā peldēšanas pozā.

Kādā vietā Āfrikā, ko sauc par Karro veidojumu, esot 800 000 x 1 000 000 mugurkaulnieku dzīvnieku skeleti.

Vairākums no dzīvniekiem nomira vienlaicīgi. Beļģijas ogļu raktuvē ir atrasti iguanodonu skeleti.

Tie vertikālā stāvoklī ir izkārtojušies 30 metru biezā klintī.

Kanādas ziemeļos Aksela salā ir atrasti pārakmeņojušies sarkankoka celmi.

Tu vari aizbraukt uz Aksela salu. Aksela salā nav koku.

Un tur, protams, neaug sarkankoki.

Kā gan iegūt pārakmeņojušos sarkankoka celmus Aksela salā?

Cilvēki saka: “Hei, vai tad, lai pārakmeņotos, nevajag miljons gadus?” Nē, lietas pārakmeņojas ātri.

Ir daudz piemēru lietām, kuras ir pārakmeņojušās mazāk kā 100 gadu laikā.

Oregonā ir atrasti pārakmeņojušies zirgu nagi.

Šeit ir redzams pārakmeņojies ūdens rats. Minerāli aizstāja koku.

Šeit ir pārakmeņojies malkas pagale.

Šeit ir makšķerēšanas spole, kas iestrēgusi klintīs.

Tiek apgalvots, ka klints ir 300 miljonus gadus veca.

Starp citu, ja kāds no jums studentiem vēlas pelnīt naudu – Tenesijas universitāte Katanogā (UTC) pētīja šo lietu.

Viņi runāja ar puisi, kuram tā piederēja un analizēja visu šo lietu.

Viņi teica: “Vecīt, tas ir pārsteidzoši, spole iestrēgusi klintī”.

Ja jūs varat noteikt spoles īpašnieka atrašanās vietu un ļautu man sazināties ar viņu, es vēlētos uzzināt, vai viņš man ļautu to aizņemties savam muzejam?

UTC ģeologu eksperti nespēj to izskaidrot. Kā gan makšķerēšanas spole var tikt atrasta klintī?

Ja tu dodies uz Veikrosu Džordžijā, viņiem ir eksponāts Dienvidu Meža Pasaulē (Southern Forest World) – kokā iestrēdzis mumificēts suns.

Suns acīmredzot dzinās pakaļ jenotam kokā, iekrita iekšā un iesprūda.

Tagad suns ir mumificējies.

Koks joprojām bija dzīvs. Viņi nosauca suni par “Iesprūdušo” (Stucky).

Šeit ir pārakmeņojies kovboja zābaks ar kovboja kāju joprojām tajā.

Šeit uz galda ir raksts ar nosaukumu „Kaļķakmens kovbojs”.

Šeit ir pārakmeņojusies zivs (ihtiozaurs) dzemdību laikā.

Šeit ir pārakmeņojies āmurs, atrasts Havaju salās.

Pārakmeņojusies cepure, atrasta Jaunzēlandē.

Pārakmeņojies zīmulis, atrasts Arizonā.

Pārakmeņojies adatu spilvens Viskonsīnā.

Montanas pludmalē tika atrasts kāds vīrs, kas bija pārakmeņojies, pārakmeņojies cilvēks.

Gainsberijā, Tenesijā ir stāsts par pārakmeņojušos cilvēku.

Puisis nomira 1881. gadā. Viņš tika aprakts. 14 gadus vēlāk, kad nomira viņa sieva, viņu gatavojās aprakt blakus viņam.

Vecmāmiņas kapam tika izrakta bedre un kapa bedrē satecēja ūdens. Viņi teica: “Ak, mēs negribam aprakt vecmāmiņu ūdenī.”

Tad vecmāmiņa tika aprakta kaut kur citur. Tad bērni sāka uztraukties par vectētiņu. Aprakts ūdenī.

Tad viņi atraka viņa kapu. Ķermenis bija kļuvis par akmeni, izņemot rokas, kas bija nopuvušas.

Pārējais ķermenis pārakmeņojās 14 gadu laikā zārkā, Tenesijā.

Fort Bentonā, Montānā 1897. gadā Toms Dunbars atrada cilvēku, puisis bija 1.72 metrus garš.

Daudzi medicīnas doktori pārbaudīja viņu. Viņi teica: “Šis ir pilnībā pārakmeņojies cilvēks, ne tikai kauli, pilnīgi viss cilvēks ir pārakmeņojies.”

San Paulo, Brazīlijā 63 gadus veca dāma aizgāja pie ārsta un teica: “Man sāp sānos.”

Viņi to apskatīja caur rentgenu un atrada pārakmeņojušos bērna skeletiņu viņā. Viņa bija stāvoklī un nezināja to.

Bērns bija nomiris un kļuvis par akmeni sievietes ķermenī.

Tā vien izskatās, ka bērns nebija tālu no piedzimšanas, teica dakteris, kurš viņu pārbaudīja.

Es runāju ar puisi no Merilindas, viņš teica: “Jā, es braucu uz ambulanci. Mēs reiz vedām sievieti uz slimnīcu Snovdenā, Vašingtonā, lūk, viņas telefona numurs, es runāju ar Braienu,

viņa tika aizvesta uz slimnīcu un viņi izņēma pārakmeņojušos augli no šīs sievietes.

Tas viņas ķermenī bija pārvērties akmenī.

Šeit ir pārakmeņojušies miltu maisi, atrasti Eureka Springsā, Arkanzasā.

Šeit ir pārakmeņojies marinēts gurķis, atrasts Montonā. Tagad tas ir manā muzejā.

Tas tika atrasts burkā. Puisis, kurš to atsūtīja man, teica: “Brāli Hovind, es atradu šo pārakmeņojušos gurķi burkā. Vāks nopuva. Vai tu to negribētu savam muzejam?”

Es teicu: “Protams. Kurš pie pilna prāta negribētu pārakmeņojušos gurķi savam muzejam?”

Šeit ir pārakmeņojusies suņu sēne Dienvidblumingtonā, Ilinoisā, pārsteidzošā muzejā ar nosaukumu „Baiļu, dārgakmeņu un minerālu muzejs” Širlejā, Ilinoisā. Ja tu kādreiz brauc tur, apstājies un apskati to vietu.

Šis bērns (attēlā) atsūtīja man šīs pārakmeņojušās ozolzīles.

Viņš ir septiņus gadus vecs. Viņš teica: “Brāli Hovind, es ieliku šīs ozolzīles ūdens spainī, cerot, ka tās izdīgs.

Un es aizmirsu par tām.”

Gadu vēlāk, kad mamma atrada tās aizmugurējā lievenī, ūdens spainī tās bija pārvērtušās akmenī.

Pārakmeņojušās ozolzīles.

Šeit ir pārakmeņojies zemesriekstu saišķis. Tas atrodas Riplija muzejā Floridā.

Šeit ir pārakmeņojušās kokogļu briketes. Mēs dabūjām tās savam muzejam. Atbrauc uz Pensakolu un apskati pārakmeņojušās kokogļu briketes.

Šeit ir redzams kaut kas, kas izskatās pēc pārakmeņojušos kokosrieksta. Tas viss atrodas mūsu muzejā Pensakolā.

Šeit ir pārakmeņojusies astoņkāja roka, es par to jums stāstīju agrāk. Šī ir kopija no tā.

Pārakmeņojusies astoņkāja roka.

Šeit ir raksts no “Parocīgas Saimniecības Ierīces” (Handy Farm Devices) publicēts 1909. gadā, kā pagatavot pārakmeņojušos koku.

Jau gadsimtiem cilvēki ir zinājuši, kā radīt pārakmeņojušos koku, lai tas kalpotu ilgāk.

Cilvēki saka: “Tā, pagaidi mirklīti, vai tad vienādu dzīvnieku fosīlijas nav atrastas tajos pašos slāņos, vai tad tas nepierāda, nu, evolūciju, jo rāpuļi ir atrasti vienā un tajā pašā slāni?”

Ja tajā ir dažādu veidu fosīlijas, tas nepierāda evolūciju. Tas nu ir skaidri zināms.

Patiesībā mācību grāmatas māca, ka slāņi ir sašķiroti ļoti kārtīgi; tā vienkārši nav patiesība.

Šis čalis, Deivids Robs, man liekas, ka viņš ir profesors no Čikāgas universitātes.

Viņš saka: “Viena no evolūcija-radīšana debašu ironijām ir, ka kreacionisti

ir akceptējuši kļūdainu uzskatu, ka fosīliju liecības parāda detalizētu un secīgu attīstību.

Un viņi smagi strādājuši, lai pielāgotu šo “faktu” viņu Plūdu ģeoloģijā.”

Slāņi nav tādā kārtībā, kādā viņiem patiktu, lai jūs domātu, kādā tie ir.

Nils Eldregeds ir teicis: “Mēs datējam slāņus ar fosīlijām un mēs datējam fosīlijas ar slāņiem.”

Tā ir apļveida spriedelēšana.

Ja ir kādi slāņi ar fosīliju liecībām, tos vislabāk ir izskaidrot ar plūdiem.

Redziet, kustīgs ūdens plūdu situācijā sašķiro visādas interesantas lietas.

Tas ir fenomens, ko sauc par kavitāciju. Šī parādība ir notikusi Gravas Kanjona Dambī Arizonā.

Kad ūdens sāka pārvietoties pārāk ātri, tas patiesībā izsūca klints malas tieši pie kanjona sienām.

20 sekunžu laikā tas izveidoja platību, kas bija apmēram basketbola laukuma lielumā, un kas bija apmēram 1.2 metrus dziļa.

Kustīgais ūdens kavitācijas dēļ iesūca akmens bluķus no krasta sienām.

Ir vēl viens fenomens, ko sauc par hidraulisko noplūkšanu (hydraulic plucking).

Tas ir papildus nodilšanas procesam. Kustīgais ūdens plūdos varēja uzcelt iežus.

Tas nav tikai kustīgs ūdens, tagad tas ir šķidrs smilšpapīrs.

Tas ir ieguvis smiltis, akmeņus, dubļus, koku celmus  un visu ko citu.

Tas izies cauri cietam akmenim. Tas izlauzīsies cauri klintij.

Ir arī tāds fenomens, ko sauc par atšķaidīšanu (liquefaction).

Atšķaidīšana notiek, kad smilšu graudi tiek saspiesti un tad spiediens tiek atbrīvots.

Ja dodies uz pludmali Pensakolā un dodies sērfot, tad pastāvi ūdenī līdz ceļiem, pastāvi kādu brīdi tā.

Kā nāk vilnis, augšējā viļņa daļa sver vairāk nekā apakšējā viļņa daļa, acīmredzot, tajā ir vairāk ūdens. Tātad virsējā viļņa daļa pagrūž lejā zem jūsu pēdām smiltis, kamēr apakšējā daļa iet tev garām, spiediens ir atbrīvots.

Un smilšu graudi sāk lēkāt no apakšas uz augšu, līdzko ūdens tos saspiež.

Šo fenomenu sauc par atšķaidīšanu.

Vispasaules plūdu laikā, tiklīdz kā Zeme pagriezās zem Mēness, ieguvām plūdmaiņas, kuras pacēlās un nolaidās lejā apmēram 60 metrus.

Iedomājieties 60 metru paisumu un bēgumu, kas izmaina visu 6 stundās un 25 minūtēs.

Tātad, plūdu dēļ atšķaidīšana notiktu visā pasaulē.

Tas paceltu ūdeni par 60 metriem, kurš savukārt spiestu lejā nogulsnes,

un tad spiediens tiktu atbrīvots. Tas varēja izraisīt visa veida slāņošanās procesus, kas norisinājās ļoti ātri.

Kāds čalis paņēma milzīgu akvāriju un ielika tajā pudeli ar karstu ūdeni, lielu gumijas pūsli,

kurā viņš sadūra neskaitāmi daudz mazus caurumus. Piesprauda to pie šļūtenes.

Viņš ielika to tukša akvārija apakšā.

Tad viņš paņēma cementa maisītāju un samiksēja akmeņus, granti, smiltis un visu veidu lietas, sajauca tās kopā.

Viņš sāka laist ūdeni pa šļūteni caur šo karsto pudeli un akvārijs no apakšas sāka piepildīties.

Tā kā tas viss ūdens pieplūdes rezultātā paceļas, tas šīs lietas automātiski pacels uz augšu.

Visa masa atšķaidoties ar ūdeni sakritīs atpakaļ un sakārtosies pēc katras lietas blīvuma.

Piepildot akvāriju viņš atklāja, ka šis process sašķiroja visu noteiktā secībā – putni, zīdītāji, rāpuļi un abinieki.

Lūk, šī ir kārtība, kuru jums paskaidros kā evolūcijas attīstības posmus.

Atcerieties apzīmējumu “ZARZ” z – a – r – z; zivis būtu apakšā: zivis, abinieki, rāpuļi, zīdītāji.

Nē, tādā secībā tie nav atrasti. Un, ja tie ir atrasti tādā secībā – atšķaidīšana.

Vislabāk to izskaidro Plūdi. Par šo tēmu daudz vairāk informācijas ir grāmatā “In the Begining”, autors  Walt Brown

Ja kādi slāņi ir mazāk blīvi, tie uzklājas uz blīvākiem slāņiem.

Ja nosacījumi ir precīzi, tad mazāk blīvs slānis ātri izsprauksies uz augšu, tas izlauzīs sev ceļu.

Tas var radīt tā saucamo smilšu strūklu.

Šīs smilšu strūklas var sacietēt un, iespējams, Aijera klints Austrālijā ir milzīga smilšu strūkla.

Vislabāk izskaidrojama ar Plūdiem.

Ja aplūkosiet šīs smilšu strūklas tuvāk, tad ieraudzīsiet, ka tās viscaur ir pārklātas ar gaisa burbuļiem.

Tas bija gaiss, tajā viscaur ir gaisa tuneļi, pa kuriem gaiss varēja izkļūt laukā.

Zemestrīces laikā zemes virsma var drebēt un pazemes ūdens izlauzties virspusē.

Un virszeme var kļūt līdzīga tādai kā zupai.

Japānā bija zemestrīce, kas nogremdēja šīs ēkas.

Ēkas faktiski iegrima zemē  augsnes sašķidrināšanas fenomena dēļ, ūdenim uzceļoties virszemē.

Šis process sakārto slāņus citādi un sairdina augsni. Gluži kā grimstošās smiltis.

Evolūcijas teorijas piekritēji teiks: “Hovind, vai tad tu nezini, ka putni tiek atrasti augšpusē? Tas pierāda, ka putni bija pēdējie evolūcijas attīstībā.”

Un arī teiks: “Gliemenes atrodas apakšā. Tas pierāda, ka gliemenes bija evolūcijas attīstības pirmais posms.”

Es saku: “Nu, ir labāks izskaidrojums. Varbūt gliemenes tiek atrastas apakšā, jo tur ir to biotops.”

Tā ir vieta, kur tās dzīvo. Gliemenes varēja būt pirmās, kas tika apraktas plūdos.

Labrīt! Nu, tās jau bija apakšā.

Putns jau nu būs pēdējais, ko apraks, jo viņš var lidināties, kamēr viņam pietrūkst skābekļa.

Varbūt tie ir sakārtoti pēc to inteliģences līmeņa.

Nu visi tā kā varētu izdomāt, ka gliemenes nav pārāk attapīgas.

Varbūt tie ir sakārtoti pēc iespējām pārvietoties.

Gliemenes nevar ļoti ātri paskriet. Varbūt tie ir sakārtoti pēc ķermeņa blīvuma.

Gliemeņu vāki ir smagāki par putnu spalvām.

Fosīliju izkārtojums, ja tāds ir, nav pamatots ar evolūcijas teoriju.

Tas ir daudz labāk pamatots ar Plūdiem.

Bībele (1. Mozus 7:19-20) saka, ka visa zeme tika apklāta ar ūdeni. Visi augstie kalni bija apklāti.

Kalni tika apklāti. Tad (1.Mozus 8:1) ūdeņi nomierinājās, kas nozīmē nokristies.

NIV Bībeles tulkojums saka, ka ūdeņi atkāpās. Nē, nē, nē – ūdeņi neatkāpās, un tie nebija mežonīgi savvaļas dzīvnieki. NIV tulkojums ir divkārši nepareizs tajā pantā. Tie visi Plūdu laikā bija pilnīgi mierīgi dzīvnieki.

Ūdeņi neatkāpās, ūdeņi nomierinājās. Bībele saka, ka ūdeņi stāvēja pāri kalniem, Psalmi 104:5-6.

Hugh Ross māca, ka Noa laikā tie bija lokāli plūdi. Es atvainojos – 15 olektis virs augstākā kalna un tie ir lokāli plūdi? Es to gribētu redzēt.

Kad es debatēju ar Hugh Ross, teicu: “Dr. Ross, vai Jūs ticat vispasaules plūdiem, kas notika Noa laikā?”

Viņš teica: “Es ticu vispārīgiem plūdiem.” Tā vienkārši ir maldinoša atbilde.

Es jautāju: “Ko Jūs domājat – vispārēji plūdi?”

Viņš teica, ka tie nopludināja Noa mazo visumu. Tie nopludināja ieleju, kurā viņš dzīvoja.

Es jautāju: “Vai Jūs, lūdzu, atbildēsiet uz manu jautājumu? “Ja tie bija tikai lokāli plūdi, kas nogremdēja Noa ieleju, tad kādēļ Dievam vajadzēja teikt Noa, lai tas uzceļ milzīgu laivu?

Un tad piepildīt to pilnu ar dzīvniekiem, un palikt tur vienu gadu!”

Kādēļ gan vienkārši neteikt, lai Noa pārvācas?” Šī lokālā plūdu ideja ir stulba. Ar lieliem burtiem – STULBA!

Cilvēki jautā: “Ja jau zeme bija pārklāta ar ūdeni, kur tas viss palika?”

Plūdu pēdējo mēnešu laikā, nestabilās Zemes garozas plāksnes varēja pārvietoties un dažviet varēja nogrimt.

Plānās vietas varēja nogrimt. Citas vietas varēja pacelties.

Ūdens strauji aiztecētu un piepildītu bedres.

Tas izraisītu ļoti ātru eroziju. Bībele (Psalmi 104:7) saka: “no Taviem draudu saucieniem tie bēga.”

Šeit ir runa par ūdeni. “no Tava pērkona tie aizsteidzās bailēs.”

… Ūdens strauji aizplūda. “Kalni pacēlās augstu, un lejas nogrima…

līdz tai vietai, kā Tu tām biji licis.” Tie ir – okeāni.

Kalni pacēlās; ūdens aizplūda jaunās zemās vietās.

Ja mēs šo auditoriju piepildītu ar ūdeni 1,2 metru augstumā, esmu pārliecināts, ka mācītājs būtu sašutis, bet veiksim to tīri zinātniskos nolūkos. Ja mēs paceltu ēkas vienu galu,

visiem puišiem šajā ēkā vajadzētu pacelt šo ēkas daļu, tad ūdens aizplūstu uz otru pusi cauri ēkai uz to ēkas daļu. Tas ir veselais saprāts.

Ja Zeme bija pārklāta ar ūdeni un dažas vietas sāktu grimt, tad citas vietas paceltos uz augšu.

Gluži kā ūdens gulta. Cik no jums kādreiz ir gulējuši ūdens gultā?

Mana sieva ir tikai pusotru metru gara. Kad viņa iegrimst saldā miegā uz ūdens gultas…, man nepatīk ūdens gultas; mums tādas nav, bet uz tādām dažas reizes esam gulējuši.

Gaidu līdz viņa saldi iemigs. Tad uz pirkstgaliem klusi pienāku klāt. Uzkāpju uz krēsla, un palecos cik vien augsti spēju. Švv….būūm!

Es piezemētos ūdens gultas savā pusē! Un viņa savukārt uzsāk lidojumu tiklīdz mans ķermenis sasniedz manu pusi ūdens gultai.

Un tad es dodos gulēt uz dīvāna. Bet man tik un tā nepatīk ūdens gultas.

Ja kāda vieta iegrimst, cita vieta celsies uz augšu.

Iespējams, ka Noa Plūdu laikā Zemes garoza ļoti locījās.

Un, iespējams, arī nākamos dažus simtus vai pat dažus tūkstošus gadus pēc Plūdiem.

Faktiski, es ticu, ka tā joprojām kustas mazliet, izraisot dažas no zemestrīcēm.

Joprojām zem Zemes garozas atrodas ūdens, kas tur ir iesprostots.

Tā kā noteikts ūdens daudzums, pēc ūdens plākšņu teorijas, aizplūda, tad plāksnei vajadzēja nosēsties zemāk.

Iesprostojot tur ūdeni. Joprojām ir milzīgas platības ar iesprostotu ūdeni.

Vai zinājāt, ka okeāna dzelmē ir zemūdens atveres?

No tām okeāna dzelmē izplūst karsts ūdens. No kurienes tad tas nāk?

Vai tam nebūtu jānāk no zemākas vietas kā okeāna dzelme?

Zemes garozā joprojām ir ūdens. Iesprostots tur lejā.

Okeāna garoza ir visai šaura. Tā ir tikai apmēram 5-8 km bieza.

Kontinetālā garoza ir apmēram 50 km bieza. Jums to pateiks jebkurš ģeogrāfijas skolotājs.

Tas ir noteikts diezgan precīzi, nolasot zemestrīces seismogrāfiskos viļņus zemestrīces laikā.

Zemes garoza ir sasprēgājusi, es to saprotu, un vairākas plāksnes ir kustīgas, un tās joprojām mazliet kustas.

Saskaņā ar šo karti, iespējamība, ka Pensakolā būs zemestrīce, ir nulle, bet kādās citās vietās šāda iespējamība ir ļoti liela. Saplaisājumi ir atrasti un tie joprojām ir aktīvi, joprojām kustīgi.

Zeme būtu kā liels balons, kas piepildīts ar ūdeni. Tas peldētu pa virsmu, iegrimstot un uzpeldot. Mēs runājam tikai par dažiem kilometriem uz 12900km diametra zemes; dažu kilometru kustība šādā mērogā ir pielīdzināma tuvu nullei.

Pat kustība, kas mērāma tikai dažos kilometros, radītu ūdens strauju aiztecēšanu radot milzīgu eroziju kanjonus.

Hjūstonas dienvidos Teksasas štatā plūdi bija tikai pirms pāris gadiem. Ūdens spēcīgi pārplūda, un tam, pārplūstot pāri ūdens dambim, radās neticama erozija.

… Un ja lidojat uz rietumiem un aplūkojat kādus erozijas veidojumus, …

ir prātam neaptverami, cik daudz eroziju šai planētai ir bijis.

Šeit jūs redzat trīs izvirzījumus:  akmens smailes, kas iznākušas no zemes; šeit  akmens pingvīni; vai arī aizbrauciet apskatīt Arches nacionālo Parku Jūtā; vai uz Bryce kanjonu.

Jūs redzat šos akmeņus, kas no zemes ir izslējušies stāvus. Jums teiks: “Ir vajadzīgi miljoniem gadu, lai kas tāds izveidotos.”

“Jā, meitenes un zēni, šis parāda miljoniem gadu ilgu eroziju!” – tā viņi māca bērniem.

Es tā neuzskatu. Šis ir manā pagalmā, uz tā ir mana tintes pildspalva.

Tā bija dubļu kaudze, uz kuras lija lietus; vienreiz uzlija un atstāja lielas erozijas pēdas.

Šeit ir erozijas “miljoniem gadu ilgs periods” gar šoseju, kas uzbūvēta pirms dažiem mēnešiem.

Vai tas attēlo erozijas “miljoniem gadu ilgo periodu”? Nē, es tā neuzskatu.

Man liekas, ka tur atrodas manas brilles. Erozija var veidoties ātri.

Pēc Missoula (pazīstams kā Spokane) plūdiem Vašingtonā un Idaho acīmredzot ir atstātas lielas erozijas pēdas.

Tur bija ledus aizsprosts. Es ticu, ka tas notika neilgi pēc Noa Plūdiem, iespējams dažus simtus gadu vēlāk.

Ledus cepures kusa. Liels ūdens daudzums tika iesprostots un strauji arī izlauza sev ceļu. Un tas apstājās Portlendā, Oregonā.

Tas atstāja neiedomājas erozijas pēdas.

Tālāk atrodas ūdenskritums, viens no lielākajiem ūdenskritumiem pasaulē un to sauc par Sauso Kritumu (Dry Falls), atrodas Vašingtonā.

Bet pa šo ūdenskritumu neplūst ūdens. Tas ir pilnībā sauss.

Bet, kad tur plūda ūdens, tas, iespējams, bija lielāks par visiem pasaules ūdenskritumiem kopā.

Studējiet par Sauso Kritumu (Dry Falls) Vašingtonā, ja vēlaties uzzināt ko vairāk.

Vēl ir interesanti tas, ka gandrīz visas pasaules kalnu grēdas iet līdz krasta līnijai.

Walt Brown pieminēja savā hidroplākšņu teorijā (hydroplate theory), ka tas tā ir, jo tie veidojās vienlaicīgi…

kā viena notikuma rezultāts. Kalni pacēlās, ielejas iegrima.

Plūdi Teksasā, Gvadalupes upe pārplūda, nolija 76cm nedēļā. Ūdens pārpludināja noteci.

Plūdi nodarīja neticamu postu šīs pilsētas apkārtnē, kad pārplūda dambis.

Tas cauri cietam kaļķakmens iezim izkala pusotru kilometru lielu kanjonu, kurš bija 15 metrus dziļš un simtiem metru plats.

“Gvadalupes Upes iedzīvotāji pēc plūdiem atjauno apkārtni”. Interesanti… dažās vietās 22 metrus dziļš.

Taču ņemiet vērā, ka plūdi izlauzās cauri cietam iezim. Viens plūdu gadījums. Mazi, mazītiņi plūdi.

76 centimetri vienā nedēļā.

Izliekti iežu slāņi arī tiek atrasti visā pasaulē.

Šie izliektie iežu slāņi norāda, ka iezis tika izliekts, kamēr tas bija mīksts.

Ja tu liec cietu akmeni, tas saplīsīs un veidos mazas lūzuma līnijas pa visu locījuma vietu.

Es biju Crystal Cove dabas parkā Losandželosā, es redzēju tos ieliektos iežus, uzkāpu augšā, lai nofotografētu. Piekļūstot tuvāk, kļuva mulsinošāk, jo iezī nebija lūzuma līnijas.

Visi šie daudzie slāņi bija mīksti dubļi, kad tie izliecās.

Tad tie sacietēja. Visi izliektie slāņi, ko tu redzi uz planētas, visi reiz bija mīksti.

Un tiem nav atšķirīga vecuma. Kāds mans draugs ir pilots. Viņš man atsūtīja šo bildi.

Viņš teica: “Brāli, Hovind, kad mēs lidojam pāri Lielajam Kanjonam, gar tā malām var redzēt lielus notekcaurumus.

Ūdens ieplūst šajos caurumos un notek lejā, nezinot cik dziļi, un tad izšļācas pa kanjona malu, iekšā Lielajā Kanjonā.

Ja tas turpina izgrauzt šo caurumu virzienā uz pamatkanjonu, tas rezultātā izskalosies un tiks izveidots kārtējais kanjona piedēklis.

Pēc Plūdiem Noa laikā virsma varēja izžūt, vispirms atstājot iekšpusē mīkstu un dubļainu zemi.

Tā lēnām izžūtu, sarautos un savilktos. Tas uz virsmas izraisītu deformāciju.

Kalniem paceļoties sāktos metamorfisku iežu veidošanās. Manuprāt, tie veidojās Noa Plūdu laikā un arī pēc tam.

Skeptiķi jautā: “Paga, kā tad visi tie ķenguri nokļuva Austrālijā?”

Es ticu, ka pēc Plūdiem okeāni bija mazāki, nekā tie ir šodien.

Šodien vairāk nekā 70% no zemes virsmas atrodas zem ūdens. Es neuzskatu, ka tas tā bija uzreiz pēc tam, kad Noa izgāja no Šķirsta.

Ja jūs apskatāt šo karti, varat redzēt, ka Anglija un Īrija bija daļa no Francijas.

Ja ūdens daudzums tiktu pazemināts tikai par dažiem simtiem pēdu (1 pēda = 30.48cm), vieta starp Angliju un Franciju izžūtu.

Noradītā vieta, iespējams, bija piekrastes līnija. Jūs to varat redzēt no šī satelīta uzņēmuma.

Ja jūs ielūkojaties uzmanīgi, tā ir Anglija un Īrija.

Jūs varat redzēt to, kas ir zem ūdens un ka zem ūdens ir krasta līnija, kur tā reiz ir bijusi.

Ūdens tur tiešām ir ļoti sekls.

Starp Aļasku un Krieviju ūdens dziļums ir tikai 19 metri.

Ja pazeminātu ūdens līmeni okeānos par 19 metriem, tad Aļaska un Krievija būtu savienotas.

Ja ūdens līmeni paceltu, visa Centrālamerika nopludotu.

Ja ūdens līmeni okeānos paceltu tikai par 10%, tad Amerika izskatītos šādi.

Viena maza sala Apalačos un visa Rocky Mountain teritorija – un vairs nekā. Visa Apvienoto Valstu centrālā daļa būtu nopludināta.

Vai zinājāt, ka Čikāga ir tikai 180 metrus virs jūras līmeņa? 180 metri ir no šejienes līdz stop zīmei – divi futbola laukumi.

Tas ir tik, cik augstu atrodas Čikāga.

Ja jūs samazinātu ūdens daudzumu okeānos par dažiem simtiem pēdu, tad Florida būtu milzīga.

Kuba tiktu pievienota Floridai.

Es domāju, ka Plūdu beigu periodā, kad piepildījās okeāni, viss nostabilizējās.

Tad, ledus cepurēm kūstot, okeāna līmenis tika pacelts vēl vairāk.

Iespējams, ka Atlantijas okeāns kļuva pārāk pilns un daļa ūdens pārvēlās Meksikas līcī.

Par to vairāk pēc brīža.

Pensakolas un Mobilais līcis katrs ir apmēram 2 metrus dziļš. Tu vari gandrīz jebkurā vietā nostāties uz kājām.

Ja ūdens līmenis tiktu samazināts par apmēram 100 metriem, tad Austrālija būtu savienota ar Vjetnamu.

Ūdens starp Austrāliju un Vjetnamu ir ļoti sekls.

Dažreiz cilvēki jautā par ķenguriem: “Kā ķenguri nokļuva līdz Austrālijai?”

“Nu, tie pārlēca.”

Tas ir veids, kā viņi nokļūst jebkurā vietā.

Ķenguri, koalas un vombati nav agresīvi.

Ja salīdzina ar tīģeriem, tie ir pat ļoti miermīlīgi.

Kad dzīvnieki izgāja no Šķirsta šeit, Turcijas apgabalā, vietā, kur tas nosēdās, viņi sāka izplesties un apgūt savas teritorijas.

Tad nu lūk, ķenguri savās mājās audzina savu ģimeni un pēkšņi ienāk tīģeris un saka: “Rrrr – es vēlos šo īpašumu!”

Viņi tam piekrīt un tā vietā lai cīnītos, tie aizbēg, ja var paspēt. Mazāk agresīvus dzīvniekus varēja aizdzīt uz tālāku migrāciju vietu.

Ķengurs drīzāk bēgtu, nevis cīnītos.

Un tā no paaudzes uz paaudzi, iespējams, simts gadu garumā, viņi izplatījās pa sauszemi.

Tie, kuri nebēga, tika nogalināti. Tā tie nonāca šeit lejā līdz Austrālijai.

Tajā pašā laikā, kamēr tie tika spiesti tālāk migrācijas nomalē…

ūdens cēlās, jo kusa ledus cepures.

Tā kā ledus cepures kusa, ūdens cēlās; kādā brīdī Austrālija kļuva aizsargāta no papildus migrācijas.

Šodien Austrālija ir sala. Pirms ilgāka laika tā bija daļa no kontinenta.

Tie tika cik tālu vien varēja būt prom no tīģeriem, un tur Austrālijā arī iesprūda.

Mums šodien ir kontinetālais šelfs, jo kūstot ledum, padziļinās okeānu ūdens līmenis.

Ja Zemi samazinātu līdz šī globusa izmēram, tu pat nevarētu atrast Everestu.

Vai esat kādreiz redzējuši tādus globusus, kur var just izvirzījumus – kur var sataustīt kalnus?

Tās ir blēņas. Kalnu izmēri ir pat ļoti pārspīlēti.

Ja tu samazinātu Zemi līdz biljarda bumbiņas izmēram, Zeme būtu apaļāka un gludāka par šo biljarda bumbiņu.

8 kilometru kalns uz 12800 kilometru Zemes diametra ir nenozīmīgs.

Paaugstinot okeānu līmeni, pilnībā mainās kontinentu forma.

Es domāju, ka šie erozijas kanjoni radās pēc Plūdiem.

Mineapolisa, piemēram, ir apmēram 200 metru virs jūras līmeņa.

Misisipi upe plūst no Mineapolisas līdz Jaunorleānai.

Misisipi upes kritums ir 200 metri 1850 kilometru garumā. Tas ir apmēram 11 cm uz kilometru.

Misisipi upei ir jāplūst kilometrs, lai kritums būtu 11 cm. Tas ir ļoti maz, neliels slīpums.

Ja tu uzceltu ūdens aizsprostu Lielajā Kanjonā, aiz tā izveidotos patiešām milzīgs ezers.

Mācību grāmatā teikts: “Miljoniem gadu laikā Kolorādo upe no cietas klints izgrauza Lielo Kanjonu.”

Es tā nedomāju.

Esmu diezgan aktīvi pētījis Lielo Kanjonu.

Lielajam Kanjonam bija jāveidojas milzīgas erozijas rezultātā, par ko vairāk stāstīts seminārā Nr. 4.

Tāpat kā redzējāt to Valta Brouna (Walt Brown) hidroplākšņu teorijas video klipā.

Lielais Kanjons ir tāds kā puzle, jo Kolorādo upe met cilpas uz priekšu un atpakaļ.

Taču tam ir arī stāvi krasti. Līkumaina upe, tāda kā Misisipi, parasti norāda uz lēzenu kritumu.

Pakapeniski slīpa zeme, kas liek upei līkumot turp un atpakaļ. Stāvi krasti parasti norāda uz ātri plūstošu upi, kurai ir liels kritums.

Lielajam Kanjonam ir abi – gan stāvi krasti, gan cilpas un līkumi.

Evolūcijas piekritējs teiks: “Oho, nez kādā veidā šī upe izveidoja šo kanjonu?”

“Eh, upe neizveidoja šo kanjonu.”

Plūdi izveidoja Lielo Kanjonu. Tie to izdarīja ļoti, ļoti ātri.

Viena katastrofa var pamatīgi pārkārtot nekustamo īpašumu.

1964. gadā Aļaksā bija zemestrīce, kas krasta līniju samazināja par 12-15 metriem!

Es biju vietā ar nosaukumu Turnagain Heights, sludināju netālu no Anchorage, kas ir Aļaskā.

Šai kopienai tas bija neiedomājams posts, kas notika dažās sekundēs.

Kad Senthelensa kalna virsotne uzsprāga, visa ziemeļu puse kalnam noslīdēja ielejā.

Mana māsa dzīvoja netālu no tās vietas, kad tas notika. Visa kalna virsotne noslīdēja uz sāniem atkorķējot vulkānu, kas savukārt lika tvaikam un pelniem izšauties no tā.

Šis pelnu mākonis noklāja zemi ar ātrumu apmēram 160 kilometri stundā.

Mana māsa pagalmā ieguva 15 centimetru biezu pelnu slāni.

Rezultātā, apmēram Sainhelena kalna izvirdums un visu to pelnu un tvaika eksplozija, kas pārklāja visu apkārtni, nogalināja 60 cilvēkus.

Daļa pelnu nosēdās Ņujorkā. Vairums no putekļiem nosēdās šajā zonā, ko varat redzēt šajā kartē.

Sainthelena kalns – posta diena.

Bija arī piroklastiski mākoņi, kas plūda vietās, kas atzīmētas ar sarkanu.

Putekļu mākoņa nosēdumi ir atzīmēti brūnā. Gružu nogruvuma nogulsnes.

Sprādziens sānos – iznākošais tvaika sprādziens, enerģija – nosita gar zemi kokus apgabalā, kas atzīmēts ar gaiši brūno krāsu.

Pēc vulkāna standartiem Senhelena kalns bija mazs vulkāns.

Tas nebija nekas salīdzinājumā ar Krakatoa kalnu Indonēzijā.

Mutuļojošā masa lija pa kalnu uz leju un automātiski sakārtojās pa slāņiem.

Šie dubļu šļūdoņi, kas slīdēja no kalna, apklāja ledus klučus, kas tika aizmesti no paša vulkāna, kad sākās izvirdums.

Šeit jūs redzat smago automašīnu, kas ir ierakta līdz pusei putekļos.

Tas izmeta tik daudz putekļu, ka katram Zemes iedzīvotājam varētu piešķirt vienu tonnu.

Ar šādu daudzumu varētu piepildīt septiņi ar pusi kubikmetru pašizgāzēju katru sekundi, 24 stundas dienā 600 gadu garumā.

Tik daudz putekļu šis vulkāns izmeta.

Dubļiem slīdot uz leju, tie slīdēja pāri ledus klučiem, kas bija ēkas lielumā un kurus izmeta vulkāns.

Kādreiz šis kalns bija noklāts ar ledus šļūdoņiem. Tas bija ļoti skaists kalns.

Ledus kluči zem šiem karstajiem dubļiem uzsprāga, veidojot eroziju bedres.

Tas notika dažu sekunžu laikā.

Kādu dienu kāds skolotājs atvedīs uz šejieni savus skolēnus un teiks:

“Zēni un meitenes, vai jūs redzat šo eroziju blakus šai bedrei? Erozija ilga miljoniem gadu.”

Nē, skolotāj! Mans tētis redzēja, kā tas notiek. Tas ilga apmēram 50 sekundes.

Zemes nogruvums 1980.gada 18.maijā apraka Toutle upi un šoseju, …

un tā biezums līdz Spirita ezeram vidēji bija 30 metri.

Nogruvums apraka arī citas drenāžas Toutle Ielejā 60 kvadrātkilometru platībā un aizsprostoja upesgrīvu.

22 mēnešus ūdenim nebija izveidots ceļš līdz zemākiem ūdensceļiem.

Pēc tam 1982.gada 19.martā izvirdums izkausēja milzīgu sniega daudzumu, kas ziemas laikā bija uzkrājies krāterī.

Kalna nogāzē ūdeņi sajaucās ar birstošo materiālu.Tas radīja milzīgu dubļu šļūdoni.

Deviņu stundu laikā, kamēr neviens to neredzēja, jo tas notika nakts laikā, dubļu šļūdonis izlauza

juceklīgu drenāžas sistēmu lielākajā ielejas teritorijas daļā un atjaunoja notekūdeņu ceļu līdz Klusajam okeānam.

Drenāža saturēja vismaz trīs kanjonus, kas bija 30 metru dziļi.

Vienam ir iedota iesauka “Mazais Toutle Lielais Kanjons”, jo tas ir izveidojies kā Lielā Kanjona modelis pēc mēroga 1 pret 40.

Dubļu noslīdenis aizturēja aiz sevis ūdeni. Kad tas kļuva par dziļu, tās pārlija pāri.

Ūdens izgreba kanjonus ļoti lielā ātrumā. Viens kanjons ir 330 metrus plats, 45 metrus dziļš.

Tas notika dažu stundu laikā.

Kad ūdens sāk smelties pāri dambim, tas ļoti, ļoti ātri izlauzīs šķēršļus savā ceļā.

Jums tuvumā ir bijis viens – Grassy ieleja – Deitonas ziemeļi, Tenesijā.

Kur viss ūdens notek lielā caurumā un izlīst ārā citā vietā, kādā alā apmēram 13 km attālumā netālu no Deitonas. Kopā ar Kurt Weise, kurš pasniedz lekcijas Bryant koledžā, es devos izstaigāt šīs alas. Mēs šo pētījām vairākus gadus.

Šī bija ala, kas, iespējams, stiepās visu šo ceļu līdz Chattanooga teritorijai; tagad tā ir sabrukusi.

Tikai kādi astoņi kilometri ir palikuši.

Ja dodies uz rietumiem no Kolumbus Džordžijas štatā, tur būs pilsēta Lumpkin.

Tur ir milzīga kanjonu teritorija. Šodien tas ir valsts dabas parks.

Tiek uzskatīts, ka tas sākās 1830.gadā no Metodistu baznīcas, kas uz ēkas tajā gadā neuzstādija notekcaurules.

Tas sākās kā maza noteka. Tā kļuva arvien lielāka. Nu tur ir vairāki desmiti hektāru izgrauztas zemes.

Tas sākās 1830.gadā.

Kad esat kanjonos blakus Senthelena kalnam, jūs redzēsiet, cik neticami liela ir šī erozija.

Aplūkojot kanjonu sienas, jūs redzēsiet skaisti sakārotus stratificētus slāņus.

Viņi jautās: “Uzgaidiet mirklīti, visi šie dubļi nošļūca vienlaicīgi. Tad kādēļ tie ir saslāņojušies?”

Nu tādēļ, ka kustīgi dubļi automātiski noslāņojas.

Paņemiet krūzi ar dubļiem. Sakratiet to un nolieciet. Tie paši noslāņosies.

Šī lielā kanjona apakšā ir pavisam niecīga grīva, ko sauc par Toutle upi. Apmēram tikpat plata kā attālums no manis līdz tam televizoram, kādus 6 metrus plata.

Šī mazā upe neizveidoja šo lielo kanjonu.

Un tā mazā upe, kas ir Lielā Kanjona apakšā, arī neizveidoja pašu Lielo Kanjonu. Tas veidojās no daudz lielāka ūdens daudzuma.

Mācību grāmatas melo tev, kad tās apgalvo, ka Kolorādo upe izveidoja Lielo Kanjonu.

Kad Senthelena kalns izvirda, tas nonesa neskaitāmu daudzumu koku visā apkaimē. Koki tika nolauzti – neticami daudz koku tika nolauzti.

Tie nosprostoja upes – neiedomājams posts.

Apskatieties uz tām lielajām automašīnām, kas atrodas blakus milzīgajiem kokiem Oregonā, Vašingtonas štatā.

Cik nu daudz varēja, tik kokus vilkta laukā. Tika izvilkti tūkstošiem un tūkstošiem koku vairāku gadu garumā.

Izglāba tikai 10% no visa meža.

Spirit ezerā tika iemests tik daudz koku, ka bija iespējams pāriet pāri šim ezeram.

810 hektāru peldošu koku Spirita ezerā.

Ūdenslīdēji nonira zem šī milzīgā peldošā paklāja un pamanīja kaut ko ļoti interesantu.

Daži koki peldēja ačgārni.

Tie piemirkst, un saknes gals nogrimst lejā.

Hmm. . . Pēc tam, šādā ačgārnā pozīcijā peldot, tie pamazām nogrimst un iestrēgst dubļos ezera dibenā.

Daudzi no šiem Spirita ezerā peldošajiem Senthelena kokiem ir jau pārklājušies ar nogulumiežiem.

Koki sāk pārvērsties par akmeni, un tas notika tikai pirms 20 gadiem.

Visā pasaulē pārakmeņojušies koki visvairāk tiek atrasti vertikālā stāvoklī.

Tie ir pārakmeņojušies, stāvus pozīcijā un stiepjas cauri vairākiem iežu slāņiem.

Plūdi šai parādībai ir vienīgais izskaidrojums. Par šo tēmu mēs vairāk stāstam ceturtajā video seminārā.

Ceturtajā seminārā mēs runājam par pārakmeņojušiem kokiem, kas atrodas stāvus pozīcijā.

Kad šis pārakmeņojies koks nokrīt, tas salūzt gabalos.

Es nezinu, vai esat kādreiz zāģējuši koku malkai, bet nozāģējot koku, pats tas nesadalās gabalos. Cik daudzi no jums zāģējot koku ir pamanījuši šo fenomenu?

Tam būtu jānotiek, kad koks stāv stāvus pārakmeņojies un tad nokrīt, kad no šī koka nobirst zeme.

Ūdensslīdēji dodas zem šī baļķu paklāja, lai redzētu, kas notiek. Vējam pūšot baļķi veļas viens otram pāri.

Tā rezultātā tiek norauta visa miza. Spirit ezera apakšā ir apmēram metru biezs mizu slānis.

Ja šis slānis tiks apklāts ar vēl kādu materiālu, tas pārvērtīsies par ogļu slāni.

Ateisti saka: “Ogļu izveidošanās process prasa miljoniem gadu.”

“Nē, tā tas nav. Ogles var rasties dažu stundu laikā.”

Ir bijuši daudzi eksperimenti, kur ogles ir iegūtas ļoti ātri.

Plūdu laikā varēja būt tik lieli peldošo koku paklāji, cik liela ir Teksasa.

Starp citu, uz šiem paklājiem ļoti daudz kukaiņu varēja pārdzīvot Plūdus.

Tur, kur cilvēks nevarēja. Kukaiņi varēja izdzīvot Plūdos atrodoties ārpus Šķirsta.

Šie koku paklāji plūstu apkārt un aiz sevis atstātu gružu pēdas. Interesanti, ka ogles gandrīz vienmēr tiek atrastas slāņos.

Vīles. Ogļu vīles kā Kentuki vai Ilinoisā.

Reiz diskutēju ar Eugenia Scott, kas ir kādas ateistu organizācijas prezindente.

Viņa teica, ka Vidējos Rietumos ir 80 ogļu slāņu. Viņai ir taisnība.

Viņa teica, ka, aplūkojot ogļu apjomus visā pasaulē, tad visa biomasa

vai visi pasaules augi, kas ir šobrīd, nevarētu radīt tik daudz fosīlās degvielas. Viņai atkal ir taisnība.

Viņa teica: “Vai tad Jūs neredzat? Ir nepieciešams ļoti daudz laika, lai izveidotu šo ogļu apjomu.”

Nē, šajā aspektā viņa kļūdās.

Notika sekojošais – plūdu laikā riņķī apkārt peldēja lieli peldošo koku paklāji un tie varēja dreifēt uz priekšu un atpakaļ ļaujoties straumei un vējam, un tie varēja atstāt aiz sevis atbiru pēdas.

Baļķu, koku, mizu atbiru pēdas, viss sabira dažādos slāņos.

Plūdu laikā varēja iegūt 80 ogļu slāņus.

Montanā ir ogļu šahta, kur ogļu slānis ir 61 metru biezs. Tas pārklāj 25900 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Uz vienas no ogļu šahtas griestiem ir atrastas dinozauru pēdas.

Rokot ārā ogles, skatoties uz griestiem, tur var redzēt dinozauru pēdas.

Plūdu laikā dinozauri pārvietojās. Iespējams, seklā ūdenī bradājot uz visiem šiem gružiem un pūstošiem koka gabaliem.

Aiz sevis tie atstāja pēdu nospiedumus, kas ar nogulsnēm tika aizpildīti uzreiz pēc tam, kad šīs nogulsnes tur nokļuva.

Pārakmeņojušies koki Alabamā atrodas stāvus krustojot divus dažādus ogļu slāņus.

Bieži vien, kad tiek veikta ogļu izrakšana, ogļu slāņi saplūst kopā, savienojot ogļu slāņus.

Tas ir absolūts pierādījums tam, ka tie veidojās ļoti ātri.

Tie savā vecumā neatšķiras viens no otra ar miljoniem gadu starpību.

Ogļu raktuve Montanā ir 61 metru bieza. Ik pa laikam oglēs tiek atrasti cilvēku veidoti artefakti.

Šeit ir zvaniņš, kas atrasts ogles gabalā.

Šeit ir trauks, kas atrasts cietā akmenī, kura pieņemtais vecums ir “600 miljoni gadu”.

Kāda dāma Ilionoisā atlauza ogles gabalu un atrada tajā zelta ķēdīti 25 cm garumā.

Izgrebta akmens figūra ir atrasta Iovas ogļu raktuvē.

Šeit ir dzelzs  kausiņš, kas ir atrasts ogļu raktuvē Oklahomā.

Šeit ir kurpes zole, kas atrasta Nevadā, kāda ogles gabala iekšpusē.

Bībele saka (1.Mozus 8:1), ka ūdeņi kritās.

Un ūdeņi mētājās šurpu turpu (1.Mozus 8:2-3)

Ja Zemes daļa nogrima, ūdens aizplūstu, lai piepildītu šo tukšumu.

Tādā gadījumā tas kādu laiku mētātos no vienas puses uz otru.

Būtu paisuma un bēguma viļņi, kas skrietu no vienas vietas uz otru.

Bībele saka 1. Mozus grāmatā 8. nodaļā, ka ūdeņi “gāja un atgriezās”. Frāze ebreju valodā “Halak-va-shub”, gāja un atgriezās.

Es ticu, ka Plūdu laikā nogulumiežu dubļu slāņi izklājās.

Kalni pacēlās un ielejas iegrima. Tie varēja sagriezties un salocīties.

Tad erozija varēja nonest daļu virsmas, veidojot papildus slāņus uz jaunās virsmas.

Tādēļ ģeoloģijā ir tā saucamā nesakārtotība. Tās labākais izskaidrojums ir Noa Plūdi.

Bībele saka (1.Mozus 8:4), ka Šķirsts nolaidās septītajā mēnesī. Noa neizgāja laukā līdz trīspadsmitajam mēnesim.

Viņi palika šķirstā vēl 6 mēnešus – kāpēc? Nu, viens no iemesliem, ka ārā vēl nebija ko ēst.

Otrkārt, zeme vēl bija dubļaina, un ūdens joprojām mētājās turpu šurpu.

Nebija vēl droši izkāpt no laivas. Iespējams, Noa, nosēžoties uz zemes, nogrieza nost enkuru akmeņus.

Šķirsts tika pacelts un pārvietots vairākus kilometrus un tika atkal pārcelts ar atpakaļnākošo vilni, ko izraisīja ūdeņu šūpošanās.

Par Noa Šķirsta enkuru akmeņiem vairāk apskatām video numur 3. Turklāt ārpusē nebija nekā, ar ko uzcelt sev māju.

Bībele saka (1. Mozus 8:5), ka ūdeņi nepārtraukti samazinājās.

Tātad, Hovinda teorijā ledus cepures pakāpeniski izkusa, lēni ceļot okeānu līmeni.

Pirmie gadu simti bija pietiekams laiks, lai izplatītos pa visu pasauli.

Bābeles Torņa laikā Dievs nonāca un sajauca valodas.

Cilvēki teica: “Es eju prom no šejienes!”, un aizgāja pa visu pasauli.

Viņiem dzima bērni un mazbērni un pēc vairākiem simtiem gadu cēlās ūdens līmenis un viņi tika iesprostoti tur, kur viņi ir šodien.

Ir izdota ļoti laba grāmata par iedzīvotāju izplatīšanos pa visu pasauli pēc Plūdiem. Grāmatas nosaukums ir “Noah to Abram- the turbulent years” (No Noa līdz Ābramam – vētraini gadi)

Tas ir mūsu katologā, jūs to varat pasūtīt.

Cilvēki nokļuva Amerikā no abām pusēm. Viņi nāca pāri Beiringa šaurumam.

Tu varētu staigāt no Anglijas līdz Īslandei, Grenlandei un Amerikai, ja ūdens līmenis būtu zemāks.

Ledus cepurēm kūstot, tās aiz sevis atstāj acīmredzamas pēdas, ko arī mēs varam ieraudzīt.

Jā, ledus laikmets patiešām bija, un to vislabāk var izskaidrot ar Plūdiem.

Pelega laikā Zeme tika sadalīta (1. Mozus 10:25)

Pelegs piedzima 100 gadus pēc Plūdiem.

Es domāju, ka viņa Tēvs viņam deva tādu vārdu, jo kaut kas bija mainījies.

Ir četras teorijas par to, ko nozīmē “Pelega laikā”. Ko tas nozīmē – sadalīta? Kas tika sadalīts?

Viena teorija skaidro to kā – valodas un tautas tika sadalītas Bābeles Torņa laikā.

Otrā teorija – ka kontinenti pārvietojās. Uz šo es neuzķertos.

Trešā teorija – ūdens cēlās ledus cepurēm kūstot. Tas sadalītu kontinentus.

(tā ir kategorija, kurai es ticētu)

Ceturtā teorija – zeme tika apgūta un izzināta.

Bija jābūt tik daudziem cilvēkiem, kuri savā starpā teiktu: “Klau, uzzīmēsim šeit uz zemes kādas līnijas. Šis ir mans pagalms, un šis ir tavs pagalms. Uzliksim šeit akmeni, un arī šeit.”

Kad kūstošais ledus tecēja okeānos, okeāno kļuva dziļāki, platāki un aukstāki.

Auksts ūdens absorbē CO2. Tas samazinātu siltumnīcas efekta aizsardzību.

Dzīves mūžs bija mazāks.

Dziļākā vieta Anglijas Kanālā ir tikai 46 metrus dziļa. Pat mazāk nekā attālums no šejienes līdz šīs telpas aizmugurei.

Tad nu mums ir šīs idejas: “Oho, tas ir zils, tādēļ tas ir ūdens.” Jā, tas ir ūdens, bet dažviet tas ir dziļš, bet citur – ne tik dziļš.

Es domāju, ka šim labākais izskaidrojums ir Plūdi.

Plūstot ūdenim okeānos, tas pakāpeniski pārpildītos un pārplūstu pāri Vidusjūrā.

Iespējams, Gibraltāras šaurumi tika izskaloti ūdeņiem pārplūstot un piepildot Vidusjūru.

Tad tā kļuva pārpildīta un piepildīja Sicīliju.

Varbūt tādēļ tiek atklātas zemūdens pilsētas.

Cilvēki droši vien šajos apgabalos pirmajos gadsimtos cēla sev pilsētas.

Un tad pēkšņi ūdeņi sāka kustēties un līmenis paaugstinājās. “Klau, ļaudis, mums vajadzētu pazust no šejienes!”

Ir vietas, kurās tiek atklātas zemūdens pilsētas.

Ūdenim pieplūstot Melnajā jūtā, bija jāatstāj vesela civilizācija.

Melnajā jūrā tika atrastas zemūdens pilsētas – 46 metru dziļumā.

Šodien Zeme joprojām liecina par Plūdu sekām, lai atgādinātu mums, ka Dievs ienīst grēku.

Kad vien tu pildi degvielu savā automašīnā, tu vari sev atgādināt: “Mjā, šīs ir Noa Plūdu sekas.”

Elektrība liek spīdēt šīm gaismām, kura, iespējams, tiek ražota ar ogļu palīdzību. Viņi dedzina kokus, kas auga Ēdenes dārzā pirms Plūdiem.

Katru reizi, kad redzi rakstus avīzēs par dinozauru kauliem, tas tev var atgādināt par Plūdiem Noa laikā.

Dievs ir atstājis pietiekami daudz pierādījumu, lai tas, kuram ir smadzenes, varētu aplūkot apkārtni un nosprist: “Mjā, Dievs, tu ienīsti grēku; es labāku dzīvošu Tev.”

Sātans ir smagi strādājis, lai novāktu visus pierādījumus uz šīs planētas, kas parāda Dieva Plūdus; un viņš visu ir apgriezis kājām gaisā.

Skolēni šodien tiek mācīti, ka šie pierādījumi pierāda evolūciju. Sātans ir paņēmis to, ko Dievs bija radījis kā pierādījumu, un apgrieza visu kājām gaisā.

Es beigšu šodien ar šo fosīliju.

Šī ir fosīlija, kur viena zivs norij otru. Vai nu norija, vai mazā zivs ir zobārsts. Es nezinu.

Neviena no tām nedomāja tajā dienā nomirt.

Lielā jau bija gandrīz norijusi mazo, un tad nāca Plūdi, un, iespējams, dubļi apraka tās un tās nomira.

Bībele saka (Ebrejiem 9:27), ka katram cilvēkam ir jāmirst un pēc tam ir tiesa.

Harijs Trūmens (Harry Truman) dzīvoja tieši blakus Senthelena kaulnam. Tims Berends (Tim Berends), mans draugs, no Sentluisas man stāstīja, ka esot liecinājis Harijam, cerot vest viņu pie Kristus.

Bet Harijs neklausījās. Harijs lādējās, zvērēja, taču arī klausījās, bet viņš netika izglābts.”

Ierēdņi ieradās un teica: “Harij, tu dzīvo blakus vulkānam, Senthelena kalnam.”

“Šis vulkāns eksplodēs. Mēs vēlamies, lai Jūs pārvāktos.”

Harijs teica: “Esmu šeit dzīvojis visu savu mūžu un es šeit palikšu.”

Un tā arī izdarīja. Harijs tur arī palika. Viņš nomira.

Harijs ir viens no tiem, kuru nekad tā arī neatrada pēc eksplozijas.

Vai tas nav stulbi – dzīvot blakus vulkānam, kurš teju eksplodēs un nepārcelties uz citu dzīvesvietu?

Viņš neieklausītos brīdinājumā.

Tas ir tikpat muļķīgi, kā zināt, ka Dievs sūtīja Savu eņģeli un viņa ziņotājus,

un Savu Bībeli, lai teiktu: “Hei, šī pasaule dodas pazušanā, tev labāk būt glābtam.”

Bet cilvēki saka: “Es negribu tikt glābts. Es vēlos palikt šeit.”

Nu labi, tu esi tikpat dumjš, cik Harijs. Tev vajadzētu savu sirdi atdot Kungam un tik izglābtam. Skaidrs?

Harijs atteicās pieņemt Kristu. Tik tālu, cik mēs zinām, viņš šodien ir ellē.

Es ceru, ka nē, bet tas ir tik tālu, cik mēs zinām.

Bībelē sacīts: „Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.” (1.Jāņa 5:12)

Dievs negrib, ka kāds ietu pazušanā (2.Pētera 3:9). Ja tu šodien esi šeit un tu vēl neesi glābts, Dievs vēlas, lai tu esi glābts.

Viņš vēlas piedot tavu grēku. Kad tu nomirsi, Viņš vēlas tevi paņemt debesīs.

„Un, kā tas bija Noas dienās, Bībelē sacīts, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās.

Viņi ēda un dzēra, un precējās un devās laulībā.” (Mateja 24:38)

Viņi neuztraucas, ka mums šodien ir tās pašas lietas.

„Tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” (Mateja 24:39)

Jēzus nāks ļoti drīz. Mums visiem būs jāparādās Kristus tiesas priekšā.

Tad nu pazīdami bijību Tā Kunga priekšā, mēs pārliecinām cilvēkus. (2.Korintiešiem 5:10-11)

Es jums iesaku to ņemt vērā un teikt: “Dievs, lieto mani kaut kam. Es vēlos pārliecināt kādu doties uz Debesīm.”

Viņš nāk ātri (Atklāsmes 22:20). Ko tu dari ar savu dzīvi?

Ja tu vēlies tikt glābts un ja tu vēlies, lai kāds tev paskaidro, kā nonākt debesīs,

šī ieraksta beigās būs uzaicinājums.

Mēs tev parādīsim, kas Bībelē ir teikts par to, kā tu vari nonākt Debesīs.

Mēs ceram, ka tev patika šīs video sērijas par Radīšanu, Evolūciju un Dinozauriem.

Tomēr daudz svarīgāk, kā zināt visu patiesību un faktus par zinātni,

ir zināt patiesību par to, kur tu dodies – uz Debesīm vai nē.

Ja tu nekad neesi uzticējies Kristum kā savam Glābējam, ļauj man ātri paskaidrot, kas tev ir nepieciešams, lai dotos uz Debesīm.

Bībelē sacīts, ka mēs visi esam grēcinieki. Mēs visi esam pārkāpuši Dieva likumus. Mēs neviens neesam klausījuši Radītāju.

Mēs esam darījuši negantas lietas. Mēs esam grēcinieki. Kādi ir ļaunāki par citiem, vismaz cilvēku acīs.

Bet mēs visi esam pārkāpuši Dieva likumus. Un Bībelēs sacīts, ka tev ir jānožēlo.

Vārds “nožēlot” nozīmē „atgriezties”, tas patiesībā nozīmē divas lietas – aizgriezties no sava grēka un pievērsties Dievam.

Dievs skatās tavā attieksmes maiņā, kad saki:

“Kungs, es nevēlos vairs darīt nepareizi. Es atvainojos, ka aizvainoju tevi. Es vēlos darīt pareizi.”

Un tu aizgriezies no grēka un tu pievērsies Dievam un saki: “Dievs, vai tu, lūdzu, piedosi man? Vai tu izglābsi mani?”

Bībelē, vēstulē Romiešiem, 3. nodaļā, 23. pantā teiks: “Visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības”

Tev jāatzīst, ka esi grēcinieks. Otrkārt, Bībelē, vēstulē Romiešiem 6:23 sacīts: “Grēka alga ir nāve.”

Mēs esam pelnījuši nomirt un doties uz elli, mūsu grēku dēļ. Jēzus nomira tevis dēļ.

Viņš mīl tevi. Viņš vēlas, lai tu nāc uz debesīm.

Un ikvienam, kurš prasīs Viņam glābšanu par brīvu, Dievs dos mūžīgo dzīvību, tā ir teikts Romiešiem 6:23.

Tā ir dāvana par brīvu. Un tā ir teikts Romiešiem 10. nodaļā 13. pantā,

“Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts.”

Ja tu tagad sauktu un sacītu: “Kungs, es esmu grēcinieks. Vai tu lūdzu piedosi man?” Un jautā Viņam.

Viņš tev dos šo mūžīgās dzīvības dāvanu par brīvu. Kāpēc lai tu nelūgtu tagad kopā ar mani?

Un tu varētu saņemt Kristu kā savu glābēju? Šeit nav maģisku vārdu. Dievs skatās uz tavu sirdi.

Bet, ja tu šo vari pateikt un tā arī domā, Dievs piedos tev.

Vienkārši saki: “Dārgais Kungs Jēzu, Es zinu, ka es esmu grēcinieks. Esmu pārkāpis tavus likumus. Man ir žēl. Lūdzu, piedod man.

Lūdzu apklāj ar savām asinīm manu vainu. Piedod manus grēkus un pieņem mani Debesīs. Jēzus vārdā, Āmen.”

Bībelē ir sacīts: “Ja tu piesauksi Kungu, tu tiksi izglābts.”

Tātad, ja tu prasi Dievam, lai Viņš tevi glābj, Viņš apsola, ka Viņš tevi izglābs. Tagad tavs darbs ir augt.

Lasi savu Bībeli, lūdz un pievienojies labai, uz Bībeli balstītai, ticīgai draudzei.

Un sāc augt, lai būtu labs kristietis.

Liels paldies. Zvani vai raksti, ja mēs varam, kā palīdzēt. Mēs būsim priecīgi palīdzēt.

Vairāk informācijai: Creation Science Evangelism, P.O. Box 37338, Pensacola, FL. 32503 USA

Tas ir 1-850-479-3466 vai apmeklē mūs http://www.drdino.com

6. semināra beigas – Dr.Kents Hovinds – http://www.drdino.com

Autors: Paul Washer
Video (angliski): http://www.youtube.com/watch?v=4MVdoiw1NTk&feature=related
Tulkotāja piezīme: lasīšanas ērtības un teksta labākas uztveres dēļ smaidiņa simbols tekstā norāda uz teikumu, kurš tiek teikts ar zināmu humora piedevu :)

Ir patīkami būt atkal pie jums, šoreiz mēs mācīsimies par laulību. Cik no jums ir precējušies? Oho! Bet tu esi vienīgais, kurš nav precējies.  Starp citu, ja kāda dāma ir ieinteresēta, viņš sēž šeit priekšā. Viņš nav ļoti skaists, bet neizskatās, ka viņš pārāk daudz ēstu :).

Vēstule Romiešiem 8:28 „Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”

Šis ir viens no iespaidīgākajiem paziņojumiem par kristieša paļāvību un spēku. Dievs dara visu Savu bērnu labā. Bet mums ir jāuzdod sev jautājums, kas ir šis labais? Harizmātiskā kustība saka, ka Dievs dara visu, lai mēs būtu bagāti vai arī veseli. Viņš strādā mūsu labā visu laiku, lai mums nebūtu jācieš. Bet kāds ir Dieva galvenais mērķis mūsu dzīvei? To mēs varam atrast 29. pantā.

Vēstule Romiešiem 8: 29 „Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.”

Šajā teikumā es vēlos izcelt: „tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam”. Tātad Dieva lielais mērķis ir darīt mūs līdzīgus Sava Dēla tēlam ar jebkādiem apstākļiem, kas mūsu dzīvē notiek. Tas ir tas lielais mērķis, pie kā Dievs strādā tavā dzīvē. Un tas ir lielais mērķis jebkam. Bet jautājums ir – vai tas ir tavs mērķis? Vai tā ir tava vislielākā vēlme? Vai tavas dzīves lielākā vēlme ir būt pārveidotam Kristus līdzībā? Vai tu vēlies pieņemt jebko, kas ir Dieva prāts, lai padarītu tevi kā Jēzu? Došu jums piemēru.

Pašlaik man sāp un es dzīvoju sāpēs. Abi mani gurni ir izņemti un samainīti ar protēzēm. Mana plaukstas locītava faktiski sastāv no metāla. Kad es lidostā eju cauri metāla detektoram, sākas signalizācija un apsardzei vienmēr ir jāpārmeklē mani. Un no maniem kauliem aug veidojumi, kas duras manā mugurkaulā un dažreiz es vēlos kliegt aiz sāpēm – kāda tam ir jēga, kā gan es varu būt laimīgs? Jēga tam ir tāda, ka šādi es tieku veidots Kristus līdzībā. Es varu būt priecīgs, jo tas tiešām mani veido līdzīgāku Kristus tēlam. Saprotiet, ka jums ir jābūt tam pašam mērķim, kāds ir Dievam – „Lai slavēts Tavs Vārds, lai nāk Tava valstība, lai notiek Tavs prāts!” Tas darbojas līdzīgi kā – mūsu lielākajai dedzībai būtu jābūt Dieva godināšanai un darbošanās Viņa Valstības labumam. Un mūsu attieksmei vajadzētu būt šādai: „Tēvs, ja caur manas labklājības celšanu Tu būsi pagodināts un tas nāks par labu Tavai Valstībai, tad cel manu labklājību, bet, Tēvs, ja caur manu nabadzību Tu varēsi darīt mani līdzīgāku Kristum un Tu būsi pagodināts, un tas nāks par labu Tavai Valstībai, tad dari mani nabadzīgu. Tēvs, ja Tu mani vari darīt līdzīgāku Kristum dziedinot manu ķermeni, tad, lūdzu, dziedini manu ķermeni, bet, ja caur šo slimību Tu saņem lielāku godu un tas nāk par labu Tavai Valstībai, un tā Tu veido mani līdzīgāku Kristum, tad lai mana slimība manī paliek.” Pēc 1000 gadiem šīs sāpes nenozīmēs neko, taču šai līdzībai Kristum, kas manī būs izveidota, būs mūžīga vērtība. Vai tu tam piekrīti? Ceru, ka jā, jo tam pašam ir jābūt teiktam par tavu dzīvi! Ja tavs lielākais mērķis ir līdzība Kristum, tad visam, kas notiek tavā dzīvē, ir nozīme; un tu vari savā dzīvē visu pieņemt ar prieku. Ja šī nav mana nostāja, es tikšu iznīcināts. Es piecelšos no rīta un kliegšu: „Kāpēc, kāpēc? Kāda vērtība ir šīm ciešanām? Es vēlos aizbēgt! Es gribu prom!” Taču, ja es apzinos, ka tas mani ir veidojis līdzīgāku Kristum, tad es varu gavilēt priekā. Cik daudzi no jums saprot, ko es saku? Jūs jautāsiet – kāds tam sakars ar laulību? Absolūti viss, jo kāds ir laulības mērķis? Tieši tāds pats – pārveidot tevi Kristus līdzībā. Tā ir laulības būtība.

Kādi no jums ir precējušies un ķepurojaties savā laulībā. Tu apgalvo, ka tu un tava sieva, jūs neesat piemēroti viens otram un esat pilnīgi atšķirīgi. Viņa neapmierina tavas vajadzības, un tu neapmierini viņas vajadzības. Tu aizdomājies, vai esi apprecējis pareizo cilvēku, jo laulība neizskatās tāda, kādu to iztēlojies sākumā. Problēma ir tā, ka tavi uzskati par laulību ir nepareizi. Tavi uzskati par laulību nāk no Holivudas, televīzijas un pasaules standartiem par laulību, taču ne no Rakstiem. Vai esat redzējuši iepazīšanās pakalpojumu piedāvājumus, kur jūs varat atrast sev piemērotu cilvēku un satikties ar viņu randiņā? Vai zināt, ko šo pakalpojumu sniedzēji saka? „Jūs varat atrast cilvēku, kurš ir piemērots Jums. Jūs varat atrast cilvēki, gluži tādu pašu kā Jūs (tā gan ir baisa doma! :)). Jūs varat atrast kādu, kuram patīk tieši tas pats, kas Jums. Jums garšo pica, arī viņai garšo pica. Jums riebjas kaķi, viņai arī riebjas kaķi. Jūs varat atrast kādu, kurš ir tāds pats kā Jūs.” Taču tā nav Dieva griba. Reti kad Dievs dos dzīvesbiedru, kurš būs piemērots tev; kādēļ tas tā ir? Vai tāpēc, ka Viņš ienīst tevi un vēlas, lai tava dzīve būtu nožēlojama?  :) Nē, Viņam ir lielāks mērķis. Dievs bieži savedīs kopā divus cilvēkus, kuri ir nesaderīgi. Un viņi to nemaz neapzināsies, līdz apprecēsies. :) Dievs it kā aizmiglo jūsu skatienu. Un tad, kad jūs apprecaties, viņš šo miglu no acīm noņem. Un jūs izmisumā kliedzat – ko es esmu izdarījis? Dievs vēlas, lai tu būtu tāds kā Jēzus Kristus. Nu kas ir tāds Jēzū Kristū, kas padara Viņu tik īpašu? Kas ir tās lietas, par kurām mēs dziedam? Mēs dziedam par Viņa žēlsirdību, žēlastību un beznosacījuma mīlestību.  Un šeit ir kas ļoti svarīgs – vai tu vēlies būt kā Jēzus? Ja jā, tad tev ir jābūt pilnam žēlsirdības, žēlastības un ar beznosacījumu mīlestību. Šajos trīs raksturojumos ir kāda problēma: žēlastība ir nedot to, ko kāds ir pelnījis – kāds pret tevi izturas nevērīgi, bet tu neatmaksā ar to atpakaļ; žēlsirdība ir kaut kas, ko tu dod, ja saņēmējs to nav pelnījis. Un beznosacījumu mīlestība ir mīlestība pret kādu, kurš neatbilst visiem nosacījumiem.

Es tagad teikšu dažas lietas par vīriešiem, ko arī varētu teikt par sievietēm. Pirms jūs apprecaties, jūsu domās ir jūsu nākamās sievas vēlamās īpašības – nevainojama sieviete. Bet ir viena problēma, ja būtu nevainojama sieviete, viņa neizvēlētos tevi. :) Bet mēs domājam par to – kāda būtu nevainojama sieva. Ir arī kādas īpašības, kuras mēs noteikti vēlamies, taču tās visticamāk nebūs sievietei, ar kuru mēs apprecēsimies un šai sievietei nebūs visas mums vēlamās īpašības. Ko Dievs dara? Apprecēt sievieti, kurai nav visas pieprasītās īpašības, ir vienīgais veids, kā tu vari iemācīties beznosacījumu mīlestību. To pašu var sacīt par sievas vīru – viņš daudzējādā ziņā neatbilst tavām prasībām un vajadzībām, pat tām, kas tev ir vissvarīgākās, taču Dievs tev māca mīlēt bez nosacījumiem. Brīnišķīgais Dievā ir tas, ka Viņš nedod mums to, kas mums pienākas – mēs esam pelnījuši elli, bet Viņš mums to nedod. Vēl ir brīnišķīgi, ka Dievs dod mums to, ko mēs neesam pelnījuši – mēs neesam nopelnījuši Viņu vai Debesis, bet to Viņš mums dod Kristū. Dievs mūs mīl pat tad, kad neatbilstam nevienam no nosacījumiem. Vai tu vēlies būt līdzīgs Dievam, būt Dieva atdarinātājam, būt līdzīgs Kristum? Ja jā, tad mums ir jāmācās tās pašas īpašības. Mēs esam ievesti laulībā, lai mācītos mīlēt cilvēku, kurš dažreiz neatbilst kādiem nosacījumiem. Un kāds apprec mūs un mēs neatbilstam kādiem nosacījumiem, bet tas ir tādēļ, lai viņi būtu kā Kristus.

Daudzi cilvēki nāk pie manis, lai dalītos ar mani par problēmām viņu laulībā. „Es viņu vairs nemīlu! Viņa neapmierina manas vajadzības!” Tad es paskatos uz šo vīru un saku: „Tad novērsies! Novērsies no sava egocentrisma, novērsies no savas patmīlības, jo tu nedrīksti viņu mīlēt tikai tāpēc, ka viņa apmierina tavas vajadzības! Tu nedrīksti viņu mīlēt tikai tāpēc, ka tev pret viņu ir romantiskas jūtas. Tev viņa ir jāmīl, jo tu devi apsolījumu Dievam un vēlies būt līdzīgs Kristum.” Paskatīsimies uz to no citas puses. Tu esi apprecējies ar ļoti sarežģītu personību un tā vien šķiet, ka viņš tevi ierobežo it visā. Varbūt viņš nevēlas kalpot Kungam, varbūt viņš padara tavu dzīvi gandrīz neciešamu. Un tu saki: „Esmu kļūdījusies, vēlos pamest šo cilvēku! Es vēlos šķirties! Nav nekādas jēgas no tā, par ko es ciešu!” Tu kļūdies! Šis viss ir izveidots tā, lai tevi darītu līdzīgāku Kristus tēlam. Tev ir jāizlemj, kas ir vissvarīgākais tev – dzīvot pasakā ar pašiedomātu laulību vai tikt pārveidotam Kristus līdzībā.

Ir vēl kāds aspekts laulībās, ko es vēlos, lai jūs saprastu – Dieva suverenitāte.  Laulības ir aicinājums. Mans aicinājums ir sludināt. Es ticu, ka, ja es pārtrauktu sludināt, es nonāktu zem Dieva disciplīnas. Tas ir neatsaucams un negrozāms aicinājums. Un mana laulība ir mans aicinājums. Manas laulības pamats ir šis – Dievs ir aicinājis nolikt manu dzīvi Viņa meitai, neatkarīgi no tā, vai es kaut ko saņemu pretī no viņas, vai nē; vai viņa apmierina manas vajadzības, vai nē. Dievs ir mani aicinājis, esmu paklausībā Dievam; un tā kā Viņš mani ir aicinājis, man nekad nebūs attaisnojumu nemīlēt viņu. Taču, ja mana laulība ir balstīta uz viņu un viņa neatbilst prasībām, tad man ir attaisnojumi, jo viņa vairs nav tāda kā bija, tādēļ varu pamest viņu. Viņa neapmierina manas vajadzības, tādēļ es neapmierināšu viņas vajadzības.  Viņa neciena mani, tādēļ es necienīšu viņu. Ja mana laulība ir balstīta uz viņas attieksmi pret mani, tad es nekad nebūšu kā Kristus. Taču, ja mana laulība balstās uz Dieva nemainīgo aicinājumu manā dzīvē, tad man būtu jārīkojas tā, kā Kristus rīkojās. Daudzi no jums nodomās: „Oho, tad laulības ir kaut ļoti garlaicīgs!” Un mūsu brālis šeit priekšā jau bārsta pelnus, jo nevēlas vairs precēties. :) Taču es neteicu, ka tā ir laulības pilnība, es teicu, ka tas ir laulības pamats. Es mīlu savu sievu, man ir ļoti skaista sieva. Esmu sajūsmā par savu laulību, taču šis nav laulības pamats. Ja mana sieva rīt ciestu smagā avārijā un būtu briesmīgi sakropļota, es viņu nepametīšu, jo mūsu attiecības nav balstītas uz viņas izskatu. Tā ir balstīta uz Dieva mūžīgo pavēli manai dzīvei. Ja viņa rīt iekļūtu nelaimes gadījumā un būtu briesmīgi sakropļota un man būtu jāatstāj lielākā daļa no manas kalpošanas, lai par viņu rūpētos, mana dzīve vienalga būtu jēgpilna. Jo tad mana būtība būtu palīdzēt viņai, jo viņa nevar par sevi parūpēties. Un jūs jautāsies: „Kā tad ar kalpošanu?” Kalpošana nav mans mērķis. Darīt Dieva prātu ir mans mērķis. Būt pārveidotam Kristus līdzībā ir mans mērķis, lai arī kā tas izskatītos. Ja mana sieva ir brīnišķīgs un jauks cilvēks, tad aleluja, taču ja viņa ir ļauna un rūgtuma pilna sieviete, es vienalga neiešu prom. Es viņu nepametīšu un nečīkstēšu, ka manai dzīvei nav jēgas. Es pieņemšu, ka Dievs lietos pat šo, lai mani darītu līdzīgāku Kristum. Tas ir manas laulības pamats.

Vēlos jums pastāstīt par vīriem. Man ir meita, viņa ir visskaistākā sieviete uz pasaules. Ja kāds centīsies viņu sāpināt, es šo cilvēku nogalināšu. Es dažreiz varu būt „vecderībnieks” šādos jautājumos. :) Es jums pārbraukšu pāri ar savu smago mašīnu un to darot dziedāšu: „Aleluja!” Un tad vēlāk es nožēlošu un novērsīšos no šī grēka – tavās bērēs. :) Es mīlu savu meitu, un ja tu vēlies būt mans draugs, tad labāk izturies pret viņu jauki. Ja vēlies, lai esmu tavs murgs, tad izturies pret manu meitu slikti. Tik ļoti es viņu mīlu. Dārgie, brāļi Kristū – ja jūs esat precējušies ar kristīgu sievieti, tad jūs esat apprecējuši vienu no Dieva meitām. Vissliktākais, ko tu vari izdarīt, ir nelietīgi pret viņu izturēties. Ja izgāzīsies kalpošanā vai nelasīsi Bībeli katru dienu, Dievs būs žēlsirdīgs pret tevi. Ja sāpināsi Viņa meitu, tad tev ir jābaidās. Es runāšu vairāk par vīriem, jo vīri vada laulību. Un daudzējādā ziņā viņi noteikts laulības kvalitāti.

Vēstule efeziešiem 5:22-23 „ Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs.”

Bībele ļoti skaidri māca, ka vīrs ir sievas galva. Dažas no jums, dāmas, tam nepiekritīs, bet mani tas īsti neuztrauc, jo jūs kļūdāties. :) Tas ir tieši tas, ko Bībele saka – vīrs ir sievas galva. Daži no jums, vīri, izvirzīs krūškurvi uz āru un sāks ar rokām sist pa krūtīm kā gorilla. :) „Dzirdi, sieviete, es esmu mājas galva! Es esmu kungs! Kungs ir atnācis!” :) Tomēr tā nav patiesā nozīme. Mēs neesam tādas galvas kā Cēzars pār Romu, mēs esam ģimenes galva kā Kristus ir galva draudzēm. Un pirms Viņa nāves, Viņš mazgāja kājas savai draudzei. Viņš kalpoja savai draudzei un beigās atdeva savu dzīvību par draudzi. Tad, kad mēs runājam par sievas un ģimenes galvu, mēs runājam par ko atšķirīgu no tā, ko vairums cilvēku domā par to.  Saskaņā ar Bībeli man ir pavēlēts vadīt manu sievu. Un viņai ir pavēlēts respektēt manu vadību. Kāds ir mērķis manas sievas vadīšanai? Kad sieva skatās uz savu vīru un redz egocentrisku cilvēku, kurš visu dara pamatā tikai sev un izmanto vadību, lai nodrošinātu savu vēlmju apmierināšanu, šī sieva kļūs par dusmīgu un rūgtuma pilnu sievieti. Taču, kad viņa skatās uz viņas vīru un redz, ka viņš ir paklausīgs Dieva gribai un visu, ko viņš dara, viņš dara Dievam par godu, Dieva Valstības labā un savas sievas un savu bērnu labā – šai sievai būs daudz vieglāk respektēt savu vīru un pakļauties viņam.

Es mazliet pastāstīšu par vadību – ko tas nozīmē. Tas nenozīmē, ka esmu savas sievas kungs vai diktators, bet ka man ir bibliska autoritāte. Došu kādu piemēru. Ir jāpieņem lēmums par to, vai mēs pārcelsimies uz kādu citu dzīvesvietu vai arī par jebkuru citu svarīgu jautājumu. Kā mājas galva, es vienkārši pieņemu lēmumu. Nē! Es par to lūdzu, es to izrunāju ar savu sievu, mēs par to lūdzam kopā un ja esam vienisprātis, tad pieņemam lēmumu. Bet pieņemsim, ka esmu par to lūdzis Dievu un runājis ar sievu, bet mēs nevaram vienoties. Un kā mājas galva, es vienkārši pieņemu lēmumu. Nē! Ja sieva man kādā jautājumā nepiekrīt, tas nozīmē, ka sieva man sūta tādu kā signālu, sarkano karogu. Un mēs par to runāsim un lūgsim tik ilgi, līdz būsim vienotībā. Ko darīt, ja nonākam līdz brīdim, kad vienotība nav iespējama, bet lēmums ir jāpieņem? Tad tā ir mana biedējošā atbildība – pieņemt lēmumu; un viņas atbildība ir respektēt to. Ja man izrādīsies taisnība, tad es nevaru iet pie viņas sakot: „Redzi, es jau tev teicu!” Ja vēlāk izrādīsies, ka man nebija taisnība, sieva nedrīkst teikt to pašu. Lēmums ir jāpieņem, un man tas ir jāpieņem. Vai jūs maz apzināties, cik tā ir briesmīga atbildība? Ja es vadu savu ģimeni un es kļūdos, es par to atbildēšu pie Dieva troņa. Tādēļ mana sieva lūdz par mani un viņa man jūt līdz, jo viņa zina, ka man būs jāatskaitās Dieva priekšā. Mana sieva apzinās, ka viņas vīram ir briesmīga atbildība. Tajā pašā laikā es apzinos, ka pieņemot nepareizu lēmumu, es varu sāpināt visu manu ģimeni. Vīrs, kurš nav garīgs cilvēks un kurš neatjauno savu prātu Dieva Vārdā meklējot Dieva prātu, ir bīstams savai ģimenei. Pie mums Peru, ir upe ar nosaukumu Amazone, kura ir ļoti liela un bīstama. Vietējo cilšu kristieši par negarīgiem cilvēkiem saka: „Negarīgs cilvēks ir kā piedzēries cilvēks, kurš lielā ātrumā naktī brauc pa Amazones upi. Un aizmugures sēdeklī sēž visa viņa ģimene. Un viņš var nogalināt viņus visus.” Tādēļ arī daži no jums, kas satiekas pirms laulībām, nav nekāda sakara ar to; tas, ko jūs dariet, ir nepareizi. Pirmkārt, satikšanās pirms laulībām nav bibliska attiecībā uz to, kā tam visam ir jāsākas. Otrkārt, tu neesi kļuvis par vīru garīgā nozīmē, un tu nevari vadīt savu meiteni saskaņā ar Bībeli. Tā kā tu neesi vīrs garīgā nozīmē, tev un tavai draudzenei jau ir daudzas problēmas un esat izdarījuši daudzas lietas, kuras labāk nebūtu darījuši. Tas ir nopietni. Jā, kā vīram, man ir jāvada, jāvada žēlsirdīgi, bez egocentrisma.

Vēstule efeziešiem 5:25 „Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā,”

Vīri, mīliet savas sievas – tā ir pavēle. Un tālāk mēs mācāmies, kā šī pavēle ir jāizpilda. „[..] tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” Kā man vadīt savu sievu mīlestībā? Kāda veida mīlestībā? Kristus mīlestībā. Kā tā tiek parādīta? Viņš nomira par savu draudzi. Tādēļ mans pienākums ir nolikt savu dzīvi par labu manai sievai. Iegaumējiet, ka Bībele nevienā vietā nerunā par to, ka man ir jānodod sava dzīve kalpošanai, bet Bībele saka, ka man ir jānodod sava dzīve sievai. Ievērojiet, ka Bībele nesaka, ka man jānodod sava dzīve saviem bērniem, bet tā jānodod sievai. Man kā vīram, vissvarīgākajam cilvēkam uz zemes ir jābūt manai sievai. Tagad ieklausieties, ko teikšu – pat svarīgāk par bērniem. Vai esat dzirdējuši sievietēm tik mīļo teicienu, ko viņas vienmēr saka – nav nevienas tādas mīlestības kā mātes mīlestība. Tas nav bibliski. Jūs varbūt vēlaties to uzrakstīt uz Mātes dienas apsveikuma kartiņas, bet tas nav bibliski.

Es jums kaut ko pateikšu un tas kādus no jums ļoti sadusmos. Es to neteikšu, lai jūs sadusmotu, bet tas jūs sadusmos. Bet vispirms noklausieties līdz galam pirms sākat mani apmētāt ar dažādiem priekšmetiem. Vai jūs zināt, kāpēc daudzas sievietes saka, ka nav tādas mīlestības kā mātes mīlestība? Jo viņas dzīvo kā parazīti attiecībā pret saviem bērniem. Es jau teicu, ka jūs sadusmosieties. Bet klausieties, es izskaidrošu šo domu. Vairums vīru nenodod sevi savām sievām, viņi nenodod savu dzīvi savām sievām, viņi nekalpo savām sievām un nemeklē veidus kā apmierināt sievas vajadzības. Un viss atbalsts, mīlestība un līdzjūtība, kas sievietei nepieciešams, tiek ņemts no saviem bērniem. Viņa nevar sagaidīt no sava vīra maigumu, tādēļ viņa to meklē savos bērnos. Viņa meklē intimitāti savā vīrā un neatrod to, tādēļ viņa meklē to savos bērnos. Taču ir kāda problēma – bērni nav tik stipri, lai to dotu. Vīri, saskaņā ar Rakstiem, sievai būtu jābūt vissvarīgākajam cilvēkam jūsu dzīvē.

Es jums izstāstīšu vēl kādu ilustrāciju, kas jums patiešām liks justies neērti. Pieņemsim, ka es sēžu laivā kopā ar savu sievu un mūsu trīs bērniem. Esmu vienīgais, kurš prot peldēt. Laiva sāk grimt un mana ģimene sāk grimt, taču es varu glābt tikai vienu. Es glābšu savu sievu. Padomājiet par to. Jūs teiksiet: „Nē, es glābšu savus bērnus!” Taču es glābšu savu sievu. Man ir vispriecīgākie bērni, kādus jūs esat redzējuši. Vai zināt kādēļ? Jo viņi redz, ka viņu tētis ļoti mīl viņu mammu, un tētis nekur negrasās pazust. Viņi vēro tēva un mātes savstarpējo mīlestību un secina, ka šī māja ir droša un mums nav jāuztraucas. Mūsdienās mūsu bērni uz ielas pamatā tiek izvaroti, skolas ir bīstamas, un, ja nu skolas nav bīstamas, tad tā ir pilna ar perversiju. Valdības visā pasaulē nav stabilas, nekur nav drošības un daudzas draudzes vairs neuzskata, ka tām ir jābūt bibliskām. Bērniem ir jābūt vienai vietai, kur viņi var aiziet un tur būt drošībā, un būt pasargātiem. Kad viņi redz tēti un mammu, kuri mīl viens otru kā Bībele to pavēl, viņi zina, ka būs drošībā un laimīgi. Bērniem nebūs jāsaskaras ar savas mātes vai tēva vajadzībām, jo māte un tēvs apmierinās viens otra vajadzības. Man ir pavēlēts nodot savu dzīvi savai sievai, un tagad jūsu vīra krūtis vairs nav izriesušās, bet vīrs ir sakumpis. Kā sieva jūs tagad pagriežaties pret viņu un sakāt: „Redzi nu, redzi nu – es jau tev teicu! Tu neesi izturējies pret mani pareizi. Kopš šī brīža tu darīsi visu, ko es vēlēšos, jo brālis Pauls tā teica.” Kas notiktu ar maniem bērniem, ja es viņiem dotu visu, ko viņi vēlas? Kas notiktu ar mani, ja Dievs man dotu visu, ko es vēlos? Es savu dzīvi nododu sievai ne jau tādēļ, lai viņa dabūtu ikvienu lietu, ko viņa vēlas. Es nododu savu dzīvi tā paša iemesla dēļ, kādēļ Jēzus nodeva savu dzīvi. Izlasiet 26.pantu:

Vēstule efeziešiem 5:26 „lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu,”

Kā vīri mēs esam aicināti imitēt Kristu, būt par piemēriem mūsu sievām, darīt par mācekļiem mūsu sievas, piesātināt viņas ar Dieva Vārdu, lai arī viņas varētu pieaugt Kristus līdzībā. Vīri, ļaujiet man jums uzdot jautājumu – cik daudz laika jūs veltāt savas sievas māceklībai?” Tā nav mācītāja atbildība, tā ir jūsu. Vai tavai sievai ir pilnīga pārliecība par glābšanu? Vai viņa ir priecīga būt Kristū? Vai viņa aug Kristū? Vai viņa ir darīta līdzīgāka Viņam? Iespējams, ka kāds no jums – vīriem – domā sekojošo: „Tieši tā! Kad mēs brauksim mājās pēc šīs konferences, mums būs mājas Bībeles studijas!” Tu sludini sievai trīs stundas dienā, un tas vienmēr ir no tās pašas rakstu vietas – pakļaujies man! Sievām ir jāpakļaujas saviem vīriem! :) Tas nav tas, par ko es runāju. Es runāju par Kristus atspoguļošanu tavā dzīvē un Vārda studēšana ir studēšana kā brālim un māsai Kristū. Mana dārgā sieva Charo ir kaut kas vairāk man – viņa ir mana māsa Kristū. Ar manu dzīvi, ar saviem vārdiem un abi kopā mēs viens otru iedrošinām pieaugt Dieva lietās. Teiksi, ka tas prasa daudz grūta darba? Jā, tā tas ir! Bet tas ir tas, kam tu esi aicināts. Jūs jau ziniet, ka ir daudzi aktīvi cilvēki, kas skraida apkārt vēloties reformēt draudzi, izlabot kļūdas un uzvarēt pasauli, bet tikai daži cilvēki vēlas būt bibliski tajās pavēlēs, ko mums ir devis Dievs. Kristieša dzīve sākas ar vienkāršu paklausību. Ir kādas lietas, ko es vēlos, lai jūs, vīri, saprotat, ieklausieties manī – ja esat precējies dažus gadus un tava sieva tev vairs nav patīkama, iespējams, ka tā ir tava vaina. Sievas, nelietojiet to kā attaisnojumu. :) Kad vīrs uz tevi paskatās un saka: „Tu neesi laba sieva!,” tu atbildi: „Tā ir tava vaina!” Bet arī tev Dievs ir pavēlējis mīlēt un cienīt savu vīru, lai arī viņš nav tā vērts. Apskatiet 27.pantu – kādēļ Jēzus darbs svētī draudzi?

Vēstule efeziešiem 5:27 „Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.”

Jēzus strādā pie savas līgavas, lai tā kļūtu skaista un patīkama Viņam. Līdzīgi arī tev ir jābūt kā piemēram savai sievai, tev ir jāmāca sava sieva, jāmīl sava sieva, lai viņa kļūtu līdzīgāka Kristum. Ja tu būsi dievbijīgs vīrs, arī viņa kļūs tev patīkamāka.

Apskatīsim vēl dažas tēmas, atgriežamies pie 23.panta. Panta pēdējā frāze ir, ka Kristus ir ne vien draudzes galva, bet arī miesas Glābējs. Protams, ka Kristus ir vienīgais tavas sievas Glābējs, taču jums kā vīriem arī ir uzticēta daļa no glābšanas kalpošanas. Es varu paskatīties uz tavu sievu un, pavērojot viņu, es varu noteikt, kāds tu – kā vīrs – esi. Vai esat kādreiz redzējis sievieti, kas laulībā kā zieds arvien ciešāk saraujas un noliecas? Ar katru gadu viņas sejā ir arvien mazāk dzīvības, mazāk prieka un sejas krāsa paliek blāvāka. Visi prieki un sapņi, kas tām reiz bija, kad viņas bija vēl mazas meitenes un nebija vēl precējušās, kā atklāsmē izgaist, saprotot, ka tā nebūs un ka šī ir tā dzīve, kāda tā ir. Dažreiz dzīve ir sarežģīta, bet šis nav dzīves modelis. Jūs diezgan droši varat apgalvot, ka viņas vīrs nerūpējas par savu sievu. Taču dažreiz jūs varat redzēt sievieti, kura laulībā aug un zied kā skaists zieds, viņa vienkārši kvēlo. Daļa no tā, iespējams, ir viņas vīra kalpošana.

Vēlos jums izstāstīt kādu stāstu, kas nāk no Āfrikas, tas ir ļoti unikāls. Bija kāds tēvs, un viņam bija meita, kura nu galīgi nebija skaista. Šajā ciemā ir tāda tradīcija, ka – ja jauneklis vēlas apprecēt kādu meiteni, viņš uzdāvina kādu lietu, kā balvu. Visaugstākās vērtības dāvana, ko kāds var dot par sievu, ir astoņas govis. Ja esat astoņu govju sieva, tu tiešām esi daudz vērta! :) Tā nu šim tēvam bija šī meita, kas nepavisam nebija skaista. Viņš būtu priecīgs, ja kāds iedotu par šo meitu vistu vai kazu. Patiešām tā bija, tā tēvs teica – kaut vai kāmi! Kādu dienu durvīs parādījās jauns vīrietis un viņš teica: „Es vēlos precēt Jūsu meitu!” Tēvs bija pārsteigs, viņam bija grūti tam noticēt. Tēvs pat īsti neko negribēja no viņa prasīt, viņš vienkārši gribēja izdot savu meitu par sievu šim jauneklim. Taču tēvs iejautājās: „Ko tu dosi?” Jauneklis teica: „Es došu astoņas govis.” Ikviens ciemā bija pārsteigts, jo tā neviens nedara un nebija dzirdējuši ko tamlīdzīgu. Daudzi jautāja – kādēļ tu par viņu dod astoņas govis? Viņš atbildēja: „Jo esmu vienmēr vēlējies sievu astoņu govju vērtībā.” Zinu, ka tas savā ziņā ir komiski, bet vai jūs zināt, kas šajā stāstā ir tik skaists? Šī sieviete kļuva par sievieti astoņu govju vērtībā! Visbeidzot viņa kļuva par visskaistāko sievieti ciemā. Vai saprotat, ko šis stāsts mums māca? Vīri, ieklausieties manī – jūsu sievas dzīvo briesmīgā pasaulē. Sieviešu attēli tiek likti uz žurnālu vākiem, televīzijā, taču šie attēli nav reālistiski. Dažreiz sievas salīdzina sevi ar šiem attēliem un viņas saprot, ka viņas nav tādas, kā šie attēli. Pasaule saka sievai, ka viņai ir jābūt kā supermodelei, lai varētu būt romantiskas attiecības vai lai būtu kāds, kurš pret viņu jūt kaisli. Un tad mēs, vīri, sēžam un uztveram to kā pašsaprotamu un sieva sāk izžūt arvien vairāk. Vai tu saproti, cik tas ir drausmīgi? Dažreiz cilvēki jautā – kādēļ nav man lielas atklāsmes? Bet apskatieties uz mūsu grēku, uz to, kā mēs izturamies pret savām sievām. Daži vīri teiks: „Es esmu labs vīrs! Es nodrošinu savai sievai iztiku, apģērbu un māju!” „Paldies tev, neandertālieša kungs!” Vai tu tiešām domā, ka tas ir viss, kas tev ir jādara? Ieklausies manī, es tev pateikšu, ko nozīmē būt vīram. Ja tev nepatīk šis jautājums, tad ej un esi kas cits, bet diez ko daudz iespēju gan nav. Kā vīrs tu celies agri no rīta, tu strādā smagi un strādā ļoti smagi, tad tu pārnāc mājās un… tavs darbs sākas. Tu parūpējies par savas sievas vajadzībām, par savu bērnu vajadzībām un ej gulēt. Tu piecelies no rīta un atsāc to darīt, un tā no dienas uz dienu, lai būtu biblisks vīrs. Ģimene nav tavs papildinājums, un tai nav tev jākalpo. Tu pastāvi, lai būtu par svētību. Kad viņi apraks tavu nogurušo ķermeni, uz tavas sejas būs smaids.

Mums mājās ir noteikums. Visu dienu, kamēr es esmu darbā, bērni ir manas sievas pārraudzībā; es izeju no mājas ļoti agri, lai varu atgriezties apmēram piecos pēcpusdienā. Šis noteikums ir – kad es pārnāku mājās, bērni ir manā pārraudzībā uz visu atlikušo dienas daļu. Mēs kopā spēlējamies, mēs kopīgi studējam Bībeli, es viņus mazgāju (kad mazgāju abus puikas, pats esmu izvannojies J), es ielieku viņus gulēt, kopīgi lūdzam un tad mans darbs ir beidzies… pie maniem bērniem. Tad ir mana sieva. Vai zināt, kas sievai ir ļoti vajadzīgs? Kāds, kurš klausās, kurš sēž viņai blakus, lai aprunātos. Esmu atklājis, ka sieva runās gandrīz par jebko, kamēr vien vīrs sēdēs viņai blakus. Viņa sevī var palikt ļoti vientuļa. Bībele atklāj vēl ko ļoti, ļoti svarīgu.

Vēstule efeziešiem 5:29 „Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi,”

Kā vīriem, mūsu atbildība ir apkopt un lolot savas sievas. Mēs jau runājām par kopšanu – viņai ir jāzied no mūsu dzīves un kalpošanas viņas priekšā, taču mums ir arī jālolo viņa. Vai atceraties, kad pirmo reizi satiki savu sievu? Viņa pagāja tev garām, un tu biji kā smagās mašīnas sabraukts, tava sirds dauzījās kā negudra, tu svīdi un visbeidzot uzaicināji satikties ar viņu randiņā. Tu biji kārtīgs džentelmenis, atvēri viņai durvis, pārgūlies pāri dubļu peļķei, lai viņa var pāriet tev pāri neiebrienot dubļos. :) Tu darīji jebko viņas dēļ. Pēc tam, kad apprecēji viņu – viņa stāv pie aizvērtām durvīm, un tu skaties uz viņu un jautā: „Kas ir?” Viņa saka: „Nu tu zini – durvis!” „Nē, es automašīnu vakar aizvedu uz servisu, durvīm nekas nekait!”

Es zinu, ka auditorijā ir arī jaunekļi, es vēlos, lai jūs būtu uzmanīgi. Es jums ko pateikšu, es iepriekš saniknoju sievietes, tagad es saniknošu jūs. Tad es došos prom ar pirmo reisu. :) Vienīgais laiks, kad kādi vīri apskauj vai noskūpsta savas sievas, ir pirms seksa. Tas jūsu sievai liek justies ļoti lētai un prastai.  Kad tu pēdējo reizi apskāvi savu sievu tikai tāpēc, lai viņu apskautu? Tikai, lai parādītu, cik ļoti tu viņu lolo? Tas sāp, čaļi, vai ne? Es zinu, ka zinātnieki ir iztērējuši kaudzi naudas, lai izzinātu, ka sievietes nav tādas kā vīrieši. Nepavisam nav tādas, personīgi es esmu par to ļoti priecīgs. Dažreiz mēs neapzināmies, cik ļoti mēs viņas sāpinām. Kad bija pēdējā reize, kad turējāt viņas roku vai vienkārši apskatījāt viņas roku? Kad bija pēdējā reize, kad cieši ieskatījāties viņas sejā un pētījāt to; un likāt viņai apzināties, cik ļoti tev tā patīk?

Saprotiet, kristieša dzīve var būt visai brīnišķīga. Vai tu izrādi savu pieķeršanos savai sievai savu bērnu priekšā? Es šeit nerunāju par intīmām lietām, es vienkārši jautāju, vai tu izrādi pieķeršanos savai sievai? Vīri, jūsu dēli skatoties uz jums mācīsies, kā mīlēt sievieti; bet, tēvi, ir vēl kas biedējošāks – jūsu meitas neapprecēs labāku vīrieti salīdzinājumā ar jums. Ja tava meita redzēs, ka tu esi tāds vīrs, kurš ir kaut kur tālu, nav pieķēries savai sievai, nav mīlošs, nav gādājošs un lolojošs, tad tava meita teiks: „Nu, tādi jau tie vīri ir, un tāda jau ir laulība!” Tā viņa paliks pie kā daudz mazāka, nekā Bībele saka, ko viņa varētu dabūt. Ja tu vēlies kaislīgi un mīloši dzīvot kopā ar savu sievu, tad tava meita to redzēs, un kad kāds no tiem pretīgajiem un nejēdzīgajiem puišeļiem nāks, lai mēģinātu paņemt tavu meitu prom, tad tava meita dusmīgi paskatīsies uz viņiem un teiks: „Ej, tu prom no manas dzīves! Tu esi tikai puika, tu nesaproti, ko nozīmē būt vīram un mīlēt kā vīram, jo mans tētis mīl manu mammu, lolo manu mammu, mana mamma ir dārgums manam tētim, mans tētis joprojām atver durvis mammai. Un tu te ievelcies iekšā ar savu neglīto sutenera ģīmi un saki man, ka mīli mani… labāk vācies prom!”

Laiks ir strauji aiztecējis un man pat nav sanācis pastāstīt par tēva atbildību bērnu priekšā. Daudzi no jums slavē Dievu, jo esat jau noguruši. :) Redziet, mēs sakām, ka esam bibliski, jo darām pāris lietas, taču mūsu Dievs pavēl nodot visu savu dzīvi Viņa likumiem, un tie nav farizejiski likumi. Tā ir gudrība no Dieva, lai svētītu mūsu dzīves.

Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Autors: Tim Conway
Video (angļu valodā): http://illbehonest.com/How-do-I-Repent-Tim-Conway

Šo vēstuli atsūtīja Brendons, kurā viņš raksta:

„Man ir vajadzīga palīdzība! Tikai vakar vakarā es sapratu, ko nozīmē patiesa kristietība, proti, dzīvot ar ticību jeb dzīvot un meklēt dzīvo Dievu it visā un nedzīvot personīgā grēkā. Man arī teica, ka grēcinieku lūgšana ir ceļš uz Debesīm, bet tā nepavisam nav taisnība. Pašlaik es dzīvoju personīgā grēkā un es vēlos zināt, kā atgriezties no grēka. Es gribu zināt, kā es sevi varu atbrīvot no sevis paša. Es patiesi ticu Dievam un Viņa Dēlam, un es patiešām ienīstu grēku, bet tas ir pārāk spēcīgi iesakņojies manī un man ir nepieciešams Kristus manā dzīvē. Kā es varu būt izglābts? Un kā es varu sasniegt tādu brīdi, kad varu pilnībā atlaist vaļā grēku?”

Es vēlos šo tēmu pacelt, jo es nešaubos, ka arī šodien šeit ir kādi, kuriem ir tas pats jautājums – kā es varu atgriezties no grēkiem?

Zināt, kas ir pārsteidzoši? Kad atnāca Jēzus Kristus, viņš to neizskaidroja. Viņš teica: „Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” (Mateja evaņģēlijs 4:17).

Atgriešanās. Lūkas evaņģēlija 13. nodaļā no pirmā līdz piektajam pantam Kristus teica, ka neatgriežoties no grēkiem jūs iesiet bojā.

Lūkas evaņģēlijs 13:1-5 „1 Tanī pašā laikā atnāca ļaudis, kas Viņam stāstīja par galiliešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. 2 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Vai jūs domājat, ka šie galilieši ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši, tāpēc ka tie to cietuši? 3 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā. 4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji? 5 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu.”

Kristus teiktais attiecas uz ikvienu šajā telpā. Ja jūs neatgriežaties no grēkiem, jūs iesiet bojā. Tad nu, lūk, atgriešanās ir kas tāds, kas tev ir obligāti jāveic. Kad nāca Jānis Kristītājs, arī viņš teica: „Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” (Mateja evaņģēlijs 3:2) Tālāk viņš saka: „Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.” (Mateja evaņģēlijs 3:8) Tas ir, nesiet darbus, kas ir saskaņā ar atgriešanos. Darbi, kas ir derīgi priekš atgriešanās, kuru saturs ir saistīts ar atgriešanos.  Un tā nu pie viņa pienāca kādi un teica: „Mēs esam kareivji, kas mums ir jādara? Mēs esam muitnieki, kas mums ir jādara? Mēs esam parasti ļaudis, kas mums ir jādara?” Un viņš neteica, lai viņi neko nedara, vai arī, ka viņi tur tāpat neko nevar izdarīt. Viņš teica, lai viņi novēršas no grēka, lai atstāj to, lai iet no tā prom.

Brendons vēstulē raksta, ka viņam ir vajadzīga palīdzība, viņš vēlas zināt, ko lai viņš dara, lai atgrieztos no grēkiem. Es tev, Brendon, saku – atgriezies! Mēs kaut kā esam palaiduši garām šī vārda nozīmi. Ko tad nozīmē atgriešanās? Bībele (2.Korintiešiem 7:10) saka, ka dievišķas skumjas ved pie atgriešanās. Vai jums, mīļie, ir skumji, ka grēkojat? Ja jūs neskumstat, ka grēkojat, tad jūs esat visai ļauni, visai paštaisni un jums ir visai netikla sirds, ja jūs nespējat nožēlot, ka grēkojat. Ja jums nav žēl, ka grēkojat, tad vispār nav nekādas jēgas runāt par atgriešanos. Ja tu mīli savu grēku, tad ej pa savu dzīvi un mīli savu grēku. Jā, un beigās dabūsi elli, ko būsi nopelnījis ar savu grēku. Grēka tosti ir pieejami visu laiku, ej un izdzer tos, ja tu tā vēlies un tava sirds ir tā uzstādīta, tad ej. Taču es kā evaņģēlija sludinātājs Jēzus Kristus vārdā esmu aicināts teikt – atgriezieties! Kā tas izskatās un kā es tam varu sagatavoties? Tev nav jāsagatavojas, tev ir jāatgriežas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē novērsties no grēka. Tā ir aizgriešanās. Tu teiksi, ka to nespēj? Bībele nekad nav teikusi, ka tu to vari. Bībele saka – dari to! Un Bībele nedod precīzu šī termina skaidrojumu, un vai zini, ko tas nozīmē? Ļaujiet man to izskaidrot.

Šeit viss ir saistīts ar uzticēšanos Kristum. Domājiet par tiem dažādiem notikumiem, kur Kristus cilvēkiem lika darīt kaut ko, kas viņiem pašiem nebija pa spēkam. Vai tad tas nav tas, ko viņš visu laiku vīriešiem un sievietēm lika darīt – darīt kaut ko, kas viņiem pašiem nebija iespējams? Piemēram, celies un staigā (Jāņa evaņģēlijs 5:8)! To viņš teica triekas ķertajam. Un ko viņš darīja? Viņš cēlās un staigāja. Jūs teiksiet, ka tas ir neiespējami. Tas noteikti ir neiespējami! Un ir neiespējami novērsties no grēkiem tavai sirdij, ja tā tos mīl. Bet tas, ko es tev saku – dari to! Vai saprotat, ko tas vīrs izdarīja – viņš dzirdēja, ka to viņam teica Kristus. Un tad viņš teica: „Labi, es ticu, ka Jēzus Kristus izdarīs kaut ko man, dēļ kā es varēšu to paveikt.” Un es to pašu saku tev. Viņš teica atgriezies, un es saku tev, lai uzticies Viņam, ka Viņš tev izdarīs kaut ko, lai tev būtu iespējams to izdarīt. Kas ir atgriešanās? Tā ir novēršanās no grēkiem. Ja tu neatgriezīsies, tu iesi bojā.

Kā tas izskatās praktiski – novēršanās? Jebkāds grēks, kas ir tavā dzīvē – apskaties uz savu dzīvi – vai tajā ir grēks? Novērsies no tā. Ja tev ir seksuāla rakstura kārdinājumi, novērsies no tiem. Ej prom un negrēko vairs – vai tad tas nav tas, ko Kristus teica? Tu teiksi, ka tu nevari, lai gan esi mēģinājis? Nu ja, tu esi mēģinājis paša spēkiem, bet tas ir jādara Kristus spēkā. Un kā tad tas izskatās? Tas izskatās tā – tu pazemīgi saki: „Kungs, es jūtu, ka tuvojas kārdinājums un es nevarēšu tam stāties pretim. Ja Tu man nepalīdzēsi, Kungs, es kritīšu. Es kritīšu!” Tas ir līdzīgi kā Pēteris laivā (Mateja evaņģēlijs 15:25-32) – vai tiešām tu domā, ka Pēterim piemita spēja staigāt pa ūdeni? Vai tad Pēterim bija spējas likt ūdenim tā pārveidoties, lai tas zem viņa kājām kļūtu ciets? Viņam nebija tādu spēju, viņam nebija nekādas kontroles pār ūdeņiem. Daba bija pāri viņa spēkiem. Kristus saka – nāc! Tas ir tas, ko Kristus arī tev saka. Vai tev liekas, ka kristus aicina tevi uz dzīvi, kur grēks ir uzvarēts? Jā, tieši to Viņš vēlas, Viņš sauc, lai tu ej pie Viņa. Pēterim nebija lielākas spējas par tavām attiecībā uz staigāšanu pa ūdens, bet viņš spēja to izdarīt. Taču, tiklīdz viņš novērsa savu skatienu no Viņa, Pēteris sāka grimt.

Mīļie, šis jautājums patiesībā nav sarežģīts. Taču cilvēki bieži uz šī jautājuma „uzkaras” dēļ viena iemesla – viņi meklē veidu, kā uzticēties sev pašiem un izveidot tādu kā atgriešanos un pasniegt to Dievam sakot: „Nāc, Dievs, redzi, ko es esmu izdarījis? Tagad glāb mani!” Taču tas nav pareizi. Pareizi ir darīt to, ko Kristus tev liek un liek darīt to Viņa spēkā.  Tu jautāsi, kā es varu saņemt spēku no Viņa? To sauc par uzticību. Tas ir līdzīgi kā – ja kāds cilvēks taisās lēkt no otrā stāva, kurā ir ugunsgrēks, un lejā stāv liela izmēra ugunsdzēsējs, kurš saka: „Lec un es noķeršu tevi!” Tāda veida uzticība. Ugunsdzēsējs saka, lai tu lec, bet tu saki: „Es nevaru! Kā tu taisies mani noķert?” Bet, kad tu sper soli un lec, viņš noķer tevi un tur tevi. Tāda veida uzticība, es jums to garantēju. Jēzus Kristus nāca šajā pasaulē, lai glābtu grēciniekus. Tu uzticies Viņam, Viņš neļaus tev nokrist.

Visneaptveramākās alkas un kaislības ir pēc tām lietām, par kurām mēs jau esam runājuši – seksuālās kārības. Teikšu tev tā, aizej tur, kur Viņa Vārds ir spēkā un saki: „Kungs, es grimstu, es grimstu! Ja tu mani nedabūsi laukā no tā visa, es kritīšu šajā grēkā!” Te var būt jebkāds grēks – ja esi atkarīgs no pornogrāfijas, naudas, kārībām savā prātā, ēdiena, narkotikām, zālēm, alkohola, lepnuma, aplausiem un atpazīstamības un vēl kas, lai kāda atkarība tā arī nebūtu; un arī ja tev ir nosliece uz homoseksuālismu. Draugi, es jums saku – lai kas tas arī būtu, atgriešanās ir novēršanās no tā. Kā to izdarīt? Tu aizgriezies. Teiksi, ka nevari? Kristus spēkā tu varēsi! Bet tev ir jāsper solis arī pašam. Līdzīgi kā Mozus situācijā (2.Mozus grāmatas 14:15) – tur nāk faraons un Mozus jautā Kungam, ko lai nu darām, jo mums ir nepatikšanas, un to kliedza visi cilvēki. Taču Dievs teica: „Kamdēļ jūs stāvat tur?”

Līdzīgi kā gadījumā ar priesteri Jordānas upē (Jozua grāmata 3:13-17), Viņš vienkārši neapturēja ūdeni. Viņš teica, ka priesterim ir jānoiet lejā un jāiemērc tajā kājas. Un vēl – romiešu karavīrs (Lūkas evaņģēlijs 3:14), kurš ir grēka varā un nāk pie Jāņa Kristītāja un jautā, ko lai viņš dara. Jānis neteica: „Nedari neko, sēdi un gaidi, kad Dievs kaut ko izdarīs, Dievs ir neatkarīgs.” Dievs ir neatkarīgs, to es necenšos noliegt, bet Jānis teica, lai šis karavīrs vairs neņem vairāk, nekā pienākas. Nedzenies vairs pēc naudas, neizmanto savu pārspēku un ieročus, ņem no cilvēkiem tikai tās lietas, pakalpojumus un naudu, kas jāņem, nevis ko papildus. Muitnieki jeb nodokļu iekasētāji (Lūkas evaņģēlijs 3:12-13) atnāca pie Jāņa un jautāja, ko lai viņi dara. Un Jānis teica ko līdzīgu – esiet godīgi!

Ja šodien esi šeit un tev ir kāds grēks – tu esi slikts cilvēks. Attiecības starp līdzcilvēkiem nav pareizas, tu esi skarbs, greizsirdīgs. Tev ir visas šīs dažādās lietas, kuras kontrolē tevi. Tu ienīsti cilvēkus, tu ienīsti kādu konkrēti. Tu esi ar kaut ko iesprostots. Apstājies! Atgriezies! Novērsies no tā! Nesaki Dievam: „Redzi, Dievs, ko esmu izdarījis, vai tu glābsi mani?” Tas tā nav. Dievs, es to nevaru izdarīt, ja vien Tu to neizdarīsi man. Redziet, tā ir uzticēšanās Kristum. Tā ir novēršanās no pašpaļāvības. Tev ir kaut kas jādara, bet tu to darot paļaujies uz Kristu, nevis sevi. Atgriezies! Novērsies! Ej prom no tā!

Pabeidzot, gribu teikt – cilvēki garāmejot jautā: „Kāpēc man būtu jāatgriežas, ja arī es to spētu?” Ko tu tur saki? Tu saki, ka nevari? Patiesībā tu man saki, ka nevēlies. Es tev varu skaidri un gaiši pateikt, ka ikviens, kurš ir novērsies no saviem grēkiem uzticoties, ka Kristus tos atbrīvos no tiem, ir ticis atbrīvots no tiem. Daudzi cilvēki šajā telpā ir bijuši atbrīvoti. Tu tomēr saki, ka nevari? Interesanti, jo Dievs tev to pavēl darīt. Dievs vēlas, lai tu to dari. Es un daudzi no jums to esam izdarījuši. Ko tu tur saki – nevaru izdarīt! Patiesībā tu saki, ka nevēlies to izdarīt. Vai arī patiesībā tu centies iztīrīt savu dzīvi, lai tā būtu skaista un Dievam būtu sasaistītas rokas un neatliktu nekas cits kā glābt tevi. Taču es jums cenšos pateikt ko citu. Līdzīgi kā triekas ķertais, kuram nebija spēju piecelties un staigāt, vienalga viņš mēģināja un cēlās kājās. Kristus tev saka, ka tev nav spēju uzvarēt grēku un iztīrīt savu dzīvi, bet Viņš tev saka – staigā! Gluži kā tam vīram Viņš to teica fiziskā nozīmē, tev Viņš to saka garīgā nozīmē – staigā! Tu nevari izdarīt vairāk par to vīru, bet šis vīrs izdarīja vairāk; taču ne jau savā spēkā. Vai spējat iztēloties to gadījumu, kad pirmo reizi pasaka – staigā! Tas vīrs taču ir triekas ķerts un nekustīgs! Un tad viņš mēģināja pakustināt kāju – un tā kustējās! Tad viņš tās pielika pie zemes un piecēlās. Kādēļ? Jo tajā brīdī Kristus viņam deva spēku.

Saproti, ka uzticot un paļaujoties uz Viņu, Viņš tev dos spēku darīt to, kas jādara. Tas pats attiecas arī uz masturbāciju, proti, ja tu teiksi: „Dievs, es Tev uzticos un šeit ir runa par Tavu Vārdu. Saki man, lai sekoju Tev un es ticēšu, ka Tu nenodarbojies ar masturbāciju. Es meklēšu to ceļu, kurš vedīs uz nevainojamu tīrību.” Līdzīgi kā Pēteris izkāpjot no laivas, tu uzturi skatu uz Kristu, jo citādi tu sāksi grimt. Tavam skatam ir jābūt tikai uz Kristu, Viņam ir jābūt tam, kuram tu uzticies, no kura tu ņem spēku, kuram tu lūdz un uz kuru tu raudot sauc: „Kungs, tu redzi manu grēku, Tu redzi, ka es grimstu un man nav spēka to uzvarēt, lūdzu, palīdzi man!” Tu sāksi teikt cilvēkiem, ka uzticies Kristum, kurš tev dos uzvaru. Tu saki: „Kungs, es uzticos Tavam Vārdam, es stāstu par Tevi cilvēkiem, es Tev uzticos!” Tā ir atgriešanās.

Atgriezies!

Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Autors: Paul Washer

Video (angļu valodā): http://illbehonest.com/Joel-Osteen-its-just-the-Truth-Paul-Washer

Viltus sludinātāji ir Dieva sods cilvēkiem, kuri nevēlas Dievu, bet reliģijas vārdā plāno iegūt visu, ko viņu miesīgā sirds vēlas. Šī iemesla dēļ ir parādījies Joel Osteen. Cilvēki, kas seko viņam, nav upuri, viņš ir Dieva sods šiem cilvēkiem, jo šie cilvēki vēlas tieši to pašu, ko viņš, taču tas nav Dievs. Un tu vari visus viņus nostādīt rindā kā līdzvainīgus.

2. Timotejam 4:3-4 „Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.”

Un tu šeit vari ielikt arī Benny Hinn, kurš to vien vēlas kā pateikt, ka tev būs Mercedes Benz. Šie cilvēki ir upuri, un viņš ir Dieva sods pār viņiem. Viņi vēlas, ko viņš vēlas, un viņi uzņem viņu sevī kopā ar citiem mācītājiem, jo viņi māca to, ko šie cilvēki vēlas. Jūs redzat to!

Jūs atbalstāt faktu, ka Dievam ir bērni, kas skrien pa visu šo valsti, pilni ar miesas kārībām, iežmiegti grēkā darot visu, ko viņi vēlas un, saskaņā ar jūsu sludināšanu, Dievs nedara neko. Taču viņi pēkšņi ir glābti, kad sludināt viņu bērēs. Jūs bērēs iesludināt viņus pa tiešo debesīs. Esmu to redzējis tūkstošiem reižu. Es atceros kādu gadījumu pirms ilgāka laika, kāds vīrs mana paša pilsētā Ilinoisā, kurš bija plaši zināms narkomāns, narkodīleris, krāpnieks; nu jebkas, ko vien var iedomāties. Un viņš ir tur, nomiris guļ savās bērēs. Un mācītājs, no lielas baptistu draudzes tajā apkārtnē, izvada šo personu bērēs un uz bērēm ir atnācis liels ļaužu pūlis. Un tur ir cilvēki, kas vispār labi, ja ir bijuši tajā baznīcā, narkomāni un visādi citādi cilvēki, ko vien varat iztēloties. Visi šie cilvēki ir baznīcā, lai godinātu mirušo draugu, un tad pieceļas mācītājs un saka: „Es pateicos Dievam, ka es pazīstu šo jauno cilvēku. Lai gan viņš ir dzīvojis traku dzīvi, bet – kad viņam bija deviņi gadi, es biju klāt, kad redzēju – viņš lūdza un saņēma Jēzu Kristu kā savu glābēju; un šodien viņš ir debesīs.” Un visi šie pazudušie grēcinieki izgāja uz ielas, attaisnoti savā grēkā dēļ konservatīvas evaņģēliskas baptistu sludināšanas. Un tas ir tipiski gandrīz ikvienā draudzē šajā valstī. Tā ir patiesība. Tā ir patiesība, un tas ir nožēlojami. Tas ir nožēlojami..

Ļauj man tev uzdot jautājumu. Mana mamma pagājušajā gadā nomira, un es atceros, ka pirms trim gadiem es kopā ar viņu aizgāju vizītē pie ārsta, jo viņa juta, ka kaut kas nav kārtībā. Un šis ārsts, kurš bija ļoti pieklājīgs, cēlsirdīgs, paskatījās uz mammu un teica: „Vašeras kundze, Jums ir vēzis.” Turpinot viņš teica: „Tas ir radikāls un izskatās ļoti slikti. Un mums nekavējoties ir jāsāk ārstēšana, lai Jums būtu vēl kādas cerības glābt Jūsu dzīvību.” Šis cilvēks noveda manu māti līdz asarām, viņš sāpināja manu mammu. Viņas diena bija pilnīgi izbojāta, mēs pirms tam bijām plānojoši ieturēt kopīgu maltīti. Viņš izbojāja mammai visu nedēļu. Viņš saplosīja manu mammu gabalu gabalos, bet viņš centās glābt manas mātes dzīvību. Un ja viņš to nebūtu darījis un nebūtu bijis tik patiess, viņai nebūtu nekādas cerības uz glābšanu un jebkādu atveseļošanos. Viņš varētu mierīgi pazaudēt savu ārsta praksi amorālas rīcības dēļ. Un mums vajadzētu izmest vairums mācītāju no savām prakses vietām, jo dēļ sava gļēvuma un pašsaglabāšanās, viņi nesludinās evaņģēliju. Un nekādu citu iemeslu tur nav. Šis darbs nav gļēvuļiem. Varbūt trakiem un muļķiem, bet ne gļēvuļiem. Es tev to saku, jo likmes ir pārāk augstas. Pārāk augstas, lai ļautu tam turpināties. Un būtu pavisam citādi, ja tas notiktu draudzēs, kas noraida Kristus dievišķību vai salīdzināšanos ar Kristu, bet tas notiek un turpinās katru dienu draudzēs, kas turas pie šīm patiesībām. Taču tiklīdz tās vadītāji nokļūst līdz evaņģēlijam, šķiet, ka viņi ir zaudējuši prātu. Šī valsts nav ar evaņģēliju sirdī, tā ir evaņģēliju ignorējoša valsts, jo vairums sludinātāju ignorē evaņģēliju. Tā ir tikai patiesība.

Glābšana nav tikai izmaiņa ikdienas praktizēšanā. Tā nesākas ar jaunas lapas pāršķiršanu vai jaunā gada apņemšanos, tā nav stingra apņemšanās kļūt par citādu cilvēku. Nekas no tā visa nav par to, kas ir glābšana. Glābšana ir pārdabisks Dieva darbs, kurā kāds kļūst par patiesu jaunu radījumu. Un tā nav dzeja! Tā nav dzeja!

2. Korintiešiem 5:17 „Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.”

Tā nav dzeja!

Tulkoja: Mārcis Rožkalns

==

Marka evaņģēlijs 12:29-34

29 Jēzus atbildēja: “Augstākais ir: klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs.
30 Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka.
31 Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav.”
32 Un rakstu mācītājs Viņam sacīja: “Gan labi, Mācītāj, tas ir tiesa, ko Tu sacījis: viens vienīgs Dievs ir, un cita nav kā Viņš vien,
33 un: To mīlēt no visas sirds un no visa prāta, un no visas dvēseles, un no visa spēka, un tuvāko mīlēt kā sevi pašu – tas ir vairāk nekā visi dedzināmie un citi upuri.”
34 Un Jēzus, redzēdams, ka tas gudri bija atbildējis, uz to sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.”

Es ticu, ka vissvarīgākais, ko es kā kristietis varu apzināties – nav nekā svarīgāka par patiesām, atklātām, sevis upurējošām un personiskām attiecībām ar Dievu un līdzcilvēkiem. Es izlasīju jums šo rakstvietu, jo domājot par kādiem jautājumiem, ir svarīgi paturēt prātā tieši šo divu baušļu principu – attiecības ar Dievu pamodina un aizdedzina manu sirdi, un tad es daru Dieva prātu – labos darbus. Nevis otrādi, ja iedomājos, ka mani darbi un garīgā piespiešanās atmodinās manu sirdi un attiecības ar Dievu.

Kā draudzes priekšnieks lūdzu jūsu uzmanību apmēram uz 10 minūtēm, jo jums kā draudzei ir jābūt informētiem par kādām svarīgām lietām. Esmu domājis un lūdzis Dievam, ko un kā šodien teikt.

Pirmā lieta – mēs joprojām strādājam pie draudzes kalpošanas izvērtējuma, šis darbs nav apstājies. Varbūt neiet tik ātri, cik es vēlētos, bet sasteigt arī nav vajadzības. Jau esam sapratuši kādas lietas, kas nākotnē būtu jāpamaina, bet par to visu sīkāk stāstīsim, kad tas viss būs pienācīgi sagatavots. Bet noteikti vēlēsimies likt lielāku akcentu uz aicinājumu būt attiecībās ar Dievu un to cilvēku atbalstīšanu, kas ir atsaukušies Dieva aicinājumam un darbojas pilna laika evaņģelizācijas darbā.

Otrā lieta – finanšu līdzekļiem ir tāda īpatnība, ka tie ir ierobežoti savos apjomos un bieži vien mazāki nekā mūsu plāni, pat labi un cēli plāni. Bet es ticu, ka – ja Dievs piešķir, tad tik daudz, cik vajadzīgs. Tas nozīmē, ka saņēmējam ir jāmēģina saprast, kāds ir Dieva prāts šo līdzekļu izlietošanā. Personīgi un arī draudzes kontekstā.

Daudzi no jums ir dzirdējuši, ka draudzei pašlaik ir finansiālas grūtības. Tā ir patiesība. Pēdējo gada laikā būtiski samazinās jūsu ziedojumi draudzes darbam un nu jau var teikt, ka esam nonākuši pie tā, ka ir radikāli jāpārskata draudzes ikmēneša izdevumu pozīcijas. Fakts ir tāds, ka draudzei no ziedojumiem draudzes darbam nu jau vairs nepietiek, lai samaksātu algas un komunālos pakalpojumus. Es nemaz nerunāju par saimnieciskiem izdevumiem un izdevumiem kalpošanas nozarēm. Protams, ir speciālie ziedojumi un ienākumi no telpu iznomāšanas, ar tiem mēs palīdzam nosegt iztrūkumu, un atbalstām pilna laika kalpotājus un grūtības nonākušos. To, ko esam apsolījuši, mēs arī izpildīsim un tie, kas saņem regulāru atbalstu, to arī šogad noteikti saņems.

Bet atbalsts pilna laika kalpotājiem ir tik mazs, ka esmu ļoti neapmierināts ar to. Turklāt jau piekto mēnesi neviena no kalpošanas nozarēm nav saņēmusi naudu savai kalpošanai un izskatās, ka nesaņems arī. Un vienalga mums ir iztrūkums 1500Ls un tūlīt sāksies apkures sezona, lai gan pagājušajā gadā apkures sezonu mēs sākām ar uzkrājumu 5500Ls. Starp citu, esmu jau dzirdējis piezīmes par jauno pulti – draudze to nav pirkusi, tas ir ziedojums draudzei. Pats esmu domājis un dzirdējis par torņa projektu šajos apstākļos – nekas nav mainījies, torņa projekts ir ekstra un ja jums ir iespēja un vēlme, tad es aicinu, ka ziedojums tornim ir papildus ziedojums desmitajai tiesai. Pats esmu apņēmies, ka 10% mūsu ģimene ziedo draudzes darbam un citi ziedojumi ir papildus. Tas ir ļoti svarīgi, jo sadalot ziedojumu, mēs nonākam pie situācijas, ka ziedojumi draudzes darbam samazinās un tas nav pareizi. Bet es nevēlos pavēlēt vai piespiest ziedot vairāk vai iedvest vainas apziņu.

Mazliet par manu pieredzi attiecībā uz ziedošanu draudzei. Kad vēl biju mazs un naivs puika (tagad tikai puika), pie manis pienāca kādi cilvēki un teica, lai paprasu vecākiem naudu, jo šo naudu šie cilvēki sūtīšot uz debesīm pie Dieva. Bērni tic praktiski visam, ko viņiem ar pārliecību saka, un arī es nebiju izņēmums. Vecāki gan pasmaidīja un teica, ka šoreiz šiem cilvēkiem nespīdot viegla nauda. Arī vēlāk, daudz apzinātākā vecumā, man ir bijusi negatīva pieredze, jo tik daudz ir dzirdams, ka tā saucamie kristieši visādos veidos izkropļo ziedošanas būtību.

Un pat daļai kristiešu nav normālas izpratnes par ziedošanu, jo tik maz ir dzirdējuši par būtību, bet tik daudz par negatīvo. To var saprast, jo baznīcā runāt par naudu ir kutelīgi un nereti izraisa negatīvu reakciju. Tāpēc, ka mums tik ļoti patīk nauda, un nevēlamies šo „drošības sajūtu” atlaist, vai ne? Es ziedoju draudzes darbam regulāri, bet vienalga ir reizes, kad grūti ir atdot.

Bija laiks, kad runāšana par ziedošanu man saistījās ar mācītāja alkatību. Kad sāku nākt pie prāta, kaut ko ziedoju. Patiesībā sākumā baznīca man bija iespēja atbrīvoties no sīknaudas, lai gan bija iespēja ziedot arī papīrnaudu. Bet tāpat man nebija sajēgas, kur tas viss paliek, jo es pat neiedziļinājos, ko draudze dara. Es svētdienās nācu uz baznīcu saņemt sprediķa fīlingu un draudzes locekļu smaidus un jautājumus par manu dzīvi. Pārējā laikā pat neinteresējos par to, ko draudze dara un kur nu vēl to, ko es varētu palīdzēt. Un no kurienes man saprast, ka pilna laika kalpotāji nedzīvo no svaiga gaisa un baznīca ir superēka, ko uzturēt nav vajadzības. Kad vairāk iesaistījos, es arvien vairāk sapratu, cik svarīgi ir regulāri atbalstīt draudzes darbu.

Es ticu, ka Jēzus neatnāca, lai pateiktu, ka Vecās Derības 10.tiesas princips, faktiski likums draudzes īpašuma un pilna laika kalpotāju uzturēšanai, bija nepareizs. To ieviesa Dievs, tātad tas bija un ir pareizi. Bet es ticu, ka Jēzus atnāca, lai pateiktu, ka mēs šo likuma izpratni izkropļojam un pat saprotot šo likumu, es ik pa laikam to izkropļoju arī šodien. Kā izkropļo? Šis likums kļuva svarīgāks par Dievu, un cilvēki vēlējās, lai citi viņus mīlētu kā sevi pašu, nevis otrādi – tādēļ bija ļoti liela vēlme, lai citi zina, ka es ziedoju un tieši 10.tiesu. Tad es biju savējais un viss notiek. It kā ar to būtu par maz, dažreiz ir sajūta, ka ar ziedošanu Dievs mani mīl vairāk un varu atpirkties no kāda grēka vai pat paklausības un kalpošanas Dievam. Tā nebija tikai farizeju problēma, tā ir arī mūsu problēma šodien.

Piemērā ar nabaga atraitni Jēzus saka, ka sīknauda ir vērtīgāka par papīru, ja es ziedoju ar priecīgu sirdi jeb Svētais Gars mani ir izmainījis tā, ka pat alkstu ziedot, jo nauda man vairs nav mērķis, bet līdzeklis, lai dzīvotu un palīdzētu atbalstīt tos, kas ir sevi visu ziedojuši evaņģēlijam. Priekš kam Dievam mana nauda, ja Dievs nav manas dzīves centrā? Kāpēc tu iedomājies, ka Dievam vajag tikai 10% no taviem ienākumiem, ja Viņš saka, ka visai mūsu būtībai un dzīvei ir jābūt veltītai tikai Viņam? Kāpēc tu lieki izmet naudu, ja ar to tu nevari nopirkt glābšanu vai mieru sirdī?

Man ik pa laikam ir sajūta, ka nejūtu Dievu. Tev arī tā noteikti ir. Un kad ir, tad atzīsti to un sauc pēc Dieva, lai Viņš atmodina tavu sirdi un vēlmi darīt Viņa prātu. Tev ir bail to lūgt? Man arī ir, lai gan esmu piedzīvojis, ka tas ir tā vērts, jo piedzīvojumi ar Dievu ir vienkārši superīgi. Un ja tu netici man, tici Dieva Vārdam, kurš ir apsolījis, ka mīlestībā uz Dievu tu nesīsi augļus. Tu ne tikai ziedosi ar prieku, bet arī ar prieku pacietīsi neērtības, jo tu zināsi, kāpēc tu to dari.

Bet es jau teicu, ka Dievs dos tik, cik nepieciešams. Tāpēc, ja ziedojumi turpināsies samazināties, lai tā būtu. Ko ziedojiet, to ziedojiet ar priecīgu un aizdedzinātu sirdi, pat ja ziedojumi kopumā kļūs mazāki. Draudzes un draudzes vadības uzdevums tad būs lūgt par Dieva prātu nākotnei. Mēs lūgsim pēc gudrības un drosmes; un domāsim par draudzes stratēģijas un izdevumu pozīciju maiņu, bet nesamierināsimies ar to, ka no ziedojumiem mums neatliek nauda evaņģēlija darba atbalstam.

Paldies par uzmanību, runājiet par to savā starpā, domājiet un lūdziet par to.

==

Mārcis Rožkalns

Video (in English): http://www.youtube.com/watch?v=B8JzyaPiayo&feature=g-vrec (Jesus Christ is Everything)
http://illbehonest.com

Viņi nicināja Viņa Vārdu un pat nesaprata to. Tu un es darām to pašu, kad jebkas cits aizpilda mūsu prātu vairāk par Dievu. Viss ir par Viņu. Redziet, problēma, ar kuru mēs šodien saskaramies Amerikas draudzēs, nav dedzības trūkums par misijas kalpošanām, bet gan – dedzības trūkums pēc Dieva un Dieva godības. Ja tu esi dedzīgs par Dieva lietām, ja tu apzinies, kas ir izdarīts – izpirkums par tevi, lai glābtu tevi no tava grēka un Dieva dusmām; ja tu apzinies tā Kunga varenību, kurš sēž tronī un ir radījis šo zemi un kādu dienu tai darīs galu; un, ja tu apzinies, ka pilnīgi viss šajā pagaidu zemeslodē ir putekļi un akmeņi, TAD tevī sāksies dedzība pēc Dieva. Ja tev ir dedzība pēc Dieva, tad tev ir dedzība par misijas kalpošanu.

Man nav jābūt pravietim vai pravieša dēlam, lai zinātu, kurš ir tavs Dievs. Man ir tikai jāpaskatās uz tavu dzīvi. Ja Jēzus Kristus ir kaut kas, ar ko tu uzsāc nedēļu, bet pārējā laikā praktiski esi ateists, tad es zinu, kurš ir tavs Dievs. Un tas nav tas, kurš ir Vienīgais un Patiesais Dievs. Ja tev ir tikai tik daudz kristietības, lai būtu morāls un justos ērti „ar sevi”, tad es zinu, kurš ir tavs Dievs. Ja es varētu ielūkoties tavā prātā un ieraudzīt to, kas ir pārņēmis to, es zināšu, kurš ir tavs Dievs.

Viss, kas tev ir, ir no Dieva. Pat tad, ja tu šodien šeit esi kā visagresīvākais un visļaunākais cilvēks, kurš visvairāk no visiem uz visas planētas ienīst Dievu, un tavā dzīvē tev ir kaut vai mazliet kā laba noticis, tad zini, ka tas nāk no tā paša, kuru tu ienīsti.

Visas tās lietas, kuras tev ir tik ļoti nozīmīgas, jau vien visiem pasaka vienu lietu: „Ak tu, kurš esi aicināts pazīt Viņu, kā tu vari nicināt Viņa Vārdu?” Es to saku nevis, lai sāpinātu tevi, bet es to saku, jo tā ir patiesība. Vai tu esi tikpat sajūsmināts par šo misijas konferenci, cik par vakardienas futbola spēli?

Mēs nekad neteiktu, ka Kungs nav pirmajā vietā un mēs nekad neteiktu ko citu, kas nozīmētu, ka mums kādas lietas ir svarīgākas par Dievu. Mēs nekad to neteiktu. Bet Viņš saka, ka tu to nesaki ar savu muti, bet saki to ar savu dzīvi.

Ko Viņš pieprasa no mums? Visu. Es zinu par tiem vientiesīgajiem evaņģēlistiem, kuri saka: „Dod man savu roku un Jēzum savu sirdi”. Es zinu par tiem vientiesīgajiem sludinātājiem, kuri saka: „Nāciet uz priekšu un lūdziet šo lūgšanu, kas prasa tikai piecas minūtes!” Viņi melo tev. Lūk, ko tas tev maksās – tavu dzīvi! Tavu dzīvi! Jēzus tev ir apsolījis divas lietas: krusts, uz kura nomirt, un mūžīgā dzīvība.

Viņš ir viss vai arī nekas. Visskumjākā vieta uz šīs zemes ir bibliskas patmīlības tuksnesis, kur ikvienam ir pietiekami daudz reliģijas, lai pa taisno tiktu nosūtīts uz elli un lai apmierinātu viņu reliģisko sirdsapziņu un nezinātu, ka viņi nicina Kungu un ka viņiem ir tik daudz elku viņu dzīvēs, ka Kungs vairs nav pirmais vai pat otrais, trešais vai ceturtais. Kungam nav atdots viss. Viss! „Kas man būtu jādara, Kungs? Māci man savus ceļus, ak, Kungs! Kas gan man ir debesīs, ja ne Tu? Kas gan man ir uz zemes, ja ne Tu? Kas gan es esmu, ja ne putekļu pika elpojot Svētā Elpu? Bet patiesi, Tu esi mani pārveidojis!”

Mūsu glābšana ir tik sarežģīta, ka tikai Dievs uz to ir spējīgs. Vai tu tiešām domā, ka Dievs ir gripa? Es varu runāt gandrīz ar ikvienu baptistu par glābšanu un viņi man saka:
„Neuztraucies par mani, esmu to jau izdarījis.”
„Ko tieši tu esi izdarījis?”
„Es par to parūpējos jau pirms ilga laika.”
„Ja tu nerūpējies par to tagad, tad tu neparūpējies arī tad – sen atpakaļ.”
Pierādījums, ka tu vienreiz vai pirms ilga laika nožēlā novērsies no grēkiem, lai glābtos, ir – ka tu joprojām nožēlo grēkus un tava izpratne par to palielinās. Pierādījums, ka tu pirms daudziem gadiem patiesi esi ticējis glābšanai, ir tas, ka tu tai tici arī šodien un pat vēl vairāk nekā iepriekš. Pierādījums, ka Viņš ir mainījis tavu dzīvi, ir tas, ka Viņš to dara joprojām, ja Viņš to nedara, tad Viņš nemaz nebija izdarījis to, lai tas vispār sāktos.

Tev kā faktu vajadzētu apzināties, ka sātans un eņģeļi krita un Dievs pie viņiem nesūtīja glābēju, un viņi dosies uz elli. Mūsu tēvs – Ādams – krita un es vēlos, lai tu zini – ja Dievs nesūtītu mums Glābēju, Viņš visus cilvēkus sūtītu uz elli, bet Viņš joprojām būtu taisnīgs, slavējams un mīlošs.

Samierinies ar faktiem, ka sastopoties ar evaņģēliju, tas no tevis pieprasa VISU; un kad tu sastopies ar to, kas ir Dievs – Viņš nedalās, Viņš paņem visu. Ja tava sirds ir patiesi pārveidota un tu neesi pazudis un miesīgs draudzes loceklis, tu teiksi: „ĀMEN! Lai Viņš ņem visu! Viņš ir cienīgs!” Patiesam kristietim nekad nav bijusi problēma, ka visa slava tiek Dievam.

Kopš brīža, kad Svētajam Garam nav nekādas ietekmes mūsu kalpošanas nozarēs, draudzēs un misijas kalpošanās, mums ir jādara visāda veida profesionālas darbības, lai nodrošinātu, ka mirušas miesas darbojas. Ir labāk būt par sekulāru cilvēku, ateistu, kas neko no Dieva neprasa vai par Dievu neko neapgalvo, nekā prasīt no Dieva vai apgalvot kaut ko par Dievu „pa pusei”. „Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.” (Atklāsmes grāmata 3:16)

Vairums cilvēku ir dzīvi, jo gaiss ir par brīvu. Viņi neko nedara ar savu dzīvi. Tu teiksi, ka esi darījis daudz? Bet no tā daudzā, ko esi darījis, cik daudz no tā daudzā ir mūžīgs? Cik daudzi no tā visa sadegs ugunī? Taču, kad mēs šeit tik daudz runājam par Kunga Valstības priekšrocībām, pirmkārt, nedomā nemaz doties misijas braucienā vai ko tamlīdzīgu, kamēr tu netaisies kalpot Dievam šeit.  Ir tikai divas kalpošanas misijas nozarē – vai nu tu esi auksts vai laidies lejā akā, vai arī tu esi auksts vai turi virvi tiem, kas laižas lejā akā. Abos gadījumos tev uz plaukstām būtu jābūt skrambām. Vai nu tu dodies kā misionārs Dieva godam un dēļ lieliskās privilēģijas, ko Viņš tev ir devis, ka tu ej un mirsti misijas laukā, vai arī tu mirsti šeit turot virvi tiem, kas ir devušies lejā. Kur ir tavas skrambas? Ko tas tev ir maksājis – būt par kristieti? Ko tas tev ir maksājis – būt par šīs draudzes locekli? Ko tev ir maksājušas globālas misijas? Atbildi man uz šiem trim jautājumiem, tieši tagad – neaizej.

Cik daudz tev ir maksājis būt par kristieti? Cik daudz iespēju šajā pasaulē tu esi pazaudējis dēļ savas identitātes Kristū? Cik daudz laika, enerģijas un resursu esi izlietojis būdams šīs draudzes loceklis? Un visbeidzot – cik daudz misijas kalpošanas pasaulē tev ir izmaksājušas?

Tu teiksi: „Brāli, Paul, bet es neko neesmu varējis piedāvāt no tīras sirds, es vienmēr esmu cīnījies ar grēku, esmu cīnījies par to, lai būtu kas vairāk. Pat šorīt, kad es slavēju, es cīnījos ar domām, kas nebija saistītas ar Dievu, un slavēt bija tik grūti. Kā tu domā, vai Dievs no manis neko nesaņem?” No tevis Viņš saņem daudz! Jo pēc tava paša teiktā tu apliecini rakstīto, ka – svētīti tie, kas vēlas vairāk, jo tie tiks iepriecināti; svētīgi ir izslāpušie un izsalkušie pēc taisnības, jo tie tiks apmierināti. Ar šiem vārdiem, ko tu teici, un salauztu sirdi tu parādi, ka tu patiešām piederi Viņam, ka tu vēlies būt kas vairāk Viņam. Bet tiem jums, kas esat palikuši kā auksti akmeņi un kuriem ar to nav nekādu problēmu, jūs esat tie, kuriem būtu jābaidās.

Patiesībā tiem, kas ir lasījuši šo, nejūtīgi kā auksti akmeņi, nejūtoties neomulīgi, būtu jābūt tiem, kam būtu jābīstas.

Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Autors: Robert Doolan

Original in English: http://creation.com/how-to-talk-creation-with-a-jehovahs-witness (How to talk creation with a Jehovah’s witness)

Konservatīvo baznīcu locekļu pētījums 10 štatos visā Amerikā atklāja, ka gandrīz 90 % aptaujāto ir satikušies ar Jehovas lieciniekiem. Tomēr gandrīz neviens no šiem cilvēkiem nezināja, kam Jehovas liecinieki tic vai kā ar viņiem pareizi runāt. Bet vislabākā vieta, ar kuru sākt, ir sākums – radīšana.

Tev ir jāsaprot par Jehovas lieciniekiem viena lieta. Viņu centība un neatlaidība, iespējams, ir nesalīdzināma starp reliģiskām grupām. Un, pat ja viņi vienmēr, šķiet, klauvē pie jūsu durvīm, kad jūs vai nu jau guļat, sēžaties pie Svētdienas pusdienām vai mēģiniet pabarot bērnu, ja jūs parunāsiet ar viņiem pietiekami ilgi, jūs atklāsiet, ka viņi ir tikpat anti-evolucionistiski kā jūs. Viņu galvenā mītne Bruklinā, Ņujorkā, izdod miljoniem grāmatu kopijas, kuras atklāj kļūdas evolūcijā un sniedz radīšanas pierādījumus.[1]

Problēma ir tā, ka Sargtorņa biedrība, Jehovas liecinieku organizācija, ir bēdīgi slavena ar virspusējām detaļām, kas pierāda viņu idejas kā aplamas. Kā daudzas citas sektas, viņu dedzība „nav saskaņā ar zināšanām”, kā Pāvils žēlojās par Izraēlu (Romieši 10:2). Diemžēl viņu idejas par radīšanu arī cieš no šī ļaunuma. Līdz ar to kreacionistiem, kuri runā ar viņiem pie durvīm, vajadzētu zināt, kur „Sargtorņa radīšana” atšķiras no Dieva radīšanas, kā tas ir atklāts 1. Mozus grāmatā un citur Bībelē.

Šī raksta mērķis nav provocēt tevi pārliecināt Jehovas lieciniekus. Tavs strīds nav ar Liecinieku uz tava durvju sliekšņa, bet ar viņa vai viņas organizācijas vadītājiem. Viņi ir pārliecinājuši jehoviešus domāt, ka izkropļotās doktrīnas, kuras ir mācītas viņam vai viņai, faktiski ir patiesība par Dievu. Tavs mērķis, diskutējot par radīšanu ar Jehovas liecinieku (un tu atklāsi, ka jums ir kopīgas intereses šajā lietā) ir – mudināt viņus redzēt, ka viņu vadītāji nenodrošina viņus ar ticamu informāciju. Viņi paļaujas uz cilvēku mācībām, kurās Bībele ir pielāgota viņu idejām. Ja Jehovas liecinieks to var ieraudzīt, viņš vai viņa var būt vairāk atvērts Evaņģēlija patiesībai.

Sāc savu diskusiju, atzīstot, ka jums ir spēcīga interese par radīšanu. Sakiet, ka jūs esat dzirdējis, ka Sargtorņa biedrība izdod daudzus materiālus, atmaskojot evolūcijas kļūdas, par ko viņiem pienākas atzinība. Tad vēl piebilsti, ka tu arī esi dzirdējis spēcīgu kritiku par viņu doktrīnām. Pajautā, vai varat ar viņu pārrunāt dažus fragmentus no Bībeles par radīšanu. Viņi nedrīkst atteikt. Ja jums ir grūti atcerēties visus turpmāk uzskaitītos punktus, palūdz, lai viņi paņem līdzi šo rakstu un izlasa to, un pēc tam, lai dara tev zināmu viņu atbildes uz katru no punktiem.

Cik gara ir Radīšanas diena?

Sāciet diskutēt par dienas garumu 1. Mozus grāmatā pirmajā nodaļā.

Sargtorņa izdevums „Dzīve – kā es nokļuvu šeit?” pareizi norāda, ka ebreju vārds yom, tulkojumā „diena”, var nozīmēt dažādus laika ilgumus. [2] Tā kā yom dažreiz pieļauj periodu, kas ir daudz garāks par 24 stundām, Sargtorņa organizācija ir nolēmusi, ka šādi „diena” jāsaprot visā 1. Mozus grāmatas pirmajā nodaļā.

Tomēr laba ekseģēze paredz, ka sekundāru nozīmi jebkuram Bībeles tekstam vajag meklēt, ja burtiskai lasīšanai nav jēgas. Bet burtiski 24 stundu dienai, ar katrai dienai pievienotu vakaru un rītu, 1. Mozus grāmatas sākuma pantos ir ļoti labs pamatojums. Lielākajā vairumā šajā gadījumā vārds yom nozīmē parastu, burtisku dienu – vai nu diennakti, vai gaišo diennakts daļu.  Ikreiz, kad kāds vārds Svētajos Rakstos ir lietots ar īpašiem sākuma un beigu punktiem (‘vakars’ un ‘rīts’) vai ir paskaidrots kā ‘pirmā diena’, ‘sestā diena’ utt., tas vienmēr attiecas uz burtisku diennakti.[3] Tas būtu jānorāda Jehovas lieciniekam.

Plaši pazīstamais Grieķu Jaunās Derības zinātnieks Dr. Roberts H. Countess (Dr. Robert H. Countess) ir kritiski analizējis Jehovas Liecinieku Jauno Derību. Viņš atklāja, ka Jehovas Liecinieku Jaunā Pasaules Tulkojuma tulki ir pārņēmuši, kā arī ieviesuši noteiktus principus, pēc kuriem viņi ir izvēlējušies lasīt, kas nav atrodami pamata Grieķu tekstā vai jebkurā citā Grieķu tekstā.[4] Šī tendence, šķiet, ir laikā, lai kavētu Sargtorņa burtisko Vecās Derības teksta pieņemšanu kā labu.

Vairumā tulkojumu Jāņa 1:1 parāda, ka Jēzus Radītājs (‘Vārds’) ‘bija Dievs’. Bet Jaunās Pasaules tulkojumā Rakstiem ir piemetināts sakot, ka „Vārds bija dievs”, padarot Jēzu par neīstu dievu kā Baāls vai sātans.

Pajautā Jehovas Lieciniekam šo: „Ja 1. Mozus grāmatas autors gribējis paskaidrot radīšanu sešās dienās, parastās 24 stundu dienās, kā tad viņam to vajadzēja darīt?” Katrai dienai 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā ir vakars un rīts, un tā ir paskaidrota kā ‘pirmā diena’, ‘otrā diena’ utt. Pajautā Jehovas Lieciniekam, kā tas varētu izklausīties vēl skaidrāk.

Sargtorņa organizācija māca, ka 1. Mozus 1:3-31 nav minēta debesu ķermeņu radīšana. Tā apraksta jau eksistējošas zemes sagatavošanu cilvēku apdzīvošanai. Tāpēc Sargtorņa organizācija pieļauj miljons gadu iespējamību pirms 3. panta.[6] Bet viņi, šķiet, ignorē galveno pantu, kas atspēko to. 2. Mozus 20:11 Dievs rakstīja uz akmens galda „sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi” (1. Moz 1:1), „jūru un visu, kas tur atrodams (1. Moz 1:2)”. Nevienā no šiem pantiem nav vietas miljons gadiem vai pat dažiem gadiem.

Dieva sešas darba dienas un viena brīvdiena mums ir dotas kā iemesls, kāpēc mums vajadzētu atpūtas dienu pēc sešām darba dienām. Mēs nestrādājam tūkstošiem gadu, lai pēc tam tūkstošiem gadu atpūstos. Radīšanā nav pārtraukums starp 1., 2. un 3. pantu, kā to skaidro Sargtorņa biedrība. Jebkurā gadījumā, kā valodnieks Čārlzs Teilors (Dr. Charles Taylor) norādīja, atbildot uz Jehovas Liecinieku apgalvojumu, ka katra diena ir tūkstošiem gadus gara: „Nav jēgas tūkstošs gadus gaidīt starp augu izveidi un kukaiņu radīšanu, lai apaugļotu tos”. [7]

Vai Svētais Gars ir Dieva „Aktīvais spēks”?

Ikvienā diskusijā ar Jehovas liecinieku par radīšanas tēmu, tu noteikti nonāksi līdz viņu izpratnei par Svēto Garu.

Vairums Bībeles tulkotāju 1. Moz. 1:2 pēdējo daļu tulko līdzīgi kā King James versijā: „… Un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.” Bet Sargtorņa organizācija netic Svētā Gara personībai, tāpēc viņi šo tekstu savā Bībelē ir pārveidojuši „… Dieva aktīvais spēks kustējās uz priekšu un atpakaļ virs ūdens virsmas”. [8]

Sargtorņa organizācija noliedz Trīsvienību, tāpēc tā saviem sekotājiem māca, ka Svētais Gars ir vienkārši Jehovas Dieva neredzamais „aktīvais spēks” (kā iepriekš minēts viņu Bībelē 1. Moz.1:2). Viņu Jaunās Pasaules Tulkojums parasti padara šo šķietami bezpersonisko „aktīvo spēku” kā „svēto garu”, bez lielajiem burtiem un ne kā konkrētu personu.

Vai Sargtorņa tulkojums 1.Moz. 1:2 varētu būt pareizs? Vai Svētais Gars tiešām drīzāk ir „aktīvais spēks”, nekā reāla personas daļa no trīsvienīgā Dieva, kā tam tic kristieši? Nepavisam nē. Bībele attiecas pret Svēto Garu kā personu. Viņš runā (Ap.d. 13:2, skatiet turpinājumu 13:4), dod liecību (Jņ. 15:26), jūtas ievainots (Jes. 63:10), zina (1.Kor. 2:10-11), vēlas (1.Kor. 12:11), Viņu var aizvainot (Ebrejiem 10:29) utt. Jēzus runā par Svēto Garu kā „Viņš” nevis „tas”. Piemēram, Jņ. 16:13 Jēzus saka: „Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” Pajautā Lieciniekam, kāpēc pats Jēzus būtu Svēto Garu uzrunājis uz „Viņš”, ja Svētais Gars ir tikai „tas” kā māca Sargtorņa biedrība. Un kā gan Gars var runāt, dzirdēt, dot liecību, justies ievainots, vadīt, parādīt, ja Viņš ir tikai „tas”?

Teksta fragments, ar kuru Jehovas Liecinieki reti saskaras viņu vadītās Bībeles studijās ir Rom. 8:26-27. Šie panti vienkārši neiederas viņu koncepcijā par Svēto Garu. Šajos pantos mēs sakām, ka Gars „veic aizlūgšanu” par mums. Vai „spēks” to var darīt? Mēs sakām, ka Garam ir prāts. Vai „spēkam” ir prāts? Mēs sakām, ka Gars iestājas par mums? Vai „spēks” var iestāties par mums? Protams, ka nē. Svētais Gars dod personiskas liecības par Jēzu un citiem Bībeles autoriem, jo Viņš ir Dievišķā persona – personiska izpausme un viena patiesa Dieva forma.

Sargtorņa buklets „Pamatojums no Svētajiem Rakstiem”, kurš galvenokārt ir izstrādāts, lai palīdzētu Lieciniekiem atspēkot argumentus pret kristiešiem, iesaka Lieciniekiem atbildēt uz iepriekšējiem argumentiem sakot, ka tas nav nekas neparasts – kaut ko personificēt Rakstos (gudrību, piemēram).9 Bet pajautā Lieciniekam: „Ja Svētais Gars tiešām bija persona, kā tad Bībeles sarakstītājiem tas būtu jāskaidro?” Atgādini viņiem, ka Jēzus nosauca Svēto Garu par „Viņu” nevis „to” (Jņ. 16:13).

Dažreiz Jehovas liecinieki var norādīt uz Ap.d. 2:4, kur ir sacīts, ka visi mācekļi bija „piepildīti” ar Svēto Garu. Viņi jautā: „Kā gars var būt persona, kad tas vienlaicīgi piepilda 120 mācekļus?” [10] Bet Jēzus Pats, kā redzams, persona, piepilda visas lietas (Ef. 1:23). Vai šis apgāž Jēzus personību?

Piedāvā Lieciniekam izlasīt Ap.d. 5:3-4. Šajos pantos Ananija tiek apsūdzēts par melošanu Svētajam Garam. Kā un kāpēc kādam būtu jābaidās melot „spēkam”? Katrā nākamajā pantā Svētais Gars tiek identificēts kā Dievs („Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam” Ap.d.5:4). Tad piedāvā Lieciniekam izlasīt 2.Kor. 3:17 viņa vai viņas pašu Jaunajā Pasaules Tulkojumā, lai parādītu, ka Dievs ir Gars – ne tikai viens, kurš sūta tālāk „aktīvo spēku”. Šajā pantā Jaunās Pasaules Tulkojumā ir teikts „Jehova ir Gars”.

Nevar būt šaubu, ka Sargtorņa organizācijas 1.Moz. 1:2 tulkojums ir neprecīzs. Diemžēl, formulējot savas doktrīnas, viņi nav ņēmuši vērā citas svarīgas Rakstu vietas. Tā vietā, lai veidotu savas doktrīnas no Rakstiem, viņi ir izveidojuši savu 1.Moz. 1:2 tulkojumu, pielāgojoties savai doktrīnai.

…un Vārds bija Dievs

Jāņa 1:1, lieliskais fragments, kristiešu lolots visos gadsimtos, vairumā tulkojumu skaidri parāda, ka Jēzus Radītājs („Vārds)” „bija Dievs”. Bet atkal, Jaunajā Pasaules tulkojumā ir papildinājums Rakstiem. Sargtorņu Organizācijas tulkojums nesaka, ka „Vārds bija Dievs” (kā persona – tulk. Piezīme) – tas saka „Vārds bija dievs” (kā lietvārds – tulk. piez.). Tātad Jēzus ir pazemināts līdz tikai kā „dievs”.

Bet pievērsiet uzmanību, kur šī teoloģija ved. Ja Jēzus nav patiess Dievs, Sargtorņa tulkotājiem jāpadara Viņš par nepatiesu dievu – ne labāku kā Baālu vai sātanu. Pēteris brīdina pret šo: „…kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepeni ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat To Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.” (2.Pēt. 2:1)

Patiesība ir tāda, ka Jēzus Bībelē tiek saukts par Dievu, kopā ar Tēvu un Svēto Garu. Piedāvā Lieciniekam apskatīt Jāņa 20:28. Šajos pantos Apustulis Toms saprot, kas ir Jēzus un iesaucas: „Mans Kungs un Mans Dievs!” (lielais burts „D” ir pat Jaunās Pasaules tulkojumā). Jēzus atbilde neatstāj nekādas šaubas, ka Toms bija teicis patiesību. Toms ticēja patiesajam Dievam, un Jēzu viņš sauca par „mans Dievs”. Toms atsaucās uz vienīgo, patieso Dievu – viņa Dievu, saukts Jēzus. Tas, kā Toms varēja godīgi nosaukt Jēzu par „Dievu”, ir ekvivalents Viņa saukšanai par Jehovu.

Agrāk daži Liecinieki atbildēja uz šo fragmentu, sakot, ka Tomam tā vienkārši bija pārsteiguma izpausme, līdzīga kā „Ak, mans Dievs!” Bet daži šodien atzīst, ka šādā veidā Toms zaimoja, īpaši, ja ņem vērā Jēzus atbildi.

Cita vieta, kurā Jēzus tiek saukts par Dievu, ir Jesajas 9:5. Šis pants katros Ziemassvētkos ir dzirdēts baznīcās visā pasaulē. Tas ir Jesajas pravietojums no Jesajas, kurš saka:

„Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.”

Diskusija par šo pantu ar Jehovas Lieciniekiem parasti ir šāda:

„Kas ir šis bērns, kas ir dzimis pie mums?”

„Tas ir Jēzus Kristus.”

„Kā Viņš šajā pantā tiek saukts?”

„Viņš tiek saukts Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs…”

„Varenais..kas?”

„Nu, Viņš tiek saukts par Vareno Dievu, bet Viņš nav Visvarenais Dievs, kas ir Jehova, Tēvs.”

„Kā Viņš tiek saukts pēc Visvarenā Dieva?”

(klusums)

Atkal mums vajadzētu uzsvērt Jehovas Lieciniekiem, kur šāda teoloģija noved. Jehovas Lieciniekiem no šādiem fragmentiem ir jānotic, ka Jēzus ir a) vai nu nepatiesais Dievs; b) vai arī otrais patiesais Dievs. Abos gadījumos nostāja būs mulsinoša Jehovas Lieciniekam, kurš nekad nav domājis par saviem argumentiem.

Ņemot vērā Jesajas 9:5, pajautā Jehovas Lieciniekam atšķirību starp „Vareno Dievu” (par kuru viņš atzīst Jēzu) un „Visvareno Dievu” (kuru viņš sauc par Jehovu – Dievs Tēvs). Iespējams, viņš teiks, ka Visvarenais Dievs balsta visas lietas ar Sava vārda spēku. Bet Ebrejiem 1:3 par Jēzu ir teikts: „Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā”. Iespējams, viņš teiks, ka Visvarenajam Dievam ir visa vara debesīs un virs zemes. Bet Mateja 28:18 par Jēzu ir teikts: „Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” Definējot „visvareno” nozīmē „visspēcīgo” [11] Tādēļ Jēzus Kristus ir visvarens.

Parādi Jehovas Lieciniekam, ka pat tad, ja Sargtorņa organizācija māca, ka Varenais Dievs un Visvarenais Dievs ir atšķirīgi jēdzieni, Bībele šādu versiju neapstiprina. Liec viņam izlasīt Jesajas 10:20-21 viņu Jaunajā Pasaules tulkojumā. 21. pants saka: „Atlikušie atgriezīsies, kaut arī tikai nedaudzi no Jēkaba pāri palikušie, pie visuvarenā Dieva.” Agrākais Jehovas liecinieku vecākais Deivids Rīds (David Reed), iesaka tev teikt Lieciniekam: „Tā kā Jesaja bija ebrejs un tomēr ticēja tikai vienam Dievam – Jehovam, kuram, kā Jesaja saprata, ir jābūt varenajam Dievam? Protams, ka Jesajam vajadzēja saprast, ka Varenajam Dievam jābūt Jehovam. Tātad, iedvesmojoties no Jesajas rakstītā Vārda, pravietis nosauc Jehovu par „Vareno Dievu”, kaut arī Jehovas Liecinieki atzīst, ka Jesajas 9:5 teiktais Jēzus ir Varenais Dievs” [12].

Apstiprinot galveno, palūdz Lieciniekam izlasīt Jeremijas 32:18 viņa Bībelē. Atgādini viņam, ka Sargtorņa Organizācija māca, ka Varenais Dievs un Visvarenais Dievs ir dažādi. Jeremijas 32:18 dod Varenā Dieva vārdu: „patiesais Dievs, lielais, varenais, Viņa vārds ir Jehova” Tad saki Lieciniekam, ka, tā kā Jēzus ir „Varenais Dievs” un Jehova ir ”Varenais Dievs”, kurš no šiem ir Jēzus? (ļaujiet viņam pašam secināt, ka Jēzus un Jehova ir viens – kā Jāņa 10:30 rakstīts „Es un Tēvs, mēs esam viens.”)

Nobeiguma piezīmes, kopsavilkums un secinājums

Nevar nepamanīt, ka Sargtorņa radīšana atšķiras no bibliskās radīšanas daudzos svarīgos aspektos. Daži no tiem ir:

1. Viņi uzskata, ka diena ir tūkstošiem gadus gara;
2. Viņu nepamatoto neskaitāmo gadu ielikšana kaut kur starp 1. un 3. pantu 1. Mozus grāmatas pirmajā nodaļā;
3. Viņu, 1.Mozus grāmatas 1:2 pārveidošana, aizstājot Dieva Garu (personu) ar Dieva aktīvo spēku (bezpersonisko);
4. Viņi sauc Svēto Garu par „tas”, kamēr Jēzus Viņu sauc par Svēto Garu kā „Viņš”.
5.  Viņi pazemina Jēzu līdz Dieva radībai, nevis atzīst, ka Viņš ir Radītājs (Kol. 1:16-17).  (patiesībā viņi tic, ka Jēzus vienkārši ir  radīts eņģelis.);
6. Viņu iejaukšanās Jāņa 1:1, ka Jēzus ir nepatiess dievs;
7. Viņu atšķirība starp „dievu” sauktu Jēzus (kuru tie var negribīgi atzīt kā „vareno Dievu”) un „Dievu”, sauktu – Jehova (kuru viņi dēvē par „visvareno Dievu)”. Tas ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem, kuros abi – gan Jēzus, gan Jehova tiek saukti par „vareno Dievu”.

Visus šos faktus vajadzētu uzsvērt un diskutēt ar Jehovas Lieciniekiem tik ilgi, cik tas nepieciešams. Pat, ja Jehovas Liecinieki ir apmācīti, lai novirzītu jūs vai lai mestu jums ar sarkanām siļķēm, kuras ir ar nolūku, lai novērstu jūsu uzmanību uz Armagedonu vai kādām citām lietām, pretojieties kārdinājumam, līdz jūs esat izdiskutējuši visus radīšanas aspektus, kas minēti šajā rakstā.

Tavs mērķis ir parādīt Lieciniekiem, ka viņu organizācija ir slikti viņus apmācījusi par radīšanu. Tam vajadzētu palīdzēt viņiem saprast, ka, iespējams, arī citas Sargtorņa mācības ir nepareizas (kas tā arī ir). Ja Jehovas Liecinieks redzēs šo rakstu, viņš vai viņa var būt pēc tam gatavi pieņemt patieso Evaņģēliju – pestīšanu žēlastībā caur ticību, nevis glābšanu caur Sargtorņu organizācijas kļūdaino mācību. (Efeziešiem 2:8-9 „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.”)

Atsauces

1. Did Man Get Here by Evolution or by Creation?, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1967; also, Life—How Did it Get Here? By Evolution or Creation?, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1985.
2. Life—How Did it Get Here? p. 26.
3. Henry M. Morris and Martin Clark, The Bible Has the Answer (Revised and enlarged), Creation-Life Publishers, San Diego, 1976, p. 94.
4. Robert H. Countess, The Jehovah’s Witnesses New Testament, Presbyterian and Reformed Publishing Co., Phillipsburg (New Jersey), second edition, 1987, p. 12.
5. Reasoning from the Scriptures, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1985, p. 88.
6. Ibid.
7. Reply to a Letter to the Editor, Creation 10(4), September-November 1988, pp. 46-47.
8. New World Translation of the Holy Scriptures, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1961 (Revised 1970), Genesis 1:2.
9. Ref. 5, p. 380.
10. You Can Live Forever on a Paradise on Earth, Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc., Brooklyn, 1982, pp. 40-41.
11. Oxford Reference Dictionary Guild Publishing, London, 1986.
12. David A. Reed, Jehovah’s Witnesses Answered Verse by Verse, Baker Book House, Grand Rapids, Michigan, 1986, p. 42.

Video (in English): http://illbehonest.com/Do-You-Desire-God-Paul-Washer (Do you desire God?)
http://illbehonest.com

Kas ir mīlestība?
Es neticu, ka mīlestība ir vienkārši darīt ko labu. Es neticu, ka mīlestība ir 10 baušļu ievērošana un es neticu, ka mīlestība ir būt pacietīgam, laipnam un… Mīlestība tā izskatās, kad iet un tā runā, bet tā nav mīlestība. Mīlestība ir dedzība.

Ļauj man tev uzdot jautājumu – vai tev ir dedzība pēc Dieva? Vai tu vēlies Viņu? Vai tu ilgojies pēc Viņa? Jā, mums visiem ir kādi brīži, kad mūsu sirds ir trula. Jā, mums visiem ir brīži, kad mums ir vajadzīgs iedrošinājums. Jā, mums visiem ir brīži, kad mūsu acis ir kā nohipnotizētas uz lietām, uz kurām nevajadzētu. Jā, mēs visi ar to cīnāmies. Bet, ja kāds paskatītos uz tavu dzīvi, vai viņš teiktu, ka šim cilvēkam bija dedzība. Nevis uz kalpošanu, nevis misiju, nevis evaņģelizāciju, bet – dedzība pēc Dieva.

Vai tu patiešām mīli Dievu?
Zīme par īstu Dieva darbu sirdī ir, ka tu sāc ienīst grēku, ko reiz mīlēji. Un tu sāc mīlēt taisnīgumu, ko kādreiz ignorēji. Jautājums nav: „Vai tu tam piekrīti?” un „Vai tu esi izaicināts?” Jautājums ir, vai tā ir realitāte tavā dzīvē? Vai tā ir? Jaunās dāmas, jaunskungi, vecāki kungi un cienījamās dāmas, pusmūža kungi un dāmas labākajos gados – vai tā ir realitāte jūsu dzīvēs, ka turpināt pieaugt savā ienaidā pret grēku un savā mīlestībā uz taisnīgumu? Tas ir īstais jautājums.

Vai tev ir pareizā atbilde?
Tātad jautājums nav par to, vai tu vēlies darīt pareizās lietas, vai kļūt morāli spēcīgs, vai iegūt labāku dzīvi, bet – vai tu vēlies Viņu? Es ienīstu sludināt ko šādu: „Tev ir brīnišķīga dzīve, jaunbagātniek! Tev ir tiešām jauka māja, lielisks darbs, skaista sieva, 1, 2 līdz 5 bērni, trīs mašīnas. Nu tev ir viss, lielisks darbs, lieliska dzīve. Viss lieliski ir nostādīts savās vietās. Tev tikai trūkst vienas lietas. Tev trūkst Jēzus.” Tas ir visriebīgākais, ko tu vari pateikt.

Daudz atbilstošāk būtu teikt: „Kungs, Jūsu dzīve ir nekas. Tai nav nekādas vērtības. Nekādas, jo tā nav ar Jēzu Kristu.” Jēzus nav kāds mazs aksesuārs, ko jaunbagātnieks var pielikt savai dzīvei kā ķirsi uz saldējuma. Tev ir Jēzus un Jēzum esi tu, vai arī tu esi neauglīgs, izniekojis savu dzīvi un pazudis. Tātad jautājums nav par to, vai tu vēlies labāku dzīvi, vai tu vēlies doties uz debesīm, vai tu vēlies saglābt savu laulību un vai vēlies visas tās lietas? Nē! Vai tu vēlies Dievu? Vai tu alksti pēc Viņa?

Vai tu patiesi alksti pēc Dieva?
Ikviens zina, ka viņš ir grēcinieks. Tikai ne visi apzinās, cik riebīgi un briesmīgi tas ir. Viņi nevēlas arī atlaist tieši to, ko viņi izvēlas padzerties it kā tas būtu ūdens. Redziet jautājums nav, vai tu apzinies sevi kā grēcinieku, bet – vai runājot uz tevi (vai arī tā ir bijusi ilgstoša māceklība), dalot vēsti un mācot tevi – ko Dievs ir izdarījis tavā sirdī?

Cilvēki nāk pie manis un saka, ka viņiem ir jaunas attiecības ar Dievu. Bet es parasti atjautāju, vai viņiem ir jaunas attiecības ar grēku? Jo, ja tev nav jaunas attiecības ar grēku, tev nav jaunas attiecības ar Dievu. Vai Dievs tavā sirdī caur Svēto Garu ir izdarījis tik pārdabisku darbu, ka viss iepriekšējais – kad ignorēji, ienīdi Dievu – ir mainījies tā, ka tagad tu redzi viņu kā cienīgu pāri visam un visiem? Un tu alksti pēc Viņa vairāk nekā pēc kā cita?

Viņam ir jābūt visam vai arī Viņš tev nav nekas
Dievs ir bezgalīgs. Debesis būs bezgalīga dzīšanās un meklēšana pēc Dieva svētībām, bet vairums to nevēlas. Pat daudzi no tiem, kas apmeklē evaņģelizējošas draudzes to īsti nevēlas, un es to varu pierādīt: viņi nevēlas to tagad. Ja tu nevēlies to tagad, tu nevēlēsies to arī tad, jo mūžīgā dzīvība nesākas ar nomiršanu un nokļūšanu debesīs. Kristus teica, ka šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi pazīs Tevi. Pazīs Tevi! Un tad tā sākas brīdī, kad Viņš pārveido tavu sirdi un atklāj tev… šai vietai ir jābūt pretrunai.

Pirmā Baptistu draudze (First Baptist Church) spēcīgi parāda, ka ir jābūt kādai pretrunai ikvienā šī jēdziena nozīmē. Mūsu teoloģijai būtu jābūt augstā līmenī un pat kādā līmenī tai vajadzētu būt nosauktai par akadēmisku. Cilvēkiem būtu jādomā, ka vienīgā lieta, par ko mēs domājam, ir teoloģija un patiesība, taču, kad nu pielūgsmes vadītājs uzkāpj šeit priekšā, ŠAI VIETAI BŪTU JĀKĻŪST NEVALDĀMAI!

Vai tu patiesi alksti pēc Dieva?…

Tulkoja: Mārcis Rožkalns

]]> http://gribuzinat.com/2012/07/06/vai-tu-alksti-pec-dieva/feed/ 0 marcisrozkalns